MINISTRIJU ZIŅAS

Katrai valstij ir būtiska sava nacionālā aizsardzības sistēma

Latvijā kopš pirmdienas, 24. jūlija, uzturas starptautiskā aizsardzības padomnieku grupa, ko izveidojis atvaļinātais Lielbritānijas armijas ģenerālis sers Garijs Džonsons (attēlā).

Minētajā padomnieku grupā ir arī atvaļinātas augsta ranga militārpersonas no ASV, Dānijas, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas un Vācijas.

Starptautiskā aizsardzības padomnieku grupa veic pētījumus, lai Baltijas valstīm sniegtu palīdzību tādos jautājumos kā visaptverošas drošības un aizsardzības koncepcijas izstrāde, aizsardzības ministriju un bruņoto spēku reorganizācija, sabiedrības konstruktīvas diskusijas ierosināšana par aizsardzību saskaņā ar valdību vajadzībām.

Ģenerālis sers Garijs Džonsons Rīgā jau ir ticies ar Ministru prezidenta padomnieku aizsardzības jautājumos Kārli Druvu un Valsts prezidenta padomnieku nacionālās drošības jautājumos Gundaru Zaļkalnu. Aizsardzības ministrijas un NBS vadības pārstāvji starptautisko aizsardzības padomnieku grupu ir iepazīstinājuši ar jau izstrādātajiem dokumentiem - militāro draudu analīzi, aizsardzības koncepciju un citiem.

Rīgā starptautiskā aizsardzības padomnieku grupa uzturēsies līdz šodienai. Vakar savus iespaidus Latvijā militārie speciālisti izklāstīja preses konferencē.

Aizsardzības ministrijas
preses dienests
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

“Ik reizi, kad esam Baltijā, žurnālisti man vaicā, vai šeit kļūst labāk, un es ar drošu prātu varu atbildēt — jā, kļūst labāk. Taču šajā reizē gan es, gan mani kolēģi varam apgalvot, ka pēdējos trijos mēnešos sasniegts patiešām ievērojams progress, turklāt pareizajā virzienā,” tā vakar, tiekoties ar žurnālistiem, teica atvaļinātais Lielbritānijas armijas ģenerālis sers Garijs Džonsons.

Šogad viņš jau otro reizi ieradies Latvijā ar paša izveidoto starptautisko aizsardzības padomnieku (Baltijas valstīm) grupu. Grupas pirmā vizīte Latvijā bija šī gada martā. Kopā ar ģenerāli Džonsonu Latvijā no pirmdienas līdz šodienai uzturas pensionētais vēstnieks Elmans Ellingsens no Norvēģijas, atvaļinātais ģenerālmajors Dītrihs Genšels no Vācijas, atvaļinātais ģenerālleitnants Kjelds Hillingso no Dānijas, pensionētais vēstnieks Valters Stadtlers no ASV, atvaļinātais ģenerālleitnants Perti Tolla no Somijas un atvaļinātais ģenerālleitnants Lars Ēriks Vālgrēns no Zviedrijas.

Starptautiskā aizsardzības padomnieku grupa tika izveidota pēc triju Baltijas valstu aizsardzības ministru lūguma. Grupa Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, ik mēnesi apmeklējot vienu no trim valstīm, veic pētījumus, lai sniegtu Baltijas valstīm palīdzību visaptverošas drošības un aizsardzības koncepcijas izstrādē, aizsardzības ministriju un bruņoto spēku reorganizācijā, konstruktīvas diskusijas raisīšanā par valsts aizsardzību.

Ģenerālis Džonsons uzsvēra Nacionālās drošības koncepcijas un Latvijas aizsardzības koncepcijas lielo nozīmi, raksturojot tās kā centrālos dokumentus katrai valstij, kas veido savu nacionālo aizsardzības sistēmu.

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu par eventuālo latviešu karavīru nosūtīšanu ANO miera spēku rīcībā Bosnijā (ja Saeima šajā jautājumā pieņems pozitīvu lēmumu), sers Garijs Džonsons teica: “Tas ir jautājums, kas jāizlemj Latvijas varas institūcijām, ņemot vērā visus politiskos apstākļus. Taču, runājot kā brits, es teiktu, ka esmu ārkārtīgi priecīgs, redzot ikvienas suverēnas valsts pārstāvjus pievienojamies daudznacionālajiem miera uzturēšanas spēkiem.”

Atbildot uz citiem žurnālistu jautājumiem, ģenerālis Džonsons uzsvēra, ka starptautiskā aizsardzības padomnieku grupa pati neizlemj, kurā aspektā attiecīgajai valstij sniegt palīdzību - to izlemj katras Baltijas valsts valdība pati. Padomnieku grupa atsaucas uz valdību lūgumiem. “Šodien mēs diskutējām par trim dažādām problēmām, un izskanēja septiņi dažādi priekšlikumi to risināšanai - jo problēmu risinājumi mūsu valstīs ir dažādi,” teica ģenerālis Džonsons. Šādu diskusiju mērķis esot pārrunu ceļā iepazīstināt namatēvus ar padomnieku grupas dalībnieku pieredzi analoģisku jautājumu risināšanā savās valstīs, lai uz šīs pieredzes pamata Baltijas valstis, šajā gadījumā - Latvija pieņemtu situācijai visatbilstošāko lēmumu. Ģenerālis Džonsons akcentēja šīs sadarbības pēctecības lielo nozīmi.

Viņš uzsvēra, ka padomnieku grupas dalībnieki savos spriedumos un ieteikumos ir absolūti objektīvi, jo nepārstāv savas valdības. Padomnieki savus pienākumus veic bez atlīdzības, ceļu izdevumus uz attiecīgo Balstijas valsti sedz katra padomnieka piederības valsts, savukārt uzturēšanās izdevumus apmaksā uzņēmēja valsts.

Atbildot, kas būtu darāms, lai tālāk stiprinātu triju Baltijas valstu militāro vienotību, ģenerālis Džonsons minēja angļu izteicienu: “Vispirms katram jāsakārto pašam sava sēta.” Svarīgi vispirms izveidot pašiem savus spriedumus un tad ķerties pie kopējā viedokļa veidošanas. “Baltijas valstu valdības izteikušas savu vēlēšanos kļūt par Rietumu drošības struktūru daļu,” tālāk teica sers Garijs Džonsons, “līdz ar to jums, veidojot savus bruņotos spēkus, savu likumdošanas bāzi, jādomā, lai visi šie elementi iekļautos Rietumu struktūrās.”

Runājot par Baltijas valstīm, ģenerālis Džonsons pauda savu, kā arī citu padomnieku viedokli, ka šeit sadarbība ir ārkārtīgi svarīga un ka tā nekādi nemazina katras atsevišķās valsts neatkarību. “Jo mazāka ir valsts, jo mazāk tai ir naudas aizsardzības vajadzībām, jo sadarbība ir aktuālāka,” secināja ģenerālis Džonsons. Tālāk viņš ļoti augstu novērtēja Baltijas Miera bataljonu. Un piebilda: “Mēs priecājamies redzēt, kā sadarbojas triju Baltijas valstu aizsardzības ministri, tāpat bruņoto spēku komandieri.” G. Džonsons pieminēja arī nupat organizēto tikšanos Tallinā. Savas domas ilustrēšanai viņš lietoja kādu senu vārdu spēlē balstītu angļu sakāmvārdu: “Ja jūs neturēsities kopā, tad tiksit pakārti pa vienam.”

Atbildot uz kāda Krievijas televīzijas reportiera jautājumu, no kuras valsts gan Latvijai vajadzētu baidīties, sers Garijs Džonsons teica: “Mēs dzīvojam draudu pilnā pasaulē, un katrai valstij nepieciešama zināma drošība pret briesmām. Latvijas drošības koncepcija ir ļoti plašs dokuments, kurā aplūkoti dažāda veida draudi. Militārie draudi tajā minēti kā pēdējie. Taču ir loģiski, ka neliela suverēna valsts grib nodrošināties pret visiem iespējamiem riska faktoriem, veidojot savus nacionālos bruņotos spēkus.” Būtiska ir valsts apņēmība demonstrēt gatavību aizsargāt savu suverenitāti.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors