Kāda bija, ir un var būt Latvija

Pēc Baltijas izpētes konferences
Skat arī “LV” nr. 25

Dr.hist.Tatjana Berga:
Ko vēstī seno gadsimtu monētu depozīti

XI gs. Latvijas teritorijā bija apgrozībā Rietumeiropas monētas, kaltas Vācijā, Anglijā Dānijā, Zviedrijā, Ungārijā, Bohēmijā un citās zemēs. Atrasts apmēram 2500 monētu.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā glabājas 5 šī perioda depozīti: Eversmuižas, Jaunmoku, Ipšu Brantu un Cēsu. Visi pieci depozīti līdz šim vēl maz petīti, zinātniskajos darbos pārsvarā izmantojot nepilnīgas XX gs. sākuma publikācijas par šiem depozītiem. Diemžēl depozīti stipri cietuši kara laikā, jo 1944.gadā daļa muzeja kolekciju tika izvesta uz Vāciju. Tikai pateicoties bijušajai muzeja zinātniskajai līdzstrādniecei Mērijai Grīnbergai, kas pavadīja vērtīgo kravu, viņas pašaizliedzībai un enerģijai, daļu saglabājušos muzeja vērtību izdevās atgūt. Tomēr daļa monētu izrādījās nozaudētas, daļa — depasportizētas. Tā Ipšu un Jaunmoku depozītu monētas bija sajauktas kopā, depasportizētas. Abu depozītu sastāvā ir 307 Vācijas teritorijā kaltas monētas, 14 anglosakšu, 6 dāņu, ir divi anglosakšu monētu skandināvu atdarinājumi, 3 ungāru denāri un viena Zviedrijas karaļa Olofa Skotkonunga monēta, kalta Sigtunā. Zinātnei visas šīs monētas ir ļoti nozīmīgas, jo tās bijušas apgrozībā Latvijas teritorijā XI gs.

No šiem pieciem minētajiem Eversmuižas depozīts laikam ir pats interesantākais, pats neparastākais XI gs. depozīts Latvijā. Pirmkārt, tas ir hronoloģiski pēdējais jauktais depozīts, kurā pārsvarā vēl bija arābu dirhēmi, kalti galvenokārt X gs. Tas ir arī pats lielākais šī perioda depozīts. Tajā bija vairāk par 1100 monētām, kamēr pārējie Latvijas depoziti ir mazskaitlīgi — tajos ir no dažiem desmitiem līdz dažiem simtiem monētu. Depozīts ļoti bagāts arī pēc savas ģeogrāfiskās struktūras: tajā ir divas romiešu monētas, arābu dirhēmi, vācu, anglosakšu, īru un zviedru denāri, Skandināvijas atdarinājumi un Bohēmijas denāri. Paša depozīta liktenis ir diezgan bēdīgs — no atrastajām 1100 monētām šobrīd saglabājušās tikai 92, toties pašas interesantākās: apgriesti dirhēmi, zviedru čehu un īru monētas.

Depozīta sastāvā ir arī 5 retas zviedru monētas, kaltas Sigtunā karaļa Olofa Skotkununga (994—1022) laikā. Latvijā ir tikai 8 tādas monētas, un visas glabājas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. Tā kā monētas ir ļoti retas, par tām īpaši interesējas zviedru numismāti. Eversmuižas depozīta sastāvā ir vēl viena reta monēta, tā ir īru valdnieka Sitrika III (989—1029) denārs. Šī pagaidām ir vienīgā īru monēta, kas atrasta tieši Latvijā. Rīgas muzejā glabājas vēl divas Sitrika monētas, bet to atrašanas vieta nav zināma. Diemžēl Asotes pilskalnā atrastā monēta, ko agrāk attiecināja uz īru monētām, izrādījās par Etelreda II monētas Skandināvijas atdarinājumu. Eversmuižas depozīts laikam gan ir viens no pašiem pasaulē ievērojamākajiem Latvijas depozītiem. Lielākā daļa numismātu, kas pētī naudas apogrozību XI gs. Eiropā, ir pievērsuši un turpina tam pievērst pietiekamu uzmanību.

Jāatzīmē, ka bez minetajiem depozītiem muzejā glabājas 3 depozīti, kas atrasti Igaunijas teritorijā: Ārensburgas, Vendauas, daļa slavenā Vello depozīta, kura sastāvā ir Bizantijas monētas. Nodaļā glabājas arī vairāki simti Rietumeiropas monētu no dažādām kolekcijām. Visticamāk, ka šīs monētas XIX—XX gs. sākumā atrastas Latvijas un Igaunijas teritorijā. Šis materiāls vēl nav pilnīgi apstrādāts, bet jau tagad zināmas vairākas ne tikai ļoti retas angļu, zviedru un vācu monētas, bet ir arī pilnīgi unikālas monētas.