PAŠVALDĪBĀS

Latvijas pašvaldības finansu krīzes apstākļos

Aleksandrs Lielmežs, Mālpils pagasta padomes priekšsēdētājs, LPS priekšsēdētāja vietnieks

Par budžeta samazināšanas projektu

Ir nosauktas dažādas summas, par cik samazinās valsts līdzekļus pašvaldībām. Sākotnēji 12,5 miljoni latu, tad 6,27 miljoni. Šobrīd precīza summa nav zināma, bet dzirdēts, ka vairāk par 6,27 miljoniem, bet mazāk par 12,5 miljoniem. Šeit atkal jūtama centrālās varas attieksme pret pašvaldībām. Valsts institūcijām tiek gatavots valsts līdzekļu samazinājums līdz pieciem procentiem no apstiprinātā budžeta, bet tai pašā laikā pašvaldību budžetiem plāno samazināt par vairāk nekā desmit procentiem! Kāpēc? Gan sarunās ar Finansu ministriju, gan Finansu komitejā Latvijas Pašvaldību savienība kategoriski protestēja pret šādu pašvaldību līdzekļu samazinājumu.

Kas var atbildēt uz šādiem jautājumiem?

Vai tas nav līdzekļu samazinājums, ja pašvaldību funkciju minimālajam nodrošinājumam nepieciešami 296 miljoni latu, bet Saeima apstiprināja 1995. gada budžetā tikai 215 miljonus?

Par cik jau ir samazināti lielākās daļas pašvaldību budžeti nekustamā īpašuma nodokļa nepieņemšanas dēļ?

Par cik ir cietuši pašvaldību budžeti tā saucamo valsts licencēto banku “iesaldēto kontu” dēļ?

Par cik ir cietuši pašvaldību budžeti jūnijā nepārskaitītās dotācijas dēļ?

Kad un kas izpildīs MK noteikumus par iedzīvotāju nodokļa faktisko ieņēmumu ieskaitīšanu pašvaldību budžetos?

Bez šaubām kopumā tās ir ievērojamas summas, bet ar to vēl nepietiek. Ir nodoms noņemt vēl.

Paredzēti šādi varianti:

1. Samazināt par 10 procentiem valsts dotācijas;

2. Noņemt trīs procentus no apstiprinātiem pamatbudžetiem;

3. Proporcionāli samazināt pamatbudžetus un speciālos budžetus;

4. Noņemt proporcionāli no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpildes;

5. Noņemt proporcionāli no visu nodokļu pārpildes;

6. Pārrēķināt sistēmu, kāda tā ir likuma “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995. gadā” pamatā.

Latvijas Pašvaldību savienības finansu komitejas viedoklis.

Ja jāmaina pašvaldību finansējums, tad pilnībā jāpārrēķina sistēma, ievērojot:

iedzīvotāju skaitu un struktūru uz 01.01.1995. gadu;

nekustamā īpašuma prognozes vietā ņemot 1994. gada īpašuma un zemes nodokļa izpildes faktu;

1995. gada iedzīvotāju nodokļa faktisko izpildi.

Bet varbūt tomēr cienījamā valdība un Saeima, neņemsim neko nost un kopīgi mēģināsim piepildīt valsts kasi? Domāsim kopīgi, kā to izdarīt! Pildīsim likumu “Par nodokļiem un nodevām”, iedibinot reālu nodokļu administrēšanu. Bez pašvaldībām un to atbalsta nekas prātīgs neiznāks.

Par bankās “iesaldētiem” pašvaldību finansu līdzekļiem

Nostāja ir skaidra - tie nekavējoties ir “jāatsaldē”, un ne tikai budžeta konti, bet visi pašvaldību konti: pamatbudžeta, speciālā budžeta, privatizācijas, pašvaldību dienestu un uzņēmumu konti, jo tie visi ir svarīgi. “Atsaldēšanas” procedūra varētu būt bezprocentu aizdevuma līgumu parakstīšana, bet pašvaldības šo aizdevumu summas atdošanu garantē ar tiem pašiem bankās “iesaldētiem” līdzekļiem. Kopā ar valdību būs vieglāk atgūt “iesaldēto” (nozagto?) naudu! Un nezudīs arī interese normatīvos aktos iestrādāt un noteikt atgūtās summas prioritāro atdošanu.

Pēc neoficiālām ziņām, uz 23.01. 1995. bankas “Baltija” seifos tomēr atradās ap 1,5 miljoni latu un ap 1 milj. dolāru. Kas ar to notika un kāpēc to nevar izmaksāt pašvaldībām? Kāpēc jāņem kredīts ar 10 procentu lielu likmi?

Kur palika nauda?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, nepieciešams “Latvijas Vēstnesī” publicēt visu “pazudušo” banku pilnu debitoru un kreditoru sarakstu. Debitorus pēc uzvārdiem, lai tauta zina aktīvākos Latvijas tautsaimniecības “glābējus” un “atveseļotājus”, lai viņiem naudu nedotu vēl, jo kredītus teorētiski varēja saņemt, tikai pamatojoties uz teicamiem biznesplāniem, pamatīgiem galvojumiem un ķīlām. Cik man zināms, tad reti kur kāds lauku uzņēmējs kādu nelielu kredīta summu ir saņēmis. No tā izriet, ka nepieciešams publicēt visu galvotāju un ķīlu objektu sarakstus, lai noskaidrotu, vai Latvijā vēl kas ir palicis pāri! Banku kreditoru saraksts varētu iznākt garu garais. Šeit varētu publicēt juridiskās personas un tikai norādīt, cik kurā valsts rajonā fizisko noguldītāju ir bijis un par kādu kopējo summu.

Kam būtu jāatbild?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, jānoskaidro vai mūs apkalpo valsts banka? Taču nē!

Vai jūs valsts bankā varat samainīt latus pret dolāriem par valsts noteikto kursu? Vai varat saņemt kredītus par valsts noteiktiem kredītprocentiem?

Viss aiziet komercbankās, kuras vēl piedevām bankrotē. Juristi tagad spriedelē, vai tas ir ļaunprātīgi, vai aiz stulbuma? Neesot likumu, un laikam neko nevarēšot izdarīt. Interesanti, kas traucē aprakstīt naudas ņēmējiem visus viņu īpašumus? Laikam jau atkal nav tādu likumu... Atbildi uz jautājumu lai katrs rod pats.

Atrisinājums var būt tikai viens – valstī jādarbojas valsts un pašvaldību bankām, kā arī jābūt valsts garantam vai noguldījumu apdrošināšanai uz valsts un pašvaldību līdzekļiem komercbankās.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Maija beigās, vēlākais jūnija sākumā, vajadzēja ieskaitīt faktisko iedzīvotāju ienākuma nodokļu summu par pirmo ceturksni. Lielas grūtības? Kas un cik daudz pašvaldību naudu apgroza? Kāda ir starpība starp ikmēneša uzņēmumu un iestāžu ieskaitīto naudu “Baltijas Tranzītu bankā” un izmaksāto pašvaldībām? Kas un kad to pateiks? Tāpēc apsveicama ir ierosme, ka iedzīvotāju ienākuma nodokli uzņēmumi un iestādes ieskaitīs savas teritorijas pašvaldības kontos tieši, par tiem saviem strādājošiem, kuri šajā teritorijā dzīvo. Bet varbūt tad laicīgi jāslēdz konti “Baltijas Tranzītu bankā”?

Nekustamā īpašuma nodoklis

Kas ir atbildīgs par prognozi? Kā tagad to savienot ar likumu “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995. gadā”? Kam ir pienākums koriģēt? Cik zināms, ir izstrādāti septiņi likumprojekti “Par nekustamā īpašuma nodokli”, un likumprojektiem cauri spīd jaunbagātnieku lobisms. Varbūt tur slēpjas iemesls, ka Saeima likumu vēl līdz šim nevar pieņemt?

Vietējās nodevas

Lai gan sarunās ar Finansu ministriju esam prasījuši, lai dod likuma “Par nodokļiem un nodevām” 12. panta skaidrojumu, tas nav noticis. Vēl joprojām, ja pagasta padome grib sniegt kādam pakalpojumu, jāpieņem ir vietējā nodeva, piemēram, zāles pļaujas nodeva, jo citādi naudu iekasēt likumīgi nedrīkst. Absurds! Un bez tam vēl nav atmesta doma, ka vietējās nodevas, kas ir saistītas ar pakalpojumu sniegšanu, ir apliekamas ar pievienotās vērtības nodokli. Par nepieņemamu uzskatām domu par pašvaldību nodevu aplikšanu ar jebkādu nodokli!

Pievienotās vērtības nodoklis

Uzskatām, ka tautas lielākā daļa nav spējīga pilnībā samaksāt komunālos maksājumus. Tāpēc protestējam, ka šos maksājumus papildus vēl apliek ar pievienotās vērtības nodokli. Arī pievienotās vērtības nodokļu summa par pašvaldību saņemtajiem komunālajiem maksājumiem varētu palikt pašvaldību rīcībā. Tos varētu izmantot komunālo pakalpojumu ekonomijai (siltuma zudumu novēršanai, ūdens, siltuma skaitītāju uzstādīšanai u.c.).

Par elektroenerģijas tarifiem

Nekādi nav skaidrs, ka monopoluzņēmums, kurš ir viens no lielākajiem peļņas (uzņēmuma ienākuma) nodokļa maksātājiem valstī, tagad, tik grūtos laikos, turklāt saimnieciskā gada vidū tik ievērojami paaugstina elektroenerģijas pārdošanas tarifu. Un, kā zināms, ar pirmo maiju iedzīvotāji jau pie esošā tarifa maksā 18 procentus pievienotās vērtības nodokli. Kāds tam visam ir pamats? Cik valsts ražo elektroenerģiju un kāda ir pašizmaksa? Cik iepērkam un par cik? Kāda ir “Latvenergo” bilance un kādas ir algas? Lūk, jautājumi, lai varētu sākt spriest par nepieciešamību no maksātnespējīgo kabatām izvilkt “liekus” latus.

Kategorisks protests pret šādu akciju ar veselu virkni teātru, kas tika spēlēti ar “Latvenergo” vadību. Lai vieglas smiltis G. Koemecam, līdzšinējam “Latvenergo” vadītājam, kas uzskatīja, ka tarifi nav jāpaaugstina, bet jāveic virkne energotaupības pasākumu.

Ko mums darīt?

Varētu atbilstoši pašvaldību likumam, ja nav līdzekļu, pārtraukt pildīt valsts uzticētās funkcijas un ierobežoti pildīt pašvaldību funkcijas. Bet kādas funkcijas pārtraukt pildīt un kādas pildīt ierobežoti? Ja pārtraucam pildīt visas valsts funkcijas, tad varam ietaupīt tikai kādus divus miljonus latus. Bet tad tiek pārtraukta zemes reforma, kā arī denacionalizācija, iesaukšana valsts dienestā.

Ko mēs nepildīsim par pārējo naudu? Vai mēs drīkstam vispār kaut ko nepildīt, kas ir paredzēts likumā? Ko teiks mūsu iedzīvotāji? Vai mēs neiekļausimies vispārējas krīzes padziļināšanā un ar ko tas beigsies?

Bet ko tad? Sakodīsim zobus un turpināsim strādāt, jo, ja mēs pārstāsim strādāt, tad valsts dzīve tiešām apstāsies, lai arī kādam tas liktos skaļi teikts. Bet varbūt kādam arī gribas, lai apstātos?!