Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kad Latvijai un Vācijai kopīgi nākotnes mērķi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.02.2001., Nr. 28 https://www.vestnesis.lv/ta/id/3583

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Muzeju valsts pārvaldes paziņojums Nr.1

Par muzeja priekšmetu atsavināšanu

Vēl šajā numurā

20.02.2001., Nr. 28

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kad Latvijai un Vācijai kopīgi nākotnes mērķi

Pirmdien, 19. februārī, iekšlietu ministrs Mareks Segliņš tikās ar Vācijas Bundestāga Iekšlietu komisijas delegāciju. Par tikšanās laikā runāto un secinājumiem preses konferencē žurnālistiem pastāstīja Vācijas pārstāvji — VFR vēstnieks Latvijā Reinharts Krauss un Ginters Grāfs, bet par Vācijas un Latvijas sadarbību iekšlietās runāja M. Segliņš.

G. Grāfs atzīmēja, ka komisija ikdienā nodarbojas ar jautājumiem, kas skar Eiropas Savienības (ES) paplašināšanos austrumu virzienā, iekšējo drošību, organizētās noziedzības un narkotiku apkarošanu, robežkontroles un cilvēktiesību aizsardzību. Tiekoties ar ministru, gūts iespaids par iekšlietu problēmu risinājumu Latvijā, un delegācija guvusi pārliecību, ka iesāktais darbs tiks turpināts un Latvijai ilgi nebūs jāgaida uz iestāšanos ES, izveidojot arī stabilu valsts iekšējo struktūru. G. Grāfs piebilda, ka Latvijai labāka būs vēlāka, bet vispusīgāk sagatavota, nevis sasteigta iestāšanās ES, jo Eiropas kopējā māja būvējama uz stabiliem pamatiem. Tika apsolīts atbalsts Latvijai visās iespējamajās jomās, bet ar iegūto informāciju un iespaidiem tiks iepazīstināta Vācijas valdība, reizē vaicājot, kāpēc vēl nav ratificēts Vācijas un Latvijas sadarbības līgums.

Ministrs M. Segliņš piebilda, ka tikuši pārrunāti gan iekšējās drošības, gan arī starptautiskās sadarbības jautājumi. Tikšanās laikā ticis runāts par austrumu robežas izbūvi, jo abām pusēm šis jautājums ir ļoti nozīmīgs. Viņš uzsvēra, ka sadarbība ar Vāciju ir viena no labākajām, jo Vācijas morālais un materiālais atbalsts jūtams jau kopš 1992. gada visdažādākajos aspektos. "Viena lieta ir lasīt par ES prasībām un darbu, bet pavisam kas cits — to ieraudzīt dzīvē un darbībā, mācīties un celt savu kvalifikāciju," piebilda ministrs, pateicoties Vācijas delegācijas pārstāvjiem par Iekšlietu ministrijas struktūru darbiniekiem doto iespēju izglītoties.

R. Krauss atzīmēja, ka tikšanās bijusi ļoti sekmīga, un abas puses atradušas vairākus nākotnē kopīgi risināmos jautājumus un saskarsmes punktus. "Ir nepieciešams ne tikai runāt par sadarbību, bet arī kopīgi spert soļus, lai ES kontekstā problēmas atrisinātu," atzina R. Krauss, uzsverot, ka jau tagad veiksmīgi sadarbojas abu valstu policijas, bet nepieciešams stiprināt sadarbību sarežģītajā robežu jautājumā.

Vakar, 19.februārī, Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Iekšlietu komisijas delegācija tikās arī ar Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārstāvjiem.

Tikšanās laikā pārrunāti iekšējās drošības jautājumi nacionālo valstu un Eiropas Savienības (ES) līmenī un abu valstu sadarbības iespējas organizētās noziedzības, narkobiznesa un kontrabandas apkarošanā.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums informēja viesus par komisijas darbu likumdošanā, sadarbību ar Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Juris Dalbiņš pastāstīja par komisijas ārpolitiskajām aktivitātēm, gatavojoties integrācijai Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas aliansē, kā arī akcentēja sadarbības ar citu valstu parlamentu radniecīgajām komisijām būtisko lomu informācijas apmaiņā un konkrētu jautājumu risināšanā. Savukārt Vācijas Bundestāga Iekšlietu komisijas delegācijas vadītājs Ginters Grāfs iepazīstināja Latvijas parlamentāriešus ar savas komisijas darbības galvenajiem virzieniem, tostarp Eiropas Savienības paplašināšanas austrumu virzienā ietekmi uz valsts iekšējās drošības struktūru darbu un robežjautājumu risināšanu Eiropas integrācijas kontekstā.

Pārrunājot iekšējās drošības jautājumus, abas puses pauda viedokli, ka tie ir cieši saistīti ar cīņu pret pārrobežu organizēto noziedzību. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs J.Dalbiņš informēja viesus par Latvijas ieinteresētību, lai Bundestāgā drīzāk tiktu ratificēts Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības nolīgums par sadarbību organizētās noziedzības, terorisma un paaugstinātas bīstamības noziegumu apkarošanā. Vācijas parlamentāriešu delegācijas vadītājs G.Grāfs apņēmās iespējami īsākā laikā izpētīt situāciju saistībā ar minēto nolīgumu un paziņot Latvijas pusei.

Sarunas gaitā spriests arī par pierobežas reģionu sadarbību. Latvijas parlamentāriešus interesēja Vācijas pieredze šajā jautājumā. G.Grāfs akcentēja šādas sadarbības ekonomisko potenciālu un kā pozitīvu piemēru minēja Vācijas federālo zemju veiksmīgo sadarbību ar Polijas pierobežas reģioniem. Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī Latvijas austrumu robežas sakārtošanu un tās nozīmīgumu iekšējās drošības nostiprināšanā ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā, jo nākotnē tā būtu arī ES robeža. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dz.Kudums pauda satraukumu par narkotiku un nelegālo kravu plūsmu pār Latvijas austrumu robežu un tehniskā aprīkojuma trūkumu uz robežas un Latvijas ostās, lai veiktu efektīvu kravu kontroli.

Dz.Kudums pateicās par Vācijas sniegto tehnisko palīdzību un atbalstu profesionālā līmeņa paaugstināšanā iekšlietu sistēmā. Savukārt Bundestāga pārstāvji pauda apņēmību padziļināt abu komisiju sadarbību un veicināt informācijas apmaiņu, lai palīdzētu Latvijai īstenot tās ārpolitiskos mērķus – integrāciju ES un eiroatlantiskajās drošības struktūrās.

Kristīne Valdniece, "LV" nozares redaktore, Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!