Precizēts 12.07.1995., Latvijas Vēstnesis Nr.104 (387) 

Precizēts 22.11.1995., Latvijas Vēstnesis Nr.181 (464)

 

Valsts ieņēmumu dienesta metodiskie norādījumi

1995.gada 25.aprīlī

(Iepriekšējie norādījumi - "LV" nr.52.(04.04.95.),

54.(06.04.95.), 64.(26.04.95.), 65.(27.04.95.)

Par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanu un maksāšanu

 

IV daļa. Nodokļa ieturēšana (likuma 24.pants)

 

42.Saskaņā ar likuma 3.panta 4. daļas 2.-7.punktu attiecībā uz nerezidentiem nodokļu apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no uzņēmējdarbības vai ar to saistītām darbībām. Nodoklis tiek ieturēts no tādiem maksājumiem, kurus rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentiem, arī fiziskajām personām, ja no šiem maksājumiem nav ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Uzņēmumiem (rezidentiem) no katras šāda veida izmaksas ir jāietur ienākuma nodoklis, pamatojoties uz likuma 3.panta 4.daļā noteiktajām likmēm, katram izmaksu veidam (dekl. 47.r.).

42.1.Uzņēmums no šīm izmaksātajām summām ietur ienākuma nodokli atbilstoši likmēm un ne vēlāk kā līdz nākošā mēneša 15.datumam iemaksā valsts budžetā. Ieturamais nodoklis tiek aprēķināts, katram izmaksu veidam noteikto likmi reizinot ar izmaksājamo summu (to nesamazinot ne par kādiem izdevumiem vai ieturētiem nodokļiem).

42.2.Tajos gadījumos, ja no šīm izmaksām nav ieturēts nodoklis noteiktā apmērā, tad uzņēmums (rezidents) saskaņā ar likuma 6.panta 1.daļu palielina (proporcionāli) uzņēmuma apliekamo ienākumu.

42.3.Nodoklis no maksājumiem nerezidentiem, kas minēti šā likuma 3.panta 4. daļas 2.-7.punktā , jāietur no maksājumiem, kas izdarīti, sākot ar 1995.gada 1.aprīli.

42.4.Nosakot taksācijas gada apliekamo ienākumu attiecībā uz maksājumiem nerezidentiem, kas izdarīti laikā no 1995.gada 1.janvāra līdz 31.martam, neņem vērā likuma 6.panta 1. daļas 4.punkta nosacījumus.

42.5.Saskaņā ar likuma 24.panta 2.daļu , izmaksātājam ir jāveic maksājumu un ieturēto nodokļu grāmatvedības uzskaite un jāiesniedz pārskati Valsts ieņēmumu dienestam.

42.6.Lai izpildītu likuma prasības, atspoguļojot grāmatvedībā 3.panta 4.daļas 2-7.punktā minētās izmaksas, tad :

1) jāatver nodokļu vajadzībām konts 5320 - "Norēķini ar nerezidentiem", konts 5711 - "Norēķini par nodokļiem no nerezidentiem", konts 2351 - "Iepriekšējās izmaksas nerezidentiem" (avanss), konts 8811 - "Nodoklis no nerezidentiem izmaksātām summām".

Bankas, kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības atver atbilstošus kontus saskaņā ar savu kontu plānu.

2) kontam "Norēķini ar nerezidentiem" ir jāatver analītiskie konti katram nerezidentam. Visi ieraksti par kustību šajā kontā ir jāieraksta atsevišķā žurnālā pēc izmaksu veidiem un nodokļu likmēm.

Šie noteikumi attiecas arī uz bankām, kredītiestādēm un apdrošīnāšanas sabiedrībām.

42.7.Ienākumus no vērtspapīru un no nekustamā īpašuma pārdošanas Latvijas teritorijā, aprēķina un nodokļus ietur Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

42.8.Rezidentu grāmatvedības operācijas, kas saistītas ar norēķiniem ar nerezidentiem par maksājumiem, kas norādīti likuma 3.panta 4.daļas 2-7.punkta (izņemot izmaksas, kas atrunātas likuma 3.panta 5.daļā ), jāatspoguļo kontā "Norēķini ar nerezidentiem", neatkarīgi no tā vai vienlaicīgi ar izdarīto izmaksu tiek piestādīts rēķins vai dokuments par izpildītiem darbiem vai pakalpojumiem, intelektuālo īpašumu, par autortiesībām utt.

42.9.Kontu "Norēķini ar nerezidentiem" kreditē par faktiski izpildīto darbu, pakalpojumu un pārējām izmaksām, korespondējot to ar atbilstošu izdevumu uzskaites kontu debetu. Šo kontu kreditē atbilstoši nerezidenta norēķinu dokumentos vai citos identiskos dokumentos uzrādītajām summām, kas apstiprina izpildīto darbu, pakalpojumu vai arī citu vērtību pieņemšanu. Dokumentiem jāatbilst likuma "Par grāmatvedību" 7.pantam un arī likumam "Par nodokļiem un nodevām" . Šo kontu debetē, ja samaksa veikta caur banku, kasi vai arī ir nomaksāts natūrā, vekseļos utt., attiecīgi kreditējot kontu "Naudas līdzekļi" (vai citus attiecīgos kontus) par samaksāto summu (mīnus aprēķinātais nodoklis) un kreditējot kontu "Nodoklis no nerezidentam izmaksātām summām".

42.10.Lai uzskaitītu un pārskaitītu valsts budžetā no maksājumu summām aprēķinātās nodokļu summas, izmanto kontu "Nodoklis no nerezidentam izmaksātām summām". Taksācijas gada laikā valsts budžetam paredzētie maksājumi jāatspoguļo šī konta debetā un konta "Naudas līdzekļi" vai citu kontu kredītā, kuri domāti naudas līdzekļu uzskaitei.

42.11.Gadījumā, ja rezidents veiks iepriekšēju izmaksu (avansu) nerezidentam, tad no šīs summas jāatskaita pēc attiecīgās likmes aprēķināta ienākuma nodokļa summa, kura jāpārskaita valsts budžetam noteiktajā termiņā. Avansa maksājuma summu jāparāda kontā "Iepriekšējās izmaksas nerezidentiem".

42.12.Taksācijas gada beigās par pilnīgi nenomaksātām summām kontu "Nodoklis no nerezidentam izmaksātām summām" slēdz, pārnesot tās uz kontu "Norēķini par nodokļiem no nerezidentiem". Grāmatvedībā šo operāciju atspoguļo ar šādu ierakstu - konta "Nodoklis no nerezidentam izmaksātām summām" debets un konta "Norēķini par nodokļiem no nerezidentiem" kredīts. Ja nodokļu summa pārmaksāta, tad to noraksta uz kontu "Pārmaksātie nodokļi".

Piemēram: uzņēmums (rezidents) saskaņā ar līgumu izmaksā nerezidentam atalgojumu par tā īpašuma (ēkas) izmantošanu Latvijas Republikas teritorijā. Pēc līguma noteikumiem rezidentam jāizmaksā atalgojums līdz katra mēneša 25.datumam - Ls 100.

Pieņemsim, ka piemērā minēto ēku izmanto tikai uzņēmējdarbības veikšanai. Pirmā izmaksa jāizmaksā 1995.gada aprīlī.

1) Atalgojums, ko rezidents maksā par īpašuma lietošanu nerezidentam, ir tā uzņēmējdarbības izdevumi, un grāmatvedībā tas jāatspoguļo šādi:

D Pārējās saimnieciskas darbības izmaksas Ls 100

K Norēķini ar nerezidentiem Ls 100

2) 25.aprīlī uzņēmums (rezidents) izmaksā nerezidentam tam pienākošos summu Ls 95, no kura atskaitījis nodokli (Ls 100 - Ls 5). Saskaņā ar likumu nerezidenta atalgojuma summai aprēķināmā nodokļa likme ir 5 %. Tātad nodokļa summa, kas rezidentam jānomaksā ir Ls 5 ( Ls 100 x 5%).

D Norēķini ar nerezidentiem	Ls 100
K Naudas līdzekļi	Ls 95
K Nodoklis no nerezidentam izmaksājamās summas	Ls 5
3) Rezidents līdz nākošā mēneša 15.datumam pārskaita aprēķināto nodokļa summu Ls 5 valsts budžetam. Pārskaitījuma datums 1995.gada 7.maijs.
D Norēķini par nodokli no nerezidenta	Ls 5

42.13.Ja nodokļa maksātāji attiecīgo nodokli , kas noteikts saskaņā ar likuma 3.panta 4. daļas 2. - 7. punkta likmēm, ieturējuši nepilnā apmērā (dekl.47.r.6.aile), tad proporcionāli tiek palielināts apliekamais ienākums ( likuma 6. panta 4. daļa - dekl.47.r. 7.ailes summu uzrāda dekl.8.r.) .

42.14.Lai atspoguļotu grāmatvedībā likuma 12.panta 3.daļā minētās izmaksas par aizņēmumiem un tiem līdzīgiem maksājumiem, nodokļu vajadzībām ir jāatver kontu grupā 5.5. analītiskie konti katram darījumam:

1) jāatver nodokļu vajadzībām konts 5712 - "Norēķini par nodokļiem no rezidentiem", konts 2352 - "Iepriekšējās izmaksas rezidentiem" (avanss), konts 8811 - "Nodoklis no rezidentiem izmaksātām summām".

Bankas, kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības atver atbilstošus kontus saskaņā ar savu kontu plānu.

2) kontam "Norēķini ar rezidentiem" ir jāatver analītiskie konti katram rezidentam. Visi ieraksti par kustību šajā kontā ir jāieraksta atsevišķā žurnālā pēc izmaksu veidiem un nodokļu likmēm.

Šie noteikumi attiecas arī uz bankām, kredītiestādēm un apdrošīnāšanas sabiedrībām.

42.15.Ienākumus no vērtspapīru un no nekustamā īpašuma pārdošanas Latvijas teritorijā, aprēķina un nodokļus ietur Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

42.16.Rezidentu grāmatvedības operācijas, kas saistītas ar norēķiniem ar rezidentiem par maksājumiem, kas norādīti likuma 12.panta 3.daļā (izņemot izmaksas, kas atrunātas likuma 3.pantā 5.daļā ), jāatspoguļo kontā "Norēķini ar rezidentiem", neatkarīgi no tā vai vienlaicīgi vai iepriekš tika veikta samaksa par piestādīto rēķinu vai citu dokumentu par izpildītiem darbiem vai pakalpojumiem, intelektuālo īpašumu, par autortiesībām utt.

42.17.Kontu "Norēķini ar rezidentiem" kreditē par faktiski izpildīto darbu, pakalpojumu un pārējām izmaksām, korespondējot to ar šo vērtību, procentu un citu atbilstošu izdevumu uzskaites kontu debetu. Šo kontu kreditē atbilstoši nerezidenta norēķinu dokumentos vai identiskos citos dokumentos uzrādītajām summām, kas apstiprina izpildīto darbu, pakalpojumu vai arī citu vērtību pieņemšanu. Dokumentiem jāatbilst likuma "Par grāmatvedību" 7.pantam un arī likumam "Par nodokļiem un nodevām". Šo kontu debetē, ja samaksa veikta caur banku, kasi vai arī ir nomaksāts natūrā, vekseļos utt., attiecīgi kreditējot kontu "Naudas līdzekļi" (vai citus attiecīgos kontus) par samaksāto summu (mīnus aprēķinātais nodoklis) un kreditējot kontu "Nodoklis no rezidentam izmaksātām summām".

42.18.Lai uzskaitītu un pārskaitītu valsts budžetā no maksājumu summām aprēķinātās nodokļu summas, izmanto kontu "Nodoklis no rezidentam izmaksātām summām". Taksācijas gada laikā valsts budžetam paredzētie maksājumi jāatspoguļo šī konta debetā un konta "Naudas līdzekļi" vai citu kontu kredītā, kuri domāti naudas līdzekļu uzskaitei.

42.19.Gadījumā, ja rezidents veiks iepriekšēju izmaksu (avansu) rezidentam, tad no šīs summas jāatskaita pēc attiecīgās likmes aprēķināta ienākuma nodokļa summa, kura jāpārskaita valsts budžetam noteiktajā termiņā. Avansa maksājuma summu jāparāda kontā "Iepriekšējās izmaksas rezidentiem".

42.20.Taksācijas gada beigās par pilnīgi nenomaksātām summām kontu "Nodoklis no rezidentam izmaksātām summām" slēdz, pārnesot tās uz kontu "Norēķini par nodokļiem no rezidentiem". Grāmatvedībā šo operāciju atspoguļo ar šādu ierakstu - konta "Nodoklis no rezidentam izmaksātām summām" debets un konta "Norēķini par nodokļiem no rezidentiem" kredīts. Ja nodokļu summa pārmaksāta, tad to noraksta uz kontu "Pārmaksātie nodokļi".

Piemērs. Mātes uzņēmums aizdeva meitas uzņēmumam Ls 10000, prasot par to 10 procentus mēnesī. Aizdevuma atdošanas termiņš - viens gads. Meitas uzņēmumam līdz katra mēneša 25.datumam jānomaksā procentu maksājumi.

Katra mēneša maksājumu summa ir Ls 1000 (Ls 10000 x 10 %).

1) saņemto aizdevumu meitas uzņēmums grāmatvedībā atspoguļo šādi:

K Naudas līdzekļi	Ls 5
D Naudas līdzekļi	Ls 10000

2) aprēķināto maksājumu summu, kas jānomaksā mātes uzņēmumam, jāatspoguļo šādi:

K Citi aizņēmumi	Ls 10000
D Dažādi izdevumi (Citi izdevumi)	Ls 1000
K Norēķini par parādiem mātes uzņēmumam	Ls 1000
3) mātes uzņēmumam samaksāti procenti par aizņēmumu, atskaitot aprēķināto un ieturēto nodokli Ls 100 (Ls 1000 x 10 %):
D Norēķini par parādiem mātes uzņēmumam	Ls 1000
K Naudas līdzekļi	Ls 900
K Nodoklis no rezidentam izmaksātām summām	Ls 100
4) valsts budžetam pārskaita nodokli, kas ieturēts no procentu maksājumiem:
D Nodoklis no rezidentam izmaksātām summām	Ls 100
K Naudas līdzekļi	Ls 100

42.21.Ja nodoklis, kas noteikts ar likuma 12.panta 3. un 4. daļu , ieturēts nepilnā apmērā, tad starpība piedzenama no uzņēmuma - attiecīgo maksājumu izdarītāja - bezstrīdus kārtībā.

 

 

V daļa. Nodokļa maksātāju

taksācijas gada nodokļa avansa maksājumi

 

43.Nodokļa maksātāji taksācijas gada nodokļa avansa maksājumus izdara pamatojoties uz pirmstaksācijas gada deklarācijas VI daļas datiem.

43.1.Deklarācijas 49.rindā uzrāda pirmstaksācijas gada deklarācijas 51.rindas summu.(Sastādot deklarāciju par 1995.gadu 49.r. nav aizpildāma.)

43.2.Deklarācijas 50.rindas summu aprēķina no taksācijas gadam aprēķinātā nodokļa summas (dekl.33.r.), kurai piemērotas mazumtirdzniecības cenu indeksa izmaiņas,atņemot pirmstaksācijas gada dekl.49.r. summu,kurai piemērots koeficients četri, un iegūto summu izdalot ar astoņi.(Sastādot deklarāciju par 1995.gadu 50.r. nav aizpildāma.)

43.3.Deklarācijas 51. rindas summu aprēķina taksācijas gadam aprēķināto nodokļa summu, kurai piemērots mazumtirdzniecības cenu indeks, izdalot ar divpadsmit.

 

Deklarācijas VI daļas aizpildīšanas shēma.

 

Par 1995. gadu	Par 1996. gadu
33. r.	Ls 2200,-	33. r.	Ls 1800,-
49. r.	-	49. r. 1997. gadam	Ls 183,-
50. r.	-	50. r. 1997. gadam	Ls 133,-
		[(1800 x ind.izm.) - (183 x 4)] : 8
51. r. 1997. gadam	Ls 183,-	51. r. 1998. gadam	Ls 150,-
	(2200 x ind.) : 12		(1800 x ind.) : 12

 

44.Uzņēmumi taksācijas gada laikā līdz katra mēneša 15. datumam ( ieskaitot) izdara šādus nodokļa avansa maksājumus valsts budžetā :

Piemērs .

1) Aprēķinātais nodoklis pirms pirmstaksācijas gadā	2200,-
2) Taksācijas gadā iemaksa budžetā (janvāris - aprīlis)
(1. rinda x ind.) :12	183,-
3) Aprēķinātais nodoklis pirmstaksācijas gadā	1800,-
4) Ikmēneša maksājumi budžetā ( maijs- decembris)
(3. rinda x ind.izm.) - (2. rinda x 4)	133,-

8

 

44.1. Uzņēmumi, kuri darbojušies nepilnu pirmstaksācijas gadu, nodokļa avansa maksājumus aprēķina šādi:

Piemērs.

1) Aprēķinātais nodoklis pirmstaksācijas gadā ( nostrādāti 6 mēneši)	1900,-
2) Taksācijas gadā iemaksa budžetā ( janvāris - aprīlis)	-
3) Ikmēneša maksājumi ( maijs- decembris)

8

 

44.2.Uzņēmumi, kuri darbojušies nepilnu gadu pirms pirmstaksācijas gada, nodokļa avansa maksājumus aprēķina šādi:

Piemērs.

1) Aprēķinātais nodoklis pirms pirmstaksācijas gadā

(1. rinda x ind.) : 6x12	475,-
(nostrādāti 6 mēneši)	1700,-
2) Taksācijas gadā iemaksa budžetā (janvāris- aprīlis)
(1.rinda x ind.) : 6	283,-

4) Ikmēneša maksājumi ( maijs- decembris)

3) Aprēķinātais nodoklis pirmstaksācijas gadā

2800,-

8

ind. - mazumtirdzniecības cenu indekss pirmstaksācijas gadā

ind. izm. - mazumtirdzniecības cenu indeksa izmaiņas pirmstaksācijas gadā

 

44.3.Nodokļa maksātāji, kas veic lauksaimniecisko darbību un 90 procentus gada ienākumu gūst no pašražotās lauksaimnieciskās produkcijas un lauksaimniecisko pakalpojumu realizācijas, nodokļa avansa maksājumus izdara labprātīgi.

45.Nodokļa maksātāji, kuriem piemēro nodokļa atvieglojumus saskaņā ar likuma "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" 10. panta normām, ikgadējās nodokļa deklarācijas aizpilda vispārējā kārtībā .

Ja pirmstaksācijas gadā bija nodokļa atvieglojums 100 procentu apmērā, bet taksācijas gadā - 50 procentu , nosakot taksācijas gada faktisko avansa maksājumu summas ,tās ir jākoriģē, reizinot tās ar koeficientu 0,5 .

46.Nodokļu maksātāji,kuri piemēro likuma 17.pantā minētās nodokļu atlaides,avansa maksājumiem piemēro koeficientu 0.75.

47.Nodokļa maksātāji, kuriem iepriekšējā gada ikmēneša avansa maksājumi nepārsniedz Ls 500 , avansa maksājumus var izdarīt vienreiz ceturksnī - līdz kārtējam ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam ieskaitot .

 

VI daļa

par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtību avansa maksājumu daļā publicēta "LV" 1995.g. 6.aprīlī, nr.54.

 

 

VII daļa. Nodokļu aprēķināšanas un

uzskaites atspoguļošanas metodika grāmatvedībā

saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" un likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"

 

Lai varētu atspoguļot grāmatvedībā operācijas, kas saistītas ar nodokļu aprēķināšanu, ieturēšanu un pārskaitīšanu, vajag atvērt un izmantot šādus kontus:

1) 5710 "Norēķini par uzņēmumu ienākuma nodokli"

5711 "Norēķini par nodokļiem no nerezidentiem"

5712 "Norēķini par nodokļiem no rezidentiem"

2) 5720 "Norēķini par iedzīvotāju ienākuma nodokli"

3) 5721 "Norēķini par pievienotās vērtības nodokli" (apgrozījuma nodoklis)

4) 5733 "Norēķini par zemes nodokli"

5) 5723 "Norēķini par īpašuma nodokli"

6) 5724 "Norēķini par sociālo nodokli 1%"

7) 5725 "Norēķini par sociālo nodokli 37%"

8) 5728 "Norēķini par dabas resursu nodokli"

9) 5722 "Norēķini par akcīzes nodokli"

Bankas, kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības atver analoģiskus kontus saskaņā ar saviem apstiprinātiem kontu plāniem.

 

Uzņēmumu ienākuma nodokļa atspoguļošanas kārtība grāmatvedībā

Taksācijas gada laikā faktiskos avansa maksājumus vajag atspoguļot konta 8810 "Nodoklis no peļņas" debeta un konta "Naudas līdzekļi" vai citu kontu kredītā, kuri domāti naudas līdzekļu uzskaitei.

Pēc tam, kad apstiprināts nodokļa gada aprēķins no apliekamā ienākuma saskaņā ar deklarāciju, tajā norādītā nodokļa summa par gadu jāatspoguļo konta "Peļņa vai zaudējumi" debetā un konta 8810 "Nodoklis no peļņas" kredītā.

Taksācijas gada beigās konts 8810 "Nodoklis no peļņas" jāslēdz, pārnesot tā kredītsaldo uz konta 5710 "Uzņēmuma ienākuma nodoklis" kredītu. Ja kontā 8810 "Nodoklis no peļņas" ir debetsaldo, tad to slēdzot pārnes uz konta 2390 "Pārmaksātie nodokļi" debetu.

Bankas, kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības veic šo operāciju atspoguļošanu analoģiski.

 

Akcīzes nodokļa atspoguļošanas kārtība grāmatvedībā

Lai aprēķinātu, ieturētu un nomaksātu akcīzes nodokli valsts budžetā, grāmatvedībā jāizmanto konts 5722 "Norēķini par akcīzes nodokli".

Akcīzes nodokļa summa norēķinu dokumentos par nosūtīto produkciju, precēm tiek izdalīta atsevišķi un realizācijas ieņēmumi tiek iegrāmatoti šādi: konta 5310 "Norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem" debetā parāda summu, kas norādīta norēķinu dokumentos un konta 6220 "Ar īpašiem nodokļiem apliekami pārdošanas ieņēmumi" kredītā parāda vērtību bez akcīzes nodokļa summas un apgrozījuma nodokļa summas un konta 5722 "Norēķini par akcīzes nodokli" kredītā parāda akcīzes nodokļa summas lielumu.

Taksācijas gada laikā akcīzes nodokļa faktiskie maksājumi jāatspoguļo konta 5722 "Norēķini par akcīzes nodokli" debetā un konta 2.6. "Naudas līdzekļi" vai citu kontu, kuri domāti naudas līdzekļu uzskaitei, kredītā.

 

Zemes nodokļa atspoguļošanas kārtība grāmatvedība

Taksācijas gada laikā zemes nodokļa faktiskie maksājumi jāatspoguļo konta 8830 "Zemes nodoklis" debetā un konta 2.6. "Naudas līdzekļi" vai citu kontu, kuri domāti naudas līdzekļu uzskaitei, kredītā.

Pēc tam, kad sastādīts uzņēmuma gada pārskats, aprēķināto zemes nodokļa summu par taksācijas gadu jāatspoguļo konta 8.7. "Peļņa vai zaudējumi" debetā un konta 8830 "Zemes nodoklis" kredītā.

Taksācijas gada beigās konts 8830 "Zemes nodoklis" jāizslēdz, pārnesot šī konta kredītsaldo uz konta 5733 "Norēķini par zemes nodokli" kredītu. Ja kontam ir debetsaldo, to pārnes uz konta 2390 "Pārmaksātie nodokļi" debetu.

Bankas, kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības veic šo operāciju atspoguļošanu analoģiski.

 

Īpašuma nodokļa atspoguļošanas kārtība grāmatvedībā

Taksācijas gada laikā īpašuma nodokļa faktiskie maksājumi jāatspoguļo konta 8831 "Īpašuma nodoklis" debetā un konta 2.6. "Naudas līdzekļi" vai citu kontu, kuri domāti naudas līdzekļu uzskaitei, kredītā.

Pēc tam, kad uzņēmumā sastādīts gada pārskats, aprēķināto īpašuma nodokļa summu par taksācijas gadu jāatspoguļo konta 8.7. "Peļņa vai zaudējumi" debetā un konta 8830 "Īpašuma nodoklis" kredītā.

Taksācijas gada beigās konts 8831 "Īpašuma nodoklis" jāizslēdz, pārnesot šī konta kredītsaldo uz konta 5723 "Norēķini par īpašuma nodokli" kredītu. Ja kontam ir debetsaldo, to pārnes uz konta 2390 "Pārmaksātie nodokļi" debetu.

Bankas, kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības veic šo operāciju atspoguļošanu analoģiski.

 

Sociālā nodokļa atspoguļošanas kārtība grāmatvedībā

Sociālo nodokli atspoguļo saskaņā ar likumu "Par sociālo nodokli" un instrukciju par sociālā nodokļa pieskaitījumu un maksājumu izdarīšanu sociālās apdrošināšanas izmaksām, ko veic darba devējs.

Šos līdzekļus uzskaita konta 5725 "Norēķini par sociālo nodokli" kredītā (37%) un konta 5724 "Norēķini par sociālo nodokli" (1%) kredītā, korespondējot tos ar konta 7310 "Sociālais nodoklis" debetu vai ar konta 3.4. "Nesadalītā peļņa" debetu.

Ja uzņēmumam uzskaitīta soda nauda par pārkāpumiem pabalstu izmaksā vai par nesavlaicīgu pārskatu iesniegšanu, to grāmato konta 8260 "Samaksātās soda naudas"debetā un konta 5725 "Norēķini par sociālo nodokli" (37%) vai 5724 "Norēķini par sociālo nodokli" (1%) kredītā.

Ja uzņēmumā ir izmaksāti pabalsti no sociālās nodrošināšanas līdzekļiem, tad grāmatvedībā tas tiek atspoguļots 5725 "Norēķini par sociālo nodokli" debetā un 2610 "Naudas līdzekļi" kredītā.

Uzņēmums pārskaita budžetā iepriekšējā perioda parādu, tad tas tiek atspoguļots 5725 "Norēķini par sociālo nodokli" debetā un konta 2.6. "Naudas līdzekļi" kredītā. Samaksātā soda nauda budžetā par laikā neizdarītiem maksājumiem, tad jāatspoguļo 5725 "Norēķini par sociālo nodokli" debetā un 2610 "Naudas līdzekļi" kredītā.

Aprēķināto sociālā nodokļa 1 procentu nomaksā darba ņēmējs, atspoguļo 5724 "Norēķini par sociālo nodokli" (1%) kredītā un 5610 "Norēķini par darba algu" debetā.

Gadījumos, ja uzņēmums no sociālās nodrošināšanas nodaļas saņem līdzekļus sociālo izmaksu segšanai, tad to atspoguļo konta 5725 "Norēķini par sociālo nodokli" kredītā un 2.6. "Naudas līdzekļi" debetā.

Neapmaksātais parāds budžetā par sociālo nodokli tiek atspoguļots konta 5725 "Norēķini par sociālo nodokli" (37%) un 5724 "Norēķini par sociālo nodokli" (1%) kredītā.

 

Dabas resursu nodoklis

Gada laikā aprēķinātais dabas resursu nodoklis tiek atspoguļots konta 7180 "Pārējie materiālie izdevumi (nodoklis par dabas resursu izmantošanu) debetā un konta 5728 "Nodoklis par dabas resursiem" kredītā. Gada beigās konts 7180 "Pārējie materiālie izdevumi (nodoklis par dabas resursu izmantošanu) tiek slēgts un limita robežās esošās summas tiek pārnestas uz konta 8610 "Peļņa vai zaudējumi" debetu, bet virslimita summas uz kontu 8820" "Nodoklis par dabas resursu izmantošanu no peļņas maksājamā daļā. Tālāk savukārt konts 8820 "Nodoklis par dabas resursu izmantošanu no peļņas maksājamā daļā" tiek slēgts un pārnests uz kontu 3410 "Pārskata gada nesadalītā peļņa".

Gadījumā, ja uzņēmums aprēķinot peļņu vai zaudējumus ir ieslēdzis izdevumos visu nodokļa summu par dabas resursu izmantošanu, tad par virslimita summu ir jāpalielina ar nodokli apliekamais ienākums saskaņā ar likuma 6.panta 3.daļu .

 

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Lai nodrošinātu darba algas aprēķināšanu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšanu un maksāšanas uzskaiti, darba devējs atver katram darba ņēmējam personīgo kontu, kurā tiek izdarīti ieraksti par algas aprēķināšanu un nodokļu ieturēšanu.

Atspoguļojot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālo nodokli (1%) saistītās operācijas grāmatvedībā, piemēro šādus kontus:

- personāla izmaksas;

- norēķini par darba algu;

- norēķini par sociālo nodokli (1%);

- norēķinu konti bankās.

Par nostrādāto laika periodu uzņēmumā ir aprēķināti ienākumi un izmaksāta darba alga un prēmijas.

Darba devējs katra darbinieka personīgajā kontā izdara ierakstus par aprēķināto darba algu un ieturējumiem no tās.

Aprēķinot algas nodokli, vispirms darba alga jāsamazina par sociālo nodokli (1%), neapliekamo minimumu un atvieglojumiem (ja tādi pienākas), pārējais tiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli pēc 25 procentu likmes. Ja darba vietā iesniegta nodokļu karte, tad ienākumi samazināmi par sociālo nodokli (1%) un pārējais aplikts ar ienākuma nodokli (25%).

Grāmatvedībā visas aprēķinātās summas, kas būs izmaksātas personālam, tiek uzskaitītas kontā 5610 "Norēķini par darba samaksu". Šeit būs aprēķināta alga, prēmijas, piemaksas, slimības pabalsti utt. Konts 5610 ir bilances pasīva konts un aprēķinātām summām jābūt kredītā, bet debetā ir 7.kontu grupas konti.

Ja ir aprēķinātas strādnieku algas, tiek izmantots konta 7210 "Strādnieku algas" debets, administrācijas personāla algas, tad konts 7220, ja sociālās infrastruktūras iestāžu un pasākumu darbinieku algas - 7230, un ja maksā algu natūrā, tad konts 7240 "Pārējās personāla izmaksas".

Ieturētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis atspoguļojas konta 5610 "Norēķini par darba samaksu " debetā un konta 5720 "Norēķini par citiem nodokļiem, nodevām un maksājumiem budžetā" (Iedzīvotāju ienākuma nodoklis) kredītā.

Aprēķinātā darba alga tālāk tiek norakstīta uz izmaksām debetējot kontu 8610 un kreditējot 7. grupas kontus (7210, 7220, 7230, 7240).

Pievienotās vērtības nodokļa uzskaiti un atspoguļošanu grāmatvedībā līdz 1995.gada 1.maijam veic saskaņā ar instrukcijas 6-n " Par apgrozījuma nodokli" metodiskajiem norādījumiem.

 

(3.rinda x ind. izm.) - (2.rinda x 4)	208,-
		J. Ostaškovs,

1995.gada 30.martā

Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieka vietnieks