Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Informācija. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.05.1995., Nr. 77 https://www.vestnesis.lv/ta/id/35119

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas 18.maija sēde

Vēl šajā numurā

19.05.1995., Nr. 77

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru prezidenta atbilde

Dokuments nr.457a

Par atvaļinājumu J.Ā.Tupesim

Saeimai

Saeimas deputātiem

G.Bērziņam, A.Rugātei, V.Novakšānovam, Z.Tomiņam, M.Ā.Kalniņam

 

Informēju, ka, izdodot Ministru prezidenta 1995.gada 20.aprīļa rīkojumu nr.185 "Par atvaļinājuma piešķiršanu J.Ā.Tupesim", esmu kļūdījies, piešķirot daļu no atvaļinājuma par laikposmu no 1995.gada 19.septembra līdz 1996.gada 18.septembrim.

Ja cilvēktiesību valsts ministrs pārstās pildīt amata pienākumus pirms noteiktā termiņa, J.Ā.Tupesis atlīdzinās piešķirto atvaļinājuma naudu.

Pateicos par Ministru prezidenta darbībai veltīto uzmanību!

1995.gada 17.maijā Cieņā — M.Gailis

 

 

 

Ministru atbildes

Dokuments nr.488a

Par reliģiskajām kustībām Latvijā

Saeimai

Saeimas deputātiem

A.Prēdelei, A.Rugātei, U.Lakševicam, O.Brūveram, J.Sinkam

 

Atbildot uz deputātu 1995.gada 11.maija jautājumu, Tieslietu ministrija informē, ka:

1) tiesību aizsardzības institūciju uzmanības lokā nokļuvušas tādas reliģiskās kustības kā evaņģēliskās Dieva draudzes, harizmātiskās draudzes "Jaunā paaudze", mūnieši, Jehovas liecinieki, sātanisti;

2) reliģiskā naida celšanas un ticīgo reliģisko jūtu aizskaršanas dēļ izteikti brīdinājumi Tieslietu ministrijā reģistrēto evaņģēlisko Dieva draudžu un harizmātisko draudžu "Jaunā paaudze" vadītājiem;

3) par katoļu un pareizticīgo zaimošanu, ko pieļāvuši harizmātiskās draudzes "Jaunā paaudze" pārstāvji, atlikta Ludzas draudzes statūtu reģistrācija, bet materiāls par līdzīga rakstura metodisko mācību līdzekli "Bībeles skola "Jaunā paaudze"" nodots izvērtēt prokuratūrai;

4) vairākos gadījumos Latvijā par slepkavībām notiesātas personas, kuras apgalvojušas savu saistību ar sātanismu;

5) statūtu reģistrācija atlikta krišnaītu draudzēm Liepājā un Daugavpilī, mormoņu un Jehovas liecinieku draudzēm Rīgā, t.i., reliģiskajām organizācijām, kuru pārstāvjiem raksturīga uzbāzība ar reliģisko literatūru un pilsoņu miera traucēšana, apstaigājot dzīvokļus.

Šajā sakarā Tieslietu ministrija lūdz Saeimas deputātus topošajā Reliģisko organizāciju likumā iestrādāt mehānismu, kas ļautu pret reliģiskajām organizācijām (likuma pārkāpējām) lietot administratīvas metodes to darbības pārtraukšanai.

Ja tiek apdraudētas citu iedzīvotāju tiesības un brīvības, kā arī veselība, reliģisko organizāciju un to pārstāvju darbība saskaņā ar likumu ir ierobežojama, un katrs tāds gadījums prasa atsevišķu izskatīšanu.

Nepilngadīgo iesaistīšanu dažādās reliģiskajās kustībās pretēji vecāku gribai varētu mazināt, ja valsts likumi paredzētu vainīgo personu saukšanu pie atbildības, kā arī ja skolās bērni ar vecāku piekrišanu saņemtu pamatzināšanas reliģijas jomā, bet ģimenē — labu audzināšanu.

1995.gada 17.maijā Ar cieņu, — tieslietu ministrs R.Apsītis

 

 

Dokuments nr.474a

Par "Unibankas" privatizāciju

Saeimas Kancelejai

Tautsaimnieku politiskajai apvienībai

 

Atbildot uz jūsu frakcijas deputātu š.g. 4. maija pieprasījumu "Par "Unibankas" privatizācijas pagaidu apturēšanu", sniedzam sekojošus paskaidrojumus.

1. jautājums.

Valsts a/s "Latvijas Universālā banka" dibinājās pēc Latvijas Banku reorganizācijas un privatizācijas komisijas lēmuma, kas bankas sastāvā iekļāva Latvijas Bankas 21 bijušo nodaļu ar visām to saistībām un prasībām, un arī sliktajiem kredītiem.

Slikto kredītu apjomu novērtēja Šveices banku ekspertu grupa. Atkārtoti to vērtēja starptautiskā auditoru firma "Coopers & Lybrand".

"Unibankas" rehabilitācijai Finansu ministrija pēc valdības pilnvaras 1994. gada 15. aprīlī emitēja valsts iekšējā aizņēmuma ilgtermiņa parādzīmes par kopējo summu 25 milj. latu. Ar šīm parādzīmēm aizstāti "Unibankas" bilancē ienākumus nenesošie aktīvi — sliktie kredīti. Slikto kredītu uzskaiti un atkalpošanu (piedziņu) saskaņā ar 1995. gada 15. aprīlī noslēgto pilnvarojuma līgumu veic "Unibanka". Piedziņu rezultātā iegūtos resursus 85% apmērā novirza valsts parādzīmju dzēšanai.

Uz š.g. 1. maiju sliktie kredīti piedzīti par summu Ls 2 082 947, slikto kredītu atlikums sastāda Ls 23 229 495. Apmēram 70% no šiem sliktajiem kredītiem ir valsts uzņēmumu un valsts akciju sabiedrības saistības.

1994. gadā "Unibanka" no valsts budžeta kā procentu maksājumus par valsts ilgtermiņa obligācijām saņēma Ls 3,4 milj.

1994. gadā "Unibanka" samaksāja valsts budžetā peļņas nodokļa veidā Ls 1,4 milj., kā arī ar atgūto slikto kredītu summām dzēsa valsts ilgtermiņa obligācijas par Ls 1,5 milj.

2. jautājums.

Valsts kontroles Saimnieciskās darbības revīziju departamenta kolēģijas slēdzienu par tematiskās pārbaudes rezultātiem "Unibankā" apstiprināja 1995. gada 22. februārī. Šai slēdzienā bija ierosinājums griezties Saeimā ar priekšlikumu izstrādāt speciālu likumu "Unibankas" privatizācijai, izmantojot naudu kā vienīgo maksāšanas līdzekli. Šāda metode ir pretrunā ar pašreiz spēkā esošo likumdošanu par privatizācijas kārtību un tās gaitā izmantojamiem maksāšanas līdzekļiem. "Unibankas" privatizācijas pamatnoteikumi tika apstiprināti LPA valdes sēdē 1995. gada 5. aprīlī, kurā piedalījās un savu viedokli izteica arī Valsts kontroles pārstāvji. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka savas pārbaudes aktā Valsts kontrole "Unibankas" privatizācijas noteikumus nav novērtējusi kā valstiski neizdevīgus.

3. jautājums.

Ar "Unibankas" padomes un valdes 1993. gada 25. marta lēmumu apstiprināti otrā akciju laidiena noteikumi, saskaņā ar kuriem tika izlaistas 50 000 akcijas ar nominālvērtību Ls 100, no kurām 46 000 ir parastās (ar balss tiesībām, īpašnieks — valsts) un 4000 ir personāla akcijas bez balss tiesībām. Personāla akcijas "Unibankas" darbiniekiem tika realizētas par naudu un nevis par sertifikātiem. Personālakciju izdošanas likumību gada audita ietvaros ir pārbaudījusi auditoru firma "Coopers & Lybrand", nekādi pārkāpumi ne no Latvijas likumdošanas, ne starptautisko grāmatvedības standartu viedokļa nav konstatēti. Auditoru ziņojuma 24. un 25. piezīmē ir apliecināts, ka likumā "Par akciju sabiedrībām" paredzētā atlaide personālakciju iegādei tika segta no bankas sadalāmajām rezervēm uz 1994. gada 31. martu, kas ietvēra rezerves prēmijām.

4. jautājums.

Personālakcijas tika realizētas 73 "Unibankas" darbiniekiem — valdes locekļiem, filiāļu un pārvalžu vadītājiem, viņu vietniekiem, galvenajiem grāmatvežiem. Pārtraucot darba attiecības ar banku, personālakcijas saskaņā ar likumu tiek atsavinātas, tā ka nav iespējams, ka tās varētu būt saņēmis un paturētu kāds, kas nav bankas darbinieks. Šis noteikums ir spēkā arī attiecībā uz padomes locekļiem, kas nav bankas personāls, tā ka neviens nav saņēmis personālakcijas ne par sertifikātiem, ne par naudu, ne ar atlaidi, ne bez tās. Visa no darbiniekiem paredzētā samaksa tika saņemta noteiktā apmērā un laikā.

5. jautājums.

Bankas īpašuma forma — valsts vai privātais īpašums negarantē tās finansu darbības stabilitāti un neoptimizē kredītdarbības risku. Tikai bankas vadības un speciālistu profesionalitāte nodrošina tās darba stabilitāti. Zaudējumus cieš gan privātbankas, gan valsts bankas. Piemēram, 1994. gadu ar 1 083 milj. USD lieliem zaudējumiem ir pabeigusi lielākā Eiropas banka — "Credit Lyonnais" un tās īpašniekam Francijas valdībai nākas uzņemties šīs saistības.

Savukārt tēze par "noguldījumu akumulēšanu ar valsts garantu valsts kredītpolitikas realizēšanai" ir no valsts sociālisma teorijām ņemta un ir pretrunā ar normālu tirgus ekonomiku, jo valsts, sevišķi mūsu apstākļos, nevar uzņemties visas saimnieciskās darbības saistības, kļūstot par katras nesaimnieciskas darbības garantu.

6. jautājums.

Lai pasargātu iedzīvotāju ieguldījumus no riska tos zaudēt, nepieciešams pilnveidot likumus un normatīvos aktus, kuri regulē kredītiestāžu darbību, kā arī paaugstināt prasības banku darbības uzraudzībai, veidojot speciālu uzraudzības un sanācijas institūciju. Viena no banku drošības paaugstināšanas metodēm būtu banku rekapitalizācija. Tā nodrošinātu tikai stabilas bankas. Nākošais pasākums — iedzīvotāju ieguldījuma apdrošināšana.

7. jautājums.

Ir izstrādāts likumprojekts "Par kredītiestādēm", kurš aizvietos esošo likumu "Par bankām" un pildīs arī kredītlikuma uzdevumus. Notiek likumprojekta saskaņošana, pilnveidošana, sasaiste ar citiem likumdošanas aktiem. Saeimā plānots likumprojektu iesniegt 1995. gada IV ceturksnī.

1995. gada 17. maijā Finansu ministrs A.Piebalgs

 

Deputātu jautājumi

Dokuments nr.516

Par "Bankas Baltija" un valdības attiecībām

Saeimas Prezidijam

Ministru prezidentam M.Gailim

 

Cienītais Gaiļa kungs!

Lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem.

1. Vai valdībai ir precīzi zināmas saistības, kuras uzņēmusies "Banka Baltija"?

2. Kādēļ valdībai, pārņemot "Banku Baltija", tikpat kā nav informācijas par bankas aizvadītā gada finansu stāvokli, trūkst arī neatkarīgu ārvalstu auditorfirmu slēdziena par bankas darbību?

3. Vai ir taisnība, ka "Bankai Baltija" ir finansiālas attiecības ar Latvijas politiķiem un politiskajām partijām, kā rezultātā bankas darbība nav tikusi kontrolēta?

4. Kādēļ valdība ir iesaistījusies tieši "Bankas Baltija" glābšanā, bet neatbalsta citas bankas, kuru finansu stāvoklis ir smagāks?

5. Vai valdības centieni mākslīgi "uzturēt pie dzīvības" "Banku Baltija" ir tikai līdz vēlēšanām, lai pēc tam, iespējams, noguldītāji zaudētu savu naudu?

6. Vai ir taisnība, ka šīs dramatiskās krīzes sākumā finansu ministrs par to nebija informēts un atpūtās Spānijā, spēlējot tenisu?

7. Vai ir taisnība, ka Valsts prezidents G.Ulmanis dzīvo ēkā, kura pieder A.Laventam, kaut arī viņam ir zināms, ka Lavents ir krimināli sodīts par kontrabandu un valūtas operācijām (no 1980. līdz 1985.gadam bijis ieslodzīts cietumā)?

8. Vai valdībai ir zināms, ka Eiropas finansu aprindās "Bankas Baltija" sabrukumu saista ar visas Latvijas valsts finansiālu bankrotu? Vai tiešām Latvija nepareizas saimnieciskās un finansu politikas dēļ atrodas bankrota priekšā?

9. Kā valdība panāks, lai varbūtēja "Bankas Baltija" sabrukuma gadījumā noguldītāji nezaudētu savu naudu?

10. Kādus kontroles mehānismus valdība ir paredzējusi izstrādāt, lai nākotnē novērstu līdzīgus banku sabrukumus?

Saeimas deputāti: J.Zīgerists, O.Kostanda, R.Milbergs, A.Saulītis,

1995.gada 18.maijā A.Žīgurs

 

 

 

Dokuments nr.508

Par Unibanku

Ekonomikas ministram J.Zvanītāja kungam

 

Valsts kontrole ar rakstu nr.5-1/343 griezās Saeimā un valdībā ar slēdzienu par Unibankas privatizācijas noteikumiem, atzīdama tos par valstij neizdevīgiem un ierosināja Saeimai likumdošanas ceļā mainīt LPA noteikto privatizācijas kārtību tā, lai netiktu apgrūtināts valsts budžets, kā arī, lai tiktu novērsti privatizācijas gaitā Valsts kontroles konstatētie likumu pārkāpumi.

Šai sakarībā lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai MK un Latvijas Privatizācijas aģentūra ir reaģējušas uz minēto valsts kontroles slēdzienu un, ja nē, tad kādēļ? Vai Valsts kontrole savas pretenzijas ir noņēmusi?

2. Lūdzam nosaukt personu sarakstu, kurām realizētas personālakcijas par sertifikātiem ar 75% atlaidi?

3. Vai kāda no atbildīgajām personām, kura pārkāpusi pastāvošo likumdošanu Unibankas privatizācijas procesā, ir saukta pie atbildības?

4. Lūdzam nosaukt desmit uzņēmumus, kuriem ir lielākie kredītparādi Unibankā, norādot parādu summas un kredīta izsniegšanas termiņus.

Atbildi lūdzam dot rakstiski un mutiski Saeimas plenārsēdē.

TPA frakcijas deputāti: L.Stašs, J.Lucāns, J.Zaščerinskis, V.E.Bresis,

1995.gada 3.maijā K.Jurkovskis, E.Kide

 

 

 

Deputātu lēmumprojekts

Dokuments nr.510

Noklausījusies atbildi uz Saeimas deputātu pieprasījumu, kādā veidā ir (vai nav) paredzēts praktiski īstenot valdības deklarācijā minēto izglītības prioritāti un kad tiks novērsta pedagogu reālā diskriminācija darba samaksas jautājumos (p.s. dok. nr.447), Saeima nolemj:

1) uzdot Ministru kabinetam līdz 1995.gada 1.jūnijam izstrādāt noteikumu nr.51 (par darba samaksu no budžeta finansējamo iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem) jaunu 4.pielikuma redakciju, nosakot pedagoģisko darbinieku amatalgu (algas likmi) no 44 līdz 66 latiem ar tādu aprēķinu, lai pedagoģisko darbinieku darba samaksa palielinātos vidēji par 16 procentiem salīdzinājumā ar 1994.gada decembri,

2) uzdot Ministru kabinetam līdz 1995.gada 1.jūnijam pieņemt lēmumu par pensiju izmaksu pilnā apmērā strādājošajiem pedagoģiskajiem darbiniekiem,

3) uzdot Ministru kabinetam līdz 1995.gada 1.jūnijam iesniegt Saeimā grozījumus 1995.gada valsts budžetā, kas garantētu šā lēmuma 1. un 2.punkta izpildes finansiālo nodrošinājumu,

4) uzdot Ministru kabinetam pārskatīt 1996.gada valsts budžeta projekta koncepciju, paredzot pedagoģisko darbinieku algas un sociālās garantijas pielīdzināt civildienesta ierēdņu algām un sociālajām garantijām.

Saeimas deputāti: M.Grīnblats, J.Straume, J.Sinka, I.Dāliņš, G.Bērziņš,

1995.gada 18.maijā A.Pētersons, A.Prēdele, O.Brūvers, A.Rugāte, O.Grīgs

 

 

Komisijas iesniegums

Dokuments nr.515

Par Valsts prezidenta standarta lietojumu

Saeimas Prezidijam

 

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi!

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi 3. lasījumam likumprojektu "Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu" (ziemas sesijas dok. nr.310) un lūdz to iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā.

Komisija lūdz Saeimas Prezidiju izplatīt deputātu zināšanai Valsts prezidenta vēstuli, kas nosūtīta sakarā ar likumprojektu "Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu". Vēstules ierosināta, komisija papildināja likumprojektu ar normām, kas reglamentē Valsts prezidenta standarta, Saeimas priekšsēdētāja karoga un Ministru prezidenta karoga lietošanas noteikumus. Vienlaikus komisija vērš Saeimas deputātu uzmanību uz to, ka minētajam likumprojektam ir vispārējs raksturs un tajā nebūtu ietveramas normas, kas noteiktu konkrētu Valsts prezidenta standarta atrašanās vietu Rīgas pilī.

Komisija uzskata, ka Valsts prezidenta, tāpat kā pārējo augstāko valsts institūciju — Saeimas un Ministru kabineta —, statusa reglamentācijai ir jāpieņem īpašs likums par Valsts prezidentu. Šajā likumā varētu tikt reglamentēts Valsts prezidenta un viņa Kancelejas tiesiskais statuss, sociālās garantijas, jautājumi, kas saistīti ar interešu konflikta novēršanu, Valsts prezidenta rezidenci, tajā skaitā arī jautājums par Valsts prezidenta standarta atrašanās vietu rezidencē.

Pielikumā: likumprojekta priekšlikumu apkopojuma tabula un Valsts prezidenta vēstule.

Ar cieņu, — Jānis Lagzdiņš,
1995. gada 18. maijā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas
priekšsēdētājs

 

Komisijas papildinājumi:

1. pants. (2) Valsts prezidenta standartu lieto:

1) virs (pie) ēkām, kur pastāvīgi uzturas Valsts prezidents;

2) Valsts prezidenta darba telpās;

3) uz automašīnas vai cita transportlīdzekļa, ar kuru pārvietojas Valsts prezidents.

2. pants. (2) Saeimas priekšsēdētāja karogu lieto:

1) Saeimas priekšsēdētāja darba telpās;

2) uz automašīnas vai cita transportlīdzekļa, ar kuru pārvietojas Saeimas priekšsēdētājs.

3. pants. (2) Ministru prezidenta karogu lieto:

1) Ministru prezidenta darba telpās;

2) uz automašīnas vai cita transportlīdzekļa, ar kuru pārvietojas Ministru prezidents.

 

Valsts prezidenta vēstule:

Latvijas Republikas Saeimai,

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai

Augsti godātie Saeimas deputāti!

Daru zināmu, ka jau vistuvākajā laikā par Valsts prezidenta rezidenci atkal kļūs Rīgas pils, tādēļ neatliekami risināms jautājums par Valsts prezidenta standarta atrašanās vietu Rīgas pilī.

Šā gada 27. aprīlī Saeima otrajā lasījumā izskatīja likumprojektu "Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu". Diemžēl likumprojektā netiek risināts jautājums par Valsts prezidenta standarta atrašanās vietu Rīgas pilī.

Pirms Latvijas okupācijas Valsts prezidenta standarts plīvoja Svētā Gara tornī. Savukārt atmodas laikā šajā tornī tika pacelts Latvijas valsts karogs, kas atbilstoši likumam "Par Latvijas valsts karogu" Rīgas pils Svētā Gara tornī atrodas pastāvīgi.

Uzskatu, ka Valsts prezidenta standarta atrašanās vietas jautājums ir nozīmīgs un risināms nekavējoties. Ierosinu noteikt par Valsts prezidenta standarta atrašanās vietu Rīgas pils Svētā Gara torni.

Aicinu Saeimas deputātus izteikt savu attieksmi šajā jautājumā, apspriežot likumprojektu "Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu" 3. lasījumā, un pieņemt lēmumu. Pieļauju kompromisa iespēju starp deputātu ierosinājumiem un manu priekšlikumu par Valsts prezidenta standarta atrašanās vietu.

Rīgā 1995. gada 10. maijā Ar cieņu, — Guntis Ulmanis

 

 

Saeimas ziņas

Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā

 

Otrdien, 16.maijā, Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas sēdē deputāti sagatavoja likumprojektu "Noteikumi par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, kura aizņemta ar īpaši aizsagājamiem dabas objektiem" pirmajam lasījumam.

Komisijas darbā piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji Jānis Bāliņš un Vilnis Bernards. Pašreiz šie noteikumi ir izdoti Satvermes 81.panta noteiktajā kārtībā. Tie paredz un nosaka kārtību, kādā šai bijušo zemes īpašnieku kategorijai būtu iespējams atjaunot īpašuma tiesības. Noteikumos paredzēts: ja īpašnieks savlaicīgi un likumā paredzētajā kārtībā ir iesniedzis pagasta padomē pieprasījumu par īpašuma tiesību uz zemi atjaunošanu, attiecīgā pagasta zemes komisija dokumentu kopijas nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Ja ministrijas atzinums ir pozitīvs, tad tai mēneša laikā kopš ekspertu atzinuma saņemšanas dienas būtu jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetam rīkojuma projekts par īpašuma tiesību uz zemi atjaunošanu saskaņā ar zemes ierīcības projektu.

Baiba Ģermane, Saeimas ziņu dienests

 

Par Saeimas ārkārtas sēdi

Pamatojoties uz 34 Saeimas deputātu prasību, Saeimas Prezidijs 18.maijā nolēma sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi 19.maijā pulksten 9 un izsludināt šādu darba kārtību:

Ministru kabineta un Latvijas Bankas prezidenta ziņojums par banku krīzi, Valsts budžeta izpildes gaitu un priekšlikumi krīzes stāvokļa pārvarēšanai.

Saeimas ziņu dienests

 

Saeimā piektdien, 19.maijā

 

9.00 Saeimas ārkārtas sēde. Ministru kabineta un Latvijas Bankas
prezidenta E.Repšes ziņojums par banku krīzi, valsts budžeta izpildes
gaitu un priekšlikumi krīzes stāvokļa pārvarēšanai.
11.00 Sociālo un darba lietu komisijas sēde. Par invalīdu organi-
zācijām no valsts budžeta papildus piešķirto līdzekļu izmantošanu.
Plkst. 14.45 komisijas deputātu tikšanās ar Neredzīgo biedrības
pārstāvjiem Sarkanajā zālē.
Saeimas ziņu dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!