PIEKTAJĀ SAEIMĀ 1995.gads. Ārkārtas sesija

19. jūlija sēde
Stenogramma

Turpinājums. Sākums “LV” nr.107.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Bet tālākais vēl. Teiksim, šis atklātības princips, man liekas, ir samezglots tiktāl, ka te par atklātību vispār nekādas runas nav. Tas ir 21. pantā “Tiesības informācijai noteikt konfidencionalitātes statusu”. Ieklausieties tikai vienā daļā! “Konfidencialitātes statusu informācijai ir tiesīgs noteikt informācijas autors vai iestādes vadītājs, izdodot rīkojumu.” Cienītie kolēģi, tādā gadījumā šis iestādes vadītājs nebūs slinks un būs rīkojums pēc rīkojuma, un tādā gadījumā, es pat nezinu, kas paliks pāri. Kādu informāciju tad mēs varētu saņemt un kādu informāciju varētu izplatīt, kura tad skaitīsies oficiāla un kura - neoficiāla? Man liekas, ka šāda nostādne, un tā ir konceptuāla nostādne, faktiski ir pretrunā ar preses likumu. Tā ir pretrunā ar likumiem par to, ka mēs esam par šo demokrātisko un atklāto sabiedrību. Ziniet, cienītie kolēģi, mēs ilgi, varētu teikt, mocījāmies ar jautājumu par valsts noslēpumu. Vairākkārt šis likumprojekts tika gatavots, un vairākkārt to tika mēģināts izskatīt. Un tomēr nekas neiznāca. Man ir jautājums: kāpēc? Šeit strikti faktiski ir atdalāma viena lieta - valsts noslēpums. Es domāju, patiešām tas ir atsevišķa likuma vērts. Ja šeit to ienes iekšā kā vienu nodaļu, bet pirms tam daļa ar konfedencialitāti tiek nosegta, man liekas, tādā veidā likums tiek ļoti saputrots, un praktiski nopietnas informācijas iegūšana būs stipri ierobežota. Es pat negribu teikt šeit iepriekšējos punktus un atgādināt, lasīt to, kādā veidā var informāciju iegūt. Faktiski tas ir viens milzīgs birokrātisks aparāts, kur daudziem cilvēkiem nav pa spēkam ne rakstīt iesniegumus, pamatojumus, ne gaidīt atļaujas un tā tālāk. Kolēģi, man liekas, ka šāds likumprojekts... Es nenoliedzu to, ka par informācijas atklātību un valsts noslēpumu ir noteikti jābūt likumiem, bet katrā gadījumā jau konceptuāli, man liekas, ir jāpārskata šāda likuma būtība vispār. Līdz ar to es aicinu tomēr noraidīt šajā etapā šo likumprojektu un tā iesniedzējam acīmredzot būtu jāsaprot, ka ir tomēr nopietnāk un demokrātiskāk jāpieiet šādu jautājumu izskatīšanai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte, Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

 

A. Rugāte (KDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Es arī pilnībā atbalstu ideju par to, ka ir jābūt valstī likumam “Par informācijas pieejamību” un jābūt likumam “Par valsts noslēpumu”. Taču šis konkrētais likumprojekts, kurš šodien ir mūsu priekšā tā tālākā likteņa izlemšanai, rada daudzus neatbildamus jautājumus vai arī, ja šī atbilde ir, tad šai atbildei ir ļoti daudz mīnusu. Piemēram, jautājums par Informācijas aģentūru. Es neatkārtošu, ko teica kolēģi pirms manis, es atbalstu viņu izteikto viedokli.

Ceturtajā nodaļā jautājums par informācijas kvalifikāciju vai klasifikāciju trijās grupās ir nedaudz divdomīgs, ja varētu izvēlēties kādu stiprāku vārdu. Ja reiz mums ir informācijas atklātība un ir valsts noslēpums, tad kāda gan varētu būt vēl vidējā informācija, kas ir kaut kur pa vidu. Nez kāpēc kaut kādā procedūrā, kas ir iestrādāta likumā, tā kaut kādā mērā kādam ir drusciņ pieejama, kādam - ne, un nosaukta tā ļoti gudrā svešvārdā - konfidenciāla informācija. Šis ir ļoti diskutējams jautājums. Diez vai tādā veidā mums vajadzētu ieslēgt savas intereses, tādā veidā neatklāt šo informāciju vai arī padarīt to par tik slepenu, ka tā nebūtu pieejama.

Vēl attiecībā uz šo apgriešanu uz kājām vai uz galvas, par ko teica Ministru prezidenta kungs. Kā tad mēs vēl varētu veidot šo likumu komisijā, ja jau reiz tas ir apgriezts otrādi? Mēs varētu izvērst uz āru, uz kreiso pusi labo piedurkni šim ancukam vai kreiso. Kas mainīsies pēc lietas būtības? Tad man ir tāds samērā retorisks, bet ļoti praktisks jautājums kādas institūcijas sakarā, kas šobrīd tiek diskutēta un ierosināta veidot, proti, nodokļu maksātāju reģistra sakarā. Mums ir Uzņēmumu reģistrs, kura darbības pamatos ir konfidenciālas informācijas saglabāšana par finansējuma avotiem, un tā tiek uzskatīta par konfidenciālu informāciju uzņēmējsabiedrībām. Tad, lūk, tik tālu mēs esam, ka reģistrs mums apliecina vienu uzņēmumu skaitu, bet nodokļu maksātājus mums vajag vēlreiz pārreģistrēt, vai tad tie maksā vai nemaksā. Šķiet, kurš ir uzņēmējs, tas arī nodarbojas ar nodokļu maksāšanu. Ja viņam ir kādi atvieglojumi, tad uz to attiecas citi likumi, citas saistības un tā tālāk. Šis ir tikai viens no absurdajiem piemēriem, taču šis piedāvātais likumprojekts mūs ievadīs šādu līdzīgu situāciju dūkstī. Arī es esmu par šā likumprojekta noraidīšanu šobrīd. Un par pārstrādi.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka, “Tēvzemei un brīvībai”. Lūdzu!

 

J.Sinka (TB) Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Tiešām šis likums ir nepārdomāts un, no otras puses, pārdomāts, lai zināmā mērā mēs atgrieztos gandrīz vai padomju okupācijas apstākļos. Palasot 23., 24. un 25. pantu, redzams, ka te ir visuvarenā Ekspertu padome, ka tā nu noteiks, kas ir noslēpums un kas nav, nevis šis augstais nams, kam būtu jānosaka, kas ir glabājams valsts noslēpums. Jo ko iepriekš mēs varam pateikt? Ir ļoti viegli atsaukties uz NATO un citām mūsu sabiedroto saistībām. Tā ir stingra mūsu valsts aizsardzība, drošība, un tiešām ir informācija, kas ir pieejama tikai personām, kuras tieši ar šo drošību un aizsardzību nodarbojas. Un ir tādas personas, juridiskas vai fiziskas personas, kuras var nosaukt par pretiniekiem vai potenciāliem ienaidniekiem. Tātad no tām būtu jāslēpj. Bet par to es tagad nerunāju. Te mums ir jārunā atkal par tādu mēģinājumu visu apslēpt, tikpat kā visu. Kā nu kādam ierēdnim ienāks prātā kā nu ko novērtēt. Beigās mūsu presei, mūsu tautai atkal tiks daudz kas noslēpts. Šis jautājums prasa daudz, daudz uzmanīgāku pieeju un izvērtējumu, pirms to vispār liek šā parlamenta priekšā. To jau pieminēja Rugātes kundze attiecībā uz uzņēmumu noslēpumiem un banku noslēpumiem. Un mēs jau redzam, kurp mūs ir noveduši šie noslēpumi bankas “Baltija” gadījumā. Tātad pāri visam jāstāv šim namam, šim parlamentam, mūsu Saeimai, kas tad noteiks, kas ir slēpjams un kas ne, un nevis kaut kādai ekspertu padomei. Tai mēs nevarēsim uzticēties. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

A.Krastiņš (LNNK) Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Arī es uzskatu, ka šis likums, protams, nav piemērots pašlaik izskatīšanai un pieņemšanai Saeimā, bet ne jau to iemeslu dēļ, ko minēja mani kolēģi. Šāds likums par valsts noslēpumu un par visas iespējamās informācijas aizsardzību ir nepieciešams, jo, atklāti sakot, mūsu valstī pašlaik pastāv absolūts nihilisms. Gan attiecībā uz personīgo noslēpumu, gan ģimenes noslēpumu, gan valsts noslēpumiem un konfidenciālo informāciju un tamlīdzīgi. Ar to intensīvi nodarbojas mūsu prese, tas ir iemīļots variants tagad, kā saka, sensacionālus materiālus publicēt. Šajā gadījumā mūsu valstī kārtības, protams, nav.

Bet otrs ir jautājums, kādā veidā šis likums ir sarakstīts. Es gribētu atbalstīt tos kolēģus, kas jau izteicās. Šis likums ir sarakstīts ārkārtīgi nekvalitatīvi. Pie tam viņš ir pretrunā ar daudziem citiem likumiem. Nu, piemēram, šeit 28. pantā ir aizliegts nodarboties ar konfidenciālo informāciju, nerunājot nemaz par valsts noslēpumiem, kas ir 29. pants. Veselai virknei personu, kurām ir atļauts būt par Saeimas deputātiem saskaņā ar nesen pieņemto likumu. Un te ir absolūta pretruna. Es nezinu, kuros laikos tas likums ir rakstīts. Ir rakstīts. Piemēram, pēc dažu juristu interpretācijas Krievijas Valsts drošības komitejas trešās galvenās pārvaldes, tas ir, robežapsardzības pārvaldes, virsnieki var būt par Saeimas deputātiem un ministriem, bet viņiem saskaņā ar šo likumu nav pieejami valsts noslēpumi un konfidenciālā informācija. Tā ir absolūta pretruna. Un es nerunāšu vēl tālāk un tālāk par daudziem jautājumiem. Šis likums ir sastādīts lielā steigā, teiksim, pārtaisot iepriekšējo likumu. Varētu uzticēt to Saeimai, tiešām tas būtu loģisks risinājums, ka Saeimā ir visgudrākie tajās komisijās, ka pēc tam trīs lasījumos tās likumu sakārtos un iztaisīs tādu, kāds tas Latvijas valstij ir vajadzīgs. Bet es šeit gribētu teikt, ka diemžēl tas tā nesanāks. Šai Saeimai ir atlicis ko strādāt divus mēnešus, pie tam diezgan tādā īpatnējā režīmā, ņemot vērā priekšvēlēšanu kampaņu. Es nebūt neesmu pārliecienāts, ka šo likumu 5. Saeima varētu normāli izskatīt komisijās, kur būtu ļoti liels un ilgstošs darbs, un pēc tam vēl trijos lasījumos šeit, plenārsēdē. Pie tam tas pieder pie tā saucamajiem interesantajiem likumiem, kur katram ir ko pateikt un ko spriest. Tātad apspriešana ir ļoti ilga, ar ļoti daudziem labojumiem un papildinājumiem. Divos mēnešos Saeima to neizskatīs. Mehānisms, kādā veidā šie likumprojekti pārcelsies uz 6. Saeimu, ir vēl diezgan neskaidrs.

Tātad šis likums, ja mēs viņu tagad tik nekvalitatīvā veidā pieņemam, praktiski nozīmē tikai to, ka šo likumu nepieņems 5. Saeima un viņš paliks uz nenoteiktu nākotni.

Bet es vēlreiz uzsveru, ka šis likums ir steidzīgi jāpieņem, šāda nosaukuma likums ir ārkārtīgi steidzīgi mums jāpieņem arī to iemeslu dēļ, ko Ministru prezidenta kungs minēja par mūsu sakariem ar starptautiskajām organizācijām, NATO un tamlīdzīgi. Tā ir absolūta nepieciešamība. Tāpēc arī es ierosinātu gluži tāpat kā mani kolēģi — nodot šo likumu atpakaļ kabinetam. Tur ir ļoti daudz zinošu, izglītotu cilvēku. Lai viņi pasēž, likvidē šīs manis minētās, piemēram, pāris kliedzošās pretrunas un pārējo, ja kaut kas ir, sakārto šo likumu atbilstoši citiem Latvijas likumdošanas aktiem un tad viņu mēģina nodot Saeimai citādā veidā, jau sakārtotā veidā, kur pie tā būtu minimāls darbs. Es vēlreiz uzsveru, ka Saeima, es domāju, tīri tehniski un procesuāli nav spējīga īsā un ātrā laikā šo likumu uzlabot un pieņemt. Tāpēc es arī atbalstu savus iepriekšrunājušos kolēģus un uzskatu, ka šis likumprojekts kā nekvalitatīvs un nesagatavots ir jānodod atpakaļ Ministru kabinetam pārtaisīšanai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl runātāji ir pieteikušies? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu “Par informācijas atklātību un aizsardzību valsts pārvaldes institūcijās”! Balsojam, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 27, atturas - 27. Šis Saeimas Prezidija atzinums ir noraidīts.

Tālāk - likumprojekts “Likums par “Bankas Baltija” sanāciju un bankrotu”. Deputāti Grīnblats, Straume, Dāliņš, Pētersons un Grīgs. Vai ir iebildes deputātiem? Nav. Līdz ar to... Ir iebildes tomēr. Aivars Kreituss, Demokrātiskā partija “Saimnieks”!

 

A. Kreituss (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man ir iebilde pret šo likumprojektu. Un kāpēc? Tāpēc, ka mēs vakar Budžeta un finansu komisijā skatījām iesniegtos likumprojektus, pie kuriem ir, nu, arī mēs uzskatām, nepilnīgi strādāts, bet tomēr šis likumprojekts manā izpratnē izskatās tīri populistisks, lai parādītu šajā sakarsušajā atmosfērā, cik mēs esam pareizi atbildības prasītāji. Es varētu tam iziet ātri cauri un parādīt pēc kārtas, cik tas ir nepārdomāts un ka tas nedod nekādu padomu, kā tad to naudu atgūt. Pietiek, ja, teiksim, šodien ir pagājušas 50 dienas. Mēs zinām, un varētu runāt par cipariem, cik daudz ir neizdarības dēļ zaudētas naudas. Un tā ir noguldītāju nauda. Bet šeit beigās mēs, piemēram, redzam pēdējā, 17. pantā, kas būtu jādara bankas “Baltija” likvidācijas gadījumā. Te mēs redzam, ka ir, protams, 500 latu izmaksa. Te nekādas runas nav par to, kas, kur un kā varētu rasties. Pašvaldības ir ieliktas vienā ailē ar šo pašu 500 latu izmaksu. Jūs varat labi iedomāties, ko nozīmē no pašvaldību noguldījuma izmaksāt 500 latus un tos pašus bez garantijām. Pašvaldības taču nav salīdzināmas ar fizisku personu. Uz to es gribētu vērst uzmanību. Bet, galvenais, es gribētu vērst uzmanību uz to, ka viss šis likumprojekts caur un cauri ir vērsts uz to, lai pieprasītu pēc iespējas ātrāku atzīšanu par bankrotu un sodīšanu. Es neesmu pret to, ka sodīt. Es gribu, lai mani pareizi saprot. Ir jāsoda, ir jāizmeklē, bet es domāju, ka kādam arī būtu jādomā, kā naudu atgūt. Kā mēs redzam, šo pagājušo 50 dienu laikā nekas nav izdarīts, lai naudu atgūtu. Ir būtībā veikti dažādi uz pārkāpuma robežas esoši pasākumi, ir bijuši pasākumi, ieceļot administratoru, organizēt dažādus paralēlos kontus. Mēs nezinām, kā nauda no tiem ir izmantota. Mēs nezinām, vai kādam tā nauda tur ir izmaksāta. Vēl līdz šai dienai nav iesācies kārtīgs darbs šīs bankas administrēšanā. Kā mēs redzam no 50 dienu pieredzes, tad šādas nepārdomātas administrēšanas, vadības pārņemšanas un maiņas rezultātā viss ir apstājies. Un solījumi izmaksāt augustā 500 latus ir pārvērtušies par solījumiem izmaksāt 200 latus. Un skaistā nākotnē, teiksim, kaut kāda gada laikā varbūt šo summu palielināt līdz 500 latiem.

Es domāju, ka mēs nevaram iet šādu ceļu - tikai visus sodīt, es nezinu, ko tad te varētu sākt rakstīt, kādus sodus piemērot. Es domāju, ka priekš tam ir prokuratūra, izmeklēšana. Tiem pie tā ir jāstrādā. Un galīgi nepārdomāts šeit ir arī 4. punkts, kurā ir prasīta mantas izpārdošana izsolēs. Ja raksta šādus punktus iekšā, tad tie ir kaut kā ekonomiski jānopamato. Vai mēs zinām, vai mēs apzināmies, ka šodien nekustamā īpašuma izsolēs var pārdot tikai par ārkārtīgi zemām cenām? Tad pasakiet godīgi tiem noguldītājiem, tiem 200 tūkstošiem cilvēku, kas ir uztraukušies, lūdzu, cienījamie “Tēvzemes un brīvības” pārstāvji, atnāciet priekšā un pasakiet šeit godīgi, cik tad jūs gribat šajās izsolēs naudu iegūt un kādā veidā jūs šo naudu iegūsiet. Vai jūs esat lietas kursā par to, kas notiek nekustamā īpašuma tirgū Rīgā pašreiz? Vai Latvijā vispār? Vai jūs esat lietas kursā, ka šeit var dabūt atpakaļ santīmus. Un cik no tās naudas var izmaksāt tiem 200 tūkstošiem noguldītāju? Ja grib kaut ko pārdot, tad ir jāgaida labāki ekonomiskie apstākļi Latvijā, kad varēs kāds kaut ko maksāt par nekustamo īpašumu. Šoidien nekustamo īpašumu Rīgā pārdod par divu gadu nomas naudu. Šodien pašvaldības rīko izsoles, kuras beidzas viena pēc otras ar to, ka nevar pārdot par uzliktajām cenām nekustamo īpašumu. Šādā situācijā mēs taisām atklātu populistisku gājienu, mēģinot parādīt, ka mēs esam tie pareizie un labie un rūpējamies par noguldītājiem.

Es gribētu teikt, ka ar šādu nepārdomātu likumprojektu, kurā ir tikai prasītas sankcijas un izpārdošana izsolē un beigās doti lēti solījumi bez pamatojuma, mēs pilnīgi mānām šodienas noguldītāju. Es gribētu, lai tie cilvēki,. kas šo likumprojektu izvirza, nāk priekša un pasaka, kādos termiņos, kā viņi stādās priekšā, kaut kādas summas varētu tikt atmaksātas, kā tas tiks izdarīts, kādas profesionāļu komandas pie tā strādās. Jo, kā mēs redzam no 50 dienu pieredzes, tad tie, kas iegāja, diemžēl nespēja orientēties, nespēja nevienu kredītu atgūt un nespēja neko izmaksāt. Un pašreiz valdībai ir milzīgas grūtības dabūt naudu. Jo tie dotie solījumi diemžēl bija pārsteidzīgi. Tikpat pārsteidzīgs ir šāds populistiski sagatavots likumprojekts. Es domāju, ja valdība pašreiz strādā pie likumprojektiem, un, kā mēs zinām, vakar bija apspriešanā arī Saeimas komisijā, tur tika kļūdas norādītas, tur tika uzlabojumi izteikti, kādiem būtu jābūt, tad vajadzētu pie šiem dokumentiem nopietni strādāt un nopietni viņus arī šeit stādīt priekšā, bet nevis sākt partijām savā starpā sacensties, kurš būs labvēlis un kurš nebūs labvēlis. Un kurš pirmais izskries priekšā un teiks - es esmu labvēlis. Es uzskatu, ka jums vajag atmaksāt. Ja tu esi tāds labvēlis, tad atnāc priekšā un pasaki, no kurienes nāks nauda! Un kopīgi ar valdību to izspried! Bet nevis opozīcijas rindās kliedz: “Ziniet, vajag atmaksāt!” Tad runājiet kopīgi ar valdību, ar premjeru, nāciet priekšā un pasakiet - jā, šo likumprojektu mēs iedomājamies īstenot tā un tā. Citādi tas ir populisms priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Māris Grīnblats, “Tēvzemei un brīvībai”. Lūdzu!

 

M. Grīnblats (TB). Godātie Saeimas deputāti! Es arī vakar piedalījos Budžeta un finansu komisijas sēdē ne kā šīs komisijas loceklis, bet vienkārši noklausījos informāciju, ko izteica gan valdošās koalīcijas, gan opozīcijas pārstāvji, gan Latvijas Bankas pārstāvji, gan arī Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvji. Un bija redzams tas, ka, protams, ir ārkārtīgi vajadzīgi projekti par komercbankām, par banku uzraudzību, sanāciju un bankrotu, un noguldījumu apdrošināšanu. Tajā pašā laikā bija redzams, ka ir ļoti daudzas konceptuālas pretrunas šajos jautājumos gan starp valdības un opozīcijas pārstāvjiem, gan starp ekspertiem, gan starp komercbanku pārstāvjiem un tā tālāk. Jo acīmredzot vairāki jautājumi, tajā skaitā atšķirība starp bankrotu un ļaunprātīgu bankrotu, šajos likumprojektos nav pietiekami skaidri definēti. Rada bažas arī daudzi citi aspekti, tajā skaitā tas, kāda būs kredīta ņēmēja atbildība, vai tas viss pilnībā gulstas uz kredīta līgumiem, kurus slēdz kredītiestādes un kredīta ņēmēji, vai šeit ir vajadzīgs kāds speciāls likums vai šī sadaļa ir vajadzīga likumā par komercbankām. Mūsu projekts par bankas “Baltija” sanāciju un bankrotu paredz, ka pastāv īpaši likumi par komercbankām, par to sanāciju un bankrotu, un katrā gadījumā šī speciālā likuma normas ir samērojamas ar to, ka tiktu pieņemti speciāli vispārīgi likumi attiecībā uz visām komercbankām. Šeit ir ņemti vērā arī likumi par akciju sabiedrībām, par uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu, lai šeit nebūtu būtisku pretrunu. Galvenā tēze nav aizsteigties priekšā citām politiskajām partijām, tajā skaitā valdībai, ar kādiem solījumiem attiecībā uz to, ko noguldītāji varētu vai nevarētu saņemt, jo tā ir tīri praktiskas dabas lieta. Ne Saeimas deputāti, ne “Saimnieka” frakcija, ne “Tēvzemei un brīvībai” frakcija nebūs tie, kas maksās noguldītājiem pazaudētās summas. Es domāju, tas visiem ir pilnīgi saprotams. Runa ir par ko citu, proti, par to, ka, mūsuprāt, atzīstot, ka ir ļoti svarīgi rūpēties par 200 tūkstošiem bankas “Baltija” noguldītāju, kuri šeit ir pazaudējuši līdzekļus, tajā pašā laikā ir ļoti būtiski rūpēties par 2,3 miljoniem Latvijas iedzīvotāju, kuri šajā bankā naudu nav noguldījuši un nav pazaudējuši. Arī tā ir valsts, valdības un parlamenta rūpe. Tas ir galvenais akcents, kuru mēs esam šeit likuši. Tas attiecas uz konfiskācijām, uz tamlīdzīgu līdzekļu piedzīšanu. Tātad tas jādara nevis parlamentam, bet ar tiesas lēmumu, kas šajā likumprojektā ir uzsvērts. Kādus spriedumus un kādus soda mērus var piemērot, tas jau ir Kriminālkodeksa jautājums, nevis šī likuma jautājums.

Attiecībā uz pašvaldībām gribu piezīmēt tikai to, ka pašvaldības nav gluži visas nostādītas vienā rindā ar fiziskajām personām, kā tas ir šī likumprojekta 17.pantā, bet gan 7.pantā, desmit pantus agrāk, ir runa par to, kādā veidā būtu jārīkojas ar valsts, pašvaldību un to speciālo budžetu līdzekļiem, kuriem, protams, ir prioritāte, nevis ar noguldījumiem. Šeit, protams, ir starpība. Tādā gadījumā šis likums ir samērojams arī ar tiem likumiem, kurus valdība gatavojas iesniegt un kuri, kā es saprotu, varētu parādīties Saeimā un tikt iesniegti vispārējā kārtībā. Jebkurā gadījumā šī projekta prioritāte nav vis sacensties, es vēlreiz uzsveru, ar citām politiskajām partijām un valdību solījumos par naudas atdošanu, bet gan pasargāt valsts budžetu un nodokļu maksātājus no neparedzētiem izdevumiem, kas gulsies ne tikai uz pašreizējo valdību, bet katrā gadījumā arī uz nākamo valdību. Tas ir šī likumprojekta galvenais mērķis. Par detaļām, dabiski, var diskutēt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies runāt deputāti? Nav. Lūdzu zvanu! Deputāts Juris Sinka, “Tēvzemei un brīvībai”. Lūdzu!

 

J.Sinka (TB). Paldies, priekšsēža kungs! Gribētu tikai gandrīz tieši atbildēt uz Kreitusa kunga teikto, arī uz kritiku pret mūsu partiju par dzīšanos pēc populisma un tā tālāk. Pirms 50 dienām, kad Ministru prezidents runāja par šo jautājumu, pēc tam savā runā es jau ieteicu bankrotu, un Kreitusa kungam vajadzētu to zināt, jo viņš tā pretendē uz kaut kādu eksperta statusu. Lai gan tur man ir personīgas šaubas, domājot par to padomju laiku, bet, nu, tas ir cits temats, pats par sevi. Bet visefektīvākais taču ir tūlītējs bankrots, tas nozīmē, ka viss, kas tur ir, paliek uz vietas. Lai gan, protams, banka “Baltija” bija kļuvusi jau tad par cauru maisu, bet tagad viņa ir vēl caurāka, es pieņemu, un vēl mazāk ir visas tās mantas un naudas, ko varētu tagad iesaldēt. Bet, nu, katrā ziņā labāk vēlu kā nekad. Taču to bankrota stāvokli vajadzēja pasludināt jau tad, tajā brīdī. Un tad ir atbildīgi galvenie pajenieki un galvenās atbildīgās personas tik tiešām ar savu mantu un naudu. Un tad mēs varētu pamazām atmaksāt, apsverot pašreizējos apstākļus, sākt domāt par noguldījumu atmaksu. Tā ka tas nav nekāds populisms, tas jau ir mūsu ieteikums no paša sākta gala. Tikai daudz, daudz kas ir nokavēts. Un Dievs vien zina vai ne tikai Dievs, bet arī, man liekas, atbildīgās personas zina, kur tā manta, no kuras varētu tad nu tagad atmaksāt ieguldītājiem, ir aizgājusi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

 

E.Kide (TPA). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka likums par bankas “Baltija” sanāciju un bankrotu, kuru iesniegusi “Tēvzemei un brīvībai” frakcija varbūt īsti neatgādina likumu, bet vairāk tādu priekšlikumu klāstu, ko šajā jautājumā varētu darīt un kur gūt līdzekļus jeb avotus, lai norēķinātos ar noguldītājiem. Un šajā aspektā, šajā skatījumā šis priekšlikumu klāsts ir pozitīvs un tikai pozitīvs. Un es nekādi nevarētu piekrist Kreitusa kungam, kas saka, ka tie priekšlikumi nav jāuzklausa un nav jādomā varbūt par atsevišķu punktu iestrādāšanu tajā pamata likumā, bet būtu jāizskata un jāmeklē visi ceļi avotu gūšanai, lai nokārtotu maksājumus ar noguldītājiem. Manuprāt, mēs nevarētu pieiet arī tā, ka likumu par Baltijas bankas sanāciju un bankrotu rakstītu atsevišķi un tad rakstītu vispārēju likumu par bankrotu un sanāciju. Nu nevarētu tā būt, ka katrai bankai ir it kā atsevišķs un vēl kopējs. Bet mans uzskats ir, ka vajadzētu šo likumu, iesniegto likumprojektu izskatīt kopā ar pamata likumu par noguldījumu kompensāciju noguldītājiem un varbūt šī likuma pārejas noteikumos atzīmēt kaut kādu specifiku, kas ir parādīta šajā “Tēvzemes un brīvības” iesniegtajā likumprojektā, kā rīkoties attiecībā uz Baltijas banku. Tāpat varētu arī atsevišķus šā likuma pantus iestrādāt tajā pamata likumā vai arī uz šī likuma bāzes koriģēt atsevišķus pantus likumprojektā, kas iesniegts tajā paketē. Tādēļ es aicinātu balsot par to, lai “Tēvzemei un brīvībai” iesniegto likumprojektu izskatītu komisija un izskatītu kopā ar šo likumu paketi kā tādu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss, Demokrātiskā partija “Saimnieks”, otrreiz.

 

A.Kreituss (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Es Sinkas kungam mazliet atbildēt gribētu. Redziet, viņš par ekspertu statusu ļoti pareizi izteicās, jo eksperts tiešām bija no Amerikas Savienotajām Valstīm, no emigrācijas, viņa kolēģis, un acīmredzot viņš labi zina, kas tur ir noticis, jo viņš teica, ka pēc šī laika, pēc šīm dienām šī banka ir palikusi vēl caurāka. Es arī tā domāju, Sinkas kungs, es jums pilnīgi pievienojos, bet eksperts bija no Amerikas. Nu, tā kā šobrīd ir grūti kaut ko apstrīdēt, teiksim, runāt par augstu līmeni, par padomju laiku nemākulību. Tā ka es domāju, ka jūs pareizi runājat. Ja mēs runājam par atbildību, akcionāru atbildību ar mantu, tad papriekšu vajadzētu noskaidrot, cik liela šī manta ir. Šī nav Rietumu banka, varbūt tur ir viens miljonārs šīs bankas vadībā, bet šie pārējie akcionāri miljonāri nav, cik es zinu. Es atļaujos to apgalvot. Un šādā gadījumā tā lielā manta, uz kuru cer, rīkojot izsoles un šos īpašumus atgūstot — tas viss jānoskaidro. To prokuratūra izdarīs, bet es tikai gribētu brīdināt, ka beigās iznāks, ka šīs mantas nav. Tāpēc es domāju, ka daudz prātīgāk būtu strādāt pie tā, lai šos kredītu veidā atdotos līdzekļus atgūtu, un pie tā strādāt vajadzēja no pirmās dienas, kad valdība pārņēma, šim amerikāņu ekspertam. Sinkas kungs, es domāju, ka jūs pareizi to norādījāt. Bet izrādās, ka banka ir kļuvusi vēl caurāka. Kāpēc tad tanī brīdī nebija šīs vienīgās pareizās rīcības, lēmuma par bankrotu? Ir jau viegli tā pateikt, bet ir jāzina šejienes apstākļi. Šajā gadījumā, man liekas, šie apstākļi nav visai ņemti vērā. Tāpēc es šādu nesagatavotu mudinājumu tomēr uzskatu par tīri populistisku šajā priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Es domāju, ka jāstrādā valdībai kopīgi ar šādu priekšlikumu iesniedzējiem, un piekrītu Kides kungam. Jā, šo dokumentu vajadzētu nodot pie tās pašas paketes, kas tiek pašreiz izstrādāta. Šeit ir daži momenti, kurus varbūt varētu ņemt vērā, bet nevajag aizrauties tīri ar tādu populismu un, kā saka, dažādu lietu pieminēšanu par kurām mums pašreiz ciparu nav. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu “Likums par “Bankas Baltija” sanāciju un bankrotu”, kuru iesnieguši deputāti Grīnblats, Straume, Dāliņš, Pētersons un Grīgs. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 5, atturas — 6. Ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts — “Grozījumi likumā “Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu””. Iesniedz Ministru kabinets. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Tad Saeima nolemj nodot likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un nosaka, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Nākamais ir likumprojekts “Vietvārdu aizsardzības likums”. Iesniedz Ministru kabinets. Deputātiem nav iebilžu. Līdz ar to Saeima nolemj to nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

Nākamais likumprojekts — “Grozījumi likumā “Par radio un televīziju””. Iesniedz Vides un sabiedrisko lietu komisija. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Vides un sabiedrisko lietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

 

Tālāk — par atvaļinājumu piešķiršanu . Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 8.panta pirmo punktu, Saeimas Prezidijs ir lēmis par to, ka apmierināmi četru deputātu iesniegumi par atvaļinājumu piešķiršanu. Pirmais ir deputāta Dzintara Ābiķa iesniegums, kurā viņš lūdz piešķirt atvaļinājumu šajā gadā no 24.jūlija līdz 27.jūlijam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 1, atturas — 4. Atvaļinājums Dzintaram Ābiķim piešķirts.

 

I.Folkmane. Deputāts Oļģerts Pavlovskis lūdz piešķirt bezalgas atvaļinājumu laika posmā no 9.jūlija līdz 16.jūlijam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! 55 — par, pret — 1, atturas — 2. Atvaļinājums piešķirts Oļģertam Pavlovskim. Tālāk!

 

I.Folkmane. Deputāts Jānis Jurkāns lūdz piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu laikā no 24. jūlija līdz 31. jūlijam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 3, atturas — 3. Piešķirts deputātam Jānim Jurkānam atvaļinājums. Tālāk!

 

I.Folkmane. Deputāts Mārtiņš Ādams Kalniņš lūdz piešķirt bezmaksas atvaļinājumu laika posmā no 25. jūlija līdz 4. augustam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 1, atturas — 5. Ir piešķirts atvaļinājums.

 

I.Folkmane. Par atvaļinājumiem ir viss.

 

Sēdes vadītājs. Nākamā sadaļa — “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata” . Lēmuma projekts “Par A.Saulītes apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”. Juridiskā komisija. Juridiskās komisijas vadītājs Aivars Endziņš, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra priekšlikumu par Ainas Saulītes apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Juridiskā komisija, uzklausījusi Ainu Saulīti un iepazinusies ar kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, raksturojumu, uzdevusi jautājumus, viennozīmīgi un vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai apstiprināt Ainu Saulīti par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Izdales materiāls jums ir pievienots.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsošana aizklāta. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 5, atturas — 8. Aina Saulīte apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

 

A.Endziņš. Paldies cienījamajai Saeimai!

Sēdes vadītājs. Nākamais lēmuma projekts — “Par uzticības izteikšanu Jānim Bunkšam kā pašvaldību valsts ministram Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā”. Ministru kabinets iesniedz. Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu — izteikt uzticību pašvaldību valsts ministram Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Jānim Bunkšam. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 10, atturas — 14. Saeima izsaka uzticību pašvaldību valsts ministram Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Jānim Bunkšam. Vēlam sekmes!

Lēmuma projekts... Nākamais jautājums — “Par izmaiņām Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvā”. Vai visiem deputātiem ir šis Saeimas lēmuma projekts par izmaiņām Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvā? Atbrīvot Dzintaru Rasnaču no Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amata, apstiprināt Kristīni Kurzemnieci par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli. Būtu jābalso par katru punktu atsevišķi... Protams, vienu var atbrīvot, otru var neievēlēt, bet tāda ir lietas būtība. Atbrīvošanas iemesls šeit ir izklāstīts, jo tālāk Dzintars Rasnačs darboties Centrālajā vēlēšanu komisijā nevar, bet ko ievēlē, to Saeima lemj, tāpēc atsevišķi katrs būtu balsojams. Vai nav iebildumu pret procedūru deputātiem? Lūdzu zvanu!

Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu atsaukt Dzintaru Rasnaču no Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amata! Balsojums atklāts. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 1, atturas — 5. Dzintars Rasnačs ir atsaukts no Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amata.

Un tagad, lūdzu, balsosim par lēmuma projektu ievēlēt Kristīni Kurzemnieci par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli! Šos vārdus “atsaukt” un “ievēlēt” es atļāvos traktēt tieši tā, kā Kārtības rullī ir rakstīts. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 1, atturas — 5. Kristīne Kurzemniece ir ievēlēta par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

Nākamais — par izmaiņām Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvā. Saeimas kristīgo demokrātu frakcija iesniedz. Atsaukt Māri Vītolu no Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amata, ievēlēt Martu Bušmani par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli. Lūdzu, balsosim par pirmo lēmuma projektu — atsaukt Māri Vītolu no Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amata. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — nav, 6 — atturas. Pieņemts. Līdz ar to Māris Vītols atsaukts no Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amata.

Balsosim par lēmuma projektu ievēlēt Martu Bušmani par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 2, atturas — 6. Marta Bušmane ievēlēta par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

 

Nākamais jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” . Kristiāna Lībane — Juridiskās komisijas vārdā, lūdzu! “Latvijas ceļa” deputāte.

 

K.Lībane (LC). Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs ir 730. Bez tam šorīt jūs saņēmāt arī dokumentu nr. 730a, kas arī ir jāņem vērā, izskatot šo likumprojektu trešajā lasījumā, un tā ir tabulas 62. lapa.

Ar priekšsēdētāja atļauju es varbūt nedaudz paskaidrošu par tabulu, jo tabula ir diezgan sarežģīta. Pirmajā ailē jūs tātad redzat Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantu tādu, kāds tas bija spēkā attiecīgo Ministru kabineta noteikumu izdošanas brīdī, tad otrajā ailē ir otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija tiem pantiem, par kuriem ir saņemti priekšlikumi par otrajā lasījumā akceptēto redakciju. Trešajā ailē ir komisijā saņemtie priekšlikumi, ceturtajā ailē ir atbildīgās komisijas priekšlikumi, un piektajā ailē ir tā redakcija, kurā komisija ierosina pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Pirmais pants, par kuru saņemts priekšlikums, lai gan faktiski tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, ir 5. pants. Juridiskā komisija ierosina izteikt pantu jaunā redakcijā. Pēc būtības mainīts nekas nav, jaunā redakcija ir radusies tāpēc, ka mums bija mērķis saskaņot to ar likumu par pašvaldībām, kā arī ar šī kodeksa 211.1 un citiem pantiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts. Tālāk!

 

K.Lībane. 13. pantu Juridiskā komisija ierosina izslēgt no kodeksa. Iemesls ir pavisam vienkāršs — tādu institūciju kā nepilngadīgo lietu komisijas Latvijas Republikā nav, un nav arī šajā pantā minēto piespiedu līdzekļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

 

K.Lībane. Nākamais pants ir 26., un Juridiskā komisija ierosina šajā pantā noteikto naudas sodu izteikt latos. Bez tam ierosinātā redakcija ir saskaņota arī ar likumu par pašvaldībām.

Sēdes vadītājs. Pret 26. panta jauno redakciju nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

 

K.Lībane. 29. pants. Atbildīgā komisija ierosina izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu jaunā redakcijā. Tātad komisija ierosina terminu “pilsonis” aizstāt ar terminu “persona”, kā arī papildināt pantā minēto speciālo tiesību uzskaitījumu ar ieroču glabāšanas un nēsāšanas tiesībām, kā arī speciālo līdzekļu glabāšanas un nēsāšanas tiesībām, kas izriet tātad no Latvijas Republikas likuma par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

 

K.Lībane. 41. pantā Juridiskā komisija atbalstīja tieslietu ministra Romāna Apsīša priekšlikumu izteikt naudas soda summu latos.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

 

K.Lībane. 41.1. pantā Juridiskā komisija atbalstīja tieslietu ministra priekšlikumu tāpat kā iepriekšējā pantā izteikt summu latos, kā arī ir izteikusi tekstu jaunā redakcijā tā, lai no panta teksta neizrietētu darba devēja pienākums pašam pārbaudīt darbinieku valsts valodas zināšanu apjomu, jo, kā zināms, to dara citas šim mērķim paredzētas kompetentas institūcijas un darba devējs par to spriež tikai pēc valodas prasmes apliecības.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

 

K.Lībane. 42. pants. Komisija saņēma tieslietu ministra priekšlikumu, ko tā atbalstīja. Priekšlikums tātad bija pārvērst naudas summu latos. Taču komisija uzskatīja, ka nav nepieciešams sankcijās minēt terminu “persona”, jo no kodeksa vispārīgās daļas izriet, ka jebkurā gadījumā sodīta tiek vainīgā persona.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu? Es lūdzu, varbūt šeit mēs apstāsimies. Tātad kuru pantu nākamo izskatām?

 

K.Lībane. Nākamo pantu mēs izskatīsim 43. pantu, to tad acīmredzot pēc pārtraukuma.

Sēdes vadītājs. Pēc pārtraukuma izskatīsim 43. pantu. Bet tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu, reģistrēsimies! Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Dzintars Ābiķis, Martijans Bekasovs, Igors Bukovskis, Imants Daudišs, Andris Gūtmanis, Jānis Jurkāns, Ēriks Kaža...

Sēdes vadītājs. Ēriks Kaža ir zālē.

 

I.Folkmane. Aleksandrs Kiršteins, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Aristids Lambergs, Ruta Marjaša, Voldemārs Novakšānovs, Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

 

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Turpinām izskatīt “Grozījumus Latvijas Republikas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Kristiāna Lībane — Juridiskās komisijas vārdā. Turpinām izskatīt 43.pantu.

 

K.Lībane (LC). Par 43.pantu ir saņemts tieslietu ministra priekšlikums izteikt summu latos, ko Juridiskā komisija ir izteikusi citā redakcijā.

Par 45.1. pantu saņemts pēc būtības identisks tieslietu ministra priekšlikums izteikt summu latos, un Juridiskā komisija to pieņēmusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos! Vispirms diemžēl ir jāreģistrējas kvorumam. Reģistrējamies! Lūdzu rezultātu! Deputāt Kokin, jūs esat zālē vai ārpus zāles? (Zālē smiekli.) Es atvainojos, bet jūs reģistrācijas laikā parādījāties un būtu labi, ja jūs reģistrētos. Paldies! Lūdzu rezultātu! 52 deputāti. Rediet, jūsu reģistrācija bija nepieciešama tomēr.

Lūdzu, turpinām!

 

K.Lībane. 46.pants. Saņemts Romāna Apsīša priekšlikums izteikt summu latos. Atbildīga komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Tālāk!

 

K.Lībane. 46.1. pants. Pieņemts tieslietu ministra priekšlikums izteikt šo summu latos. Komisijas redakcijā tas ir iestrādāts un atsevišķām sankcijām pievienots papildu sods — konfiskācija.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Pieņemts.

 

K.Lībane. Par 47. līdz 49.1. pantu priekšlikumi nav saņemti. Nākamais pants, par kuru priekšlikumi ir saņemti, ir 50.1. pants, kurā ir tieslietu ministra priekšlikums izteikt summu latos, taču atbildīgā komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu un ierosina izslēgt šo pantu no kodeksa, jo par tiesas sprieduma nepildīšanu Latvijas Republikā saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem iestājas kriminālatbildība.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

 

K.Lībane. Nākamais pants, par ko saņemti priekšlikumi, ir 52.pants. Arī šeit ir tieslietu ministra priekšlikums izteikt summu latos. Tas ir pieņemts, nenorādot, kam uzliekams sods.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu?

 

K.Lībane. Nākamais pants, par kuru saņemti priekšlikumi, ir 53.1. pants. Ir tieslietu ministra priekšlikums, ko Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

53.2. pants tiek ierosināts no jauna. To ierosina mežu valsts ministrs — papildināt kodeksu ar šādu jaunu pantu: “Patvarīga atkāpšanās no mežu apsaimniekošanas projekta”. Atbildīgā komisija to atbalstīja ar nelielu redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

 

K.Lībane. Juridiskā komisija ir saņēmusi arī citu mežu valsts ministra priekšlikumu par 54.1 panta iekļaušanu kodeksā — “Meža norādījuma zīmju iznīcināšana vai bojāšana”. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu?

 

K.Lībane. Nākamais pants, par kuru saņemti priekšlikumi, ir 57. Mežu valsts ministrs ierosina priekšlikumu, kas papildina otrajā lasījumā pieņemto redakciju, un tātad priekšlikuma būtība ir izslēgt no panta daļu teksta kā neatbilstošu likumam “Par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu”. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu, izteica pantu jaunā redakcijā un iestrādāja arī otrajā lasījumā akceptēto sankciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem?

 

K.Lībane. Nākamais pants, par kuru saņemti priekšlikumi, ir 57.1 pants. Arī mežu valsts ministra priekšlikums — papildināt kodeksu ar pantu “Meža iznīcināšana vai bojāšana”. Juridiskā komisija pieņēma priekšlikumu, bet piedāvā palielināt sodu līdz 250 latiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

 

K.Lībane. Nākamais pants, par kuru saņemti priekšlikumi, ir 66.2. Mežu valsts ministra priekšlikums papildināt kodeksu ar pantu “Par meža inženierbūvju iznīcināšanu vai bojāšanu”, ko atbildīgā komisija pilnībā atbalstīja.

Mežu valsts ministrs ir ierosinājis papildināt kodeksu arī ar 66.3.pantu. “Mežu fonda zemju patvarīga izmantošana celtniecībai”. Komisija to ir pieņēmusi kā redakcionālu grozījumu. Tāpat viņš ierosinājis papildināt kodeksu ar 66.4.pantu “Mežu fonda zemju patvaļīga transformēšana”, ko komisija arī ir atbalstījusi pilnībā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu?

 

K.Lībane. 67.pants. Ir mežu valsts ministra priekšlikums izteikt pantu citā redakcijā. Priekšlikums ir balstīts uz likumu “Par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu”. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

68.pants.

Sēdes vadītājs. Par 67.pantu nav iebilžu deputātiem?

 

K.Lībane. Arī par 68.pantu ir mežu valsts ministra priekšlikums — izteikt pantu citā redakcijā, kas saskaņota ar jau iepriekš minēto likumu “Par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu”. Juridiskā komisija to pieņēma ar nelielu redakcionālu grozījumu.

69.pants. Ir mežu valsts ministra priekšlikums izteikt pantu jaunā redakcijā, kas saskaņota ar manis jau pie iepriekšējiem pantiem minēto likumu. Komisija to atbalstīja, taču izteica pantu citā redakcijā un... Pareizāk sakot, nevis citā redakcijā, bet ar nelielu grozījumu. Tāpat komisija atbalstīja mežu valsts ministra priekšlikumu izslēgt no kodeksa 70.pantu, jo nepieciešamās normas ir iestrādātas 69.panta jaunajā redakcijā.

71.1 pants. Pēc mežu valsts ministra priekšlikuma kodeksā iekļaujams jauns pants — “Meža sanitāro noteikumu pārkāpšana”. Komisija to atbalstīja.

Nākamais pants, par ko saņemti priekšlikumi, ir 73.pants. Šeit priekšlikums ir tīri redakcionāls precizējums uz trešo lasījumu.

Nākamais pants, par kuru ir saņemti priekšlikumi uz trešo lasījumu, cienījamie kolēģi, ir 22.lappusē, un tas ir 91.pants. Šeit ir saņemts tieslietu ministra priekšlikums izteikt naudas soda summu latos, ko komisija atbalstīja.

Nākamais pants ir 92.pants. Pēc būtības priekšlikums ir tāds pats kā iepriekšējais, taču Juridiskā komisija to pieņēma pēc būtības, bet ierosina neatkāpties no pašreizējās panta redakcijas, atļaujot šo sodu uzlikt tikai amatpersonām.

96.pants. Tieslietu ministra priekšlikums izteikt summu latos. Komisija ir atbalstījusi.

97., 98., 98.1.pants — tas pats. 98.2. pants. Arī šeit summa ir izteikta latos. Tāpat 99.pantā.

Attiecībā uz 100.pantu arī ir tieslietu ministra priekšlikums izteikt summu latos. Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu ar grozījumiem, nedaudz samazinot naudas soda apmēru par pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem un redakcionāli precizējot otrās daļas sankciju.

103. pants. Saņemts tieslietu ministra priekšlikums par soda būtisku palielināšanu. Taču komisija noraidīja šo priekšlikumu, uzskatot, ka pašreiz spēkā esošā panta sankcija, ko jūs redzat pirmajā ailē, un tajā paredzētie sodi pilnībā atbilst šī pārkāpuma sabiedriskajai bīstamībai un nav vajadzīgs tos palielināt.

103.1 līdz 103.5.pants. Visos šajos pantos ir saņemti tieslietu ministra priekšlikumi izteikt summu latos, ko komisija atbalstīja.

103.6.pants. Arī tātad summa ir izteikta latos. Taču komisija uzskatīja, ka par minēto pārkāpumu būtu sodāmas tikai amatpersonas.

104.pants. Saņemts tieslietu ministra priekšlikums izteikt summu latos. Komisija to ir pieņēmusi un pantā izdarījusi redakcionālus grozījumus ļoti vienkāršu iemeslu dēļ, jo mūsu valstī vairs nav Lauksaimniecības ministrijas.

105.1. pantā tieslietu ministra priekšlikums — izteikt summu latos ir pieņemts.

106.pantā pēc būtības līdzīgs priekšlikums ir pieņemts ar grozījumiem, uzskatot, ka par otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem tātad pilnīgi pietiek ar naudas sodu un konfiskācija nav nepieciešama.

107. un 1081.pantā ir pieņemti tieslietu ministra priekšlikumi izteikt naudas soda summu latos.

Tas pats attiecas arī uz 108.2., 108.3. un 108.4. pantu. Arī uz 109.pantu.

110.pantā šis pats priekšlikums — izteikt summu latos. Arī atbalstīts ar nelielu grozījumu, mīkstinot soda trešās daļas sankciju.

111.pants. Pēc būtības arī ir atbalstīts šis priekšlikums izteikt naudas soda summu latos, taču nedaudz mainīta sankcija vienā panta daļā.

112.pantā tieslietu ministra priekšlikums atbalstīts. Arī 113.pantā, arī 114.pantā, arī 115.pantā. Pēc būtības tādi paši priekšlikumi ir ienākuši par 116.pantu un 117.pantu. Abos gadījumos atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

118.pantā ir saņemti divi priekšlikumi. Viens ir no Ministru kabineta, otrs — no Vides aizsardzības un reģionālās atīstības ministrijas. Šeit es gribu minēt, ka komisija pieņēma lēmumu divus Ministru kabineta iesniegtos atsevišķos likumprojektus — dokumentu nr.322 un 422 — iestrādāt šajā likumprojektā kā priekšlikumus. Tas arī tika saskaņots ar Ministru kabinetu, un nekādu iebildumu nebija.

Šo divu priekšlikumu būtība ir tāda, ka mazo kuģu reģistrācija un uzskaite Latvijas Republikā ir nonākusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē. Tāpēc ir nepieciešami šie grozījumi, kurus komisija ir akceptējusi.

119.pants. Tieslietu ministra priekšlikums — izteikt summu latos.

131.1.pantā tā ir otrā lasījuma redakcija, kuru Juridiskā komisija ierosina redakcionāli precizēt, kā arī izslēgt vārdus “īpašniekam vai turētājam”, jo sodīta, kā jau es teicu, tiek vainīgā persona.

134.1.pantā arī tā ir otrā lasījuma redakcija. Šī redakcija ir tikusi redakcionāli precizēta.

135.pants. Saņemti tieslietu ministra priekšlikumi izteikt summu latos. Tie ir iestrādāti redakcijā, kuru izstrādājusi Juridiskā komisija.

Nākamais pants, par kuru saņemts priekšlikums, ir 137. Tas ir tieslietu ministra priekšlikumiem līdzīgs priekšlikums. Juridiskā komisija to ir pieņēmusi un nedaudz samazinājusi sodu par šo pārkāpumu.

Nākamais pants, par kuru saņemts priekšlikums, ir 138. Arī tieslietu ministra priekšlikums pieņemts komisijā pēc būtības, taču sodi būtiski palielināti, salīdzinot ar tieslietu ministra priekšlikumu.

139.pantā tieslietu ministra priekšlikums pilnībā atbalstīts.

139.1. pants otrā lasījuma redakcijā uz trešo lasījumu redakcionāli precizēts.

144. pantā pilnībā atbalstīts tieslietu ministra priekšlikums.

145.pantā Romāna Apsīša priekšlikums atbalstīts ar nelieliem grozījumiem.

Tas pats attiecas uz 146.pantu. Tieslietu ministra priekšlikums izteikt summu latos pilnībā atbalstīts attiecībā uz 147., 148. un 149.pantu.

Par 150.pantu. Tieslietu ministra priekšlikums izteikt summu latos – ir ņemts vērā. Taču kopumā pants izteikts jaunā redakcijā, kas saskaņota ar likumu par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā, kā arī ar likumu par dzīvojamo telpu īri.

150.1. pantā arī ņemts vērā tieslietu ministra priekšlikums, taču izdarīti tie paši labojumi, kas 150.pantā. Tā pati saskaņošana notikusi.

152.pantā tieslietu ministra priekšlikums atbalstīts.

152.1. pantā arī ir saņemts tieslietu ministra priekšlikums – izteikt summu latos – , taču komisija to noraidīja un ierosina izslēgt šo pantu no kodeksa vispār, jo daļēji ir zudis šī pārkāpuma objekts un šiem nodarījumiem vairs arī nav tādas sabiedriskās bīstamības, lai par tiem pastāvētu atbildība.

152.2.pantā atbalstīts tieslietu ministra priekšlikums.

155.1. pantā ar nelieliem grozījumiem ir pieņemts finansu ministra Piebalga priekšlikums, taču pants ir sadalīts pa daļām, vienkārši sistematizācijas nolūkā viena daļa izdalīta kā divas, kā arī izdarīti redakcionāli un citi sīki atbildīgās komisijas ieteikti grozījumi.

155.2.pants. Arī ir saņemts finansu ministra priekšlikums, ko Juridiskā komisija ir atbalstījusi ar nelielām redakcionālām izmaiņām. Tātad paredzēt atbildību par darbībām, kas izdarītas vietās, kur tirgo ne tikai alkoholiskos dzērienus, bet visas ar akcīzes nodokli apliekamās preces.

155.6.panta otrā lasījuma redakcija ir redakcionāli precizēta uz trešo lasījumu.

Tas pats attiecas uz 155.7.pantu.

156.pantā saņemtais finansu ministra priekšlikums, kā arī komisijas akcepts tam pēc būtības atbilst 155.2.pantā cienījamās Saeimas jau akceptētajam priekšlikumam.

156.1. pants. Uz šo pantu un šo finansu ministra Piebalga priekšlikumu var attiecināt manis jau iepriekš sacīto.

Tas pats attiecas arī uz 156.2.pantu.

157.pants. Saņemts tieslietu ministra priekšlikums par naudas summas izteikšanu latos. Taču komisija to noraidīja un ierosina izslēgt šo pantu no kodeksa, jo par šo pārkāpumu Latvijas Republikā ir paredzēta kriminālatbildība, un līdz ar to administratīvā atbildība nav nepieciešama.

158. un 158.1. pantā tieslietu ministra priekšlikumi pieņemti ar nelieliem redakcionāliem labojumiem.

Pilnībā tieslietu ministra priekšlikums pieņemts 159.pantā.

Ir saņemts finansu ministra priekšlikums par 160.pantu izteikt to citā redakcijā. Komisija nolēma atbalstīt šo finansu ministra priekšlikumu un paredzēt atbildību par nodokļu maksātāju reģistrēšanas kārtības neievērošanu. Taču no sistēmas un kodifikācijas viedokļa ierosinu to iestrādāt kā priekšlikumu par kodeksa papildināšanu ar jaunu 165.2.pantu, pie kā mēs nonāksim pēc dažām minūtēm.

160.1. pants. Ir pieņemti tieslietu ministra Apsīša priekšlikumi, taču pants izteikts jaunā redakcijā, saskaņojot to ar likumu par pašvaldībām.

163.1. pants. Ir saņemts priekšlikums, kas izriet no Ministru kabineta iesniegtā dokumenta nr.422. Tas ir iestrādāts uz trešo lasījumu piedāvātajā redakcijā, taču vēl nedaudz saskaņots ar likumu “Par valsts proves uzraudzību”.

164.1. pants. Saņemts tieslietu ministra priekšlikums – izteikt summu latos. Tas ir noraidīts. Atbildīgā komisija nāk ar priekšlikumu – izslēgt 164.1. pantu no kodeksa, jo mūsu valstī pašlaik nav šāda pārkāpuma objekta un katrā ziņā šis pārkāpums ir zaudējis sabiedrisko bīstamību.

Nākamais priekšlikums ir par 164.2.pantu otrā lasījuma redakcijā, un priekšlikums ir sekojošs — izslēgt likumprojekta pantu sakarā ar to, ka par šādu pārkāpumu ir paredzēta kriminālatbildība.

165.2.pants. Tātad šis ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas balstīts uz finansu ministra Piebalga priekšlikumu un attiecas uz nodokļu maksātāju reģistrēšanas kārtības neievērošanu, un kas ar Saeimas akceptu kļūs par Administratīvo pārkāpumu kodeksa 165.2.pantu.

Nākamais ir 165.3.pants. Juridiskā komisija sadarbībā ar Latvijas Banku ierosina papildināt kodeksu ar pantu par kredītiestāžu darbības noteikumu neievērošanu.

166.pants. Nodarbošanās ar individuālo darbu bez patenta vai reģistrācijas apliecības... Es atvainojos! Par 166. un turpmākajiem pantiem līdz pat 166.5.priekšlikumi nav saņemti.

Tātad 166.5.pantā ir saņemts tieslietu ministra Apsīša priekšlikums – izteikt summu latos, kas ir noraidīts, un mēs ierosinām izslēgt šo pantu, jo par analoģisku pārkāpumu atbildību paredz jau akceptētais šī kodeksa 41.pants. Tas ir visaptverošs pants.

No 166.7. līdz 166.10.pantam ir saņemti tieslietu ministra priekšlikumi, kuri ir atbalstīti.

To pašu var teikt par 166.11. līdz 166.14.pantu, lai gan dažos no šiem priekšlikumiem ir izdarīti pavisam sīki redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, jums jārunā par katru pantu atsevišķi!

 

K.Lībane. Labi. Es atvainojos!

Tātad 166.11.pants. Tieslietu ministra priekšlikums – izteikt naudas summu latos pieņemts ar redakcionālu precizējumu.

166.12.pants. Tāds pats tieslietu ministra priekšlikums – izteikt summu latos. Pieņemts ar precizējumu.

166.13.pants. Tieslietu ministra priekšlikums – izteikt summu latos – pieņemts ar precizējumu.

166.14.pants. Tieslietu ministra priekšlikums – izteikt summu latos – arī pieņemts ar precizējumu.

166.17.pants. Tieslietu ministra priekšlikums – izteikt summu latos. Komisija atbalstījusi ar redakcionālu precizējumu.

Nākamais priekšlikums attiecas uz 166.20.pantu otrā lasījuma redakcijā, kas ir redakcionāli precizēts pēc redaktora ieteikuma.

167.pants. Par to ir saņemti divi priekšlikumi no tieslietu ministra. Pirmkārt, aizstāt vārdu “pilsoņiem” ar vārdu “personām”, kas ir pilnīgi pieņemams priekšlikums no atbildīgās komisijas viedokļa, un otrs — izteikt summu latos, kā arī izdarīt redakcionālas izmaiņas panta sankcijā. Juridiskā komisija izteica panta tekstu jaunā redakcijā un daļēji pieņēma priekšlikumu.

168.pants. Tieslietu ministra priekšlikums – izteikt summu latos –, ko Juridiskā komisija noraidīja, ierosinādama izslēgt pantu vispār, jo atbildību par pantā paredzēto pārkāpumu pēc būtības jau regulē šī paša kodeksa 181. līdz 183.pants.

171.pants. Tieslietu ministra Apsīša priekšlikums – izteikt summu latos – pieņemts ar grozījumiem.

172.pants. Tieslietu ministra priekšlikums – izteikt summu latos – pieņemts ar precizējumu.

174.2.pants. Tika saņemts identisks priekšlikums – izteikt summu latos – , ko komisija noraidīja, ierosinādama izslēgt pantu, jo atbildīgā komisija atzina šo pantu par novecojušu. Šī panta nozīmē ārvalstnieki Latvijas Republikā ir tādā pašā statusā kā iekšvalstnieki, bez tam šis pārkāpums atbilst sīkajam huligānismam, ko regulē 167.pants.

174.3.pants. Tieslietu ministra priekšlikums – izteikt summu latos, kā arī izdarīt dažus grozījumus soda veidos, ko komisija ir pieņēmusi ar nelieliem grozījumiem.

175.1. pants. Tieslietu ministra priekšlikums – izteikt summu latos – , ko komisija ir pieņēmusi.

176.pants. Atkal ir priekšlikums izteikt summu latos, pilnībā pieņemts.

176.1. panta otrā lasījuma redakcija ir redakcionāli precizēta.

177.pants. Tieslietu ministra priekšlikums izteikt summu latos pieņemts.

178.pants. Saņemts tieslietu ministra priekšlikums izteikt summu latos. Komisija pieņēmusi lēmumu izteikt šī panta pirmo daļu jaunā redakcijā, daļēji iestrādājot arī par šīs daļas sankciju izteikto priekšlikumu un arī par otrās daļas sankciju izteikto priekšlikumu, taču izdarījusi dažus labojumus, kas saistīti ar to, ka ārstnieciskā darba profilaktoriji un dažas citas pašreiz spēkā esošajā redakcijā minētās iestādes Latvijā vairs nepastāv.

Pašlaik mēs esam nonākuši līdz dokumentam nr.730a, tabulas 62. lapa.

181.pants, par kuru ir saņemti tieslietu ministra priekšlikumi izteikt summas latos.

Komisija izteikusi pantu jaunā redakcijā, iestrādājot tieslietu ministra priekšlikumus un saskaņojot ar likumu “Par šaujamieročiem un speciāliem līdzekļiem pašaizsardzībai”.

182.pants. Saņemts tieslietu ministra priekšlikums. Priekšlikums noraidīts, un komisija nāk ar priekšlikumu izslēgt pantu, jo atbildība par šo pārkāpumu ir iestrādāta jau akceptētajā 181.pantā.

183.pants. Saņemts tieslietu ministra priekšlikums izteikt summu latos. Komisija izteikusi pantu jaunā redakcijā, iestrādājot šo priekšlikumu un saskaņojot ar manis jau minēto likumu “Par šaujamieročiem un speciāliem līdzekļiem pašaizsardzībai”.

184.pants. Tieslietu ministra priekšlikums par summas izteikšanu latos, kas ir noraidīts. Komisija ierosina izslēgt pantu, jo pārkāpums ir ietverts citos pantos, kas saistīti ar noteikumu pārkāpšanu.

Tieslietu ministra priekšlikumu, kas saistīts ar 185.pantu, komisija ir akceptējusi...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Lūdzu, deputāts Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

 

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Es atvainojos Prezidijam, jā! Mēs tik ātri pārskrējām 182.pantu, ka nepaspēju par to vispār... nu, vismaz jautāt. 181.panta jaunā redakcija runā par pārkāpumiem, ko izdarījušas personas, kurām ir attiecīgas atļaujas. Respektīvi, man jau ir šaujamieroča atļauja un es pārkāpju likumā noteiktās normas. 182.pants, cik es sapratu, runā par vispārēju pārkāpumu, respektīvi, man nav atļaujas, bet man ir ierocis. Un tādā veidā es pārkāpju likumu. Tā ka es gribētu jautāt, kur ir iestrādāts sods tiem cilvēkiem, kuriem nav atļaujas, bet kuri tomēr pārkāpj likumu normas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu referenti!

 

K.Lībane. 181.pants runā par šaujamieroču un munīcijas iegādāšanas, glabāšanas, nodošanas, pārdošanas un pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu, ko izdarījuši pilsoņi, un šī panta pirmā daļa, kā jūs atzīmējāt, runā par pārkāpumiem, ko izdarījušas personas, kurām ir attiecīgās atļaujas. Arī otrā daļa runā par to pašu... Jā, nu redziet, diemžēl tabula un likumprojekts, kāds viņš tiek gatavots uz izskatīšanu trešajā lasījumā, neietver to pantu redakciju, kuri netiek grozīti. Bez tam pat ja administratīvā atbildība par to Latvijas Republikā netiek paredzēta, vismaz Juridiskā komisija ierosina to neparedzēt, es gribētu jūs informēt, ka Latvijas Republikā par to ir kriminālatbildība un būtu zināmā mērā dīvaini, ja pastāvētu divi atbildības veidi. (No zāles deputāts V.P.Karnups: “Viss kārtībā!)” Vai mēs varam turpināt?

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

 

K.Lībane. Tātad mēs tikām līdz 185.pantam, ja nemaldos.

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu!

 

K.Lībane. 185.pants. Saņemts tieslietu ministra priekšlikums, kurš ir atbalstīts ar nelielu grozījumu. Tātad priekšlikums atkal saistīts ar summas izteikšanu latos.

186.pants. Tāds pats priekšlikums - par summas izteikšanu latos, taču komisija izteikusi pantu jaunā redakcijā, pieņemot arī priekšlikumu.

187.pants. Saņemts tieslietu ministra priekšlikums par summas izteikšanu latos. Priekšlikumu komisija ir diferencējusi pa daļām un pievienojusi atbildību par nolaidīgu glabāšanu un tādas pases lietošanu, kuras vietā izsniegta jauna pase.

188.pants. Saņemts tieslietu ministra priekšlikums izteikt summu latos, un komisija to ir pieņēmusi, izsakot pantu jaunā redakcijā un novēršot tās lietas, kas izriet no novecojušām tiesību normām, jo migrāciju, kā zināms, Latvijas Republikā regulē citi likumi, nevis Administratīvo pārkāpumu kodekss. Tāpat ir noņemta atbildība no privātpersonām.

189.pants - “Pieņemšana darbā bez pases vai pierakstīšanās”. Tātad par šo pantu ir saņemts tieslietu ministra priekšlikums izteikt summu latos. Tas ir pieņemts, un pants izteikts jaunā redakcijā. Pieraksta vietā šajā pantā pašlaik ir iekļauts termins “darba atļauja”.

190.pants. Tieslietu ministra priekšlikums, kas ir pieņemts, un pants izteikts jaunā redakcijā.

190.2.pantā arī pieņemts tieslietu ministra priekšlikums ar redakcionālu precizējumu.

Tas pats 190.3.pantā.

190.5.pants. Tieslietu ministra priekšlikums pieņemts ar grozījumu.

190.6.pants tāpat.

Nākamais pants, par ko saņemts priekšlikums, ir 190.8. Pieņemts tieslietu ministra priekšlikums.

190.10.pantā tieslietu ministra priekšlikums pieņemts ar grozījumu.

Tāpat 194.pantā.

194. 1.pants tā otrā lasījuma redakcijā redakcionāli precizēts.

197.pants. Tieslietu ministra priekšlikums pieņemts.

201., 202.pants - tieslietu ministra priekšlikums pieņemts ar redakcionālu precizējumu.

Un 201.3.pantā arī ir pieņemts priekšlikums, ko iesniedzis tieslietu ministrs un kas ir redakcionāli precizēts. To ir izdarījusi komisija.

201.4.pants. Pieņemts tielietu ministra priekšlikums. Pants izteikts jaunā redakcijā, no panta teksta izslēdzot vārdu “pilsoņu”, jo, bez šaubām, nav pieļaujama iejaukšanās ne tikai pilsoņu, bet arī citu Latvijas Republikas iedzīvotāju personiskajā dzīvē.

201.5.pants. Pieņemts tieslietu ministra priekšlikums.

201.7.pantā tāpat.

201.8.pants. Arī ir pieņemts tieslietu ministra priekšlikums.

Tāpat 201.9.pantā.

Nākamais pants, par kuru saņemti priekšlikumi uz trešo lasījumu, ir 201.26.pants, kas atrodas tabulas 75.lappusē. Par šo pantu saņemts tieslietu ministra priekšlikums, kas ir pieņemts, bet teksts izteikts jaunā redakcijā, saskaņojot to ar likumu par pašvaldībām.

201.27.pants Tieslietu ministra priekšlikums pieņemts ar redakcionāliem grozījumiem.

201.28.pants. Pieņemts tieslietu ministra priekšlikums un izdarīti papildinājumi saskaņā ar likumu par pašvaldībām.

201.29.pants. Arī šeit pēc būtības ir pieņemts tieslietu ministra priekšlikums un izdarīti tādi paši nepieciešamie grozījumi kā divos iepriekšējos pantos.

201.30.pants. Pieņemts tieslietu ministra priekšlikums ar redakcionālu precizējumu.

Tas pats attiecas uz 201.31.pantu.

201.32.pants. Arī šeit ir pieņemti pēc būtības tieslietu ministra priekšlikumi. Pants izteikts jaunā redakcijā, šos priekšlikumus iestrādājot.

Tas pats attiecas arī uz 201.33.pantu.

201.34.pants. Pieņemti tieslietu ministra priekšlikumi, un nedaudz šie priekšlikumi redakcionāli precizēti.

201.35.pants. Pirmkārt, ir pieņemts tieslietu ministra priekšlikums un, otrkārt, komisija ir pieņēmusi lēmumu papildināt panta pirmo daļu ar vārdiem “vai pašvaldību”. Tātad iekļaujot uzskaitījumā arī pašvaldības.

201.36.pants. Vairāki tieslietu ministra priekšlikumi saistīti ar summas izteikšanu latos. Pieņemti ar grozījumiem.

To pašu var teikt par 201.37.pantu.

201.38.pants. Tieslietu ministra priekšlikums pieņemts pilnībā.

201.39.pants. Tieslietu ministra priekšlikums pieņemts ar grozījumu.

201.41.pants. Tieslietu ministrs ir nācis ar priekšlikumu izteikt summu latos, un atbildīgā komisija to ir pilnībā atbalstījusi.

Attiecībā uz 201.42.pantu. Tas ir redakcionāli precizēts otrā lasījuma redakcijā.

Likumprojekta 89.pants – tātad papildināt kodeksu ar 14 “e” nodaļu. O, piedodiet, par to nav saņemti nekādi priekšlikumi. Priekšlikums toties ir saņemts par otrajā lasījumā akceptēto kodeksa papildināšanu ar 14 “f” nodaļu. Šī nodaļa ir redakcionāli precizēta.

202.pants. Tieslietu ministra priekšlikums, kas ir pieņemts.

203.pants. Tas pats.

Arī 204.pants.

204.1. pants. Arī šeit ir saņemts tieslietu ministra priekšlikums. Tas ir pieņemts pēc būtības, taču komisija ir izteikusi pantu jaunā redakcijā, saskaņojot to ar vairākiem spēkā esošiem likumiem un izslēdzot tādus novecojušus terminus kā “iedzīvotāju aptauja”, “referendums”.

205.pants. Ministru kabineta priekšlikums, kas izriet no viņa iesniegtā likumprojekta, – papildināt 205.pantu ar 8.punktu - Valsts proves uzraudzības inspekcija. To komisija pēc būtības ir akceptējusi, izteikdama pantu jaunā redakcijā, un tas ir saskaņots ar visiem likumiem par attiecīgo līmeņu pašvaldībām un ar tajos lietoto terminoloģiju.

210.pants. Juridiskā komisija, kā jūs redzat, nāk ar priekšlikumu izdarīt tīri tehniskus labojumus šajā pantā. Šis priekšlikums ir ierosināts, ņemot vērā visu to jau mūsu akceptēto, kas kodeksā ir grozīts, panti izslēgti un tā tālāk. Kā arī tos pantus, ar kuriem kodekss ir papildināts.

211.pants ir izteikts jaunā redakcijā, saskaņojot ar likumu par pašvaldībām.

211.1. pants. Ir saņemti tieslietu ministra priekšlikumi par summas izteikšanu latos. Tie ir iestrādāti, bet viss pants izteikts jaunā redakcijā. Pirmkārt, tas saskaņots ar likumu par pašvaldībām, un, izslēdzot trešo daļu, nedaudz pēc būtības palielināta pašvaldību kompetence. Ar citiem šī kodeksa pantiem saskaņota tā naudas summa, ko var uzlikt pašvaldību institūciju amatpersonas. Pašlaik iet runa par kodeksa procesuālo daļu, kurai ir vistiešākā saistība ar mūsu jau iepriekš akceptētajiem pantiem.

211.2.pants. Arī par šo pantu ir saņemti tieslietu ministra priekšlikumi, un komisija tos ir akceptējusi, kā arī izteikusi pantu jaunā redakcijā, iestrādājot šos priekšlikumus un saskaņojot ar likumu par pašvaldībām. Ir noteiktas arī nedaudz citādas, no tieslietu ministra priekšlikuma atšķirīgas naudas sodu summas.

212.pants. Komisija nāk ar priekšlikumu izslēgt to no kodeksa, jo Latvijas Republikā šādas komisijas nav.

213. pants. Šeit ir saņemts Ministru kabineta priekšlikums izslēgt no uzskaitījuma 213. panta otro daļu. Tas nācis pēc tam, kad Saeima jau ir otrajā lasījumā šo priekšlikumu pēc būtības pieņēmusi. Bez tam komisija papildus otrajā lasījumā jau akceptētajiem grozījumiem ir izstrādājusi dažus priekšlikumus, kas tīri procesuāli saistīti, kā es teicu, ar mūsu jau akceptētajiem pantiem.

214. pants. Tāpat ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas saistīts ar jau izdarītajiem labojumiem kodeksā.

Nākamais pants, par ko ir priekšlikumi, ir 215. pants - tieslietu ministra priekšlikums, kurš saistīts ar summu noteikšanu latos, un kuru Juridiskā komisija ir pieņēmusi ar nelieliem grozījumiem.

215.1. pants. Šeit ir saņemti par otrā lasījuma redakciju finansu ministra priekšlikumi, kas saistīti ar viņa iepriekš ierosinātajiem un mūsu komisijas piedāvātajā variantā akceptētajiem grozījumiem kodeksā. Tāpēc Juridiskā komisija ierosina papildināt kodeksu ar 165.2., nevis 160. pantu, jo, kā zināms, finansu ministra ierosināto pantu mēs iekļāvām kodeksā tieši ar šādu numuru.

Nākamais pants ir 216., par kuru ir saņemti priekšlikumi. Tie ir tieslietu ministra priekšlikumi, kas guvuši atbalstu atbildīgajā komisijā un iekļauti ar nelieliem grozījumiem.

217. pants. Saņemti tieslietu ministra priekšlikumi. Tie ir iekļauti uz trešo lasījumu piedāvātajā redakcijā ar grozījumiem, kas saskaņoti ar Satiksmes ministriju.

219. pants. Šeit ir saņemts Ministru kabineta priekšlikums izslēgt pantu, un komisija tam piekrīt, jo mazo kuģu inspekcijas Latvijas Republikā vairs nav un tās kompetence citos pantos ir nodota Vides valsts inspekcijai un tamlīdzīgām vides aizsardzības iestādēm Latvijas Republikā.

221. pants. Šeit ir jaunā redakcijā izteikts otrajā lasījumā akceptētais 221. pants. Tas ir noticis aiz nepieciešamības konkretizēt amatpersonas.

223.1. pants. Saņemts Ministru kabineta priekšlikums izslēgt šo pantu. Komisija ir priekšlikumu akceptējusi sakarā ar to, ka par šāda veida pārkāpumiem sodus uzliek Vides valsts inspekcijas amatpersonas un tos regulē citi šā kodeksa panti.

223. 2. pants. Tieslietu ministra priekšlikumi par summas izteikšanu latos akceptēti ar grozījumiem.

226. pants. Komisija nāk ar priekšlikumu redakcionāli precizēt likumprojekta pantu. Citu priekšlikumu par šo pantu nav.

228. pants. Saņemti tieslietu ministra priekšlikumi par summas izteikšanu latos. Tie pieņemti ar grozījumiem. Bez tam komisija ierosina izslēgt 228. panta trešo daļu, palielinot amatpersonu kompetenci.

Nākamais pants, uz ko ir jāvērš uzmanība, ir 228.2. pants. Tas ir uz trešo lasījumu redakcionāli precizēts, salīdzinot ar otrajā lasījumā akceptēto redakciju.

230. pants. Tieslietu ministra priekšlikums akceptēts ar grozījumiem.

To pašu var teikt par 230.2. pantu.

230.3. pants - tieslietu ministra priekšlikums pieņemts, izdarīts redakcionāls grozījums. Faktiski tas ir grozījums pēc būtības sakarā ar to, ka Lauksaimniecības ministrijas mūsu valstī nav.

230.4. pants. Saņemts tieslietu ministra priekšlikums. Priekšlikums pieņemts ar redakcionālu precizējumu.

230.6. Arī šeit ir pieņemts tieslietu ministra priekšlikums ar grozījumu.

Nākamais pants, par ko ir priekšlikums, ir 231. pants. Ministru kabinets ir nācis ar priekšlikumu precizēt šī kodeksa procesuālās daļas 231. pantu, un komisija to ir pieņēmusi, bet palielinājusi sankcijas saskaņā ar amatpersonu kompetenci, ar atbilstību pastāvošajai terminoloģijai un struktūrai un tā tālāk.

231.1. pants. Komisija ir lēmusi papildus otrajā lasījumā akceptētajiem grozījumiem šī panta otrajā daļā palielināt sodu, kura apmērs ir faktiski akceptēts jau citos pantos. Šeit notiek vienkārši saskaņošana.

232. pants. Ir saņemts Ministru kabineta priekšlikums izslēgt šo pantu. Komisija ir to akceptējusi, jo šeit uzskaitītās iestādes ir minētas jau 231. pantā un atkārtot šo uzskaitījumu nav nepieciešams.

233. pants. Priekšlikumu ir iesniedzis mežu valsts ministrs. Priekšlikums ir procesuālas dabas un ir akceptēts ar redakcionālu grozījumu. Tātad visa atšķirība, kas šeit ir, ir tikai pantu numerācijā un summās. Tātad tā ir atšķirība no otrā lasījuma.

235. pantā ir tieslietu ministra priekšlikums, kurš ir pieņemts pilnībā.

236. pantā arī ir tieslietu ministra priekšlikums. Pants ir izteikts jaunā redakcijā sakarā ar nepieciešamību izdarīt dažas izmaiņas, bet tieslietu ministra priekšlikums ir iestrādāts.

236.1. pants. Ir ienācis Ministru kabineta priekšlikums, kas ir procesuālas dabas, sakarā ar to, ka mēs devām tiesības Valsts proves uzraudzības inspekcijai uzlikt administratīvos sodus. Summas komisijas redakcijā ir nedaudz mainītas. Tas ir darīts atbilstoši jau iepriekš akceptētajiem pantiem.

236.2. pants. Tieslietu ministra priekšlikumi pieņemti ar grozījumiem.

236.3. pants. Ienācis tieslietu ministra priekšlikums mainīt summas, izteikt tās latos. Tas ir pieņemts pēc būtības, izdarot dažus grozījumus, tātad piešķirot plašākas tiesības pašvaldību valsts valodas inspektoriem un izdarot vēl dažus citus labojumus, kas ir saskaņoti ar valodu likumu.

247. pants. Juridiskā komisija ierosina papildināt panta otro daļu ar vārdiem “vai Latvijas Banka”. Šis priekšlikums ir saistīts ar Saeimas jau akceptēto Administratīvo pārkāpumu kodeksa 165.3. pantu.

Nākamais pants, par kuru ir priekšlikumi, ir 251. Šeit komisija ir atbalstījusi Ministru kabineta priekšlikumu precizēt tās amatpersonas, kas var izdarīt atvešanu.

Arī 254. pantā Ministru kabineta priekšlikumu komisija pilnībā atbalstījusi. Līdz ar to Saeimai tiek piedāvāts precizēt tās amatpersonas, kas var izdarīt administratīvo aizturēšanu.

256. pants. Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums tieši tāpat kā par iepriekšējiem diviem pantiem ir tīri procesuālas dabas. Tātad precizējam tās amatpersonas, kas var izdarīt personas mantu apskati.

257. pants. Procesuālas dabas priekšlikums nāk no atbildīgās komisijas. Tas ir nepieciešams saskaņā ar iepriekš izdarītajām strukturālajām izmaiņām šajā kodeksā.

Tas pats attiecas uz 269. pantu.

Saskaņā ar iepriekš izdarītajām izmaiņām Administratīvo pārkāpumu kodeksa citos pantos ir Juridiskās komisijas priekšlikums attiecībā uz 270. pantu.

Un to pašu var teikt par komisijas priekšlikumu izslēgt 276. panta piekto daļu.

280. pants. Ir ienācis Ministru kabineta priekšlikums par vides aizsardzības iestāžu amatpersonu precizēšanu. Tas ir pieņemts ar nelieliem grozījumiem, parasti vēl precīzāk ir izteikts. Komisija to izstrādājusi sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, un Ministru kabinets tam piekrita.

287. pants. Komisija ierosina izdarīt grozījumus, kas saistīti, kā jau es teicu, ar iepriekš akceptētajiem grozījumiem.

304. pants. Ir Ministru kabineta priekšlikums papildināt pantu ar atsevišķu pantu numuriem, tāpat arī finansu ministra priekšlikumus. Tie visi ir saistīti ar to, ko mēs iepriekš jau esam akceptējuši. Taču komisija nāk ar priekšlikumu izteikt tekstu jaunā redakcijā. Visi priekšlikumi ir iestrādāti, un šī vienotā redakcija ir tāda, kādu jūs redzat pēdējā ailē.

308. pants. Juridiskā komisija ierosina papildināt pantu ar trešo daļu. Tas notiek saskaņā ar likumu par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai, kā arī ar jau iepriekš akceptētajiem grozījumiem un papildinājumiem citos pantos.

309. pants. Šeit ir Ministru kabineta priekšlikums konkretizēt institūciju kompetenci, un tas ir pieņemts kā nepieciešams sakarā ar jau iepriekš darīto.

Juridiskā komisija nāk ar priekšlikumu papildināt kodeksu ar 310.1 pantu, un arī šis pants ir nepieciešams saistībā ar to, kas ir jau pieņemts līdz šim, un saistībā ar to, ko paredz likums par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai.

Kā pirmspēdējais ir priekšlikums redakcionāli precizēt pārejas noteikumus un izteikt trešo punktu jaunā redakcijā. Tas ir saistīts ar to, ka Ministru kabinets ar viena numura noteikumiem ir izdarījis grozījumus divos dažādos kodeksos. Līdz ar to ir jāprecizē, ka spēku zaudē tikai Administratīvo pārkāpumu, nevis Muitas kodekss. Tas bija viss, kas man ziņojams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - 4. Likums pieņemts.

 

Nākamais likumprojekts — “Grozījumi Latvijas Republikas Muitas kodeksā”.

Kristiāna Lībane - Juridiskās komisijas vārdā. “Latvijas ceļa” deputāte. Lūdzu!

 

K.Lībane (LC). Dokumenta nr. ir 731. “Grozījumi Latvijas Republikas Muitas kodeksā”. Trešais lasījums.

Par 70.1 pantu atbildīgā komisija saņēma deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu svītrot kodeksa 70.1.pantā vārdus “vai bez konfiskācijas”. Juridiskā komisija atzina par pieņemamu deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu, taču uzskatīja, ka konfiskācija atiecināma uz precēm un priekšmetiem visos gadījumos, bez šaubām, taču atiecībā uz transporta līdzekļiem konfiskācija tomēr būtu diferencējama, jo sodu uzliek vainīgajai personai saskaņā ar vispārīgo daļu. Un ne vienmēr vainīgais ir arī transporta līdzekļa īpašnieks. Līdz ar to Juridiskā komisija, iestrādājot Gundara Bērziņa priekšlikumu, ierosina aizstāt vārdus “bez konfiskācijas” ar vārdiem “bez šo transporta līdzekļu konfiskācijas”, daļēji pieņemot deputāta Bērziņa priekšlikumu, kā jau es teicu. Tātad šo komisijas ierosināto redakciju pilnībā jūs redzat 5.ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātam priekšlikumu iesniedzējam vai citiem kolēģiem ir kādas iebildes pret Juridiskās komisijas redakciju?

 

K.Lībane. Ja nav, tad pāriesim pie 71.panta.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

K.Lībane. Arī šeit ir Juridiskā komisija saņēmusi tādu pašu deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu - svītrot 71.pantā vārdus “vai bez konfiskācijas”. Un arī šeit, tāpat kā iepriekšējā pantā, Juridiskā komisija atbalstīja Gundara Bērziņa viedokli šajā jautājumā, taču tāpat kā iepriekš uzskatīja, ka attiecībā uz transporta līdzekļiem šo konfiskāciju vajadzētu diferencēt un paredzēt tātad ar vai bez konfiskācijas. Līdz ar to Juridiskā komisija ierosināja aizstāt vārdus “bez konfiskācijas” ar vārdiem “bez šo transporta līdzekļu konfiskācijas”.

Sēdes vadītājs. Par 71.pantu. Pret Juridiskās komisijas piedāvāto redakciju ir iebildes? Nav. Pieņemta.

 

K.Lībane. 72.pantā arī ir saņemts deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums - svītrot vārdus “vai bez konfiskācijas” no panta teksta. Šajā gadījumā Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi pilnībā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžū deputātiem? Nav. Pieņemts.

 

K.Lībane. Pēdējais priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem, kas paredz tātad, ka ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta noteikumu nr.162 otrais punkts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Arī pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Muitas kodeksā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 2. Likums pieņemts.

 

Nākamo izskatām likumprojektu “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” trešajā lasījumā.

Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs. “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma, kas notika pirms Jāņiem, komisija nav saņēmusi nevienu deputātu vai Saeimas pastāvīgo komisiju priekšlikumu, bet Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pēc savas iniciatīvas izdarījusi četrus nebūtiskus grozījumus likumprojektā.

Pirmais attiecas uz likumprojekta 2.pantu. Šajā pantā ierosinām aizstāt vārdus “tikai likumos” ar vārdiem “tikai atbilstoši likumos”.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums attiecas uz 6.pantu. Šajā pantā ir runa par to, ka valsts un pašvaldību mantu ir aizliegts nodot lietošanā, izmantojot trešo personu starpniecību.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu?

 

J.Lagzdiņš. Es atvainojos, godātais priekšsēdētāj!

Sēdes vadītājs. Es arī atvainojos!

 

J. Lagzdiņš. Šis pants sastāv no diviem teikumiem. Komisija ierosina precizētā redakcijā izteikt panta otro teikumu, izsakot to šādi: “Šie noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad nomnieks valsts vai pašvaldības mantas nomas tiesības ieguvis publiskā izsolē.” Komisija uzskatīja, ka, ja šīs nomas tiesības iegūtas publiskā izsolē, tad var, šo attiecīgo valsts vai pašvaldības mantu iznomāt trešajām personām.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Likumprojekta 10.pantā ir labota tehniska kļūda. Tadējādi 10.panta otrajā daļā skaitlis un vārds “4.pantā” ir aizstāts ar skaitļiem un vārdu “11. un 12.pantā”.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

 

J.Lagzdiņš. Papildinājumu komisija izdarīja arī 11.pantā, kurā ir runa par dāvināšanas, ziedošanas jeb sponsorēšanas noteikumiem. Kā jūs, godātie kolēģi, atceraties no iepriekšējiem lasījumiem, šajā pantā ir runa par to, kādā kārtībā tiek ziedota manta vai nauda, kas pārsniedz 500 latus, ka arī manta vai nauda gadījumos, ja netiek pārsniegti 500 lati. Komisija uzskatīja par lietderīgu papildināt šā panta otro daļu ar 3.punktu, kurš nosaka, ka gadījumos, kad atsevišķa dāvinājuma vai ziedojuma summa pārsniedz 50 latus, tad, ja 50 procentus no attiecīgās valsts vai pašvaldību uzņēmējsabiedrības pamatkapitāla sasniedz valsts vai pašvaldības daļa, atsevišķi nepārsniedz šos 50 procentus, bet summā pārsniedz 50 procentus, kā mēs ierosinām, šajos gadījumos atļauja būtu jāprasa gan no finansu ministra, gan no attiecīgās pašvaldības domes vai padomes. Tādēļ ir arī otrā daļa papildināta ar 3.punktu. Es aicinu to arī atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Vairāk grozījumu nav izdarīti. Es aicinu likumprojektu pieņemt trešajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 2, atturas - nav. Likums pieņemts.

 

Nākamais likumprojekts — “Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums”. Trešais lasījums.

Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs. “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma komisija ir saņēmusi vairākus deputātu priekšlikumus, Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu, kā arī pēc savas iniciatīvas izdarījusi vairākus grozījumus. Pavisam izdarīti 10 grozījumi.

Pirmais attiecas uz likumprojekta 2.pantu. Atbildīgā komisija ierosina izdarīt redakcionālu grozījumu un šā panta pirmajā daļā vārdus “tiek finansēts” aizstāt ar vārdiem “var finansēt”.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

 

J.Lagzdiņš. Tālāk atbildīgā komisija pieņēma Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu priekšlikumu, ar kuru tika precizēts 4.panta pirmās daļas 2.punkts. Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāti ierosina noteikt, ka dāvināt politiskajām organizācijām naudu un mantu var nevis personas, kuras Latvijā ir saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, bet personas, kurām saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu ir tiesības saņemt nepilsoņa pasi. Šo priekšlikumu komisija pieņēma. Faktiski šā priekšlikuma rezultātā nedaudz tiek ierobežots to personu loks, kuriem būs tiesības pēc šā likuma pieņemšanas dāvināt un ziedot politiskajām organizācijām, jo ne visas personas, kurām ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, ir tiesīgas saņemt nepilsoņu pases. Savukārt visām personām, kurām ir tiesības saņemt nepilsoņu pases, ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas neapšaubāmi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu 4.pantā un attiecīgo komisijas redakciju? Nav iebilžu. Pieņemts.

Deputāts Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Kaut es piekrītu, ka vajadzēja papildināt 4.panta pirmās daļas 1.punktu sakarā ar nesen pieņemto likumu par nepilsoņiem, nepilsoņu statusu, es tomēr gribu, es nezinu, kā var tagad darīt, atstāt tomēr jeb papildināt šo pantu... viens, divi, trīs... ar 4.punktu un atstāt tiešām iepriekšējās redakcijas 2.punktu. Jo pastāvīgās uzturēšanas atļaujas arī saņem cilvēki, kas ir nodomājuši pastāvīgi dzīvot Latvijā. Norvēģi, grieķi, amerikāņi un tā tālāk. Un, ja viņš pastāvīgi dzīvo Latvijā, tad viņam vajadzētu arī būt tiesībām piedalīties vismaz tiktāl, ja viņš nevar balsot, tātad vismaz atbalstīt pēc savas vēlmes kādu politisko partiju. Mans priekšlikums, es nezinu, varbūt tas ir vienkārši pēc loģikas, ja mēs pieņemam iepriekšējās redakcijas 2.punktu kā 4.punktu, un tad viss būs kārtībā.

Sēdes vadītājs. Diemžēl procedūra mums neatļauj jūsu priekšlikumu tādā veidā izskatīt.

Lūdzu, Jānis Lagzdiņš, referents!

 

J.Lagzdiņš. Priekšsēdētāja kungs! Tādā gadījumā būtu pilnībā jāpieņem Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums un jānoraida atbildīgās komisijas priekšlikums, jo Tautas saskaņas partijas frakcija ierosina tieši to, ko Karnupa kungs ierosina. Tādējādi būtu četras kategorijas, kurām ir tiesības dāvināt. Tātad Latvijas pilsoņi, tā saucamie nepilsoņi, personas, kurām ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, un Latvijā reģistrētas juridiskās personas. Tā ka šis priekšlikums ir balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputāts Karnups piekrīt šādam traktējumam? Tūlīt uzmanīgi izlasīsim. Tātad mums jābalso par Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu un par atbildīgās komisijas priekšlikumu tādā veidā, kā tie ir iesniegti. Un līdz ar to tad abi divi šie priekšlikumi viens pret vienu ir 4.panta redakcija. Bet, ja jūs sāksit krustot, tad kaut kas tur tomēr citādi iznāks. Vai varbūt es nepareizi saprotu.

 

J.Lagzdiņš. Godāto priekšsēdētāj! Pēc būtības komisija ir daļēji pieņēmusi Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu, jo komisija ir aizstājusi pastāvīgos iedzīvotājus ar nepilsoņiem. To rāda komisijas šeit piedāvātā izvērstā redakcija, kura ietverta arī labajā tabulas pusē. Savukārt Tautas saskaņas partijas frakcija ierosina tieši to pašu, ko Karnupa kungs. Pirmais balsojums ir par Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu. Ja tas tiks pieņemts, tad netiek balsots komisijas priekšlikums. Tādā veidā.

Sēdes vadītājs. Deputāte Birzniece, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

I.Birzniece (LC). Gribētu atbalstīt atbildīgās komisijas variantu, jo tas precīzāk definē šo cilvēku kategoriju. Atstāt pirmo apakšpunktu pirmajā punktā pie 4.panta — Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem. Nepilsoņi nav definēts termins. Tas nozīmē, ka varēs kurš katrs cilvēks, ka nebūs nekādu ierobežojumu. Tātad es atbalstu

Turpinājums nākamajos numuros