Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1995. gada 22. jūnija likums "Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.07.1995., Nr. 100 https://www.vestnesis.lv/ta/id/35626

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Bezdarbs rajonos un pilsētās 1995.gadā

Vēl šajā numurā

04.07.1995., Nr. 100

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 22.06.1995.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību
1.pants. 1995.gada 26.aprīlī Otavā parakstītais Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību (turpmāk — Līgums) un tā pielikums ar šo likumu tiek pieņemti un apstiprināti.
2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms šā likuma 1.pantā minētais Līgums un tā pielikums latviešu valodā.
3.pants. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija uz šā likuma pamata un saskaņā ar Līguma 18.panta pirmo daļu sagatavo ratifikācijas rakstu nosūtīšanai Kanādas valdībai.
4.pants. Līgums stājas spēkā tā 18.panta pirmajā daļā noteiktajā laikā un kārtībā.
Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 22.jūnijā.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1995.gada 4.jūlijā
LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN KANĀDAS VALDĪBAS LĪGUMS PAR IEGULDĪJUMU VEICINĀŠANU UN AIZSARDZĪBU

Latvijas Republikas valdība un Kanādas valdība, turpmāk tekstā "Līgumslēdzējas Puses",

Atzīstot, ka vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumu veicināšana un aizsardzība otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā būs veicinoša biznesa iniciatīvas stimulēšanai un ekonomiskās sadarbības attīstībai starp tām, Ir vienojušās par sekojošo:

I PANTS

Definīcijas

Šajā Līgumā:

"uzņēmums" nozīmē jebkuru vienību, kas izveidota vai organizēta saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, vienalga, peļņas vai bezpeļņas, privātā īpašumā vai valdības īpašumā esošu, ieskaitot jebkādu korporāciju, trestu, līgumsabiedrību, viena īpašnieka uzņēmumu, kopuzņēmumu vai citu asociāciju; un jebkuras šādas vienības filiāli;

"pastāvošais pasākums" nozīmē pasākumu, kas pastāv laikā, kad šis Līgums stājas spēkā;

"finansu pakalpojums" nozīmē finansiālas dabas pakalpojumu, ieskaitot apdrošināšanu, un pakalpojumu, kurš ir saistīts ar finansiālas dabas pakalpojumu vai kam ir palīgdarbības raksturs attiecībā uz finansiālas dabas pakalpojumu;

"finansu iestāde" nozīmē jebkuru finansu starpniecības vai citu finansu uzņēmumu, kas ir tiesīgs veikt uzņēmējdarbību un kas tiek regulēts vai pārraudzīts kā finansu iestāde saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras teritorijā tas atrodas;

"intelektuālā īpašuma tiesības" nozīmē autortiesības un ar tām saistītās tiesības, tirdzniecības zīmju tiesības, patentu tiesības, pusvadītāju integrālo shēmu iekārtu dizainu, tirdzniecības noslēpuma tiesības, augu selekcionāru tiesības, ģeogrāfiskās piederības apzīmējumus un rūpnieciskā dizaina tiesības;

"ieguldījums" nozīmē jebkuru īpašuma veidu, kurš pieder vai kuru tieši vai netieši caur trešās valsts ieguldītāju kontrolē vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītājs otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā saskaņā ar pēdējās likumdošanu un it īpaši, kaut gan ne tikai, ietver:

kustamo un nekustamo īpašumu un jebkuras ar tiem saistītās tiesības, tādas kā hipotēkas, reģistrētu mantiskās vērtības apgrūtinājumu vai galvojuma tiesības;

daļas, akcijas, obligācijas un pajas vai jebkuru citu dalības formu uzņēmējsabiedrībā, biznesa uzņēmumā vai kopuzņēmumā; naudu, prasības par naudu un finansiāla rakstura prasības par kontrakta izpildi;

"goodwill";

intelektuālā īpašuma tiesības;

tiesības veikt jebkādu ekonomisku vai komerciālu darbību, ieskaitot tiesības meklēt, attīstīt, iegūt vai izmantot dabas resursus, kuras piešķir likums vai kontrakts bet nenozīmē nekustamo īpašumu vai citu īpašumu, materiālu vai nemateriālu, kas nav ticis iegūts vai netiek lietots ekonomiska ieguvuma mērķiem vai citiem biznesa mērķiem.

Jebkura izmaiņa ieguldījuma formā neietekmē tā kā ieguldījuma raksturojumu. "ieguldītājs" nozīmē

- Kanādas gadījumā:

jebkuru fizisku personu, kurai ir Kanādas pilsonība vai kura pastāvīgi uzturas Kanādā, saskaņā ar tās likumdošanu;

vai jebkurš uzņēmums, kurš inkorporēts vai pienācīgi izveidots saskaņā ar Kanādā pielietojamo likumdošanu, kas veic ieguldījumu Latvijas Republikas teritorijā;

- Latvijas gadījumā:

fiziskās personas, kam ir Latvijas Republikas pilsonība saskaņā ar tās likumdošanu; vai

juridiskās personas, ieskaitot uzņēmējsabiedrības, korporācijas, komercapvienības un citas asociācijas, kuru galvenā atrašanās vieta ir Latvijas Republikas teritorijā un kuras nodibinātas vai izveidotas atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai, kas veic ieguldījumus Kanādas teritorijā un kurām nav Kanādas pilsonība;

"normatīvs akts" ietver jebkuru likumu, noteikumu, procedūru, prasību vai praksi;

"ienākumi" nozīmē visus ienākumus, kas radušies no ieguldījuma, it īpaši, kaut gan ne tikai, ietverot peļņu, procentus, kapitāla pieaugumus, dividendes, autora honorārus, maksas vai citus tekošos ienākumus;

"valsts uzņēmums" nozīmē valsts vai tās apakšvienības īpašumā esošu, vai arī caur īpašuma interesēm kontrolētu, uzņēmumu;

"teritorija" nozīmē:

attiecībā uz Kanādu, Kanādas teritoriju, kā arī tās jūras teritorijas, ieskaitot teritoriālās jūras ārējai robežai piegulošo jūras gultni un apakšzemi, pār kurām Kanāda saskaņā ar starptautiskajām tiesībām realizē suverēnas tiesības ar mērķi pētīt un izmantot šo teritoriju dabas resursus;

attiecībā uz Latviju, Latvijas Republikas teritoriju, kā arī tās jūras teritorijas, ieskaitot teritoriālās jūras ārējai robežai piegulošo jūras gultni un apakšzemi, pār kurām Latvijas Republika saskaņā ar starptautiskajām tiesībām realizē suverēnas tiesības ar mērķi pētīt un izmantot šo teritoriju dabas resursus;

II PANTS

Uzņēmējdarbības nodibināšana, ieguldījumu iegūšana un aizsardzība Katrai Līgumslēdzējai Pusei jāveicina otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem labvēlīgu apstākļu radīšana ieguldījumu veikšanai tās teritorijā

Katrai Līgumslēdzējai Pusei otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem vai ienākumiem jāpiemēro:

godīgs un taisnīgs režīms saskaņā ar starptautisko tiesību principiem; un pilnīga aizsardzība un drošība.

Katrai Līgumslēdzējai Pusei jāatļauj jauna biznesa uzņēmuma nodibināšana vai esošā biznesa uzņēmuma vai šāda uzņēmuma daļas iegūšana, ko veic otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji vai paredzamie ieguldītāji, ar ne mazāku labvēlību, ar kādu tā līdzīgos apstākļos atļauj šādu iegūšanu vai nodibināšanu:

saviem ieguldītājiem vai paredzamajiem ieguldītājiem; vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem vai paredzamajiem ieguldītājiem.

Jebkuras Līgumslēdzējas Puses lēmumi, saskaņā ar pasākumiem, kas nav pretrunā ar šo Līgumu, kas nosaka, atļaut vai neatļaut iegūšanu, nedrīkst būt pakļauti šī Līguma XIII vai XV pantam.

Jebkuras Līgumslēdzējas Puses lēmumi neatļaut ieguldītājiem vai paredzamajiem ieguldītājiem nodibināt jaunu biznesa uzņēmumu, vai iegūt visu vai daļu no esošā biznesa uzņēmuma, nedrīkst būt pakļauti šī Līguma XIII pantam.

III PANTS

Vislielākās labvēlības režīms (MFN) pēc uzņēmējdarbības nodibināšanas un izņēmumi (MFN) režīmam.

Katrai Līgumslēdzējai Pusei otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem vai ienākumiem jāpiešķir ne mazāk labvēlīgs režīms, kā tas, ko tā līdzīgos apstākļos piešķir jebkuras trešās valsts ieguldījumiem vai ienākumiem.

Katrai Līgumslēdzējai Pusei otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem attiecībā uz viņu ieguldījumu vai ienākumu pārvaldi, lietošanu, izmantošanu vai nodošanu jāpiešķir ne mazāk labvēlīgs režīms, kā tas, ko tā līdzīgos apstākļos piešķir jebkuras trešās valsts ieguldītājiem.

II panta (3)(b) apakšpunkts un šī panta (1) un (2) punkti netiek pielietoti attiecībā uz režīmu, ko kāda Līgumslēdzēja Puse piemēro saskaņā ar jebkuru esošu vai nākotnes divpusēju vai daudzpusēju līgumu:

kurš nodibina, nostiprina vai paplašina brīvās tirdzniecības telpu vai muitas ūniju;

kurš tiek slēgts Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) vai tās pārmantotājas organizācijas ietvaros un liberalizē tirdzniecību ar pakalpojumiem;

kurš attiecas uz:

aviāciju;

telekomunikāciju transporta tīkliem un telekomunikāciju transporta pakalpojumiem;

zivsaimniecību;

jūrniecības jautājumiem, ieskaitot kuģa vai kravas glābšanas darbus;

finansu pakalpojumiem.

IV PANTS

Nacionālais režīms pēc uzņēmējdarbības nodibināšanas un nacionālā režīma izņēmumi

Katrai Līgumslēdzējai Pusei otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem vai ienākumiem jāpiešķir ne mazāk labvēlīgs režīms, kā tas, ko tā līdzīgos apstākļos piešķir savu ieguldītāju ieguldījumiem vai ienākumiem attiecībā uz ieguldījumu paplašināšanu, pārvaldi, vadīšanu, darbību un pārdošanu vai nodošanu.

II panta (3)(a) apakšpunkts, šī panta (1) punkts un V panta (1) un (2) punkts netiek pielietoti attiecībā uz:

jebkuriem esošiem neatbilstošiem pasākumiem, kas tiek saglabāti Līgumslēdzējas Puses teritorijā; un

jebkuru normatīvo aktu, kas tiek saglabāts vai pieņemts pēc šī Līguma spēkā stāšanās dienas, kas valdības līdzdalības interešu vai kapitāla pastāvošā valsts uzņēmumā vai pastāvošā valdības struktūrvienībā pārdošanas vai citādas atsavināšanas laikā, aizliedz vai ierobežo līdzdalības interešu piederību vai kapitāla piederību vai uzliek pilsonības ierobežojumus attiecībā uz vadošo pārvaldes personālu vai direktoru padomes locekļiem;

jebkura (a) apakšpunktā minētā neatbilstošā normatīvā akta pielietošanas turpināšanu vai darbības atjaunošanu;

jebkura (a) apakšpunktā minētā neatbilstošā normatīvā akta tūlītēju izmaiņu, tādā mērā, kādā šī izmaiņa nemazina normatīvā akta atbilstību šīm prasībām brīdī tieši pirms izmaiņas;

katras Līgumslēdzējas Puses tiesībām veikt vai paturēt izņēmumus sektoros vai jautājumos, kuri minēti šī Līguma Pielikumā.

V PANTS

Citi normatīvie akti

Līgumslēdzēja Puse nedrīkst pieprasīt, lai kāds tās Līgumslēdzējas Puses uzņēmums, kas ir ieguldījums saskaņā ar šo Līgumu, nozīmētu kādas noteiktas pilsonības personas vadošos pārvaldes amatos.

Līgumslēdzēja Puse drīkst pieprasīt, lai uzņēmuma, kas ir ieguldījums saskaņā ar šo Līgumu, direktoru padomes vai jebkuras no tās komisijām vairākums būtu noteiktas pilsonības personas vai Līgumslēdzējas Puses teritorijas pastāvīgie iedzīvotāji, ar noteikumu, ka šāda prasība materiāli neietekmē ieguldītāja spēju realizēt kontroli pār savu ieguldījumu.

Neviena no Līgumslēdzējām Pusēm nedrīkst ieviest nevienu no sekojošiem ierobežojumiem saistībā ar ieguldījuma nodibināšanas vai iegūšanas atļaušanu, vai ieviest jebkuru no sekojošām prasībām saistībā ar šī ieguldījuma tālāko regulēšanu:

eksportēt noteiktu apjomu vai procentuālu daudzumu preču;

sasniegt noteiktu preces vērtības pašmāju sastāvdaļas procentuālu lielumu; iepirkt, lietot vai piešķirt priekšrocību precēm, kas ražotas vai pakalpojumiem, kas sniegti tās teritorijā vai arī iepirkt preces vai pakalpojumus no personām tās teritorijā;

jebkādā veidā attiecināt importa apjomu vai vērtību pret eksporta apjomu vai vērtību vai pret ārvalstu valūtas ieplūdumu, kas saistīts ar šādu ieguldījumu; vai

nodot tehnoloģiju, ražošanas procesu vai citas privātas zināšanas personai, kas nav pārvedēja pakļautībā, tās teritorijā, ja vien šāda prasība nav noteikta, vai nodošana vai pasākums nav jāpilda saskaņā ar tiesas, administratīvās šķīrējtiesas vai monopoldarbības uzraudzības iestādes lēmumu vai nu lai atlīdzinātu zaudējumus par apliecinātiem konkurences likumu pārkāpumiem vai arī rīkojoties saskaņā ar citiem šī Līguma noteikumiem. Katrai Līgumslēdzējai Pusei - saskaņā ar tās likumiem, noteikumiem un politiku attiecībā uz ārvalstnieku iebraukšanu - ir jāatļauj otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņu, kas ir nodarbināti uzņēmumā un kas gatavojas sniegt pakalpojumus šim uzņēmumam vai tā meitas uzņēmumam vai filiālei attiecībā uz tā pārvaldi vai izpilddarbību, pagaidu iebraukšana.

VI PANTS

Dažādi izņēmumi

Attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām, Līgumslēdzēja Puse var neievērot III un IV pantu tādā mērā, kādā tas nepieciešams, lai rīkotos saskaņā ar 1994. gada 15. aprīļa Marakešā parakstīto Nobeiguma Aktu Urugvajas raunda daudzpusējo tirdzniecības sarunu rezultātu izpildei.

VIII panta noteikumi netiek pielietoti obligāto licenču izsniegšanai attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām vai intelektuālā īpašuma tiesību anulēšanu, ierobežošanu vai radīšanu, tādā mērā, kādā šāda izsniegšana, anulēšana, ierobežošana vai radīšana ir saskaņā ar 1994. gada 15. aprīļa Marakešā parakstīto Nobeiguma aktu Urugvajas raunda daudzpusējo tirdzniecības sarunu rezultātu izpildei.

Šī Līguma II, III, IV un V panta noteikumi netiek pielietoti attiecībā uz: valdības vai valsts uzņēmuma pasūtījumu;

valdības vai valsts uzņēmuma piešķirtajām subsīdijām vai pabalstiem,

ieskaitot valdības atbalstītos kredītus, garantijas un apdrošināšanu;

jebkuru pasākumu, kurš otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem vai viņu ieguldījumiem liedz jebkuras tiesības vai priekšrocības, kas tiek piešķirtas Kanādas pamatiedzīvotājiem (aborigēniem); vai

jebkuru nākotnes vai esošu ārvalstu palīdzības programmu ekonomiskās attīstības veicināšanai, vai nu saskaņā ar divpusēju līgumu, vai saskaņā ar daudzpusēju programmu vai līgumu, tādu kā OECD Līgumu par Eksporta kredītiem.

Šī Līguma noteikumi neattiecas uz ieguldījumiem kultūras industrijā. "Kultūras industrija" nozīmē fiziskas personas vai uzņēmumus, kas iesaistīti jebkurā no sekojošām aktivitātēm:

grāmatu, žurnālu, periodisko izdevumu vai drukātu jeb kompjūterformā lasāmu avīžu publicēšana, izplatīšana vai pārdošana, bet neietverot nevienu no iepriekšminēto vienkāršu drukāšanu vai tipogrāfisku salikšanu;

filmu vai videoierakstu ražošana, izplatīšana, pārdošana vai izstādīšana;

audio un video mūzikas ierakstu ražošana, izplatīšana, pārdošana vai izstādīšana;

drukātu vai kompjūterformā lasāmu mūzikas darbu publicēšana, izplatīšana, pārdošana vai izstādīšana; vai

radiokomunikācijas, kurās pārraides paredzētas iedzīvotāju tiešai uztveršanai, visi radio, televīzijas vai kabeļu pārraides uzņēmumi un visi satelītprogrammu un pārraides tīklu pakalpojumi.

VII PANTS

Zaudējumu kompensācija

Vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem, kas cieš zaudējumus tādēļ, ka viņu ieguldījumus vai ienākumus otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā ir ietekmējis bruņots konflikts, ārkārtas stāvoklis vai dabas katastrofa šajā teritorijā, otrai Līgumslēdzējai Pusei attiecībā uz restitūciju, atlīdzību, kompensāciju vai citu risinājumu ir jāpiemēro ne mazāk labvēlīgs režīms kā tas, ko tā piemēro saviem ieguldītājiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem.

VIII PANTS

Ekspropriācija

Jebkuras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumi vai ienākumi nedrīkst tikt nacionalizēti, ekspropriēti vai pakļauti normatīviem aktiem ar nacionalizācijai vai ekspropriācijai līdzvērtīgu efektu (tālāk tekstā "ekspropriācija") otras Līgumslēdzējas teritorijā, izņemot sabiedriskiem mērķiem, saskaņā ar pienācīgo likumdošanas procedūru, nediskriminējošā veidā, un, saņemot tūlītēju, atbilstošu un efektīvu kompensāciju. Šādai kompensācijai ir jābalstās uz ekspropriētā ieguldījuma vai ienākumu patieso vērtību brīdī tieši pirms ekspropriācijas vai laikā, kad kļuva publiski zināms par paredzamo ekspropriāciju, atkarībā no tā, kurš notiek agrāk, tā jāizmaksā iekļaujot normālu komerciālu procentu likmi, skaitot no ekspropriācijas dienas, tā jāizmaksā bez kavēšanās un tai jābūt efektīvi realizējamai un brīvi pārvedamai.

Saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses, kas veic ekspropriāciju, likumiem, ietekmētajam ieguldītājam ir jābūt tiesībām uz šīs Puses tiesas vai citas neatkarīgas institūcijas veiktu tūlītēju pārskatu par viņa gadījumu un par viņa ieguldījuma vai ienākumu novērtējumu saskaņā ar šajā Pantā noteiktajiem principiem.

IX PANTS

Fondu pārvedumi

Katrai Līgumslēdzējai Pusei otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājam jāgarantē neierobežots ieguldījumu un ienākumu pārvedums. Neierobežojot iepriekšminēto vispārējo principu, katrai Līgumslēdzējai Pusei vēl jāgarantē ieguldītājam:

fondu, kas paredzēti ar ieguldījumu saistīto kredītu atmaksai;

ienākumu no jebkura ieguldījuma pilnīgas vai daļējas likvidācijas;

otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņa, kuram bija atļauts strādāt saistībā ar ieguldījumu pretējās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, algu vai citu atlīdzību;

jebkuras kompensācijas, kura ieguldītājam pienākas saskaņā ar Līguma VII vai VIII pantu neierobežots pārvedums.

Pārvedumi jāveic bez kavēšanās, konvertējamā valūtā, kādā kapitāls bija sākotnēji ieguldīts vai jebkurā citā konvertējamā valūtā, par kuru vienojušies ieguldītājs un attiecīgā Līgumslēdzēja Puse. Ja nepastāv cita vienošanās ar ieguldītāju, pārvedumi jāveic pēc valūtas maiņas kursa, kāds ir spēkā pārveduma dienā.

Neskatoties uz 1. un 2. punktu, Līgumslēdzēja Puse var neatļaut pārvedumu, vienlīdzīgi, nediskriminējoši un labticībā pielietojot tās likumus attiecībā uz:

bankrotu, maksātnespēju vai kreditoru tiesību aizsardzību;

vērtspapīru izlaišanu, tirdzniecību vai darbību ar tiem;

krimināliem vai sodāmiem pārkāpumiem;

ziņojumiem par valūtas vai citu monetāru instrumentu pārvedumiem; vai tiesas procesos pieņemto lēmumu izpildes nodrošināšanu.

Neviena no Līgumslēdzējām Pusēm nedrīkst pieprasīt saviem ieguldītājiem pārvest ienākumus, kas saistīti ar ieguldījumu otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā vai sodīt tās ieguldītājus, kas nepārved ienākumus, kas saistīti ar ieguldījumu otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

4. punkts nedrīkst tikt iztulkots tā, lai neļautu Līgumslēdzējai Pusei ieviest jebkādu pasākumu vienlīdzīgi, nediskriminējoši un labticībā pielietojot tās likumus, kas ir saistībā ar 3. punkta no (a) līdz (e) apakšpunktos minētajiem jautājumiem.

X PANTS

Aizvietošanas princips

Ja Līgumslēdzēja Puse vai jebkura tās aģentūra veic maksājumu jebkuram tās ieguldītājam saskaņā ar garantiju vai apdrošināšanas līgumu, kuru tā ir noslēgusi attiecībā uz ieguldījumu, otrai Līgumslēdzējai Pusei ir jāatzīst aizvietošanas derīgums par labu šādai Līgumslēdzējai Pusei vai tās aģentūrai attiecībā uz jebkurām ieguldītāja tiesībām vai prasībām.

Līgumslēdzējai Pusei vai jebkurai tās aģentūrai, kurai pēc aizvietošanas principa ir ieguldītāja tiesības saskaņā ar šī panta (1) punktu, jebkuros apstākļos attiecībā uz konkrēto ieguldījumu un ar to saistītajiem ienākumiem ir jābūt tādām pašām tiesībām kā tām, kas ir ieguldītājam. Līgumslēdzēja Puse, jebkura tās aģentūra vai ieguldītājs var izmantot šādas tiesības, ja Līgumslēdzēja Puse vai jebkura tās aģentūra to pilnvaro.

XI PANTS

Ieguldījumi finansu pakalpojumu sfērā

Nekas šajā Līgumā nedrīkst tikt iztulkots kā tāds, kas Līgumslēdzējai Pusei aizliedz pieņemt vai uzturēt vispāratzītus pasākumus piesardzības dēļ, tādus kā:

ieguldītāju, noguldītāju, finansu tirgus dalībnieku, polišu īpašnieku, polišu prasītāju vai personu, kuru vārdā ir pilnvarota darboties finansu institūcija, aizsardzība;

finansu iestāžu drošības, stabilitātes, veseluma vai finansu atbildības saglabāšana; un

Līgumslēdzējas Puses finansu sistēmas veseluma un stabilitātes nodrošināšana.

Neskatoties uz IX panta (1), (2) un (4) punktu un neierobežojot IX panta (3) punkta pielietošanas iespējas, Līgumslēdzēja Puse var neatļaut vai ierobežot finansu iestādes pārvedumus filiālei vai personai, kas saistīta ar šādu iestādi vai pakalpojumu sniedzēju, vai pārvedumus šādas filiāles vai personas, kas saistīta ar šādu iestādi vai pakalpojumu sniedzēju labā, vienlīdzīgi, nediskriminējoši un labticībā pielietojot pasākumus saistībā ar finansu iestāžu drošības, stabilitātes, veseluma vai finansu atbildības saglabāšanu.

Ja ieguldītājs iesniedz prasību šķīrējtiesai saskaņā ar XIII pantu un strīdā iesaistītā Līgumslēdzēja Puse izmanto augstākminētos (1) un (2) punktu, tiesai, kas izveidota saskaņā ar XIII pantu, pēc šīs Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma jāprasa no Līgumslēdzējām Pusēm rakstisks ziņojums par to, vai vispār, un cik lielā mērā minētie punkti ir derīgi ieguldītāja prasības atspēkošanai. Tiesa nevar turpināt savu darbu, kamēr netiks saņemts šajā pantā minētais ziņojums.

Izpildot prasību, kas saņemta saskaņā ar 3(a) apakšpunktu, Līgumslēdzējām Pusēm tālāk jārīkojas saskaņā ar XV pantu un jāsagatavo rakstisks ziņojums, vai nu pamatojoties uz vienošanos pēc konsultācijām, vai ar šķīrējtiesas komisijas palīdzību. Konsultācijām ir jānotiek starp Līgumslēdzēju Pušu finansu pakalpojumu iestādēm. Ziņojums ir jānodod šķīrējtiesai un tas ir šķīrējtiesai saistošs.

Ja 70 dienu laikā kopš šķīrējtiesas norādījuma nav izdarīta prasība izveidot komisiju saskaņā ar 3(b) apakšpunktu, un šķīrējtiesa nav saņēmusi ziņojumu, šķīrējtiesa var turpināt jautājuma izlemšanu.

Strīdu komisijām finansu jautājumu un citu līdzīgu jautājumu izlemšanai ir jābūt nepieciešamai pieredzei, kas ir būtiska specifiskajam finansu pakalpojumam, par kuru notiek strīds.

II panta 3(b) apakšpunkts netiek pielietots attiecībā uz finansu pakalpojumiem.

XII PANTS

Nodokļu uzlikšanas jautājumi

Nekas šajā Līgumā nedrīkst tikt pielietots attiecībā uz nodokļu uzlikšanas pasākumiem, izņemot to, kas noteikts šajā Pantā.

Nekas šajā Līgumā nedrīkst ietekmēt Līgumslēdzēju Pušu tiesības un pienākumus saskaņā ar jebkuru nodokļu konvenciju. Jebkuras nesakritības starp šī Līguma un jebkuras šādas konvencijas noteikumiem gadījumā, tādā mērā, kādā pastāv nesakritība, tiks pielietoti šīs konvencijas noteikumi. Attiecībā uz (2) punktu, ieguldītāja prasība par to, ka Līgumslēdzējas Puses nodokļu normatīvais akts ir pretrunā ar Līgumslēdzējas Puses centrālo valdības iestāžu un ieguldītāja vienošanos par ieguldījumu, jāuzskata par prasību par to, ka ir ticis pārkāpts šis Līgums, ja vien Līgumslēdzēju Pušu nodokļu iestādes, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc paziņojuma par ieguldītāja prasības saņemšanas, kopīgi nenolemj, ka pasākums nav pretrunā ar šādu līgumu.

VIII pants var tikt piemērots nodokļu normatīvam aktam, ja vien Līgumslēdzēju Pušu nodokļu iestādes, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad ieguldītājs tās ir informējis, ka viņš apstrīd nodokļu pasākumu, kopīgi nenolemj, ka pasākums nav ekspropriācija.

Ja Līgumslēdzēju Pušu nodokļu iestādes sešu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas nevar kopīgi izlemt jautājumus, kas minēti (3) un (4) punktā, ieguldītājs var iesniegt prasību atrisināšanai saskaņā ar XIII pantu.

XIII PANTS

Strīdu atrisināšana starp ieguldītāju un saņēmēju Līgumslēdzēju Pusi

Jebkurš strīds starp vienu Līgumslēdzēju Pusi un otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju, kas saistīts ar ieguldītāja prasību par to, ka iepriekšminētās Līgumslēdzējas Puses veiktais vai neveiktais pasākums ir šī Līguma pārkāpums un ka ieguldītājam šī pārkāpuma rezultātā vai ar to sakarā ir radušies zaudējumi vai izdevumi, cik vien tas iespējams, ir jārisina draudzīgā ceļā.

Ja sešu mēnešu laikā kopš strīda uzsākšana tas nav ticis atrisināts draudzīgā ceļā, ieguldītājs var iesniegt to šķīrējtiesai saskaņā ar (4) punktu. Šī punkta mērķiem strīds tiek uzskatīts par uzsāktu, ja vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītājs ir nodevis rakstisku paziņojumu otrai Līgumslēdzējai Pusei, kurā apgalvots, ka pasākums, kuru ir vai nav veikusi pēdējā minētā Līgumslēdzēja Puse, ir šī Līguma pārkāpums un ka ieguldītājam šī pārkāpuma rezultātā vai ar to sakarā ir radušies zaudējumi vai izdevumi. Ieguldītājs var iesniegt (1) punktā minēto strīdu šķīrējtiesai saskaņā ar (4) punktu tikai tad, ja:

ieguldītājs tam ir rakstiski piekritis;

ieguldītājs ir atteicies no savām tiesībām uzsākt vai turpināt jebkādu citu tiesvedību attiecībā uz pasākumu, kas tiek uzskatīts par šī Līguma pārkāpumu, jebkurā citā attiecīgās Līgumslēdzējas Puses šķīrējtiesā vai tiesā, vai strīdu atrisināšanas jebkāda veida procedūras;

ja jautājums ir saistīts ar nodokļiem, ir jābūt izpildītiem XII panta 5. punktā paredzētajiem noteikumiem; un

ir pagājuši ne vairāk kā trīs gadi no brīža, kad ieguldītājs pirmo reizi saņēma, vai tam vajadzētu būt pirmo reizi saņēmušam, informāciju par apgalvoto pārkāpumu un informāciju, ka ieguldītājam radušies zaudējumi vai izdevumi.

Strīds, pēc attiecīgā ieguldītāja izvēles, var tikt iesniegts izšķiršanai vienai no sekojošām instancēm:

Starptautiskajā Ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā, kas izveidots saskaņā ar Konvenciju par Ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem, kas atvērta parakstīšanās procedūrai 1965. gada 18. martā Vašingtonā (ICSID Konvencija), ar noteikumu, ka gan strīdā iesaistītā Līgumslēdzēja Puse, gan Līgumslēdzēja Puse, no kuras nāk ieguldītājs, ir ICSID Konvencijas locekles; vai

saskaņā ar ICSID Papildu Procedūras noteikumiem ar nosacījumu, ka vai nu strīdā iesaistītā Līgumslēdzēja Puse vai Līgumslēdzēja Puse, no kuras nāk ieguldītājs, bet ne abas puses ir ICSID Konvencijas locekles; vai starptautiskajam šķīrējtiesnesim vai speciāli dibinātai šķīrējtiesai, kas izveidota saskaņā ar Apvienoto Nāciju Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) arbitrāžas noteikumiem.

Ar šo katra Līgumslēdzēja Puse bez iebildumiem piekrīt strīda iesniegšanai starptautiskā šķīrējtiesā saskaņā ar šī panta noteikumiem.

Piekrišana, kas dota saskaņā ar (5) punktu kopā vai nu ar piekrišanu, kas dota saskaņā ar (3) punktu vai piekrišanām saskaņā ar (12) punktu, apmierinās prasību pēc:

strīda pušu rakstiskas piekrišanas atbilstoši ICSID Konvencijas 11. nodaļai (Centra jurisdikcija) un Papildu Procedūras noteikumiem; un

"vienošanās rakstiskā veidā" atbilstoši Apvienoto Nāciju Konvencijai par ārzemju arbitrāžas lēmumu atzīšanu un izpildīšanu, kas parakstīta Ņujorkā, 1958. gada 10. jūnijā ("Ņujorkas Konvencija"), II pantam.

Jebkurai šķīrējtiesai, kas izveidota saskaņā ar šo pantu, jānotiek valstī, kas ir Ņujorkas Konvencijas locekle, un prasības, kas iesniegtas šķīrējtiesai, jāuzskata, atbilstoši Konvencijas 1. pantam, kā cēlušās no komerciālām attiecībām vai darījuma.

Šķīrējtiesai, kas izveidota saskaņā ar šo pantu, strīda jautājumus ir jāizlemj saskaņā ar šo Līgumu un starptautiskajās tiesībās pielietojamām normām.

Šķīrējtiesa var dot rīkojumu ieviest pagaidu aizsardzības pasākumu, lai aizsargātu strīda puses tiesības vai arī, lai nodrošinātu to, ka tiesas jurisdikcija ir veikta absolūti efektīvi, ieskaitot rīkojumu saglabāt lietiskos pierādījumus strīda puses īpašumā vai kontrolē vai arī rīkojumu aizsargāt tiesas jurisdikciju. Šķīrējtiesa nevar dot rīkojumu apķīlāšanai vai arī aizliegt normatīva akta, kurš tiek uzskatīts par šī Līguma pārkāpumu, pielietošanu. Šī punkta mērķiem, rīkojums ietver rekomendāciju.

Šķīrējtiesa var piespriest tikai atsevišķu vai kopā:

naudas zaudējumu atmaksu, kopā ar piemērojamiem procentiem;

īpašuma restitūciju, kuras gadījumā lēmumā jāparedz, ka strīdā iesaistītā Līgumslēdzēja Puse var atmaksāt zaudējumus naudā, kopā ar piemērojamiem procentiem, restitūcijas vietā.

Šķīrējtiesa var arī nolemt, ka izmaksas jāsedz saskaņā ar pielietojamiem šķīrējtiesas likumiem.

Šķīrējtiesas lēmums ir galīgs un saistošs, un tam ir jābūt izpildāmam katras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

Jebkuri tiesas procesi saskaņā ar šo pantu nedrīkst mazināt Līgumslēdzēju Pušu tiesības saskaņā ar XIV un XV pantu.

Prasību par to, ka Līgumslēdzēja Puse ir pārkāpusi šo Līgumu un ka uzņēmumam, kas ir juridiska persona un kas ir reģistrēts vai pienācīgi izveidots saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses piemērojamiem likumiem, ir radušies zaudējumi vai izdevumi no šāda vai saistībā ar šādu pārkāpumu, var iesniegt otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājs, rīkojoties uzņēmuma, kurš pieder šim ieguldītājam vai kuru viņš tieši vai netieši kontrolē, vārdā.

Šādā gadījumā:

jebkāds lēmums jāpieņem par labu cietušajam uzņēmumam;

jāpieprasa gan ieguldītāja, gan uzņēmuma piekrišana tam, ka jautājumu izlems šķīrējtiesa;

gan ieguldītājam, gan uzņēmumam jāatsakās no jebkurām tiesībām uzsākt vai turpināt jebkādu citu tiesvedību saistībā ar normatīvo aktu, kas tiek uzskatīts par šī Līguma pārkāpumu, jebkurā attiecīgās Līgumslēdzējas Puses šķīrējtiesā vai tiesā, vai uzsākt jeb turpināt strīdu atrisināšanas jebkura veida procedūru; un

ieguldītājs nevar iesniegt prasību, ja no dienas, kad ieguldītājs pirmo reizi saņēma, vai tam vajadzētu būt pirmo reizi saņēmušam, informāciju par apgalvoto pārkāpumu un informāciju, ka tam radušies zaudējumi vai izdevumi, ir pagājuši vairāk kā trīs gadi.

Ja strīdā iesaistītā Līgumslēdzēja Puse ir strīdā iesaistītajam ieguldītajam atņēmusi kontroles iespējas pār uzņēmumu, neskatoties uz 12 (a) apakšpunktu, nevar tikt pieprasīts sekojošais:

uzņēmuma piekrišana tam, ka notiks šķīrējtiesa saskaņā ar 12(a)(ii);

un uzņēmuma atteikšanās saskaņā ar 12(a)(iii).

XIV PANTS

Konsultācijas un informācijas apmaiņa

Katra Līgumslēdzēja Puse var pieprasīt konsultācijas par šī Līguma interpretāciju vai pielietošanu. Otras Līgumslēdzējas Puses prasībai jāvelta vajadzīgā ievērība. Pēc jebkuras no Līgumslēdzējām Pusēm lūguma jānotiek informācijas apmaiņai par tiem otras Līgumslēdzējas Puses pasākumiem, kas varētu ietekmēt jaunus ieguldījumus, kā arī ieguldījumus un ienākumus, uz kuriem attiecas šīs Līgums.

XV PANTS

Strīdi starp Līgumslēdzējām Pusēm

Jebkurš strīds starp Līgumslēdzējām Pusēm attiecībā uz šī Līguma interpretāciju vai pielietošanu, kad vien tas iespējams, jārisina draudzīgi un konsultāciju ceļā.

Ja strīdu nevar atrisināt konsultāciju ceļā, tad, pēc jebkuras Līgumslēdzējas Puses lūguma, tas jāiesniedz šķīrējtiesas komisijai lēmuma pieņemšanai.

Katram strīda gadījumam jānodibina šķīrējtiesas komisija. Divu mēnešu laikā kopš lūguma uzsākt šķīrējtiesu saņemšanas caur diplomātiskiem kanāliem, katrai Līgumslēdzējai Pusei jānozīmē viens šķīrējtiesas komisijas loceklis. Šiem diviem locekļiem ir jāizvēlas trešās valsts pilsonis, kurš pēc tam, kad abas Līgumslēdzējas Puses devušas savu piekrišanu tiek nozīmēts par šķīrējtiesas komisijas Priekšsēdētāju. Priekšsēdētājam ir jābūt nozīmētam divu mēnešu laikā no pārējo divu šķīrējtiesas komisijas locekļu nozīmēšanas dienas.

Ja šī panta (3) punktā minēto periodu laikā nepieciešamās nozīmēšanas nav veiktas, jebkura no Līgumslēdzējām Pusēm, ja vien nepastāv jebkura cita vienošanās, var uzaicināt Starptautiskās Tiesas Prezidentu veikt nepieciešamās iecelšanas amatā. Ja Prezidents ir kādas no Līgumslēdzēju Pušu pilsonis vai kādu citu iemeslu dēļ nevar veikt minēto darbību, veikt nepieciešamās iecelšanas amatā jāuzaicina Viceprezidents. Ja Viceprezidents ir kādas no Līgumslēdzēju Pušu pilsonis vai nevar veikt minēto darbību, veikt nepieciešamās iecelšanas jāuzaicina nākamais pēc vecākuma Starptautiskās Tiesas loceklis, kurš nav nevienas no Līgumslēdzēju Pušu pilsonis.

Šķīrējtiesas komisija pati nosaka savu darbības procedūru. Šķīrējtiesas komisija savu lēmumu pieņem ar balsu vairākumu. Šāds lēmums ir saistošs abām Līgumslēdzējām Pusēm. Ja vien nepastāv kāda cita vienošanās, šķīrējtiesas komisijai savs lēmums jāpieņem sešu mēnešu laikā kopš Priekšsēdētāja nozīmēšanas un saskaņā ar šī panta (3) un (4) punktu.

Katrai Līgumslēdzējai Pusei jāsedz sava locekļa izdevumi komisijā, kā arī tā izdevumi pārstāvniecības šķīrējtiesas procesos; Priekšsēdētāja izdevumi un jebkuri pārējie izdevumi abām Līgumslēdzējām Pusēm jāsedz vienādās daļās. Tomēr šķīrējtiesa savā lēmumā var noteikt, ka proporcionāli lielāka izmaksu daļa jāsedz vienai no abām Līgumslēdzējām Pusēm, un šis lēmums ir saistošs abām Līgumslēdzējām Pusēm.

60 dienu laikā pēc komisijas lēmuma pieņemšanas, Līgumslēdzējām Pusēm jāvienojas par veidu, kādā atrisināms viņu strīds. Parasti šāda vienošanās izpilda komisijas lēmumu. Ja Līgumslēdzējas Puses nevar vienoties, Līgumslēdzējai Pusei, kas uzsākusi strīdu, ir tiesības uz kompensāciju vai citu atlīdzību ar tādu pašu vērtību kā tā, par ko nolēmusi tiesas komisija.

XVI PANTS

Atklātums

Divu gadu laikā no šī Līguma stāšanās spēkā Līgumslēdzējām Pusēm jāapmainās ar vēstulēm, kurās, tādā mērā cik tas iespējams, jāuzskaita jebkuri pastāvošie pasākumi, kuri neatbilst II panta (3)(a) apakšpunktam, vai V panta (1) un (2) punktam.

Katrai Līgumslēdzējai Pusei, tādā mērā, cik praktiski iespējams, jānodrošina, lai tās likumi, noteikumi, procedūras un vispārējās pielietojamības administratīvie noteikumi attiecībā uz jebkuru jautājumu, ko aptver šis Līgums, tiktu nekavējoties publicēti vai citā veidā darīti pieejami, tā, lai ieinteresētās personas un otra Līgumslēdzēja Puse varētu ar tiem iepazīties.

XVII PANTS

Pielietošana un Vispārējie izņēmumi

Šis Līgums jāpielieto attiecībā uz jebkuru vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāja veikto ieguldījumu otrās Līgumslēdzējas Puses teritorijā pirms vai pēc šī Līguma stāšanās spēkā.

Nekas šajā Līgumā nedrīkst tikt iztulkots kā tāds, kas Līgumslēdzējai Pusei aizliedz pieņemt, uzturēt vai pieprasīt izpildīt jebkādu normatīvo aktu, kurš citādi ir saskaņā ar šo Līgumu un kuru tā uzskata par lietderīgu, lai nodrošinātu ieguldījumu darbības tās teritorijā savienojamību ar saudzīgu attieksmi pret vidi.

Ar nosacījumu, ka šādi pasākumi netiek pielietoti patvaļīgi vai nepamatoti vai arī nav slēpts starptautiskās tirdzniecības vai ieguldījumu ierobežojums, nekas šajā Līgumā nevar tikt iztulkots kā tāds, kas Līgumslēdzējai Pusei aizliedz pieņemt vai uzturēt pasākumus, tajā skaitā vides aizsardzības pasākumus, kas

nepieciešami, lai nodrošinātu ka tiktu izpildīti likumi un noteikumi, kuri nav pretrunā ar šī Līguma noteikumiem;

nepieciešami, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvību un veselību; vai

attiecas uz dzīvo vai nedzīvo neatjaunojamo dabas resursu saglabāšanu.

XVIII PANTS

Stāšanās spēkā

Katra Līgumslēdzēja Puse rakstiski paziņo otrai par procedūru, kas tās teritorijā nepieciešama, lai šis Līgums stātos spēkā, izpildīšanu. Šis Līgums stāsies spēkā ar dienu, kurā izdarīts pēdējais no diviem paziņojumiem.

Šis Līgums paliks spēkā, kamēr kāda no Līgumslēdzējām Pusēm rakstiski nepaziņos otrai Līgumslēdzējai Pusei par savu nodomu to pārtraukt. Šis Līgums izbeigsies vienu gadu pēc tam, kad paziņojumu par izbeigšanu saņēmusi otra Līgumslēdzēja Puse. Attiecībā uz ieguldījumiem, vai saistībām ieguldīt, kas veikti pirms šī Līguma darbības izbeigšanās, šī Līguma I-XVII (ieskaitot) panti paliks spēkā vēl piecpadsmit gadus.

Pielikums veido šī Līguma neatņemamu sastāvdaļu.

ŠO APLIECINOT, abu valdību atbilstoši pilnvaroti pārstāvji ir parakstījuši šo Līgumu.

Izpildīts divos eksemplāros ________ 1995.gada ________ latviešu, angļu un franču valodās, pie tam visi trīs teksti ir vienlīdz autentiski.

LATVIJAS REPUBLIKAS
VALDĪBAS VĀRDĀ
KANĀDAS VALDĪBAS
VĀRDĀ
PIELIKUMS

(1) Saskaņā ar IV panta 2(d) apakšpunktu Latvija rezervē sev tiesības izdarīt un paturēt ierobežojumus zemāk minētajos sektoros un jautājumos:

* aizsardzības rūpniecības kontrole;

* narkotiku, ieroču un eksplozīvu vielu ražošanas un tirdzniecības kontrole;

* visu atjaunojamo un neatjaunojamo dabas resursu, ieskaitot kontinentālā šelfa resursus, ekspluatācija;

* zvejniecība un medniecība;

* ostu saimnieciskā darbība;

* lauku apvidu zemes piederība un kontrole;

* tirdzniecība ar nekustamo īpašumu;

* azartspēles.

(2) Saskaņā ar IV panta 2(d) apakšpunktu, Kanāda rezervē sev tiesības izdarīt un paturēt ierobežojumus zemāk minētajos sektoros un jautājumos:

* sociālos pakalpojumos (t.i., sabiedrisko likumu izpilde, labošanas iestāžu pakalpojumi; ienākumu nodrošināšana vai apdrošināšana; sociālā nodrošināšana vai apdrošināšana; sociālā labklājība; sabiedriskā izglītība; sabiedriskā apmācība; veselības un bērnu aprūpe);

* pakalpojumi jebkurā citā sektorā;

* valdības vērtspapīri, kā tas aprakstīts SIC 8152;

* rezidences prasības, lai iegūtu īpašumā okeānam pieguļošo zemi;

* pasākumi, lai izpildītu Ziemeļrietumu Teritoriju un Jukonas Naftas un Gāzes Līgumu.

(3) Šī Pielikuma ietvaros, attiecībā uz Kanādu, saīsinājums "SIC" norāda uz rūpniecisko standartu klasifikācijas numuriem, kādi tie atrodami Kanādas Statistikas ministrijas publikācijā Standard Industrial Classification (Rūpniecisko standartu klasifikācija), kas izdota 1980. gadā (ceturtais izdevums).

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!