27.aprīļa sēde

Kopsavilkums

 

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumprojektu:

— "Grozījumi likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"". (p.s. dok. nr.428) Balsojums: 53 par, 0 pret, 1 atturas.

 

Saeima 2.lasījumā kā steidzamu pieņēma

likumprojektu:

— "Grozījumi likumā "Par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu"". (z.s. dok. nr.239, nr.338) Balsojums par steidzamību: 41 par, 5 pret, 10 atturas. Balsojums par 1.lasījumu: 41 par, 8 pret, 3 atturas. Balsojums par 2.lasījumu: 41 par, 8 pret, 4 atturas.

 

Saeima 2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— "Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu". (1994.g.r.s. dok. nr.1342, nr.1342b; z.s. dok. nr.310) Balsojums: 48 par, 0 pret, 4 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"". (1994.g.r.s. dok. nr.1322; 1995.g.z.s. dok. nr.311) Balsojums: 51 par, 0 pret, 3 atturas.

— "Grozījums likumā "Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju"". (z.s. dok. nr.9, nr.314) Balsojums: 49 par, 0 pret, 3 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"". (1994.g.r.s. dok. nr.1192; 1995.g.z.s. dok. nr.375) Balsojums: 53 par, 1 pret, 5 atturas.

 

Saeima 1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"". (1994.g.z.s. dok. nr.1308; 1995.g.z.s. dok. nr.315) Balsojums: 51 par, 6 pret, 4 atturas.

— "Par dabas resursu nodokli". (1994.g.r.s. dok. nr.999; 1995.g.z.s. dok. nr.317) Balsojums: 40 par, 12 pret, 12 atturas.

 

Saeima izskatīja patstāvīgos priekšlikumus:

— lēmuma projekts "Par Roalda Dobrovenska uzņemšanu Latvijas pilsonībā". (z.s. dok. nr.321) Balsojums: 52 par, 5 pret, 8 atturas.

— lēmuma projekts "Par Romualda Ražuka uzņemšanu Latvijas pilsonībā". (z.s. dok. nr.321) Balsojums: 56 par, 6 pret, 4 atturas.

— lēmuma projekts "Par Jevgēnijas Ļisicinas uzņemšanu Latvijas pilsonībā". (z.s. dok. nr.321) Balsojums: 62 par, 2 pret, 3 atturas.

 

Saeima komisijām nodeva likumprojektus:

— "Par enerģētiku". (1995.g.p.s. dok. nr.421, nr.421a) Nodots Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai.

— "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". (1995.g.p.s. dok. nr.422, nr.422a) Nodots Juridiskajai komisijai.

— "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"". (1995.g.p.s. dok. nr.424, nr.424a) Nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— "Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos". (1995.g.p.s. dok. nr.427, nr.427a) Nodots Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā).

— "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksa 73.pantā". (1995.g.p.s. dok. nr.433, nr.433a) Nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

— "Papildinājums Latvijas Kriminālkodeksā". (1995.g.p.s. dok. nr.435, nr.435a) Nodots Juridiskajai komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā).

— "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli". (p.s. dok. nr.453) Nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

 

Deputātu jautājumi un atbildes:

— Saeima noklausījās LR finansu ministra A.Piebalga atbildi uz Saeimas deputātu M.Grīnblata, J.Straumes, O.Brūvera, V.Puriņas un J.Kokina jautājumu par Finansu ministrijā sagatavoto likumprojektu "Par nodokļu maksātāju reģistru". (z.s. dok. nr.411, nr.411a)

— Saeima noklausījās LR labklājības ministra A.Bērziņa atbildi uz Saeimas deputātu J.Urbanoviča, I.Bukovska, J.Jurkāna, A.Amerika un L.Kuprijanovas jautājumu par Veselības departamenta viedokli traktortehnikas nodrošināšanā ar vadītāja pirmās palīdzības aptieciņām atbilstoši Veselības departamenta 1993.gada 17.decembra rīkojumam nr.8. (z.s. dok. nr.417, nr.417a)

— Saeima noklausījas Ministru prezidenta M.Gaiļa atbildi uz Saeimas pieprasījumu par valsts pilnvarniekiem. (z.s. dok. nr.395a)

— Saeima noklausījās Pieprasījumu komisijas atzinumu par Saeimas deputātu A.Rozentāla, O.Grīga, J.Kokina, M.Ā.Kalniņa, V.Novakšānova, Z.Tomiņa, U.Lakševica, G.Resnā, P.Putniņa un A.Rugātes pieprasījumu Ministru prezidentam M.Gailim un finansu ministram A.Piebalgam par to, kad un kā Finansu ministrija kārtos saistības ar Zemkopības ministrijas Cukura ražošanas fondu, un nolēma virzīt to tālāk kā Saeimas pieprasījumu. (z.s. dok. nr.390)

— Saeima nodeva steidzamu deputātu M.Grīnblata, J.Straumes, A.Pētersona, O.Grīga, A.Prēdeles, V.P.Karnupa, A.Lamberga, Im.Kalniņa, U.Lakševica, I.Dāliņa pieprasījumu izglītības un zinātnes ministram J.Vaivadam par to, kādā veidā paredzēts praktiski īstenot valdības deklarācijā minēto izglītības prioritāti un kad tiks novērsta pedagogu reālā diskriminācija darba samaksas jautājumos. (z.s. dok. nr.447)

— Saeima noklausījās un nodeva Ministru prezidentam M.Gailim deputātu M.Grīnblata, A.Pētersona, J.Straumes, U.Lakševica, I.Dāliņa jautājumu par to, no kādiem līdzekļiem tiek finansēta nelegālo bēgļu uzturēšana Latvijā. (p.s. dok. nr.446)

Irīna Korņiļjeva, Saeimas ziņu dienests

 

Stenogramma

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Saeimas 27. aprīļa plenārsēdi paziņoju par atklātu.

Lūdzu, izskatīsim deputātu un frakciju ierosinājumus par Saeimas plenārsēdes darba kārtības izmaiņām! Kā vienmēr, izskatām iesniegšanas secībā. Pirmais - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 1995. gada 26. aprīļa sēdes darba kārtībā izdarīt izmaiņas un darba kārtībā iekļauto likumprojektu... (No zāles: "Vakar jau viss bija kārtībā!") Kāds tad šodien ir datums? Tātad frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz 26. aprīļa sēdē darba kārtībā izdarīt izmaiņas... Vai kāds vēlas runāt no frakcijas? Godātie kolēģi, jūs acīmredzot esat kļūdījušies un baidāties atzīties... (No zāles: "Esiet vīrišķīgi!) Esiet tik laipni, nāciet tribīnē un... Pēteris Elferts, "Latvijas ceļa" deputāts!

P.Elferts (LC). Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Es atvainojos, tas ir domāts šīsdienas sēdē, tātad 27.aprīļa sēdē, tur ir tehniska kļūda.

Sēdes vadītājs. Tātad tehniska kļūda iesniegumā - 26. aprīļa vietā jālasa 27. aprīlis. Tātad frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 27. aprīļa sēdes darba kārtībā izdarīt izmaiņas un darba kārtībā iekļauto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" izskatīt pēc V sadaļas likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"". Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Līdz ar to akceptējam šo priekšlikumu.

Tālāk ir divi iesniegumi - "Latvijas ceļa" deputāti... Iesniegšanas secībā... "Latvijas ceļa" deputāti lūdz lēmuma projektu par Roalda Dobrovenska uzņemšanu Latvijas pilsonībā, lēmuma projektu par Romualda Ražuka uzņēmšanu Latvija pilsonībā un lēmuma projektu par Jevgēnijas Ļisicinas uzņemšanu Latvijas pilsonībā izskatīt pēc IV sadaļas. Pieprasījumu komisijas atzinums.

Tālāk. Tāds pats iesniegums, kas es šeit domāju, manuprāt, pretendē uz to pašu vietu darba kārtībā, ir arī deputātu Kalniņa, Puriņas, Seiles, Marjašas, Lamberga, Latvijas Zemnieku savienības deputātu Grīga, Kalniņa, Kokina... es atvainojos, Kokina, Mārtiņa Ādama Kalniņa, Tomiņa un Rugātes iesniegums: "Lūdzam izdarīt šādas izmaiņas Saeimas 27. aprīļa sēdes darba kārtībā: likumprojektu "Grozījumi likumā "Par 1937. gada 22. decembra Zemes - grāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"" izskatīt pēc IV sadaļas." Pieprasījumu komisijas atzinums. Vai vēlas kāds runāt pirms balsojuma? Nevēlas? Tad, lūdzu, zvanu! Manuprāt ir jābalso, jo ir divi priekšlikumi iesniegti un to būtība ir tāda, ka tiek ierosināts izdarīt izmaiņas un dažādus jautājumus izskatīt vienā un tajā pašā laikā. Tas ir dabiski, ir iesniegti divi priekšlikumi.

Iesniegšanas secībā. Vispirms "Latvijas ceļa" deputātu piedāvātās izmaiņas darba kārtībā, pēc tam - citu deputātu iesniegtās izmaiņas. Tātad divi balsojumi. Pirmais par to, lai... es vienkārši paskaidrošu... lai pēc IV sadaļas, tas ir, pēc Pieprasījumu komisijas atzinuma izskatītu lēmumu projektu par pilsonības piešķiršanu. Un otrs priekšlikums — arī pēc IV sadaļas, pēc Pieprasījumu komisijas atzinumiem iekļaut darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"". Divi balsojumi. Lūdzu, pirmais! Balsojam par "Latvijas ceļa" piedāvātajām izmaiņām: lēmumu projektus par pilsonības piešķiršanu izskatīt pēc IV sadaļas - Pieprasījumu komisijas atzinumiem. Balsojam! Lūdzu rezultātu. 45 - par, 4 - pret, 6 - atturas. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Pēc IV sadaļas - Pieprasījumu komisijas atzinumi - vispirms tiks izskatīti lēmumu projekti par pilsonības piešķiršanu un tad nākamais secīgi tiks izskatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību". Nav iebilžu deputātiem? Nav.

Vēl deputāti Puriņa, Karnups, Prēdele, Krištopans, Kamaldiņš, Virsis, Kreituse, Kreituss, Leiškalns un Putniņš lūdz iekļaut darba kārtībā jautājumu par grozījumiem likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli". Vispirms ir jāiekļauj darba kārtībā Prezidija ziņojums, kurš, es ceru, ir deputātiem izplatīts, par šā likumprojekta nodošanu izskatīsanai Saeimas komisijām. Nav iebildumu, ja Prezidijs to iekļauj savos ziņojumos Saeimai par saņemtajiem likumprojektiem? Nav. Un pēc tam attiecīgi pēc pieņemtā lēmuma varēs tālāk par šo jautājumu lemt, kad viņu izskatīt. Tas deputātiem pašiem, starp citu, ir jāskatās un tālāk būs jārosina.

Vai ir vēl deputātiem kādi priekšlikumi par darba kārtību? Prezidijā rakstiski nav saņemti. Nav. Tad sākam izskatīt darba kārtībā iekļautos jautājumus.

Pieprasījumus un deputātu jautājumus izskatām attiecīgajā sadaļā un, kā vienmēr, par tiem nedebatējam. Tagad pie darba kārtības!

 

Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Likumprojekts "Par enerģētiku". Iesniedz deputāti Spuģis, Čepānis, Lagzdiņš, Jonītis, Novakšānovs. Pret nodošanu komisijām ir iebildes deputātiem, ir citi priekšlikumi? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Iesniedz Ministru kabinets. Iebilžu nav? Līdz ar to Saeima nolemj to nodot Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"". Iesniedz Ministru kabinets. Deputātiem pret atzinumu nav iebilžu? Līdz ar to Saeima nolemj nodot likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākamais - likumprojekts "Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos". Iesniedz Ministru kabinets. Nav iebilžu deputātiem? Līdz ar to Saeima nolemj nodot likumprojektu Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksa 73. pantā". Iesniedz Ministru kabinets. Deputātiem nav iebilžu pret Saeimas Prezidija atzinumu? Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Papildinājums Latvijas Kriminālkodeksā". Iesniedz Valsts prezidents.

Pret Saeimas Prezidija atzinumu deputātiem nav iebilžu? Līdz ar to Saeima nolemj nodot likumprojektu Juridiskajai komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai un nosaka, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Tagad nākamā sadaļa. Es atvainojos... Tālāk - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"". Iesniedz deputāti Puriņa, Karnups, Prēdele, Krištopans, Kamaldiņš. Vai deputātiem ir iebildes pret Saeimas Prezidija atzinumu? Nav iebilžu. Līdz ar to Saeima pieņem lēmumu nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

 

Deputātu jautājumi un atbildes. Latvijas Republikas finansu ministra Piebalga atbilde uz Saeimas deputātu Grīnblata, Straumes, Brūvera, Puriņas un Kokina jautājumu par Finansu ministrijā sagatavoto likumprojektu "Par nodokļu maksātāju reģistru". Lūdzu, finansu ministrs Piebalga kungs!

A.Piebalgs (finansu ministrs). Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Sakarā ar šo jautājumu es gribu jūs informēt, ka, pirmkārt, veidojot Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistru, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) tiks piešķirts reģistrācijas numurs, kas sastāvēs no 11 cipariem un kur pirmais cipars būs brīvi izvēlēts, otrais līdz desmitais — uzņēmumu reģistra piešķirtais numurs un pēdējais cipars - kontroles cipars. Tādējādi tiks saglabāta visa iepriekš uzkrātā informācija par uzņēmuma iepriekšējo darbību.

Otrkārt. Fiziskajām personām saskaņā ar likuma par iedzīvotāju nodokļiem 37.pantu, mainot dzīves vietu, attiecīgā Valsts ieņēmumu dienesta nodaļa taksācijas gada beigās izdara izmaiņas nodokļu maksātāja dzīvesvietas kodā.

Trešais. Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistra izveide nepārtrauc pārējo reģistru funkcionēšanu.

Ceturtkārt. Ministru kabineta noteikumos par likuma "Par nodokļu maksātāju reģistru" piemērošanu kārtību būs noteikts, kādu informāciju Valsts ieņēmumu dienests var pieprasīt no nodokļu maksātāja.

Piektkārt. Gadījumos, kad uzņēmējdarbība tiek pārtraukta saskaņā ar likumdošanas aktiem vai tiesas spriedumu, Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks izdod rīkojumu par nodokļu maksātāja izslēgšanu no nodokļu maksātāju reģistra. Saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 3.pantu pievienotās vērtības nodokļa maksātājs var griezties Valsts ieņēmumu dienestā ar iesniegumu par izslēgšanu no pievienotās vērtības nodokļa reģistra. Citos gadījumos, kad uzņēmējdarbība faktiski turpinās, uzņēmējsabiedrība no nodokļu maksātāja reģistra netiks izslēgta.

Tajā pašā laikā es gribu teikt, ka nodokļu maksātāju reģistra izveide neapšaubāmi uzlabos kopējo nodokļu iekasēšanas sistēmu un praktiski izslēgs iespēju, ka varētu tikt veikta nereģistrēta uzņēmējdarbība. Tāpēc es uzskatu, ka šī likuma, šo noteikumu pieņemšana ir vitāli svarīga, šie noteikumi tiks saskaņoti ar visām ieinteresētajām institūcijām un nekādu tādu priekšlikumu pret šo projektu nav bijis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai ir iesniegti deputātu priekšlikumi par debatēm? Nav iesniegti. Līdz ar to šis jautājums ir izskatīts.

Nākamais — Latvijas Republikas labklājības ministra A.Bērziņa atbilde uz Saeimas deputātu Urbanoviča, Bukovska, Jurkāna, Amerika un Kuprijanovas jautājumu par Veselības departamenta viedokli traktortehnikas nodrošināšanā ar vadītāja pirmās palīdzības aptieciņām atbilstoši Veselības departamenta 1993.gada 17.decembra rīkojumam nr.8. Pēteris Elferts — Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

P.Elferts (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs). Gribu jūs informēt, ka ir iesniegta rakstiska atbilde, dokuments nr.417a.

Sēdes vadītājs. Esam informēti ar ļoti īsu informāciju par to, ka ir rakstiska atbilde, un deputāti Urbanovičs, Stašs, Zaščerinskis, Saulītis, Novakšānovs, Grīgs, Kokins, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Tomiņš un Lakševics lūdz atklāt debates. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātu priekšlikumu atklāt debates par sniegto atbildi uz deputātu jautājumu par traktortehnikas nodrošināšanas nepieciešamību ar pirmās palīdzības aptieciņām! Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 16, atturas — 9. Atklājam debates. Jānis Urbanovičs, Tautas saskaņas partija. Lūdzu!

J.Urbanovičs (TSP). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es nācu runāt un aicinātu izteikties arī citus deputātus viena vienīga iemesla dēļ. Šī Labklājības ministrijas Veselības departamenta organizētā akcija, kas nupat vēršas plašumā Latvijas laukos un ne tikai, ir viena no lielākajām korupciju izraisošajām akcijām Latvijā. Tādas sīkas korupcijas plaša mēroga akcija tā iemesla dēļ, ka aptieciņā ir iestrādāta prasība uzrādīt vairāk nekā 20 metru garus importa marles pārsējus un daudzas citas nevajadzīgas lietas, izejot tehnisko apskati. Tajā pašā laikā nav tradicionālu un ļoti svarīgu līdzekļu, kā es konsultējos ar medicīnas darbiniekiem, — nav ne žņaugu, ne joda. Visu kopā summējot, analizējot rakstisko informāciju un arī esot klāt kādā no tehniskās apskates izvešanas akcijām Krāslavas rajonā, es varu teikt, ka tas viss ir tādas viltus morāles spilgtākā parauga apliecinājums. Zemnieks, kuram ir traktortehnika, bez šaubām, nepērk šos visus dārgos, iespējams, kādreiz kāda nemākulības vai vēl trakāka iemesla dēļ Latvijā ievestos medicīnas preparātus un pārsējus. Viņš vienkārši iet un cenšas vienoties ar šo inspicētāju par lētāku naudu. Tāpat kā to dara, cik esmu runājis ar dažiem cienījamiem kolēģiem, daudzi no mums, kad iziet tehnisko apskati ar savām personīgajām automašīnām. Vai daudziem šeit klātesošajiem deputātiem mašīnās, personīgajās mašīnās ir ugunsdzēšamais aparāts? Vai piespiedu apstāšanās zīme? Un šī viltus morāle, kā saka, nebūtu nekas, ja tā neskartu daudzus un daudzus simtus tūkstošu cilvēku un ja katrs, lai ietaupītu 12 latus — vismaz pēc 1.februāra cenām šī aptieciņa izmaksā vienam cilvēkam 12 latus, bet viņam ir jāpērk divas un trīs. Zemnieks izvēlas "polšu", kas maksā apmēram 50 santīmu, ja tas ir kāds pavisam kontrabandiski ievests, vai, teiksim, latu, vai arī pats brūvē un mēģina iegūt sev šo labvēlību no ierēdņa. Tāpēc loģiski būtu, ja mēs samērotu, ja Labklājības ministrijas Veselības departaments, izstrādājot šos noteikumus un obligātās prasības, tos samērotu ar to cilvēku reālajām iespējām, uz kuriem tie attiecas. Tāpēc es nekādā gadījumā nevarētu uzskatīt, ka atbilde ir normāla un apmierinoša, neskatoties uz to, ka te ir pielikti daudzi sienas avīžu izgriezumi, kopijas un diagrammas un daudz kas cits, ko varētu, protams, ļoti skaisti nolikt šeit un redzēt, cik lielas briesmas draud mūsu nabaga zemniekiem — viņi noteikti sabrauks viens otru un avarēs, un tā tālāk. Bet šīs dārgās aptieciņas nemaina šo situāciju. Viņas neko neuzlabo, viņas tikai izraisa šo sīko, bet plaši izvērsto un tāpēc summāri ļoti lielo korupciju valstī. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs, Tautsaimnieku politiskā apvienība! Pēc tam — deputāts Kreituss.

L.Stašs (TPA).Tam, ko teica Urbanoviča kungs, es pilnīgi piekrītu. Tā ir vienkārši korupcija un naudas izspiešana no zemnieka. Un tagad tūkstošiem traktoristu, kuri strādā mūsu laukos, ir tiešām jāpērk tā aptieciņa, kas maksā vismaz 12 latu. 12 latu priekš cilvēka, kurš mēnesī pelna labi ja 20 latus. Tas nu tiešām ir par daudz. Un ne tikai traktoristiem — tas arī kombainieriem, tas ir arī šoferiem. Un šodien, tas ir, ne šodien, bet pagājušajā mēnesī mana vecā nopirka aptieciņu 22 latu vērtībā, jo viņai to lika. Nu, labi, es esmu deputāts, man vēl ir daudzmaz naudas, bet ko lai nopērk parastais šoferis, bijušais kolhoznieks, kuram šodien ir neliela saimniecība un nav naudas? Un kāpēc taisni ir jāpērk tādas aptieciņas, un kāpēc ar tām tirgojas un ir jāmaksā? Un es jautāju, cik tā aptieciņa maksā. Teiksim, Rīgas rajonā viņa maksājot it kā 14 latus, bet Ludzā jau viņu ieved un viņa maksā tur jau 20 līdz 22 latus. Kas tas tāds ir un kas to ir noteicis, un kas pie mums to nosaka? Agrāk tādas lietas notika, kad uzspieda ar varu. Ja ir vajadzīgs kaut kādas medicīniskas, nu, pirmās palīdzības lietas, teiksim, tad jābūt tikai sarakstam. Ir jābūt marlei, vienai vai divām, teiksim, paciņām, ir jābūt jodam tik un tik, ir jābūt tur, teiksim, streptocīdam vai aspirīnam, vai vēl kādai vielai un vairāk nekam. Es to varu nopirkt kurā katrā aptiekā, kurā katrā veikalā vai paņemt no vecenes aptiekas, ielikt polietilēna maisiņā un vadāt līdzi, un man viss tas ir, man nav jāmaksā 20 vai 12 lati un tā tālāk. To nedrīkst darīt, tā ir vienkārši iedzīvošanās uz nabadzīgo ļaužu rēķina!

Sēdes vadītājs. Deputāts Kreituss, Demokrātiskās partijas frakcija. Lūdzu!

A.Kreituss (DP). Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Šis ir viens tāds jautājums, kam tiešām vajadzētu pievērst uzmanību, ja šo jautājumu nevar nokārtot ministrija vai tie ministri, kuriem tas būtu pavisam vienkārši jānokārto. Mēs redzējām no iepriekšējā runātāja Staša kunga teiktā, ka agrāk šāda aptieciņa maksāja dažus latus, pēc tam Rīgā tā maksāja 10 latus, nupat, vēl mēnesi atpakaļ, 12 latus. Tagad izrādās, ka lauku rajonos tā jau maksā 22 latus. Es domāju, ka šie ierēdņi un ministra kungs, kas ir parakstījis šo atbildi, vienkārši ir zaudējuši reālo sajēgu par to, kādas algas saņem cilvēki vispār un pensionāri tajā skaitā. Es gribētu redzēt, lai tad parāda šie cilvēki, kas šo atbildi ir sastādījuši, kurā vietā, kurā valstī ir norādīts, ka obligāti jāpērk šī un tieši šī aptieciņa. Ir jābūt sarakstam, kādiem pirmās palīdzības preparātiem un pārsējiem jābūt līdzi tanī vai citā braucamajā — vai nu automašīnā, vai šajā gadījumā traktorā, tas ir pilnīgi vienalga. Bet es pats kā šoferis esmu liecinieks visai šai norisei, un es esmu liecinieks arī tam, kā par to uztraucas vecāki cilvēki, tajā skaitā arī mans tēvs, kurš bija spiests iegādāties šādu aptieciņu. Es viņam teicu — nepērc, tev ir jābūt līdzi aptieciņai, un viņam bija samērā laba aptieciņa, kurā viss bija iekšā. Bet nē, viņam bija jānopērk šopavasar poļu aptieciņa, kas ir ievesta Rīgā. Es pievienojos iepriekšējiem runātājiem — tā ir pati tīrākā korupcija. Atsevišķas firmas ieved noteiktas aptieciņas, šajā gadījumā Rīga ir pilna ar poļu aptieciņām, krāsainām plastmasas aptieciņām. Un pēc tam tiek izdots rīkojums, ka jābūt tikai un vienīgi šādai aptieciņai. Tātad vienai firmai, kas ir ievedusi veselu kaudzi šādu aptieciņu, tiek dotas elitāras tiesības. Ne tikai tiesības — piespiedu kārtā visiem liek pie viņas iet nopirkt aptieciņu, kas ārzemēs ir maksājusi trīsreiz vai četrreiz lētāk, nekā šeit viņai ir uzlikta cena, un kas maksā trīs vai četras reizes dārgāk, nekā šeit maksātu sakomplektēt kastīti, iepriekšējās aptieciņas kastīti, papildināt šo kastīti ar visu to, ko ir noteikusi autoinspekcija. Un es it īpaši gribētu vērst ministra Gūtmaņa kunga uzmanību uz šo jautājumu. Mēs nedrīkstam skatīties no tādām pozīcijām, ka mēs visi šeit esam kaut kādi spriedēji un ierēdņi ar lielām algām un mums nav nekas par 22 latiem nopirkt aptieciņu. Tas ir pilnīgs absurds. Nav jābūt vienas noteiktas firmas ievestai vai dažu firmu ievestai noteiktas formas aptieciņai automašīnā! Ir jābūt pirmās palīdzības preparātiem. Un iepriekšējie runātāji to teica. Šiem preparātiem, kā tas arī bija agrāk, ir jābūt uzskaitītiem sarakstā un jābūt saliktiem kastītē pieejamā vietā. Un tur jābūt arī marles pārsējiem. Un ir jābūt pirmās palīdzības zālēm, tādām, kādas ir norādītas, jābūt žņaugam, jābūt jodam un citiem pirmās palīdzības preparātiem. Bet nevar būt tā! Es dzirdu šo jautājumu, līdzīgu jautājumu, ziniet, no kura brīža jau dzirdu? No tā brīža, kad Latvijā un Rīgā vispirms sāka ieviest vienotus kases aparātus. Arī tad viena firma, es nesaukšu to vārdā, ieveda Rīgā lielu daudzumu kases aparātu, un nākošajā dienā bija Ministru kabineta pavēle, ka jāpērk tieši šīs firmas kases aparāti. Kāpēc šīs firmas? Trīs vai četras firmas pēc tam vēl īsā laikā ieveda tādus kases aparātus un sāka viņus pārdot lētāk. Bet pirmā pavēle bija, ka tieši no šīs firmas jāpērk, jo šai firmai, redziet, iedeva licenci, ka viņa drīkst pārdot šos kases aparātus. Un cits neviens nedrīkst. Un, kā izrādījās pēc tam, tad šī firma šos kases aparātus pārdeva par krietni lielākām cenām nekā tās pārējās firmas. Tātad valdība ar zināmu ieinteresētību veicina šāda veida reketu. Kā lai to savādāk nosauc? Arī šajā gadījumā aptieciņu jautājumā? Rīgā tā maksā 10 latus, Ludzā, kā izrādās, un laukos tā maksā 22 latus. Un piepiedu veidā tā ir jāpērk. Kāpēc traktorists nevar nopirkt marli, rivanolu, jodu, žņaugus un visu pārējo un salikt kastītē? Es domāju, ka šeit taisni Zemnieku savienībai viskrasāk vajadzētu iestāties par šo jautājumu. Ja mēs nevaram kredītus izdalīt lauksaimniekiem un strādātājiem, tad mēs vismaz varam viņus atslogot no šāda veida muļķībām. Un es to uzskatu par pilnīgu apzinātu reketu no valdības puses. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš, labklājības ministrs. Lūdzu!

A.Bērziņš (labklājības ministrs). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Izskatāmais jautājums pēc manām domām pašlaik tiek nevajadzīgi sakāpināts. Ja jūs uzmanīgi skatīsiet dokumentu, kurš jums ir sagatavots un parakstīts kā mana atbilde, tur otrā pusē ir Pupura kunga parakstīts Veselības departamenta skaidrojums. Un šajā skaidrojumā ir pilnīgi skaidri un gaiši pateikts, izskaidrots, ka autovadītājiem ir obligāts šis minimums, kas ir norādīts Veselības departamenta uzskaitījumā. Un ir praktiski pilnīgi vienalga, kā viņi šo komplektāciju veic. Svarīgi ir, lai viss tas, kas ir prasīts atbilstoši Eiropas standartiem, šajā medicīniskās palīdzības aptieciņā būtu.

Un kategorisku prasību no Veselības departamenta puses un no Labklājības ministrijas puses nav. Ja iet runa par to, ka atsevišķos rajonos vai kādā konkrētā vietā, veicot šīs tehniskās apskates, kādi cilvēki, kuri arī nodarbojas ar šīm apskatēm, ir korumpēti, tad ir jārunā par šiem konkrētajiem cilvēkiem un šie konkrētie cilvēki jāsoda. Bet pati nostāja, kuru pauž Labklājības ministrija, un mēs uzskatām, ka mēs to arī turpināsim paust, ir konsekventa. Absolūti konsekventi mēs esam devuši uzskaitījumu, kam ir jābūt aptieciņā atbilstoši Eiropas standartiem, Eiropas normām. Šis uzskaitījums ir izstrādājies gadu gaitā un ir tieši saistīts ar tām traumām, kuras parasti notiek gan ar mašīnām, gan ar traktoru tehniku, un tas ir nepieciešams. Šo minimumu var iegādāties katrs cilvēks tā, kā viņam ir izdevīgāk. Ja viņam ir izdevīgāk nopirkt Polijā vai vēl kur citur ražotu aptieciņu, tad viņš to nopērk, ja viņam ir izdevīgāk sakomplektēt esošo aptieciņu ar tādu aprēķinu, lai viss, kas ir uzskaitījumā dots, būtu tur iekšā, tad viņš to izdara. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai nav vairs pieteikušies deputāti runāt? Lūdzu! Deputāts Alfrēds Žīgurs, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

A.Žīgurs (LNNK). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Noklausījies šīs debates, gribu teikt, ka es Vācijā nodzīvoju vairāk nekā 20 gadus. Un šis likums tur ir jau sen spēkā. Un tādai medicīniskās palīdzības pakai tur vajag būt. Tur nav norādīts, kur. Cenas ir ļoti minimālas, Latvijas naudā rēķinot no 3 latiem līdz kādiem 10 latiem. Ne vairāk. Bet kas ir? Ja mēs nopērkam šādu aptieciņu, kā ir paredzējusi pašreiz valdība, tur gan atrodas viss kaut kas iekšā, kas cilvēkam vajadzīgs priekš pirmās palīdzības, bet nav jau kas to palīdzību sniedz. Ko tad tu darīsi ar operācijas šķērēm, tu jau neko neproti operēt. Un es domāju, ka man taču ir vajadzīga normāla sajūta, ko var izdarīt un ko nevar. Piespiest darīt kaut ko tādu, ko nevar. Vācijā saka "Deutshe Industrial Norme". Tas ir tas standarts, kam ir jābūt. Un tur jau viņš var iet līdz bezgalībai. Es domāju, ka šādi valdība nevar. Valdība var pateikt, ka ir jābūt kādai palīdzībai, bet ne jau nu noteikt, kas un kur. Tas ir par daudz. Paldies!

Sēdes vadītājs. Veselības aizsardzības valsts ministrs Apiņa kungs. Lūdzu!

P.Apinis (veselības aizsardzības valsts ministrs). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi, godātie deputāti! Es gribu tādā gadījumā ar jums padalīties kādā iecerē, kas saistīta ar šo aptieciņu, bet principā ar ceļu drošības jautājumiem vispār. Tātad mums ir tagad priekšlikums. Katram cilvēkam bieži vien nemēdz būt līdzi pase, bet gandrīz vienmēr katram, kas brauc, ir līdzi vadītāja apliecība. Un mēs tagad jaunajos Ceļu satiksmes drošības noteikumos iekļausim vēl vienu normu, ka viņam ir obligāti jābūt līdz veselības izziņai. Un mēs to mēģināsim izveidot tieši tādu pašu, praktiski neviltojamu, ar iespējām tajā ierakstīt visu nepieciešamo informāciju. Un šajā informācijā būs četras būtiskas lietas. Pirmais būs tas, ka cilvēkam būs uzrakstīta viņa asins grupa un vai asinis ir donoru bankā, vai viņš atļauj pārliet. Otrais - kādas ir būtiskās slimības, kas šim cilvēkam ir. Tās varētu būt sirdskaites, tās varētu būt elpošanas ceļu saslimšanas, epilepsija un vēl šis tas. Trešais būs - kādi medikamenti šim slimniekam tiek regulāri lietoti, kādus viņš nepanes, īpaši, ja tās ir antibiotikas vai ja tās ir kontrastu vielas. Un tad būs arī jautājums, ko mēs regulāri diskutējam, — jautājums par to, vai viņš atļauj vai neatļauj izmantot savus audus un orgānus kā transplantātus. Un to viņš ar savu parakstu apliecina. Tieši tā - atļauj vai neatļauj. Un viens no jautājumiem šajā kartiņā — vai es esmu izgājis kursus, kas mani māca, kādā veidā es drīkstu, kā es varu sniegt pirmo medicīnisko palīdzību. Un mēs ļoti rūpīgi pašlaik strādājam pie jautājuma, lai katrs Latvijas šoferis vai katrs cilvēks, kas paņem ieroci, vispār paņem ieroci, izietu labus un tiešām vajadzīgus kursus pirmajā medicīniskajā palīdzībā. Mēs līdz šim zaudējam ārkārtīgi dauz cilvēku tikai tādēļ, ka nemākam palīdzēt viens otram. Un tā tiks Latvijā valstiskā līmenī pacelts jautājums, kāda ir pirmās palīdzības apmācības programma. Un šo pirmās palīdzības apmācības programmu mēs ietversim Satiksmes drošības likumā. Un līdz ar to vajadzīga arī šī aptieciņa. Jo mums ir jāiemāca saviem cilvēkiem darboties ar šo aptieciņu. Es tiešām ticu, ka mums izdosies panākt, lai uz ceļiem cilvēki nemirtu tikai tādēļ, ka neviens viņiem nepieiet klāt. Paldies! Lai jums labi veicas!

Sēdes vadītājs. Deputāts Bukovskis, Tautas saskaņas partija! Pēc tam deputāts Novakšānovs.

I.Bukovskis (TSP). Cienījamais Prezidij! Deputāti! Es gribētu parunāt mazdrusciņ par būtību. Te daudzas partijas un valdība deklarē par reformām, deklarē par uzņēmēju attīstību, par mazo uzņēmēju attīstību un tā tālāk. Ziniet, tie visi ir meli. Šodien, lai cilvēks varētu strādāt, viņam ir jāmaksā. Tagad tika arī līdz zemniekiem. Lai zemnieks var izbraukt ar traktoru laukā, viņam ir jāiet un jāsamaksā. Nerunājot nemaz par visādiem pašvaldības ārpusbudžeta kontiem. Neskaitāmās licences. Lai uzsāktu uzņēmējdarbību vai kaut ko darītu, jāmaksā pa labi un pa kreisi. Pēc tam mēs cīnamies ar korupciju. Mēs paši radam priekšnoteikumus korupcijai, pēc tam spiežam visus tos cilvēkus lielas soda naudas maksāt, un tad mēs sakām, ka mēs aizstāvam zemniekus. Pēc tam mēs teiksim, ka mēs aizstāvam mazos uzņēmējus, un tā tālāk. Paskatieties, kas notiek! Kad vēl bijusi tāda budžeta krīze. Mūsu valstī es tādu neatceros. Kā jūs domājat, kāpēc? Un kas ir jādara? Varbūt tagad ir jāņem zemessargi ar automātiem un jāiet konfiscēt? Nē, padomājiet, visi ir palikuši nabagi! Un budžeta nav no tā, ka neprot savākt, bet tāpēc, ka nav jau no kurienes vākt. Tagad iet dziļa krīze ekonomikā. Visi ir palikuši nabagi. To neviens nesaprot. Mums deklarē, ka krīzes nav komercbankās. Es varu nosaukt divas lielākās bankas, kas nākošās lidos. Un kā jūs domājat — vai tāpēc, ka viņi ir blēži, sabāza naudu kabatā un aiztinās uz ārzemēm? Nebūt ne! Tāda mums ir ekonomika. Un kāpēc visi aizver uz to acis un izliekas, ka nekas nenotiek, ka viss ir labi un ka tikai ir jāpalielina visādi maksājumi, no kā atkal ierēdņi barojas? Es ļoti brīnos. Vienreiz mēs atnāksim, kad būs viens liels blīkšķis, un tad taisīsim izmeklēšanas komisijas, ievedīsim ārkārtas stāvokli un sāksim ar atpakaļejošu datumu domāt, kas tad tur ir noticis. Ziniet, viss tas notiek šodien! Kāpēc neviens negrib skatīties? Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Novakšānovs. Lūdzu! Latvijas Zemnieku savienība.

V.Novakšānovs (LZS). Labdien, godājamais Prezidij, godājamie kolēģi deputāti un ministru kungi! Es ļoti piekrītu, ka mūsu sabiedrībai ir jāiet uz augšu, jāiet pēc tiem principiem, kādi ir Eiropas Savienībai. Bet, cienījamie kolēģi! Paskatīsimies, kur atrodas un cik ilgi jau ir Eiropas Savienība un ar kādām algām un kādā situācijā ir mūsu sabiedrība šodien, šeit pat, Latvijā! Un es vēl gribu pateikt tā - salīdziniet, kāda situācija ir Rīgā, lielpilsētās, un galu galā laukos! Pašreiz Latvija tiek sadalīta trijās pavalstīs pēc ekonomiskās situācijas. Un nedod Dievs dzīvot Latvijas pierobežā vai netālu no turienes uz laukiem. Ceļi beigti, bankas krīt Rīgā, bet lielākās sāpes ir patiesība, ka viņu jau gandrīz nav, viņas ir apmirušas vai nomirušas, jo nauda vispār tur nekust. Un tajā pašā laikā šodien man ir ļoti sāpīgi klausīties no ministriem, kurus es ļoti labi cienu, ka viņi skatās tikai instrukcijā un neredz reālo dzīvi, neredz, kā patiesībā ar šīm aptieciņām ir. Un kad jūs palasāt to dokumentu, par ko ir runa, vai jūs varat izglābt cilvēku ar vienreizējās iepakošanas cimdiem, saspraužamām adatām, šķērēm, trijstūrveida pārsējiem? Es tur neredzu neko par sirds līdzekļiem, par kuņģi. Piedodiet, cienījamie, galu galā patiesi šeit teica, ka, lūk, ministrijās pašreiz ierēdņi strādā firmām. Un ministri... Es nedomāju, ka viņi — vai tad Dievs viņiem ir atņēmis prātu — to neredz. Un tāpēc es lūdzu jūs — uz Eiropas Savienību ejiet, bet tajā pašā laikā skatieties, kā jūsu nosprausto programmu izpilda reālajā dzīvē, kādas reāli ir iespējas šeit, Latvijā. Un tad jums nevajadzēs nokļūt tādā diezgan kuriozā situācijā, ka šodien, cienījamie ministri, aku izrakt maksā 50 latus, bet, lai iztaisītu pilnu izraktās akas ūdens analīzi, maksā pie 100 latiem, no 96 līdz 100 latiem. Paskatieties, mums ir jāiet, tūlīt es pats lasīšu likumu par pārtiku. Un jūs zināt — vajag iet, vajag kārtību, vajag veselību tautai, bet ar to pašu mēs pavērsim ceļu diktātam. Ierēdņu algu uzturēšanai, kas neatbildīs īstai prasībai, īstai iespējai cilvēkiem to naudu nopelnīt, lai samaksātu par šīm operācijām, par šīm darbībām, par izmeklējumiem, kurus noteikti pieprasīs šo ministriju ierēdņi. Un, ja šodien ministri to nesapratīs, piedodiet, man iešāvās prātā doma par atbilstību ministru amatiem šodien. Žēl, ka pašreiz nav Ministru prezidenta, es neredzu viņu. Es lūgtu Ministru prezidentu tikt galā ar sava kabineta ministriem, lai viņi skatās tuvāk, kāda ir dzīve, un lai veicina ražošanu, nevis tikai skatās, kā pielikt nodokļus, kur iekasēt naudu, jo nav no kā kasēt. Kasēsim varbūt tikai par zārkiem ātri. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gunārs Resnais, Latvijas Zemnieku savienība! Pēc tam — deputāts Jurkovskis.

G.Resnais (LZS). Cienījamo priekšsēdētāj! Kolēģi! Par ministra teikto Eiropu es gribu teikt tā, ka mēs jau nekad no Eiropas ārā neesam bijuši. Ģeogrāfiski jau visu laiku esam Eiropā. Bet, ja mēs runājam par ieiešanu Eiropā, tad mēs acīmredzot domājam šeit par kaut kādiem ētiskiem, materiāliem kritērijiem. Un šodien mēs tai Eiropai iztapt nevaram. Es piekrītu tam jēdzienam, ja mēs runājam par autotransportu. Jā, robežas atbrīvojas, muitas procedūras ir vienkāršākas, vīzas procedūru daudzās vietās vispār nav. Šeit laikam varētu tā būt. Ja tu ar to automobili brauc, tad tev viņš ir jānoekipē un viņam jābūt ir tādā tehniskajā līmenī, kādu prasa Eiropas kopējais standarts. Tam varētu piekrist. Arī varbūt vēl ir vērts padebatēt par kaut kādu pielaidi, ja tu brauc pa savu republiku, un kam tev papildus ir jābūt, ja tu brauc ārā. Tieši šo materiālo apsvērumu dēļ. Bet, ja mēs runājam par traktoriem, tad tā jau savā veidā ir anekdote. Vai vajadzētu šodien tādus noteikumus, tādus likumus, kas jau piespiedu kārtā pavēl cilvēkam būt negodīgam, apiet viņus, mānīties. Es arī nedomāju, kā deputāts Urbanovičs teica, ka summārā izteiksmē ir lētāk uzpirkt. Es esmu pārliecināts, ka lielum lielais vairākums tehnisko inspektoru godprātīgi veic savus pienākumus un nav uzpērkami, bet viņi ir cilvēki, domājoši cilvēki. Bet šajā gadījumā viņi nav tiesīgi domāt. Viņiem ir jāpilda instrukcija. Viņi ir ierēdņi. Un tad praktiski notiek tā, ka šī lauksaimniecības tehnika, traktori neiziet tehnisko apskati, jo daudzi tik tiešām ļoti maz izbrauc ar tiem uz satiksmes ceļiem. Un tas jau ir ļoti, ļoti slikti.

Mēs visi zinām tomēr, kā šī tehniskā apskate piespiež īpašnieku zināmā mērā mobilizēties un pašam pārskatīt savu satiksmes līdzekli, kādā situācijā tas ir, cik tas ir bīstams. Un šodien jau daudz lauku tehnikas neiziet šo tehnisko apskati ne jau tāpēc, ka tā ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, bet tāpēc, ka tas ir dārgs prieks. Un, ja aptieciņa tiek uzspiesta kā tāda par šādu summu, tas ir nepieļaujami. Tad ir vieglāk braukt bez šīs tehniskās apskates un diezgan bieži maksāt soda naudas par tehnikas lietošanu bez tehniskās apskates.

Šeit mēs sākam. Likums piespiež mūs būt negodīgiem, pareizāk sakot, likums veicina, lai rastos vairāk negodīgu cilvēku, kas meklētu iespēju to apiet. Kas šodien notiek praktiski ar to tehniku, kas ir izgājusi tehnisko apskati? Viens ugunsdzēšamais aparāts un aptieciņa ir apkalpojuši piecus, sešus vai varbūt vairāk tehnikas līdzekļus. Vienā galā no apskati izgājušās ņem ārā un nes uz otru galu, uz to tehniku, kas vēl nav izgājusi. Komplektē ar aptieciņām un tā tālāk. Tas taču notiek! To mēs paši darām. Jo nav iespējams katrai tehnikai visu šo dārgo sapirkt. Bet tehniku lieto bieži vien vienlaicīgi. Bieži vien es strādāju ar traktoru, bet aptieciņa ir vieglajā mašīnā, ar kuru sieva aizbraukusi uz veikalu vai uz tirgu. Tīri tehniski un no medicīniskā viedokļa, manuprāt, ir arī jāuzticas. Varēja būt ierakstīts, ka ir nepieciešami pirmās palīdzības sniegšanas līdzekļi. Tiešām, tā marle ir vajadzīga un tas leikoplasts ir vajadzīgs, tas jods ir vajadzīgs. Varbūt ožamais spirts arī ir vajadzīgs. Varētu būt šis īsais obligātais uzskaitījums, un ar to pilnīgi pietiktu. Bet šodien mēs esam vienkārši pāršāvuši pār strīpu un liekam zemniekam būt tādam pašam, kāds šodien ir dārgas firmas automašīnas īpašnieks. Es domāju, ka šis jautājums ir jāpārskata un jāņem ir vērā tā reālija, tiešām reālija, kāda eksistē. Es akcentēju lauksaimniecības tehniku. Negribu runāt par automašīnām. Šeit es esmu daudz liberālāks vai cietsirdīgāks.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāts Jurkovskis, Tautsaimnieku politiskā apvienība, jums vārds!

K.Jurkovskis (TPA). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Atklāti sakot, man paņēma visu manu domu Resnā kungs, bet gribu tikai vēl papildināt un atkārtot, kāds stāvoklis patiešām ir un nāk no laukiem. Ir vairāk nekā skaidrs, kā jau te Resnā kungs teica,— ja zemniekam ir vairāk tehnikas, tad viņš, tīri dabīgi, ka nekad nepērk šo dārgo medicīnisko palīdzību katrai tehnikas vienībai. Viņš dara tieši tā, kā Resnā kungs teica. Bet, lai būtu jānopērk šī dārgā aptieciņa par 20 vai 25 latiem, tad, cienījamie ministri un cienījamie deputāti, ko tas nozīmē vienam pensionāram, kurš ir paņēmis zemīti un kuram ir viens mazais traktoriņš, nerunāsim varbūt par viņa automašīnu. Tas nozīmē, ka viņam veselu mēnesi jāietaupa pensija, lai viņš par to varētu nopirkt šo aptieciņu. Es noteikti aicinu ministrus šo lietu pārdomāt. Aptieciņa kā tāda ir nepieciešama. To mēs visi zinām, bet minimāli to, kas ir galīgi nepieciešams, mēs varam salikt kaut vai plastmasas maisiņā un turēt to sev klāt. Es domāju, ka tas būs daudz svarīgāk, lai mēs atvieglotu šo milzīgi sarežģīto stāvokli tagad laukos. Tāpēc es domāju, ka vajag pārdomāt, vai mums ir jāpērk šī dārgā palīdzības paciņa vai mēs to varētu saformēt daudz lētāk, protams tā, lai aizsargātu mūsu dzīvību, ja tas ir nepieciešams. Tādēļ vēlreiz es lūdzu pārdomāt, jo tādas iespējas iegādāties katrai tehnikai aptieciņu praktiski pašreiz zemniekam nav un tāpēc viņš manipulē, kā jau Resnā kungs teica. Kad apskati izgājusi viena vienība, viņš pēc tam aptieciņu pārliek uz nākamo, un būtībā viņš nav nodrošināts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK). Cienījamie kolēģi! Es aicinu šodien visu dienu līdz pulksten pieciem veltīt šim ļoti svarīgajam jautājumam. Debatēt līdz pulksten pieciem. Un neizskatīt citus jautājumus, jo ir tik svarīgi runāt par šīm aptieciņām, ka, bez šaubām, pēc tam būs skaistas, augstas ražas rudenī un tā tālāk, un tā joprojām. Man vienkārši ir absolūti nesaprotami, ka mēs nodarbojamies ar šādiem jautājumiem šeit, Saeimā, un veltījam tam tik daudz uzmanības. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu nav pieteikušies runāt. Līdz ar to šis jautājums ir izskatīts.

 

Nākamā ir sadaļa - a tbilde uz Saeimas pieprasījum u. Ministru prezidenta Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas pieprasījumu par valsts pilnvarniekiem. Ministru prezidents ir pilnvarojis atbildēt Kosīša kungu. Lūdzu!

J.Kosītis (Ministru kabineta Saimniecības departamenta Vēstuļu un apmeklētāju pieņemšanas nodaļas galvenais speciālists). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti!

Sēdes vadītājs. Lūdzu mikrofonā! Mikrofonā, lūdzu!

J.Kosītis. Saeima ir pieprasījusi Ministru prezidentam Mārim Gaiļa kungam dot rīkojumu publicēt "Latvijas Vēstnesī" visu pilnvarnieku sarakstu. Termiņš tam bija 12.maijs. Es jums varu pateikt, ka mums ir sagatavots šis pilnvarnieku saraksts. Tur ir 195 pilnvarnieki no Valsts īpašuma fonda un 58 pilnvarnieki no Privatizācijas aģentūras ar noslēgtiem darba līgumiem. Vakardien mēs šo sarakstu iesniedzām "Latvijas Vēstnesim". Tika apmaksāts rēķins par publikāciju, tā ka šo uzdevumu, mēs uzskatām, Valsts īpašuma fonds ir izpildījis. Paldies par uzmanību!

 

Sēdes vadītājs. Paldies! Izskatām nākamo jautājumu — pieprasījumu komisijas atzinums.

Gundars Bērziņš - Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Zemnieku savienības deputāts!

G.Bērziņš (LZS). Pieprasījumu komisijas atzinums. "Pieprasījumu komisija, izskatījusi Saeimas deputātu Andra Rozentāla, Oskara Grīga, Jāņa Kokina, Mārtiņa Ādama Kalniņa, Voldemāra Novakšānova, Zigurda Tomiņa, Ulda Lakševica, Gunāra Resnā, Paula Putniņa un Antas Rugātes pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Gailim un finansu ministram Andrim Piebalgam sniegt atbildi, kad un kā Finansu ministrija kārtos saistības ar Zemkopības ministrijas Cukura ražošanas veicināšanas fondu, ziemas sesijas dokuments nr.390, uzskata, ka pieprasījums ir aktuāls un pamatots sakarā ar to, ka atkārtoti tiek skatīts pieprasījums gan par "Laukkredītu", gan par Cukura ražošana veicināšanas fondu un pavasara sējas darbu kreditēšanu. Neskatoties uz valdības solījumiem, nekas netika veikts, un komisija nolēma pieprasījumu nosūtīt arī zemkopības ministram Ārijam Ūdrim un virzīt to tālāk kā Saeimas pieprasījumu."

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Pieprasījumu komisijas atzinumu! Tātad šo pieprasījumu nosūtīt zemkopības ministram un virzīt to tālāk kā Saeimas pieprasījumu. Balsojam! (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Arī fianansu ministram A.Piebalgam!") Es atvainojos, es visu nenolasīju, tāpēc balsojam par Pieprasījumu komisijas atzinumu. Jums ir rakstiski izsniegts šis atzinums. Gundars Bērziņš par to informēja. Vai visi deputāti ir nobalsojuši? Protams. Labi. Tātad rezultātu! 44 - par, 17 - pret, 10 - atturas. Pieprasījumu komisijas atzinums ir akceptēts.

Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nolasīt iesniegtos pieprasījumus un jautājumus.

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Saeimas Prezidijs ir saņēmis dokumentu nr.447. Lūdzu, cienījamie deputāti, ieskatieties!

"Mēs, apakšā parakstījušies Saeimas deputāti, iesniedzam kā steidzamu šo pieprasījumu izglītības un zinātnes ministram, Ministru prezidenta biedram Jānim Vaivadam.

Deputātu pieprasījums. Izvērtējot Ministru kabineta noteikumus nr. 51 "Par darba samaksu no budžeta finansējamo iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem un Izglītības un zinātnes ministrijas instrukciju "Par darba samaksas kārtību", nākas konstatēt, ka valdība nav izpildījusi savas 1994. gada 13. decembra saistības Protokols nr. 63, paragrāfs 20, nodrošināt pedagoģisko darbinieku darba samaksas palielināšanu vidēji par 16 procentiem, sākot ar 1995. gada 1. martu.

Aprēķini rāda, ka jaunā vidējā likme atbilst tikai 12,8 procentus lielam pieaugumam attiecībā pret decembri un saistību izpildei valsts budžetā pietrūkst aptuveni 1,6 miljoni latu. Turklāt, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, Izglītības un zinātnes ministrija nemaz nav prasījusi šos līdzekļus iedalīt. Ievērojamai daļai pedagoģisko darbinieku garantētās pamata amatalgas ir zemākas, nekā tās bija līdz 1995. gada 1. martam. Augstākā - 62 lati salīdzinājumā ar 65,15 latiem līdz 1. martam, zemākā - 39 lati salīdzinājumā ar 41,30 latiem.

Turklāt izglītības un zinātnes ministrs ir maldinājis sabiedrību, apgalvodams, ka jautājums par jaunajām darba samaksas likmēm ir saskaņots ar Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, lai gan Ministru kabineta akceptētās algu likmes reāli ir zemākas par tām, par kurām iepriekš bija panākta vienošanās darba grupā ar arodbiedrības pārstāvju piedalīšanos.

Tas, ka pedagogu amata alga ir par 10 līdz 35 latiem zemāka nekā budžeta iestādēs strādājošo vidējā darba alga - 72 lati, rāda, ka valdības reālā rīcība gan pedagogu darba apmaksā, gan dotāciju izdalīšanā skolu celtniecībai, gan mācību grāmatu un mācību līdzekļu nodrošinājumā un citos jautājumos ir pilnīgā pretrunā ar deklarēto izglītības prioritāti. Joprojām nav pieņemts Ministru kabineta lēmums, kas ļautu izglītības iestādēs deficītās specialitātēs strādājošajiem pedagoģiskajiem darbiniekiem — pensionāriem — saņemt pilnu darba algu un pensiju. Lēni tiek risināts jautājums par skolotāju tālākas izglītības atbalsta fonda izveidošanu un citi ar izglītības sistēmas uzlabošanu saistītie jautājumi.

Vienlaikus gadu no gada palielinās ierēdņu skaits (šobrīd vairāk nekā 330) Izglītības un zinātnes ministrijā. Tas pārsniedz citu nelielo Eiropas valstu izglītības pārvaldes darbinieku skaitu, turklāt, kā parāda nekvalitatīvā algu reformas sagatavošana, liela daļa šo ierēdņu pilnīgi nevēlas izprast pedagogu sociālo stāvokli un vienaldzīgi izturas pret to, ka pakāpeniski degradējas skolēnu zināšanu līmenis. Tūkstošiem skolēnu neapmeklē skolu, veidojas nākamā analfabētu paaudze.

Tas nekavē ministrijas vadību un ministru Jāni Vaivadu personīgi trūcīgo budžeta līdzekļu apstākļos piešķirt ministrijas ierēdņiem prēmijas, kuru apmērs pārsniedz ierindas skolotāju vairāku mēnešu darba samaksu.

Pieprasām paskaidrot, kādā veidā ir vai nav paredzēts praktiski īstenot valdības deklarācijā minēto izglītības prioritāti un kad tiks novērsta pedagogu reālā diskriminācija darba samaksas jautājumos."

Parakstījuši Saeimas deputāti Grīnblats, Straume, Pētersons, Grīgs, Prēdele, Karnups, Lambergs, Imants Kalniņš, Lakševics, Dāliņš.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pieprasījums ir steidzams. Viens runā "par", viens — "pret", un Saeima par to lemj. Var arī otrādi - viens "pret", viens "par", var nerunāt nemaz un tūlīt balsot.

Māris Grīnblats, "Tēvzemei un brīvībai". Lūdzu!

M.Grīnblats (TB). Godātie deputāti! Iesniedzēju vārdā tikai pāris komentāru pie šī jau ļoti sasāpējušā jautājuma par skolotāju algām. Mēs iesakām atbalstīt šī pieprasījuma steidzamību, jo, pirmām kārtām, nav pildītas Ministru kabineta un Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības agrākās vienošanās par to, kādā veidā šis jautājums būtu risināms.

Otrām kārtām, "Latvijas ceļš" daudzkārt ir uzsvēris, ka izglītība ir viena no tā politiskajām prioritātēm.

Un trešām kārtām, tas ir, protams, pats galvenais – tā nav tikai "Latvijas ceļa" politiskā prioritāte, kā es ceru, bet tā ir visas Latvijas sabiedrības un Latvijas valsts politiskā prioritāte, jo no panākumiem izglītības sfērā ir atkarīgi Latvijas panākumi tautsaimniecībā, robežu apsardzē, lauksaimniecībā un jebkurā citā jautājumā.

Skatoties, kādā veidā Latvija virzās uz Eiropu un Eiropas Savienību un cik šis process būs sarežģīts, izglītība un kvalifikācija ir vienīgais veids, ar ko mēs varam Eiropā konkurēt, jo mēs nevaram konkurēt nedz ar milzīgiem dabas resursiem, nedz ar zemes dzīlēm, nedz ar milzīgu teritoriju, nedz ar lielu militāru varenību. Un, ja šo jautājumu mēs pienācīgi nenovērtējam, ja to nenovērtē šī valdība, tad arī nākamajai valdībai būs ārkārtīgi grūti šos jautājumus risināt.

Tādēļ es ieteiktu atbalstīt šī pieprasījuma steidzamību, lai pēc septiņām dienām mēs varētu noklausīties izglītības ministra un Ministru prezidenta biedra kā politiski atbildīgas personas viedokli šajā jautājumā, un ne tikai no formālās puses – par dažiem procentiem šurp vai turp, bet tieši par šo politisko pusi – ir vai nav šis jautājums politiska prioritāte un vai nav laiks risināt šo jautājumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Bērziņš (LC). Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Praktiski es varētu piekrist gandrīz visam tam, ko teica Grīnblata kungs par prioritātēm un par šī jautājuma svarīgumu, bet realitāte ir tāda, ka skolotāji praktiski visvairāk ir uztraukušies par savu nākotni. Un viņu nākotne un tas, cik varēsim mēs, parlaments, izdalīt, ir lielā mērā saistīts ar budžeta ienākumiem, un to mēs visi brīnišķīgi zinām.

Jautājums ir ļoti nopietns. Uz šo brīdi tiešām skolotāji nav saņēmuši mazāk un, ja kaut kur ir saņēmuši mazāk, tad tas ir rupjš pārkāpums, konkrēts pārkāpums, par kuru vajadzētu ziņot ministrijai un attiecīgi šo pārkāpumu izlabot. Tāpēc, neiebilstot pret šī jautājuma svarīgumu un izskatīšanas nepieciešamību, es ļoti lūgtu šo jautājumu izskatīt parastajā kārtībā komisijā un pēc tam attiecīgi šeit atklāt debates, lai šī jautājuma izskatīšanai sagatavotos visi deputāti, ne tikai ministrs, kurš ir, es domāju, gatavs atbildēt uz jautājumiem, un arī jautājumu iesniedzēji.

Tātad lūgums ir nebalsot par steidzamību. Tas jau nenozīmē, ka mēs, balsojot pret steidzamību, balsojam pret svarīgumu. Jautājums jau nezaudē savu svarīgumu, vienkārši tas iet parastajā secībā, un nākošajā reizē šis jautājums neapšaubāmi tiks izskatīts visā tā nopietnībā.

Tātad es aicinu balsot pret steidzamību, izskatīt šo jautājumu visā tā nopietnībā parastajā kārtībā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par izglītības un zinātnes ministram, Ministru prezidenta biedram Jānim Vaivadam iesniegtā pieprasījuma steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 18, atturas - 19. Steidzamība ir pieņemta.

Vai debatēs ir pieteikušies deputāti? Nav pieteikušies. Lūdzu, balsojam par pieprasījuma pieņemšanu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 10, atturas - 18. Pieprasījums ir pieņemts.

Lūdzu, izskatām nākamo jautājumu!

I.Folkmane. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ielūkojieties dokumentā nr. 446! Deputātu jautājums.

"Mēs, apakšā parakstījušies Saeimas deputāti, iesniedzam šo jautājumu Ministru prezidentam Mārim Gailim.

No jūsu masu informācijas līdzekļos izplatītās informācijas izriet, ka viena nelegālā bēgļa uzturēšana Latvijas valstij izmaksā 4 latus dienā, un šādu bēgļu skaits šobrīd pārsniedz simtu. Tas nozīmē, ka bēgļu uzturēšana izmaksā vairāk nekā 12 tūkstošus latu mēnesī.

Tā kā 1995. gada valsts budžetā līdzekļi šādām vajadzībām nav paredzēti, lūdzam paskaidrot, no kādiem līdzekļiem tiek finansēta bēgļu uzturēšana."

Parakstījuši deputāti Grīnblats, Pētersons, Straume, Lakševics un Dāliņš.

Sēdes vadītājs. Deputātu jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Mārim Gailim.

Lūdzu tālāk! Deputāta Grota iesniegums.

I.Folkmane. Cienījamie kolēģi! Prezidijs izskatīja deputāta Andra Grota iesniegumu ar lūgumu attaisnot viņa prombūtni Saeimas darba laikā no 25. aprīļa līdz 18. maijam.

Prezidijs nolēma ziņot Saeimai par deputāta Andra Grota iesniegumu un ierosināt Saeimai lemt par iepriekšējā sēdē pieņemto lēmumu šajā jautājumā un attaisnot Grota prombūtni Saeimas darba laikā no 25. aprīļa līdz 18. maijam sakarā ar Bostonas latviešu draudžu ielūgumiem piedalīties dievkalpojumos un sabiedriskajos pasākumos.

Sēdes vadītājs. Kāds ir lēmuma projekts? Godātie kolēģi! Pēc būtības Juridiskais birojs savu vērtējumu ir šeit sniedzis vai nav sniedzis? Šeit ir jābūt lēmuma projektam. Saeima nevar spriest, tas ir, nevar lemt, ja nav lēmuma projekta, nevar izteikt savu viedokli, ja nav lēmuma projekta. Jo Prezidijs tiešām nolēma ziņot Saeimai par deputāta Grota iesniegumu un ierosināt Saeimai lemt par iepriekšējā sēdē pieņemto lēmumu šajā jautājumā – attaisnot Grota prombūtni Saeimas darba laikā no 25. aprīļa līdz 18. maijam. Juridiskā biroja vadītājs Kusiņš uzskata, ka lēmuma projekts nebūtu vajadzīgs, jo arī par atvaļinājuma piešķiršanu Grotam lēmuma projekta nebija un mums ir prakse, ka Prezidijs ziņo Saeimai un Saeima balso par to.

Es lūdzu mazu uzmanību šim jautājumam! Tas ir būtisks jautājums un attiecas uz Prezidija darba praksi un deputātu līdzdalību Saeimas sēdēs. Un atkal Prezidija vērtējums šajā jautājumā. Lietas būtība ir ļoti vienkārša. Tātad deputāts var izprasīt atvaļinājumu vienas nedēļas laikā, Prezidijs to piešķir viņam, un tas ir neapmaksāts atvaļinājums. Deputāts var pagarināt atvaļinājumu par vienu nedēļu, un tas arī ir neapmaksāts atvaļinājums. Bet deputāts var iesniegt lūgumu attaisnot viņa prombūtni, un tā tiek apmaksāta, ja Prezidijs lemj, ka viņa prombūtne ir attaisnojama. Prezidijam, kā jūs saprotat, ir lielas problēmas būt vienlīdz korektam, taisnīgam pret visiem deputātiem, izvērtējot attaisnotās prombūtnes iemeslus. Un līdz šim arī paši deputāti presē ir izteikuši savu neapmierinātību ar Prezidija lēmumiem, ar dažu Prezidija locekļu izteikumiem par šo lietu. Bet te ir konkrēta lieta. Tātad Grots ir lūdzis atvaļinājumu, un Saeima viņam to ir piešķīrusi, bet, tā kā šie apstākļi izveidojušies tādi, ka viņam tur nebūs atvaļinājuma, bet viņš strādās un tiksies ar saviem vēlētājiem, viņam citi pasākumi ar latviešu organizācijām tur notiks, tad viņš lūdz Saeimu pārskatīt šo lēmumu un vienkārši atcelt iepriekšējo lēmumu par atvaļinājuma piešķiršanu Grotam, jo tādā gadījumā tajā pašā laikā Prezidijs var lemt par šo laiku kā par attaisnotu prombūtni.

Es vienkārši jums varu izteikt savu personīgo viedokli, jo Prezidijam būs jālemj šis jautājums, ja Saeima atcels savu lēmumu par atvaļinājumu. Es domāju, ka mums tad būs deputātam Grotam jāapstiprina šī prombūtne kā attaisnota, vismaz es tādā veidā balsošu par to, jo ir jābūt vienlīdz taisnīgiem pret visiem deputātiem. Ja deputāti, piemēram, savā iesniegumā lūdza attaisnot prombūtni 7.aprīļa sēdes laikā sakarā ar Saeimas deputātu piedalīšanos volejbola spēlē pēc Latvijas volejbola savienības uzaicinājuma un ja Prezidijs to akceptēja kā attaisnotu prombūtni, tad, man liekas, Prezidijam tāpat ir jāakceptē deputāta Grota prombūtne, ja viņš šajā atvaļinājuma laikā, ko piešķir Saeima, tiekas ar vēlētājiem. Viņam ir vesela programma izrādījusies priekšā, kur viņam jādarbojas ar latviešu organizācijām Bostonā un citur. Diemžēl Prezidijam šie jautājumi nav tik vienkārši, un tāpēc es aicinātu Saeimu nobalsot par priekšlikumu atcelt lēmumu piešķirt deputātam Grotam atvaļinājumu, lai Prezidijs varētu uzskatīt viņa prombūtni kā attaisnotu. Es šo savu komentāru izteicu kā Prezidija loceklis, jo tas ir saistīts ar šīm lietām, un es jums gribēju darīt zināmu savu personīgo viedokli.

Alfrēds Žīgurs - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

A.Žīgurs (LNNK). Godātais Prezidij! Deputāti! Šī ir tāda problēma, kas Revīzijas komisijai sagādā diezgan lielas grūtības. Ja nu atvaļinājums ir piešķirts, tas ir varbūt ārpus tā atvaļinājuma, kurā it kā aiziet visa Saeima. Es domāju, ka varbūt to vajadzētu apmaksāt, jo ir arī tādi gadījumi, kad tev vajag šo atvaļinājumu ņemt. Es nedomāju volejbola spēles dēļ, tā ir cita lieta, bet tur atvaļinājums ir vajadzīgs kaut kādu ģimenes sarežģījumu dēļ vai kaut kas cits ir tāds, kas to prasa. Bet, ja nu Grota kungs ir aizbraucis uz Angliju un viņš to prasa, viņam jau tas pienākas. Un, ja viņš tur nodarbojas ar politiku, mēs visi esam politiķi, tas nav nekāds noziegums, tas nav nekas nepareizs. Es domāju,