• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par plūstošu pāreju uz NATO. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.06.1995., Nr. 86 https://www.vestnesis.lv/ta/id/35282

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Saeimas vēlēšanu likumu

Vēl šajā numurā

06.06.1995., Nr. 86

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par plūstošu pāreju uz NATO

Ieteikums plūstoši pāriet uz NATO paplašināšanu — tāds bija Latvijas Republikas delegāciju devums NACC (Ziemeļatlantijas Sadarbības padomes) valstu tikšanās reizē Holandē. Par to ārlietu ministrs Valdis Birkavs žurnālistiem pastāstīja ministrijā notikušajā preses konferencē.

Vai, iestājoties NATO, varētu būt kāds starpposms? Kā zināms, Eiropas Savienībai šāds starpposms ir asociētās valsts līgums, un tieši šo ceļu, kā zināms, iet Latvija. Vai arī NATO varētu pārņemt šādu praksi? "Skaidrs ir viens," teica Valdis Birkavs, "NATO nevar tikt paplašināta tā, lai mazinātos drošība, lai rastos jaunas sadalīšanas līnijas." NACC tikšanās reizē izskanējušas vairākas visnotaļ optimistiskas atziņas par NATO nākotni. Sākot no atziņas, ka šai organizācijai paplašināšanas virzienā ātrāk vai vēlāk, bet noteikti būs jāpāriet no "vai" un "kāpēc" pie jautājuma "kā". Kāds no tikšanās dalībniekiem arī izteicis atziņu, ka nākotnē droši vien NATO paplašināsies, uzņemot jaunas valstis, "sākot ar Igauniju un beidzot ar Albāniju."

Ārlietu ministrs uzsvēra jau daudzkārt arī praksē pārbaudīto Latvijas ārlietu resora taktiku — starptautiskās konferences aktīvi izmantot divpusēju tikšanos organizēšanai. Vairākas šādas sekmīgas tikšanās Latvijas ārlietu ministram bijušas nupat Holandē.

V.Birkavs arī pastāstīja, ka pašlaik Latvijas puse strādā, lai arī Ungārijas pārstāvji varētu piedalīties Baltijas miera bataljona mācībās Ādažos. Atbildot uz "LV" jautājumu, vai perspektīvā Latvijā varētu notikt arī kopīgas mūsu valsts aizsardzības spēku mācības ar ASV armijas daļām (nesen šāda veida mācības notika Ukrainā), ārlietu ministrs principā atbildēja apstiprinoši. Taču pirmais solis gan būs Latvijas aizsardzības spēku vada piedalīšanās šogad septembrī ASV mācībās "Partnerattiecības mieram".

Valdis Birkavs NACC tikšanās dalībniekiem arī teica runu, kuras tekstu publicējam "LV" izklāstā.

Jānis Ūdris

 

Latvijas ārlietu ministra Valda Birkava runa

Priekšsēdētāja kungs!

Vispirms es gribētu izteikt pateicību Holandes valdībai par šīs tikšanās teicamo organizēšanu un rīkotāju parādīto viesmīlību.

Atļaujiet man arī apliecināt cieņu tam, kas paveikts programmā "Partnerattiecības mieram". Mēs šogad pilnā apmērā izmantojām šīs iespējas. Esam atklājuši, ka šo programmu tikpat labi varētu nosaukt: "Nāciju partnerattiecības". Tas mums devis reģionālu sadarbību un stabilitātes paplašināšanu, partnerattiecību "neredzamo eksportu". Miera uzturēšanai paredzētais Baltijas bataljons ir labs piemērs, kā attīstīt sadarbību un vairot reģionālo stabilitāti.

Šodien mēs apspriežam Eiropas drošības nākotni. Ir skaidrs, ka jaunais drošības modelis nevarētu būt pārkārtota tās pašas Eiropas kārtība, kā pirms Berlīnes mūra sabrukšanas un Padomju Savienības sairšanas. Tam jāatspoguļo to valstu ieguldījums, kas ir pilnīgi atjaunojušas savu neatkarību.

Pamata ideja, kas iemiesota mūsu ārpolitikas koncepcijā, ir doma par integrēšanos Eiropas un Transatlantijas struktūrās. Mēs domājam attīstīt mūsu drošības spējas un darīt to Baltijas kontekstā. Mēs to redzam kā bloka veidošanu visā kopējā Eiropas drošībā, dodot arī savu ieguldījumu šīs celtnes stiprībā.

Mēs uzskatām, ka pienācis laiks uzmanīgi apsvērt Eiropas kopējo drošības struktūru un to, kā mēs to veidosim. Šajā ziņā apsveicam dialogu starp Savienotajām Valstīm un Krieviju. Mēs pilnīgi piekrītam domai, ka visām valstīm būs mantojuma tiesības izvēlēties vai mainīt to drošības vienošanās, ieskaitot Alianses līgumus. Mēs saprotam to arī kā nepieciešamības apliecinājumu paplašināt pastāvošās struktūras, tai skaitā NATO. Tas mūs tuvina kopējai izpratnei: NATO ir institūcija, kas spējīga nodrošināt kopēju gribu, institucionālus ietvarus un psiholoģisku atbalstu integritātes un stabilitātes sekmēšanai visā Eiropā.

Nav vienkāršas atbildes uz jautājumu, kā radīt drošību visā Eiropā un izvairīties no jaunām dalījuma līnijām. Tādēļ mēs ticam, ka NATO paplašināšanas process tiks labi pārdomāts un īstenots. Visām valstīm, kas ir izteikušas vēlēšanās ciešāk un aktīvāk sadarboties ar Savienību vai pievienoties tai, tagad jāapvieno pūles tās paplašināšanas meklējumos nākotnē.

Priekšsēdētāja kungs, pēc mūsu domām, raugoties uz turpmāko NATO paplašināšanu, valstis, kas izteikušas vēlēšanos kļūt par dalībvalstīm, darītu labi, sagatavojoties integrācijas procesam, vēl pirms sasniegta pilnīga dalība NATO. To varētu sasniegt ātrāk ar kāda noteikta un viegli pieejama pārejas statusa īstenošanu. Mēs šo priekšlikumu pašreizējā pakāpē redzam vairāk kā teorētisku apsvērumu, kas var sekmēt mūsu kopīgo diskusiju.

Mēs vēlamies attīstīt šīs idejas detalizētāk kopā ar NATO tās paplašināšanas lēmumu ietvaros. Mēs esam gatavi nopietnam darbam kopā ar NATO sarunu grupu rudenī, kad NATO būs pabeigusi savus iekšējos pētījumus par visiem "kāpēc" un "kā". Paldies Jums, priekšsēdētāja kungs!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!