Ar Eiropas drošību

Par Austrijas EDSO prezidentūru 2000. gadā

Volfgangs Šisels (Wolfgang Schūssel), EDSO priekšsēdētājs, Austrijas Republikas ārlietu ministrs:

Kopš janvāra sākuma Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO) vada Austrija. Tā turpmākos divpadsmit mēnešus koordinēs un pārstāvēs šīs Vīnē rezidējošās organizācijas darbu. Īpaša uzmanība mums šajā sakarā noteikti jāpievērš EDSO aktivitātēm aktuālajos problēmu un konfliktu reģionos. Tieši krīžu situācijās EDSO prezidējošajai valstij un īpaši tās ārlietu ministram kā priekšsēdētāja amata izpildītājam ir nozīmīga loma iniciatīvas un situācijas vadīšanā.

Kopš organizācijas dibināšanas 1975. gadā ar toreizējo nosaukumu — Eiropas drošības un sadarbības apspriede — EDSO ir notikušas būtiskas pārmaiņas. Vecās bipolārās bloku sistēmas forums, kurš sākotnēji kalpoja sistēmu aptveroša savstarpējā dialoga veicināšanai, izvērties par aktīvu organizāciju, kas pārstāvēta pašos problēmu un krīžu reģionos, tādējādi kļūstot par svarīgu instrumentu konfliktsituāciju novēršanā, krīžu situāciju menedžmentā un seku likvidēšanā. Lielākā daļa organizācijas darbinieku ir nodarbināti pašreizējās 19 misijās un vietējās pārstāvniecībās Dienvidaustrumeiropā, NVS un Baltijas valstīs, tam paredzēti 86% no kopējā organizācijas budžeta. Tādējādi kopš dzelzs aizkara krišanas EDSO arvien izvērstāk reaģējusi uz fundamentālajām izmaiņām Eiropas drošības politikā.

Mūsu kontinentā drošību un stabilitāti apdraud reģionālo konfliktu proliferācija. Konfliktu cēloņi ievērojami pārsniedz tīri militāro dimensiju: nacionālisms, demokrātisko pamattiesību neievērošana, neatrisināts nacionālo minoritāšu jautājums, augošā noziedzība un terorisms, nabadzība un mūsu dabisko dzīves pamatu apdraudēšana rada augsni tādiem asiņainiem konfliktiem kā bijušajā Dienvidslāvijas vai Ziemeļkaukāza reģionā.

Viens no EDSO darbības nozīmīgākajiem darba uzdevumiem arī Austrijas prezidentūras laikā būs EDSO misijas Balkānos. Organizācijas plašākās aktivitātes notiek Kosovas pārstāvniecībā, kur tā kopā ar Apvienotajām Nācijām rūpējas par pārvaldes un darbotiesspējīgas tieslietu sistēmas izveidi, kā arī brīvu mediju darbību. Būtisks izaicinājums būs arī 2000.gada rudenī paredzēto lokālo vēlēšanu sagatavošana. Tāpat EDSO piedalīsies 2000.gada aprīlī ieplānoto Bosnijas un Hercegovinas pašvaldību un 2000.gada rudenī — parlamenta vēlēšanu organizācijā un norisē. Realizējot Deitonas miera līgumu, organizācija pilda arī uzdevumu veidot militāras uzticības gaisotni. Vēl citas EDSO Dienvidaustrumeiropā pārstāvošas misijas atrodas Albānijā, Horvātijā un Maķedonijā.

Salīdzinot ar problēmām citos EDSO reģionos, Balkānu, īpaši Kosovas, konfliktiem ticis veltīts visvairāk uzmanības.

Pateicoties plaši pārstāvētajam dalībvalstu skaitam (EDSO ir vienīgais drošības pasākumu forums Eiropā, kura pilntiesīga locekle ir arī Krievija), kā arī apjomīgajai drošības pasākumu koncepcijai, EDSO ir svarīga loma arī Kaukāzā un Vidusāzijā. Tā ir vienīgā starptautiskā organizācija, kas darbojās Čečenijā vēl īsi pirms pēdējiem karadarbības uzliesmojumiem. Fakts, ka 1999.gadā šo reģionu varēja apmeklēt EDSO priekšsēdētāja amatu izpildošais Norvēģijas ārlietu ministrs Knuts Vollebeks, atspoguļo pirmo soli EDSO aktivitāšu turpinājumā. Austrija kā EDSO prezidējošā valsts 2000.gadā stingri iestāsies par konfliktējošo pušu savstarpēja dialoga un konflikta politiska risinājuma nepieciešamību.

Viens no turpmākajim akcentiem EDSO darbībā Austrijas prezidentūras laikā būs miera procesa īstenošana Kalnu Karabahā, Armēnijas anklāvā Azerbaidžānā. Tā saucamā EDSO Minskas grupa mēģināja šī konflikta politisko risinājumu izstrādāt jau kopš vairākiem gadiem. Pēc pagājušā gada vairākkārtējām sarunām starp Armēnijas un Azerbaidžānas prezidentiem šis process guvis šķietami jaunu dinamiku. Miera izlīguma gadījumā EDSO būs jāuzņemas svarīga loma tā īstenošanā.

Priekšsēdētāja amatā es centīšos stiprināt organizācijas nozīmi Centrālāzijā. Mums ir jāspēj pretoties iespējamai destabilizācijai Eiropas perifērijā. Pretējā gadījumā EDSO jārēķinās ar tālejošām negatīvām sekām citos reģionos. Vienīgi ar EDSO starpniecību šī reģiona valstīm pastāv institucionāla saikne ar Eiropu. EDSO ietvaros mēs kopā ar attiecīgajām valstīm mēģināsim attīstīt pēc iespējas plašāku politisku drošības iestrādni, kas, veicinot demokratizācijas procesu, vienlaikus sniegtu šīm valstīm atbalstu to sociālekonomisko un ekoloģisko problēmu kopīgam risinājumam.

Sekojot kopīgajiem mērķiem, ES un EDSO atbilstoši iespējām ir vienai otra jāatbalsta. Ar šādu attieksmi Austrija, būdama EDSO vadībā 2000.gadā, cieši sadarbosies ar ES prezidējošo valsti. Šāda koordinēta virzība ir sevišķi nozīmīga saistībā ar Čečenijas krīzi, kā arī Rietumbalkāniem. Sadarbības prioritāte būs stabilitātes pakta īstenošana Dienvideiropā.

Cilvēktiesības veido centrālo un noteicošo EDSO apjomīgās drošības koncepcijas un līdz ar to arī pārstāvniecību ikdienas darba sastāvdaļu. Austrija šogad īpaši pievērsīsies tādai cilvēktiesību tematikai kā: bērni bruņotās konfliktsituācijās, cilvēku tirdzniecība, bēgļu un iekšējo vajāšanai pakļautu personu integrācija, kā arī spīdzināšana un nāvessods. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību minētajām problēmām, paredzēts rīkot attiecīgus seminārus.

Drošības organizācijai ļoti svarīga ir ātra reaģētspēja krīžu situācijās. Tādēļ 1999.gada Stambulas galotņu tikšanās laikā EDSO dalībvalstis nolēma uzlabot EDSO civilā krīžu menedžmenta profesionalitāti un ātrumu. Šī tā saucamā REACT projekta īstenošana būs svarīgs uzdevums Austrijas prezidentūras laikā. Nodrošinot nacionālās spējas tādās jomās kā, piemēram, policija, demokratizācija un vēlēšanu novērošana, nekavējoties jāspēj mobilizēt darbam civilus, augsti kvalificētus EDSO valstu ekspertus.

Šīs īsi minētās EDSO uzdevumu jomas ir Austrijai nozīmīgs ārpolitisks izaicinājums, esot EDSO vadībā 2000.gadā.

Lai sniegtu sabiedrībai aptverošu informāciju par prezidentūras aktivitātēm šajā gadā, Austrijas Ārlietu ministrija izveidojusi interneta lapu: www.osze.at. Mēs ceram, ka šī informācija būs pieprasīta un priecāsimies par lielu interesentu skaitu.