Ziemeļu un Baltijas valstu kopdziesma — šovasar Norvēģijā

Ik pēc diviem gadiem notiek Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki, par kuru krusttēvu un idejas autoru tiek godāts profesors Imants Kokars. Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas un Islandes, kā arī visu trīs Baltijas valstu dziedātāji pirmo reizi pulcējās kopā Latvijā, pēc

Svētki notiks gleznainajā Telemarkas novadā

tam svētki notika Gotlandes salā Zviedrijā. Šovasar Dziesmu svētki notiks Norvēģijā no 27. jūnija līdz 2.jūlijam. Kā žurnālistus informēja Valsts tautas mākslas centra speciāliste Aira Birziņa, līdzdalību tajos pieteicis 31 koris ar apmēram 1100 dziedātājiem, pārstāvot visus Latvijas novadus, dažādas pilsētas un pagastus.

Svētki notiks Šienā (Skien), 150 kilometrus uz dienvidrietumiem no Oslo, gleznainajā Telemarkas novadā. Tāpat kā iepriekšējos festivālos, būs semināri koru diriģentiem un dziedātājiem, visu astoņu dalībvalstu reprezentācijas kolektīvu uzstāšanās, izbraukuma koncerti Telemarkas novadā, dalībnieku gājiens un lielais svētku noslēguma koncerts, kurā kopkoris dziedās arī Selgas Mences dziesmu "Neba maize pate nāca" un Imanta Kalniņa "Dziesmu dzimtenei".

Latvijas kultūru un mūziku šajos svētkos reprezentēs Latvijas Radio koris un tā mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava, kas ir arī viens no svētku virsdiriģentiem, un Rēzeknes deju kopa "Dziga", ko vada Inga un Ilmārs Dreļi. Pēc Latvijas tradicionālo "dziesmu karu" parauga pirmo reizi notiks arī koru konkurss, kurā piedalīsies viens koris no katras dalībvalsts. No Latvijas uz šo konkursu izvirzīts jauniešu koris "Balsis", kas diriģentu Agitas Ikaunieces un Inta Teterovska vadībā sevi labi apliecinājis gan dažādos festivālos, gan aktīvā koncertdzīvē.

Tradicionāli pirms svētkiem tika rīkots kora kompozīciju konkurss, kura mērķis ir radīt spilgtus, mūsdienīgus skaņdarbus augsta līmeņa koriem. Sacensībā ar lielu atsaucību piedalījās visu astoņu dalībvalstu komponisti. Skaņdarbus vērtēja trīs grupās, katrā nosakot vienu labāko un trīs uzslavējamos darbus. Par labāko dziesmu jauktajam korim ar vienu solo instrumentu atzīta Paula Dambja "Lux mundi" ("Pasaules gaisma") un par labāko tautas mūzikā balstīto kompozīciju jauktajam korim — Aldoņa Kalniņa "Pūti, pūti, ziemelīti!".

Svētku virsvadītājs ir pazīstamais diriģents, ērģelnieks, mūzikas pedagogs un Norvēģijas Koru federācijas dibinātājs Kore Hankens. Ne vien Norvēģijā, bet arī Baltijas valstīs, Japānā, ASV un Dienvidāfrikā viņš vadījis kordiriģentu seminārus un meistarklases. Viņš ir arī iecienīts viesdiriģents un starptautisku koru konkursu žūrijas komisiju loceklis. Šādā statusā viņš piedalījies arī koru meistarības vērtēšanā Latviešu dziesmu svētku koru sacensībās.

Ceļš ir tāls, un dzīve Norvēģijā, kā zināms, visai dārga. Piedalīšanās festivālā katram dalībniekam izmaksās ap 200 latu, tāpēc šoreiz viens no kritērijiem koru atlasē bija arī to finansiālais stāvoklis. Tie, kas uz šīsvasaras svētkiem netiks, var sākt posties uz nākamajiem, kas pēc diviem gadiem paredzēti tepat kaimiņos — Klaipēdā.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore