Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lai tālas valstis tuvina kopīgi mērķi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.02.2001., Nr. 27 https://www.vestnesis.lv/ta/id/3500

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidente: - saņemot ASV prezidenta vēstuli

Vēl šajā numurā

16.02.2001., Nr. 27

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lai tālas valstis tuvina kopīgi mērķi

Šodien noslēdzas Kazahstānas Mažilisa priekšsēdētāja vizīte Latvijā

Runa Latvijas 7. Saeimas ziemas sesijas sestajā sēdē 2001. gada 15. februārī

Kazahstānas Mažilisa priekšsēdētājs Žarmahans Tujakbajs

Latvijas Saeimā:

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

S2.JPG (31248 BYTES)
Kazahstānas Republikas Mažilisa (parlamenta) priekšsēdētājs Žarmahans Tujakbajs Latvijas Republikas Saeimas tribīnē 2001.gada 15.februārī

Godātais Straumes kungs! Cienījamie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!

Atļaujiet Kazahstānas Republikas parlamenta Mažilisa delegācijas vārdā pateikties Saeimas vadībai un personiski Straumes kungam par laipno ielūgumu apmeklēt jūsu valsti un tās brīnišķīgo galvaspilsētu Rīgu, kurai ir sena vēsture un neatkārtojams arhitektoniskais veidols. Mums ir dota brīnišķīga iespēja iepazīties ar Latvijas Saeimas daudzpusīgo radošo darbību, ar valstī notiekošajiem dinamiskajiem pārkārtojumiem un draudzīgās latviešu tautas šodienu. Izmantojot iespēju, atļaujiet nodot jums, cienījamie kolēģi, sirsnīgus sveicienus un vislabākos novēlējumus no visiem Kazahstānas Republikas parlamenta deputātiem.

Šogad aprit Kazahstānas Republikas neatkarības 10.gadadiena. Šajā īsajā laika posmā, ja lietojam vēstures mērauklu, atrisināts galvenais stratēģiskais uzdevums — radīta valsts suverenitātes nodrošināšanas un nostiprināšanas tiesiskā bāze, veikti vērienīgi tirgus un sociālekonomiskie pārkārtojumi, radīts tiesiskais pamats sabiedriskajām attiecībām, kas dinamiski attīstās, sperti aktīvi soļi, lai attīstītu savstarpēji izdevīgu sadarbību ar ārvalstīm, arī starpparlamentu sadarbību. Tiesiskās bāzes veidošanas galamērķis ir nodrošināt, lai tiktu uzcelta patiesi demokrātiska un ekonomiski attīstīta valsts, kurā pilnā mērā būtu atspoguļotas visu iedzīvotāju grupu pārstāvju intereses.

Tāpēc demokrātija un pilsonisko institūtu un brīvību attīstība jau kopš paša sākuma ir mūsu stratēģiskā izvēle, kas pacelta valsts politikas rangā. Turklāt mēs necenšamies forsēt notikumus, bet balstāmies uz mūsdienu Kazahstānas realitāti, daudznacionālās tautas tradīcijām un mentalitāti.

Pretrunu un sadursmju plosītajā bijušās PSRS telpā iekšējā stabilitāte un iecietība daudznacionālajā Kazahstānā tagad ir mūsu vislielākais sasniegums. Sadarbībā ar EDSO, citām starptautiskajām un reģionālajām organizācijām tiek veikts mērķtiecīgs darbs, lai Kazahstānā izveidotu pilsonisku sabiedrību, šai nolūkā nostiprinot politisko partiju un organizāciju nozīmi, palielinot ikvienas personības, tai skaitā sieviešu, lomu valsts politiskajā, ekonomiskajā un sabiedriskajā dzīvē, nodrošinot patiesu tiesas varas neatkarību, bezkompromisa cīņu ar korupciju, attīstot neatkarīgus masu saziņas līdzekļus un nevalstiskās organizācijas.

Izraudzījušies šādu pieeju, mēs virzāmies un esam apņēmušies arī turpmāk virzīties uz priekšu pa ceļu, kura mērķis ir konsekventi pilnveidot demokrātiskos institūtus, ieaudzināt republikas pilsoņiem pašcieņas jūtas un visai mūsu sabiedrībai — augstu politisko kultūru.

Mums ir divpalātu parlaments. Tas sastāv no Senāta un Mažilisa, kur ir attiecīgi 39 un 77 deputāti. Mažilisa deputātu lielāko daļu ievēlē viena mandāta teritoriālajos apgabalos, bet pārējos — pēc partiju sarakstiem atbilstoši proporcionālās pārstāvības sistēmai. Politiskās partijas, kas ieguvušas ne mazāk par 7 procentiem to vēlētāju balsu, kuri piedalījušies vēlēšanās, sadala deputātu mandātus. Ietekmīgākās un autoritatīvākās politiskās partijas ir ieguvušas pārstāvību parlamenta Mažilisā.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

S4.JPG (24723 BYTES)
Vakar Saeimas namā: Latvijas Republikas Saeimas tribīnē — Kazahstānas Republikas Mažilisa priekšsēdētājs Žarmahans Tujakbajs, Saeimas prezidijā — Saeimas sekretāre Silvija Dreimane, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Gundars Bojārs

Partijas struktūras pārstāvošo deputātu piedalīšanās palātas darbā ievērojami paplašinājusi politisko uzskatu, pozīciju un viedokļu spektru, bet tas galaiznākumā ļāvis ievērojami paaugstināt pieņemamo tiesību aktu kvalitāti. Šobrīd Mažilisā izskatīšanas procesā ir aptuveni 60 likumprojekti. Aktuālākie no tiem ir jaunā nodokļu kodeksa projekts, likumprojekti par naudas legalizāciju, par valsts aizsardzību un investīciju atbalstīšanu.

Tomēr mums šajā virzienā vēl veicams milzīgs darba apjoms. Tieši tāpēc mums ir svarīga pieredze, ko uzkrājušas citas valstis, kurās ir attīstīta demokrātija un izkoptas parlamentārās tradīcijas. Šajā aspektā mūs ļoti interesē pieredze, ko ieguvusi Latvijas Republikas Saeima, kurai ir nozīmīgi panākumi valsts likumdošanas pilnveidošanā, īpaši saistībā ar paredzamo integrāciju Eiropas Savienībā. Šai sakarā gribētos atzīmēt, ka Kazahstāna apsveic Latvijas aktīvo un pārdomāto politiku starptautiskajā arēnā. Turklāt ir liels prieks atzīmēt, ka abu valstu nostāja galvenajos starptautiskajos jautājumos saskan.

Kazahstāna atbalsta Latvijas centienus iestāties Eiropas Savienībā, kas, ņemot vērā mūsu divpusējo attiecību lielo dinamismu, var kļūt par papildu faktoru, kas sekmē Kazahstānas integrāciju Eiropas un pasaules sabiedrībā, kā arī tiešu piekļūšanu Eiropas kopējam tirgum.

Kazahstāna arī izprot jūsu valsts orientāciju uz iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē, kas, ja tiktu saglabātas konstruktīvas attiecības ar kaimiņvalstīm, kļūtu par Latvijas valsts drošības un tālākas ekonomiskās attīstības papildu garantiju.

Tādējādi Latvijas augstā autoritāte ārpolitiskajā sfērā ļauj jūsu valsti uzskatīt par vienu no ietekmīgākajām reģionālās, bet drīzā nākotnē arī visas Eiropas politikas dalībniecēm. Savukārt Kazahstāna, kurai ir nozīmīgs ekonomiskais potenciāls, ieņem noteicošu stāvokli Centrālajā Āzijā. Uzskatām, ka uz kopīgiem mērķiem un vērtībām pamatotā divpusējā sadarbība kļūs par svarīgu faktoru jaunu savstarpēji izdevīgu sakaru nodibināšanā starp mūsu valstīm. Turklāt mūsu valstis vieno centieni panākt tālāku sabiedrības demokratizāciju, izveidot tirgus ekonomiku un nodrošināt evolucionāru integrāciju pasaules ekonomiskajā telpā.

Ņemot vērā, ka Latvija pašreiz ir Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) prezidējošā valsts, ierosinām izskatīt iespēju aktīvāk iesaistīt Kazahstānu šīs autoritatīvās organizācijas darbībā. Piemēram, ir plānots šā gada aprīlī EPPA virsvadībā rīkot Rīgā starptautisku konferenci "Mazo tautu valodas 21. gadsimtā". Kazahstānā dzīvo aptuveni simt lielu un mazu etnosu pārstāvji, tāpēc tās parlamentārieši būtu pateicīgi par iespēju piedalīties šajā pasākumā, lai apgūtu pieredzi, kas uzkrāta par šīm problēmām, un arī dalītos savā pieredzē.

Kazahstānas attiecības ar Baltijas valstīm pašreizējā posmā lielā mērā ir orientētas uz divpusējo sakaru paplašināšanu ekonomikā. Turklāt divas trešdaļas no Kazahstānas un Baltijas valstu preču apgrozījuma kopapjoma veido apgrozījums ar Latviju (68%). Abu valstu tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības attīstību veicina mūsu valstīs radītais labvēlīgais investīciju klimats. Piemēram, Kazahstānas ekonomikā jau ieguldīts vairāk nekā 10 miljardu ASV dolāru; ilgtermiņa investīciju portfelī ir pāri par 60 miljardiem ASV dolāru. Šeit gribētos atzīmēt, ka Kazahstānas ekonomika patlaban ieiet aktīvas izaugsmes fāzē. Par to liecina pēdējo gadu rādītāji. Piemēram, iekšzemes kopprodukta pieaugums (IKP) 2000.gadā sasniedza 9,6%, rūpnieciskā ražošana paplašinājās par 14,6%, investīciju apjoms pamatkapitālā palielinājās par 29%, ārējās tirdzniecības apgrozījums — par 35% (tai skaitā eksports — par 48%, imports — par 20%), bet tirdzniecības bilances pozitīvais saldo veidoja 1,6 miljardus ASV dolāru. Pagājušajā gadā Eiropas Savienība pieņēma lēmumu piešķirt Kazahstānai tirgus ekonomikas valsts statusu, līdz ar to ir likvidētas visas barjeras savstarpēji izdevīgai tirdzniecībai ar Eiropas valstīm.

Mūsuprāt, par visnotaļ perspektīvu abu valstu sadarbības jomu var kļūt tranzīts un transports. Kazahstāna un Latvija var efektīvi izmantot savu ģeoekonomisko stāvokli kā tiltu, kurš ar transporta un komunikāciju artērijām savieno Ziemeļeiropas valstis ar Dienvidu, Austrumu un Dienvidaustrumu Āziju. Turklāt Centrālās Āzijas reģiona valstu ekonomiskās attīstības līmenis ir tieši atkarīgs no šo valstu kopējās transporta infrastruktūras attīstības pakāpes un to integrācijas pasaules saimniecisko sakaru sistēmā.

Tāpēc mēs iestājamies par jau esošo Centrālās Āzijas tranzīta sistēmu aktīvu pilnveidošanu un jaunu formu meklēšanu sadarbībai ar citām valstīm. Mūsu valstij, kam ir bagāti minerālu resursi, bet nav pieejas jūrai, un reģionam kopumā ir vajadzīgi droši, daudzveidīgi ceļi uz pasaules tirgu. Tas ir mūsu suverenitātes, neatkarības nodrošināšanas un nostiprināšanas noteicošais jautājums.

Kazahstānā ar lielu interesi seko līdzi arī pārkārtojumiem, ko Latvijas valdība sekmīgi veic rūpniecībā, lauksaimniecībā, transportā, muitas un nodokļu politikā. Praktisku interesi rada Latvijas pieredze tādās jomās kā atbalsta fondu un uzņēmējdarbībai labvēlīga režīma veidošana, reformas banku sektorā, valsts īpašuma objektu privatizācija. Latvijas uzkrātā attīstības pieredze ir uzskatāma ilustrācija plānveidīgam un pārdomātam darbam, kas tiek veikts, lai nokārtotu sabiedriski politisko un sociālekonomisko dzīvi, un kas ļāvis sasniegt augstus dzīves līmeņa un tās organizācijas rādītājus. Tāpēc Kazahstānā Latvijas iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā vērtē kā atzinības apliecinājumu tās lielajiem sasniegumiem brīvās ekonomikas attīstībā. Ceram, ka Latvijas puse atbalstīs Kazahstānas Republiku jautājumā par iestāšanos šajā starptautiskajā organizācijā.

Plašajai un konstruktīvajai Kazahstānas un Latvijas sadarbībai arī turpmāk ir jāatbilst mūsu valstu interesēm un jābalstās uz divpusējiem tiesiskiem dokumentiem. Tāpēc arvien svarīgāk ir tālāk paplašināt Kazahstānas un Latvijas attiecību līgumiski tiesisko bāzi. Domājams, ir nepieciešams, piemēram, jau tuvākajā nākotnē noslēgt divpusēju nolīgumu par investīciju aizsardzību, konvenciju par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem, kā arī parakstīt dokumentus par sadarbību humānajā sfērā. Ceru, ka Latvijas parlamentārieši šajā jautājumā sniegs nepieciešamo atbalstu.

Ņemot vērā likumdošanas institūciju lielo ietekmi uz abu valstu ekonomisko un politisko lēmumu pieņemšanu, ilglaicīgu attiecību nodibināšanai starp Kazahstānas parlamentu un Latvijas Saeimu jākļūst par Kazahstānas un Latvijas partnerības neatņemamu elementu. Mūsu savstarpējās attiecībās īpaši svarīgi ir darba kontakti pastāvīgo komiteju, politisko frakciju, deputātu grupu un pat parlamentu darbinieku līmenī. Mums ir patīkami zināt, ka Latvijas Saeimā darbojas sadarbībai ar Kazahstānas Republiku izveidota deputātu grupa, kura, neapšaubāmi, pozitīvi ietekmēs Kazahstānas un Latvijas attiecību attīstību. Kazahstānas parlamenta Mažilisā šai nolūkā 2000.gada martā tika izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Latvijas Republikas parlamentāriešiem, kuras sastāvā ir visu mūsu palātas profilkomiteju locekļi. Izmantojot gadījumu un starpparlamentu attiecību tālākas attīstības nolūkā, es personiski savā un Kazahstānas Republikas vadības vārdā uzaicinu Straumes kungu un cienījamos Saeimas deputātus jums izdevīgā laikā apmeklēt Kazahstānu.

Beidzot savu runu, gribu vēlreiz atzīmēt, ka Kazahstāna, tāpat kā neatkarīgā Latvija, 21. gadsimtu sāk atjaunota un pārliecināta par savas valsts nākotni. Iepriekšējiem desmit mūsu neatkarīgās attīstības gadiem ir paliekoša nozīme mūsu valsts vēsturē un nākotnē. Mūsu tautas enerģija un griba ir ļāvušas, neraugoties uz visām grūtībām, ielikt un nostiprināt pamatus valsts suverenitātei un neatkarīgai attīstībai jaunajā gadsimtā.

Runas nobeigumā gribētos vēlreiz pateikties Latvijas Saeimai un visai Latvijas tautai par sirsnīgo uzņemšanu jūsu viesmīlīgajā zemē un šīs vizītes organizācijas augsto līmeni.

Novēlu laimi un uzplaukumu visai Latvijas tautai.

S3.JPG (26191 BYTES) S5.JPG (28589 BYTES) S6.JPG (40464 BYTES)

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 15.februārī, savu vizīti Latvijā turpināja Kazahstānas Republikas Mažilisa priekšsēdētājs Žarmahans Tujakbajs un viņa vadītā delegācija. Augstie viesi tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Kazahstānas divpusējās attiecības un sadarbības intensificēšanas iespējas.

Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka abu valstu savstarpējās attiecības ir ļoti būtiskas — Latvija uzskata Kazahstānu par vienu no svarīgākajiem un perspektīvākajiem sadarbības partneriem Centrālās Āzijas reģionā. Tāpēc ir jāaktivizē dialogs gan parlamentu, gan valdību, gan arī nozaru ministriju līmenī. Latvija augstu vērtē arī Kazahstānas ekonomisko potenciālu, bet mūsu valsts ostas varētu tikt izmantotas Kazahstānas preču tranzītam uz Eiropas tirgiem.

Pārrunāta arī sadarbība autosatiksmē. Latvijas puses pārstāvis, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts informēja, ka šogad kravu pārvadājumu atļauju kvota bijusi 150 atļaujas, kas, ņemot vērā kravu pārvadājumu apjoma pieaugumu, nav pietiekami. Kazahstānas un Latvijas pārstāvji vienojās, ka šis jautājums ir būtisks un tā veiksmīga atrisināšana būtu priekšnoteikums ekonomiskās sadarbības intensificēšanai.

Saeimas priekšsēdētājs pauda gandarījumu, ka pēdējos mēnešos atsācies darbs pie līgumprojektu bāzes paplašināšanas un sakārtošanas, jo tas radītu abpusēji izdevīgus apstākļus tranzītam un veicinātu arī abpusēji izdevīgu investīciju piesaisti.

J.Straume uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta pēc iespējas drīzāk noslēgt vairākas vienošanās, tostarp vienošanos par investīciju veicināšanu un aizsardzību.

Saeimas preses dienests

Pie Ministru prezidenta

Vakar Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Kazahstānas parlamenta Mažilisa priekšsēdētāju Žarmahanu Tujakbaju un Mažilisa deputātu delegāciju.

Sarunu sākumā tika uzsvērts, ka arī turpmāk jāattīsta labās un noturīgās Latvijas un Kazahstānas attiecības, jāveicina valstu sadarbība dažādos līmeņos un jāaktivizē ekonomiskie kontakti.

Ž.Tujakbajs apliecināja, ka Kazahstāna ir ieinteresēta izmantot Latvijas ostas kā logu uz Eiropu. Viņš augstu novērtēja Latvijas darbību starptautiskajās organizācijās un aicināja Latviju atbalstīt Kazahstānu tās centienos pievienoties Pasaules tirdzniecības organizācijai.

Pēc viesu lūguma Ministru prezidents iepazīstināja Kazahstānas delegāciju ar Latvijas ostu darbību un to attīstības perspektīvām, projekta "e-Latvija" izstrādi, kā arī ieskicēja Latvijas virzību uz Eiropas Savienību.

Sarunu gaitā puses vienojās, ka jāstiprina starpvalstu līgumiskā bāze.

Valdības preses departaments

Pie ārlietu ministra

Vakar, 15. februārī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Kazahstānas parlamenta Mažilisa priekšsēdētāju Žarmahanu Tujakbaju un parlamenta delegācijas locekļiem.

Tikšanās laikā galvenā uzmanība pievērsta divpusējās sadarbības paplašināšanas jautājumiem, tai skaitā transporta un tranzīta sfērā, tālākas savstarpējās līgumtiesiskās bāzes veidošanai, kā arī parlamentārajiem kontaktiem.

Pārrunāts arī Latvijas integrācijas process Eiropas Savienībā un reģionālās sadarbības jautājumi, īpaši uzsverot Baltijas jūras reģiona dinamisko attīstību. I. Bērziņš pieskārās arī Latvijas prezidentūrai Eiropas Padomē. Ž. Tujakbajs pauda Kazahstānas interesi par iespēju izmantot Latvijas pieredzi, iestājoties Pasaules tirdzniecības organizācijā.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Preses konferencē

Beidzoties Kazahstānas Republikas Mažilisa jeb parlamenta apakšpalātas delegācijas nepilnu diennakti ilgajai oficiālajai vizītei Latvijā, vakar delegācijas vadītājs Mažilisa priekšsēdētājs Žarmahans Tujakbajs un Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume atbildēja uz dažiem jautājumiem, rezumējot tikšanos un sarunu rezultātus.

J.Straume, izceļot svarīgākos pārrunātos jautājumus, sacīja:

— Būtiskākie temati, protams, bija tie, kas skar abu mūsu valstu divpusējās attiecības. Mēs runājām par turpmāko sadarbību parlamentu līmenī. Kā zināms, gan Latvijas, gan Kazahstānas parlamentā ir nodibināta deputātu abpusējās sadarbības grupa. Tika runāts arī par līgumtiesiskās bāzes paplašināšanu, lai varētu tālāk attīstīt abu valstu ekonomiskos un tirdznieciskos kontaktus, kas jau tagad ir diezgan intensīvi.

Saistībā ar globāla rakstura problēmām īpaši apspriedām projektu, kas ir perspektīvs gan Kazahstānai, gan Latvijai, proti, par tranzīta transkontinentālā tilta izveidi starp Eiropu un Āziju. Tur ir savas intereses, kā Latvijai, tā arī Kazahstānai.

Atbildot uz "LV" jautājumu par iespējami nozīmīgākajām abu valstu sadarbības jomām tuvākajā nākotnē Ž. Tujakbajs teica:

— Domāju, ka it visās nozarēs mūsu valstu attiecības būtu pozitīvā veidā attīstāmas. Bet pašlaik svarīgākie un pirmām kārtām realizējamie ir jautājumi, kas saistīti ar mūsu produkcijas izeju uz Rietumeiropu caur Latvijas ostām. Te galvenokārt ir runa par mūsu dabas resursiem jeb derīgajiem izrakteņiem. Protams, arī turpmāk būs liela interese par tām tranzītpārvadājumu iespējām, kas ir gan Latvijai, gan Kazahstānai. Tur ir viens mērķis — ciešāk savienot Rietumus un Austrumus, kas aptvertu, no vienas puses, arī tādas milzīgas saimnieciskās teritorijas kā Ķīna un Dienvidaustrumāzija un, no otras puses, Ziemeļeiropas ekonomisko potenciālu.

Kādi būtu šo nodomu īstenošanas ceļi? Pirmām kārtām daudz kas atkarīgs ir un būs no mūsu valstu ieinteresētības un labās gribas. Otrkārt, nepieciešams pilnveidot un sakārtot mūsu attiecībām atbilstošu juridisko un līgumsaistību bāzi, tādējādi padarot tās abpusēji izdevīgas un ilglaicīgas.

Tiekoties Latvijas augstākajām amatpersonām, konkrēti tika runāts par lietām, kas attiecas uz dažādiem tarifiem, muitas nodokļiem, investīciju politiku un tā tālāk. Ir daudzas tādas nozares, kur mēs varētu abpusēji izdevīgi un lietišķi sadarboties, neraugoties uz lielajiem ģeogrāfiskajiem attālumiem.

Ostas pie Baltijas jūras ir ne tikai Latvijai, bet arī Lietuvai un Igaunijai, arī Krievijai. Bet mums īpaši pievilcīga šķiet Latvija, tāpēc ka te ir labi attīstīta infrastruktūra, te ir civilizētas darba organizācijas metodes, kas mūsu preču eksportētājiem šeit rada īpaši pievilcīgus un rentablus apstākļus. Jārēķinās ar to, ka gan Latvija, gan Kazahstāna tagad ir tirgus ekonomikas valstis un līdz ar to tās cenšas rast sev izdevīgākos saimniekošanas veidus un tirdzniecības ceļus.

Kopumā vērtējot, ar šo vizīti Latvijā, kur man bija tikšanās ar Valsts prezidenti, Ministru prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju un ārlietu ministru, esmu ļoti apmierināts.

Mintauts Ducmanis, "LV" Saeimas lietu redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar tikās ar Kazahstānas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Žarmahanu Tujakbaju.

V.Vīķe-Freiberga un Ž.Tujakbajs pārrunāja abu valstu attiecību perspektīvas. Abas puses pauda ieinteresētību veidot ciešāku politisko un ekonomisko dialogu, tai skaitā ieinteresētību veicināt abpusējas investīcijas. Latvijas prezidente atzīmēja, ka abām valstīm ir izdevīgi veicināt vēsturiskā Zīda ceļa atjaunošanu, saistot tirdzniecības sakarus starp Tālajiem Austrumiem un Baltijas valstīm. Pēc Ž.Tujakbaja sacītā, Kazahstāna augstu novērtē gaidāmo Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES), kas dos vēl plašākas iespējas izmantot starpvalstu sadarbības potenciālu. Abas puses pauda cerību, ka Latvijas un Kazahstānas starpvaldību komisijas darbs dos jaunu impulsu attiecību padziļināšanai.

Valsts prezidenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!