Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1995. gada 29. marta likums "Par pašvaldību budžetiem". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.04.1995., Nr. 59 https://www.vestnesis.lv/ta/id/34703-par-pasvaldibu-budzetiem

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par valsts meža izmantošanu

Vēl šajā numurā

18.04.1995., Nr. 59

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 29.03.1995.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par pašvaldību budžetiem

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Šis likums nosaka pašvaldību budžetu sastādīšanas un izpildes kārtību Latvijas Republikā. Tas paredz pagastu, pilsētu un rajonu pašvaldību patstāvīgo budžetu veidošanas nosacījumus.

2.pants. Pašvaldību budžetu mērķis ir noteikt un pamatot, kāds līdzekļu apjoms tām nepieciešams ar likumu noteikto funkciju, uzdevumu un brīvprātīgo iniciatīvu izpildei periodā, kuram šie līdzekļi ir paredzēti.

3.pants. Pašvaldības savus budžetus sastāda, apstiprina un izpilda patstāvīgi, ievērojot likumus un Ministru kabineta noteikumus.

4.pants. Pašvaldību budžetu izdevumi saimnieciskajā gadā nedrīkst pārsniegt līdzekļu daudzumu, kuru veido attiecīgā gada budžetā paredzētie ieņēmumi kopā ar iepriekšējā gada līdzekļu atlikumu.

5.pants. Pašvaldību budžetus sastāda saimnieciskajam gadam, kas sākas katra gada 1.janvārī un beidzas 31.decembrī.

6.pants. Pašvaldību budžetu sastādīšanas un izlietošanas process ir atklāts. Ar informāciju par budžeta projektu un apstiprināto budžetu — atbilstoši šā likuma 16. un 17.pantam — un budžeta izpildi — atbilstoši šā likuma 34.pantam — var netraucēti iepazīties attiecīgās pašvaldības iedzīvotāji, ikviena masu informācijas līdzekļa žurnālisti un attiecīgajā administratīvajā teritorijā izvietoto valsts un pašvaldības iestāžu amatpersonas.

II nodaļa. Pašvaldību budžetu tiesības

7.pants. (1) Pašvaldību budžetu tiesības, arī patstāvību, un attiecības ar valsts budžetu un citu pašvaldību budžetiem nosaka šis likums, likums "Par budžetu un finansu vadību", likums "Par pašvaldībām", nodokļu likumi un citi likumdošanas akti.

(2) Pašvaldības patstāvīgi sastāda, apstiprina un izpilda savus budžetus. Valsts pārvaldes institūcijas nedrīkst iejaukties pašvaldību budžetu veidošanā un izpildē, ja to neparedz likums. Rajona pašvaldības institūcijas ir tiesīgas piedalīties rajona pilsētu un pagastu budžetu sastādīšanā un izpildē tikai likumā paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā.

8.pants. Nodokļu un nodevu maksājumus pašvaldību budžetos nodrošina un kontrolē Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

9.pants. Pašvaldībām ir tiesības piemērot nodokļu atvieglojumus maksājumiem, kuri pašvaldību budžetos tiek maksāti konkrētajā nodokļu likumā paredzētajā kārtībā, kā arī uzlikt pašvaldību nodevas un noteikt to likmes likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.

III nodaļa. Pašvaldību budžetu iedalījums

10.pants. (1) Pašvaldību budžeti kopā ar valsts budžetu informatīviem mērķiem veido Latvijas Republikas kopbudžetu.

(2) Informatīviem mērķiem veido arī visu pašvaldību budžetu kopsavilkumu — pašvaldību kopbudžetu, atsevišķu rajonu pašvaldību budžetu kopsavilkumu — rajona kopbudžetu un citus statistiskos kopsavilkumus.

11.pants. Pašvaldību budžetos ir ieņēmumu daļa un izdevumu (finansējumu) daļa. Ieņēmumu un izdevumu klasifikāciju nosaka finansu ministrs.

12.pants. Pašvaldību budžeti sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta. Pašvaldību speciālo budžetu izveido likumā "Par budžetu un finansu vadību" noteiktajos gadījumos.

IV nodaļa. Pašvaldību budžetu sastādīšanas un apstiprināšanas kārtība

13.pants. Pašvaldību budžetu sastādīšanas sākumstadijā Ministru kabinets, pamatojoties uz aprēķiniem, kas raksturo pašvaldību budžetu daļu Latvijas Republikas kopbudžetā un valsts budžeta dotāciju nepieciešamību saistībā ar valsts budžeta līdzekļu iespēju un pašvaldību izpildāmo funkciju kopējo novērtējumu, saskaņo ar pašvaldībām plānojamā saimnieciskā gada valsts budžeta dotāciju kopapjomu pašvaldību finansu izlīdzināšanai un plānojamā saimnieciskā gada valsts budžeta kopapjomu un tā sadalījumu starp pašvaldībām. Saskaņošanas procesā Ministru kabinetu pārstāv finansu ministrs vai viņa pilnvarota persona, bet pašvaldības — pašvaldību sabiedriskā organizācija, kas izveidota atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 96.panta prasībām. Sarunu rezultāti tiek noformēti protokola veidā. Sarunu protokols par vienošanos vai domstarpībām pievienojams attiecīgajiem likumprojektiem, ko Ministru kabinets nosūta Saeimai.

14.pants. Pagastu, pilsētu un rajonu pašvaldības budžetus sastāda patstāvīgi, atbilstoši likumiem, Ministru kabineta noteikumiem, izstrādāšanas grafikam un Finansu ministrijas norādījumiem saskaņā ar tās kompetenci.

15.pants. Pagastu, pilsētu un rajonu domju (padomju) priekšsēdētāji ir atbildīgi par pašvaldību budžetu sastādīšanu un apstiprināšanu Ministru kabineta noteiktajos termiņos.

16.pants. (1) Pašvaldības budžeta dokuments ietver:

1) skaitlisku informāciju par budžeta ieņēmumiem atbilstoši šā likuma V nodaļā noteiktajiem ieņēmumu avotiem un finansu ministra noteiktajai klasifikācijai;

2) datus par iepriekšējā saimnieciskā gada budžeta līdzekļu atlikumu, kā arī par pašvaldības parādiem;

3) katrai izdevumu kategorijai iedalīto līdzekļu apjomu atbilstoši finansu ministra noteiktajai klasifikācijai, kā arī kases apgrozāmo līdzekļu apjomu;

4) nākamajā saimnieciskajā gadā pašvaldības budžeta ietvaros izmantojamo kredītu apjomus;

5) neparedzētiem izdevumiem iedalīto budžeta līdzekļu apjomus;

6) informāciju par ieņēmumiem no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda vai par maksājumiem tajā;

7) informāciju par visām pašvaldības saistībām un dotajām garantijām;

8) informāciju par speciālajiem budžetiem;

9) citu informāciju, kuru dome (padome) atzīst par nepieciešamu.

(2) Pašvaldības budžetā var paredzēt līdzekļus neparedzētiem izdevumiem, kuru apjoms nedrīkst pārsniegt 2 procentus no saimnieciskajā gadā plānotajiem pašvaldības izdevumiem. Lēmumu par līdzekļu izlietošanu neparedzētiem izdevumiem pieņem pašvaldības dome (padome).

17.pants. Pagasta, pilsētas un rajona budžetam pievienojams paskaidrojuma raksts, kas ietver:

1) domes (padomes) priekšsēdētāja ziņojumu, kurā sniegta informācija par pagasta, pilsētas vai rajona ekonomisko un sociālo situāciju, pašvaldības uzdevumiem nākamajā saimnieciskajā gadā un piecos turpmākajos gados;

2) informāciju par to, kāds līdzekļu apjoms paredzēts izdevumiem katrā budžeta klasifikācijas kategorijā, un informāciju par katra finansējuma mērķi;

3) ja budžetā paredzēta tāda uzdevuma finansēšana, kura izpilde pārsniedz saimnieciskā gada ietvarus, — turpmākajos gados paredzētos budžeta izdevumus līdz uzdevuma pabeigšanai, kā arī ikgadējos ekspluatācijas izdevumus;

4) kopsavilkumu pa budžeta klasifikācijas kategorijām budžeta ieņēmumu daļā un izdevumu daļā;

5) parādu un garantiju finansiālo saistību izklāstu kārtējā saimnieciskajā gadā un piecos turpmākajos gados.

18.pants. Ja līdz saimnieciskā gada sākumam nav stājies spēkā ikgadējais valsts budžeta likums, finansu ministrs apstiprina izdevumus no līdzekļiem — dotācijas un mērķdotācijas pašvaldībām — ar noteikumu, ka:

1) izdevumi mēnesī nepārsniedz divpadsmito daļu no iepriekšējā gada attiecīgā finansējuma;

2) pilnvarojums, kas piešķirts saskaņā ar šo nosacījumu, izbeidzas, tiklīdz stājas spēkā ikgadējais valsts budžeta likums.

19.pants. Ja līdz saimnieciskā gada sākumam pašvaldības budžets nav apstiprināts, pašvaldības izdevumi mēnesī nedrīkst pārsniegt divpadsmito daļu no iepriekšējā gada izdevumiem ar noteikumu, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pašvaldībai nesamazinās izpildāmo funkciju apjoms.

V nodaļa. Pašvaldību budžetu ieņēmumi

20.pants. Pagastu, pilsētu un rajonu budžetu ieņēmumus veido atskaitījumi no valsts nodokļiem un nodevām, pašvaldību nodevas, valsts budžeta dotācijas un mērķdotācijas, dotācijas un mērķdotācijas no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda, maksājumi no pašvaldību savstarpējās palīdzības fondiem, maksājumi par pakalpojumiem, atskaitījumi no pašvaldību uzņēmumu peļņas, ieņēmumi no pašvaldību īpašuma iznomāšanas (izīrēšanas), īpašuma pārdošanas un citi ar likumu noteikti ieņēmumi.

21.pants. (1) Lai pašvaldībām nodrošinātu līdzīgus apstākļus to funkciju izpildei, izveido pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu. Līdzekļu ieskaitīšanu pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā no pašvaldību vai valsts ieņēmumiem, kā arī no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda izmaksājamo dotāciju un mērķdotāciju apjomus nosaka atsevišķs likums.

(2) Lai nostiprinātu reģionu ekonomisko bāzi un nodrošinātu valsts funkciju izpildi, no valsts budžeta var piešķirt dotācijas un mērķdotācijas noteiktu uzdevumu izpildei. Dotācijas un mērķdotācijas, kas no valsts budžeta tiek piešķirtas noteiktu uzdevumu izpildei, nav pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda sastāvdaļa.

VI nodaļa. Pašvaldību aizņēmumi, garantijas un galvojumi

22.pants. (1) Pašvaldības var ņemt aizņēmumus Ministru kabineta noteiktajos apjomos un kārtībā tikai ar domes (padomes) lēmumu.

(2) Aizņēmumus pašvaldības var ņemt Latvijā vai ārvalstīs, izlaižot vērtspapīrus vai noslēdzot aizņēmuma līgumus.

(3) Aizņēmumus drīkst izmantot tikai apropriācijas kārtībā.

(4) Pašvaldības nedrīkst garantēt aizņēmumus ar īpašumiem, kas nepieciešami pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildei.

23.pants. Budžeta un finansu vadības nolūkā, lai segtu īslaicīgu pašvaldības finansu līdzekļu deficītu, pašvaldības var ņemt īstermiņa aizņēmumus. Aizņēmumi no valsts budžeta pašvaldībām jāatmaksā līdz saimnieciskā gada beigām.

24.pants. Lai īstenotu ekonomiskās un sociālās programmas, kurām nepieciešamas investīcijas, pašvaldības var ņemt ilgtermiņa aizņēmumus. Šādus aizņēmumus nedrīkst izmantot pašvaldību pastāvīgo (kārtējo) izdevumu finansēšanai.

25.pants. Pašvaldības nedrīkst ņemt ilgtermiņa aizņēmumus, ja:

1) tās nav izpildījušas agrāk noslēgto aizņēmuma līgumu noteikumus. Šādā gadījumā atļauju ņemt aizņēmumus var atjaunot tikai Ministru kabinets;

2) tās nav izpildījušas vērtspapīru izlaišanas noteikumus. Šādā gadījumā atļauju ņemt aizņēmumus var atjaunot tikai Ministru kabinets;

3) tās nav iesniegušas valsts kases noteiktos pārskatus;

4) tās vai to uzņēmumi nav samaksājuši nodokļus likumā paredzētajā kārtībā.

26.pants. (1) Garantijas un galvojumus pašvaldības var dot tikai tām pašvaldības iestādēm, uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kurās attiecīgās pašvaldības kapitāla daļa pārsniedz 50 procentus.

(2) Tikai pašvaldības dome (padome), pieņemot par to lēmumu, var dot garantijas un galvojumus, kas uzliek saistības pašvaldības finansu līdzekļiem, ja:

1) garantijas un galvojumi nepārsniedz Ministru kabineta apstiprināto apjomu un nepārkāpj citus noteikumus;

2) dome (padome) ir saņēmusi un izskatījusi nepieciešamo pamatojumu un saistības sakarā ar ierosinātajām vai jau dotajām garantijām un galvojumiem;

3) pašvaldības budžeta izdevumi, kas saistīti ar garantiju un galvojumu saistību izpildi, budžetā ir attiecināmi uz pašvaldības parādu;

4) garantijas un galvojumi netiek nodrošināti ar pašvaldības īpašumu, kas nepieciešams pašvaldības pastāvīgo funkciju izpildei.

27.pants. (1) Par šā likuma VI nodaļas noteikumu izpildi atbild attiecīgās domes (padomes) priekšsēdētājs, kas pārstāv pašvaldību visos aizņēmuma, garantijas un galvojuma līgumos.

(2) Attiecīgās pašvaldības iedzīvotāji un jebkura masu informācijas līdzekļa žurnālists ir tiesīgs iepazīties ar pašvaldības noslēgtajiem aizņēmuma, garantijas un galvojuma līgumiem.

VII nodaļa. Pašvaldību budžetu izpilde

28.pants. Pašvaldību domes (padomes) organizē pašvaldību budžetu izpildi, nodrošina nodokļu iekasēšanu un līdzekļu racionālu izlietošanu, pamatojoties uz spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, Ministru kabineta un Finansu ministrijas izstrādātajiem vispārējiem noteikumiem.

29.pants. Pašvaldība budžeta asignējumus var izdarīt vienīgi domes (padomes) apstiprinātajā budžetā paredzētajiem mērķiem. Asignējumi nedrīkst pārsniegt budžetā noteiktos apjomus.

30.pants. Pašvaldības budžeta izpildes gaitā likumā "Par pašvaldībām" un šajā likumā noteiktajā kārtībā dome (padome) ir tiesīga grozīt pašvaldības budžetu, arī apturēt asignējumus, samazināt vai palielināt uzdevumu finansējuma apjomus, paredzēt jaunu uzdevumu finansēšanu.

31.pants. Ar pašvaldības budžeta brīvajiem līdzekļu atlikumiem plānojamā saimnieciskā gada sākumā un ar summu, par kādu ieņēmumi pārsniedz izdevumus, rīkojas attiecīgā pašvaldība, paredzot līdzekļu izlietošanu apropriācijas kārtībā. Ja pēc budžetā paredzēto izdevumu segšanas izveidojas līdzekļu atlikums, no tā tiek veidoti kases apgrozāmie līdzekļi, kurus pašvaldība gada laikā var izmantot kases pagaidu iztrūkumu segšanai, bet kuri jāatjauno līdz gada beigām tādā apjomā, kādu, apstiprinot budžetu, noteikusi pašvaldība.

VIII nodaļa. Uzskaite un saimnieciskā gada pārskats par pašvaldības budžetu izpildi

32.pants. Pašvaldības budžeta norēķinus reģistrē pašvaldības grāmatvedības dokumentos Finansu ministrijas noteiktajā kārtībā. Grāmatvedības dokumentos nedrīkst izdarīt ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem.

33.pants. Pašvaldība iesniedz pārskatus un ziņojumus par budžeta, arī speciālā budžeta, ieņēmumu, izdevumu, aizņēmumu un saistību apjomu Ministru kabineta un Finansu ministrijas noteiktajā kārtībā.

34.pants. Saimnieciskā gada pārskats par pašvaldības budžeta izpildi atspoguļo pašvaldības finansiālo stāvokli un ietver:

1) pašvaldības budžeta (pamatbudžeta un speciālā budžeta) gada norēķinu slēguma bilanci, kas salīdzināta ar iepriekšējā gada bilanci;

2) ieņēmumus un izdevumus budžeta klasifikācijas griezumā salīdzinājumā ar apstiprināto budžetu un iepriekšējā gada rezultātiem;

3) pārskatu par līdzekļu atlikumiem, kas pārceļami uz nākamā gada budžetu;

4) salīdzinošo tabulu, kas atspoguļo neatmaksātos debitoru un kreditoru parādus;

5) pārskatu par neparedzētiem izdevumiem atvēlēto līdzekļu izlietojumu;

6) pārskatu par pašvaldības uzņēmumu finansiālo stāvokli;

7) citus paskaidrojumus, kurus dome (padome) uzskata par nepieciešamiem.

IX nodaļa. Atbildība un sankcijas

35.pants. Atbildību par likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktās pašvaldību budžetu sastādīšanas un izlietošanas kārtības neievērošanu un sankcijas par šīs kārtības pārkāpumiem nosaka likumi.

36.pants. Pašvaldību budžetu sastādīšanas un izlietošanas atbilstību likumiem, Ministru kabineta noteikumiem, kā arī domes (padomes) lēmumiem kontrolē pagastu, pilsētu vai rajonu pašvaldību revīzijas komisijas, kuras šo uzdevumu veikšanā ir tiesīgas pieaicināt zvērinātus revidentus vai auditorfirmas.

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par Latvijas Republikas budžeta tiesībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 29.nr.; 1992, 29./31.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 29.martā.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1995.gada 18.aprīlī  

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!