Par noziedzību Latvijā 1994.gadā

Iekšlietu ministrijas informācija un analīze

Saturā

1.Noziedzības stāvoklis Baltijas valstīs

2.Noziedzības stāvokļa raksturojums

3.Smagie noziegumi

4.Noziegumi pret īpašumu

5.Noziegumi ekonomikas sfērā

6.Noziedzība ielās

7.Noziedzība republikas lielajās pilsētās un lauku rajonos

8.Nepilngadīgo personu izdarīto noziegumu raksturojums

9.Noziegumus izdarījušo personu sociālkriminoloģiskais raksturojums

10.Neatklātie noziegumi

11.Transporta policijas kompetencē esošie noziegumi

12.Noziegumi, kas izdarīti ieslodzījuma vietās

13.Ugunsdrošības stāvoklis

14.Ceļu satiksmes drošības stāvoklis

15.Interpola nacionālā centrālā biroja darbība

 

 

 

2. Noziedzības stāvokļa raksturojums

Reģistrētās noziedzības raksturojums

1994.gadā Latvijā reģistrēti 40983 noziegumi, kas ir par 22,4% mazāk nekā 1993.gadā (sk. diagrammu nr.1).

1.diagramma

Divdesmit gadu laikā noziegumu skaits Latvijā pieaudzis par 209,5%. Noziedzības līmeņa paaugstināšanās ir novērojama dažādos valsts iekārtas periodos (sk. tabulu nr.1).

1.tabula

Noziegumu reģistrācijas skaita dinamika Latvijā

no 1975. - 1994.gadam

Gadi	Reģistrēto	Ikgadīgais	Pieaugums (samazināšanās) %
	noziegumu	pieaugums
	kopējais skaits	(samazināšanās) %	1975	1986
1960	9000
1975	13240	+ 2,7	100,0	-
1980	20812	+ 1,5	+ 57,1	-
1981	20295	- 2,5	+ 48,9	-
1982	20262	- 0,1	+ 53,0	-
1983	24165	+ 19,2	+ 82,5	-
1984	24047	- 0,5	+ 81,6	-
1985	25303	+ 5,2	+ 91,1	-
1986	22307	- 11,8	+ 68,4	100
1987	21502	- 3,6	+ 62,4	- 3,6
1988	22991	+ 6,9	+ 73,6	+3,0
1989	29676	+ 29,1	+ 124,1	+ 33,0
1990	34686	+ 16,9	+ 161,9	+ 55,4
1991	41929	+ 20,9	+ 216,6	+ 87,9
1992	61871	+ 47,6	+ 367,3	+ 168,3
1993	52835	- 14,6	+ 299,0	+ 136,8
1994	40983	- 22,4	+ 209,5	+ 83,7

Ir bijuši stabilizācijas un pat noziedzības līmeņa samazināšanās periodi. Straujais noziedzības pieaugums 1983.gadā izskaidrojams ar toreiz izvirzītām prasībām un atbildību par noziegumu nereģistrēšanu. Sākoties pārbūves kustībai, notiek nozieguma līmeņa samazināšanās. Tālākajā periodā, kad darba novērtējumu neietekmēja reģistrēto noziegumu skaits, seko to pieaugums 1988. - 1992.gados. Paralēli tam lielā mērā pieaugumu 1990. - 1992.gados sekmē pārejas perioda nesakārtotība tiesībsargājošo institūciju darbā un likumdošanas un organizatoriskās nepilnības, kuras potenciālajās kriminogēnajās aprindās tiek izmantotas.

Salīdzinot mūsu valsts noziedzības statistiku ar civilizētās pasaules noziedzības līmeni redzams, ka 1992.gadā noziegumu skaits uz 100. 000 iedzīvotāju) Latvijā ir 2310; ASV - 5820; Francijā - 6169; Vācijā - 7031; Lielbritānijā - 7956, bet tradicionāli krimināli labvēlīgajā Japānā - 1834. Pie mums gandrīz kā Japānā, 2 reizes "labāk" kā ASV un Francijā un 3 reizes kā Vācijā un Lielbritānijā.

Pastāvošās noziedzības tendences visumā Latvijā ir līdzīgas noziedzības līmenim un dinamikai valstīs, kurās noris tirgus attiecību veidošanās, kam savukārt seko sociālo problēmu izteiktāka saasināšanās, izsaucot noziedzību. Stabilizējoties un pat samazinoties noziedzībai, tās struktūrā tomēr var novērot negatīvas tendences.

No Baltijas valstīm lielākais noziedzības līmenis uz 10. 000 iedzīvotāju novērojams Igaunijā, kurš ir 237,2.

2.tabula

Reģistrētās noziedzības struktūra

		1993.g.	1994.g.	+, - %
Reģistrēti noziegumi		52835	40983	-22,4
Smagie noziegumi	skaits	32491	23520	-28,1
	īpatsvars	61,5	57,4	-4,1
Kriminālpolicijas kompetencē
esošie noziegumi	skaits	48152	36055	-25,1
	īpatsvars	91,1	87,9	-3,2
Noziegumi ekonomikas sfērā	skaits	899	860	-4,3
	īpatsvars	1,7	2,0	+0,3
Noziegumi, kuri izdarīti ielās	skaits	9761	9415	-3,5
	īpatsvars	18,4	22,9	+4,5
Noziegumi transporta
policijas objektos	skaits	1184	926	-21,7
	īpatsvars	2,2	2,2

Paralēli reģistrēto noziegumu skaita samazinājumam 1994.gadā Latvijā notikušas arī dažas izmaiņas pašā noziedzības struktūrā (sk. diagrammu nr.2).

2.diagramma

 

Neskatoties uz to, ka mantiskie noziegumi turpina ieņemt vadošo vietu reģistrēto noziegumu struktūrā, novērojama zināma tendence to īpatsvaram samazināties vienlaicīgi sākoties nenozīmīgai noziegumu, kas izdarīti pret personu, skaita pieaugumam. Dotā tendence vērojama gan visā Latvijā, gan arī Rīgas pilsētā. Mantisko noziegumu īpatsvars, salīdzinot ar analoģisku laika periodu pagājušajā gadā, ir samazinājies par 8,1%, bet noziegumi, kas izdarīti pret personu, ir palielinājušies no 2,4% uz 3%.

Ikmēneša noziegumu reģistrācijas dinamika Latvijā un Rīgas pilsētā izskatās šāda (sk.diagrammu nr.3).

3.diagramma

 

Vidēji tiek reģistrēts noziegumu:

Latvijā	- ik mēnesi	Rīgā
1993.g. - 4403		1677
1994.g. - 3415		1478
	- ik diennakti
1993.g. - 145		55
1994.g. - 112		48
	- ik stundā
1993.g. - 6		2
1994.g. - 5		2
Dažu nozieguma veidu reģistrācija diennaktī
17,1	Zādzības no dzīvokļiem	8,5
11,6	Autotransporta zādzības	6,3
3,1	Laupīšanas	1,8
1,9	Smagi miesas bojājumi	1

Noziedzības līmenis Latvijā 1994.gadā ir 159,7 liels, t.i. par 43 vienībām mazāk nekā 1993.g. Augstākais noziedzības līmenis no lielākajām pilsētām ir Rīgā, Rēzeknē, Jelgavā, bet rajonos - Kuldīgas, Vidzemes pr-pilsēta, Rīgas, Jelgavas, Ziemeļu, Zemgales, Latgales pr-pilsētās un Centra rajonā (sk. diagrammu nr.4 ).

4.diagramma

 

3. Smagie noziegumi

Valstī 1994.gadā reģistrēti - 22864 smagi noziegumi, to īpatsvars noziegumu struktūrā - 55,7% (1993.g. - 60,1%). Vienlaikus ar kopējo reģistrēto noziegumu skaita samazinājumu par 22,4% un smago noziegumu skaita samazinājumu par 39,0% pēdējo struktūrā iezīmējas noziegumu skaita pieaugums, kas izdarīts pret personām. Tā slepkavību īpatsvars pieaudzis no 1,3 un 1,6 (Liepājas pilsētā, Zemgales priekšpilsētā, Ziemeļu, Jēkabpils, Cēsu, Liepājas, Limbažu un Gulbenes rajonos), smagie miesas bojājumi no 2,2 līdz 3,1 (Vidzemes, Zemgales priekšpilsētā, Kurzemes, Rēzeknes, Valkas, Valmieras un Ogres rajonos), bet izvarošanas no 0,4 līdz 0,5.

Laupīšanu īpatsvars pieaudzis no 3,7 līdz 4,9, bet Rīgas pilsētā no 5,7 līdz 6,9.

Noziegumu skaits, kuros pielietoti šaujamieroči pieaudzis par 89,1%, Rīgas pilsētā par 63,7%. Pie tam prakse rāda, ka daudzi smagie noziegumi tiek rūpīgi sagatavoti, kas savukārt apgrūtina to atklāšanu.

Izdarīto smago noziegumu sadale pa veidiem 5 gadu laikā attēlota diagrammā nr.5

5.diagramma

 

4. Noziegumi pret īpašumu

 

Mantisko noziegumu īpatsvars kopējās noziedzības struktūrā 1994.gadā ir 66,3% (27211) liels, salīdzinoši - 74,4% (39356) 1993.gadā. Reģistrēto zādzību skaita samazinājums iezīmējas visos Latvijas rajonos un pilsētās.

Dati par mantisko noziegumu galvenajiem veidiem apkopoti tabulā nr.3

 

3.tabula

1	Slepkavības	1 reizes 2,5 dienās
	1993.g.	1994.g.	+, -
Zādzības	39356	27211	-12145
t.sk.:
no dzīvokļiem	9075	6257	-2818
no tirdz.objektiem	3804	2028	-1776
transporta līdzekļu	4265	4266	1
t.sk.automašīnu	1864	2803	939
no automašīnām	3658	3085	-573
kabatas zādzības	557	727	170
dzīvokļu aplaupīšana	319	287	-32
viensētu aplaupīšanas	25	16	-9

 

Zādzību skaits absolūtos skaitļos 1994.gadā samazinājies par 12145. Vienlaicīgi uz šī fona ir notikušas arī dažas izmaiņas to struktūrā. Kā jau agrākā laika periodā liels īpatsvars saglabājas kopējā struktūrā zādzībām no dzīvokļiem (valstī - 22,9, bet Rīgas pilsētā - 25,2) autotransporta līdzekļu zādzībām (valstī - 15,6, bet Rīgā - 18,8). Gandrīz par 50,3% pieaudzis automašīnu zādzību īpatsvars.

Salīdzinoši dati par mantisko noziegumu īpatsvaru doti tabulā nr.4

 

4.tabula

		Latvija		Rīga
	1993	1994	+, -	1993	1994	+, -
Zādzības:
no tirdz.objektiem	9,6	7,4	-2,2	5,5	4,4	-1,1
no dzīvokļiem	23,0	22,9	-0,1	28,7	25,2	-3,5
transporta līdzekļu	10,8	15,6	4,8	13,9	18,8	4,9
t.sk.automašīnu	4,7	10,3	5,6	9,5	17,4	7,9
no automašīnām	9,2	11,3	2,1	17,2	18,9	1,7
dzīvokļu aplaupīšana	0,8	1,0	0,2	1,3	1,4	0,1
viensētu aplaupīšanas	0,06	-	-	-	-	-

 

5. Noziegumi ekonomikas jomā

Ekonomikas jomā 1994.gadā reģistrēti 860 noziegumi, t.i.par 39 mazāk nekā 1993.gadā. No tiem 467 gadījumus var klasificēt kā smagus noziegumus. Šo smago noziegumu īpatsvars ir 54,3 liels.

 

5.tabula

Konstatēto noziegumu skaits rajonos, pilsētās

128	Centra
94	Latgales prp.
47	Vidzemes prp.
42	Madonas
39	Ziemeļu
34	Jelgavas un Rēzeknes p.
33	Cēsu
25	Daugavpils p.
23	Limbažu r., Liepājas p.
22	Rīgas, Gulbenes
21	Ogres
19	Bauskas
18	Kuldīgas
17	Kurzemes
16	Valmieras, Balvu r., Zemgales prp.
12	Aizkraukles
10	Ventspils p., Rēzeknes, Tukuma, Jēkabpils r.
9	Jūrmalas
8	Daugavpils, Valkas
7	Liepājas, Talsu
5	Alūksnes
4	Saldus
2	Jelgavas, Krāslavas, Preiļu

 

6.diagramma

Ekonomisko noziegumu reģistrācijas dinamika

 

Ekonomisko noziegumu reģistrācijas dinamika 10 gadu periodā pierāda, ka ilgstoša, līdz galam nepabeigta īpašuma privatizācija, denacionalizācija ietekmē ekonomisko noziegumu fiksāciju (sk.diagrammu nr. )

No ierosinātām 860 krimināllietām, izmeklēšanā pabeigtas 179 krimināllietas, no kurām 109 nosūtītas uz tiesu. Atklāto ekonomisko noziegumu struktūrā - 42% viltošanas, 12,7% - īpašuma piesavināšanās, 4,6% - zādzības, 3,3% - kukuļņemšanas un 42% kontrabandas gadījumu.

 

 

6. Noziedzība ielās

Latvijā 1994.gadā reģistrēti 9415 (-346) noziegumi, kas izdarīti ielās. Šo noziegumu īpatsvars kopējā noziedzības struktūrā ir 26,1% liels.

No kopējo uz ielām izdarīto noziegumu skaita 74,5% izdarīti Rīgas pilsētā.

Ielu noziedzības struktūrā smagie noziegumi ir 47,3% (1993.g.-43,4%) lieli.

 

7.diagramma

Noziegumu uz ielām īpatsvara dinamika

 

8.diagramma

Ielās izdarīto noziegumu struktūra

 

7. Noziedzība republikas

lielākajās pilsētās un lauku rajonos

No reģistrēto noziegumu skaita 58,9% tiek izdarīti lielākajās pilsētās (43,2% attiecas uz Rīgas pilsētu, bet 15,7 uz citām valsts pilsētām). Augsts noziedzības līmenis pastāv Jelgavas pilsētā (228,4) un Rīgā (207,2). Augstāk par vidējo tas ir arī Rēzeknes pilsētā (160,4).

Lauku rajonos ir reģistrēti 38,5% no visiem noziegumiem. Krietni virs vidējā noziedzības līmenis ir Jelgavas (184,7) un Kuldīgas (172,1) rajonos.

Noziegumu atklāšanas līmenis lauku rajonos ir daudz augstāks nekā pilsētās. Ja pilsētās noziegumu atklāšanas līmenis ir 34,4%, tad rajonos tas ir 45,6% liels.

Lauku rajonos vidēji par 13% lielāks ir atklāto noziegumu skaits, kuri izdarīti grupās, par 5% - noziegumu skaits, kurus izdarījušas personas alkohola reibumā, par 7,9% - noziegumu skaits, kurus izdarījušas personas, kuras nestrādā vai nemācās.

Pilsētās un lauku rajonu noziedzības līmeņa salīdzinājums dots tabulā nr.7

7.tabula

1	Ventspils
	1993	1994	+, -
	pils.	lauk.	pils.	lauk.	pils.	lauk.
Slepkavības	233	192	214	153	-19	-39
Smagi miesas bojājumi	442	253	440	254	-2	1
Izvarošanas	71	57	69	59	-2	2
Laupīšanas	891	259	855	246	-36	-13
Zādzības	21884	16604	16671	9943	-5213	-6661
tajā skaitā:
no dzīvokļiem	6178	2886	4526	1722	-1652	-1164
automašīnu	1546	315	2386	414	840	99
no automašīnām	3060	598	2589	494	-471	-104
kabatzādzības	533	15	686	37	153	22
Nelikumīga a/t aizbraukšana	1021	463	765	443	-256	-23
Krāpšana	397	100	355	91	-42	-9
Huligānisms	693	462	765	495	72	33

 

8. Nepilngadīgo personu

izdarīto noziegumu raksturojums

1994.gadā reģistrēts 2171 noziegums, kurus izdarījuši nepilngadīgie, kas ir 371 mazāk nekā 1993.gadā. Noziedzības īpatsvars, kurus izdarījuši nepilngadīgie, citu noziegumu starpā sastāva 17,1 - 1993.gadā. Pieaudzis noziegumu skaits, kurus izdarījušas nepilngadīgās personas, kuras nekur nestrādā un nemācās, kā arī nenozīmīgs noziegumu pieaugumns, kuri izdarīti alkohola reibumā.

Nepilngadīgo noziedzības reģistrācijas dinamika izskatās šādi (sk.diagrammu).

 

9.diagramma

 

Pēc pēdējo 5 gadu noziedzības reģistrācijas dinamikas novērojama nenozīmīga tendence samazināties noziegumiem, kurus izdarījuši nepilngadīgie.

1994.gadā samazinājies nepilngadīgo personu izdarīto smago noziegumu īpatsvars par 3%. Katrs 4.noziegums, ko izdara nepilngadīgie, tiek izdarīts sabiedriskā vietā un katrs piektais - uz ielas.

Pēc vecuma kriminālākie ir 16-17 gadīgie jaunieši, kuri izdara 72% no visiem nepilngadīgo izdarītajiem noziegumiem.

 

8.tabula

Nepilngadīgo noziedzības struktūra dota tabulā.

Nozieg.saistītie ar narkomāniju	119	80	174	98	55	2
		Latvija			Rīga
	1993	1994	+, -	1993	1994	+, -
Slepkavības	6	15	9	2	3	1
Smagi miesas bojājumi	14	17	3	5	10	5
Izvarošanas	15	6	- 9	7	2	- 5
Laupīšanas	58	74	16	27	33	6
Zādzības	2114	1574	- 540	394	278	- 116
tajā skaitā:
no tirdz. objektiem	351	227	- 124	40	34	- 6
no dzīvokļiem	436	323	- 113	124	81	- 43
automašīnu	145	197	52	16	25	9
mototransporta	64	76	12	5	6	1
velosipēdu	32	77	45	3	3	stab.
no automašīnām	215	175	- 40	38	50	12
Nelikumīga a/t aizbraukšana	89	129	40	24	18	- 6
Nelikumīga mototr.

 

9. Noziegumu izdarījušo personu

sociālkriminoloģiskais raksturojums

Uz aizdomu pamata par noziegumu izdarīšanu aizturētas 13350 personas (par 1912 mazāk nekā 1993.gadā).

10.diagramma

 

Dažādu personu grupu kriminogēnā tendence izdarīt noziegumus attēlota tabulā nr.9

9.tabula

aizbraukšana	12	5	- 7	0	2	2
Noziegumus			Īpatsvars (%)
izdarīja	1985	1986	1987	1988	1989	1990	1991	1992	1993	1994
Noziegumus agrāk
izdarījušas
personas	31,2	28,5	25,1	26,6	28,5	32,9	35,1	34,5	40,3	40,0
Personas grupā	33,2	32,8	34,8	36,5	37,4	36,5	41,3	49,5	52,2	45,9
Personas alko-
hola reibumā	37,8	32,4	34,6	35,3	38,6	39,1	34,9	45,4	50,2	52,7

Aizturēto personu vidū vislielākais īpatsvars ir personām, kas noziegumus izdarījušas alkohola reibumā. Šo personu īpatsvars ir 52,7%. Augstāks par vidējo īpatsvars ir 22 valsts rajonos un pilsētās. Īpaši augsts šis īpatsvars ir Jēkabpils (65,7%), Ludzas (63,7%) un Valkas (62,3%) rajonā, Rēzeknes pilsētā (61,6%). Noziegumi alkohola reibumā vairāk izdarīti pilsētās.

Otrajā vietā pēc īpatsvara atrodas personas, kuras noziegumus izdarījušas grupā, to īpatsvars ir 45,9%. Noziegumi grupās vairāk izdarīti lauku rajonos nekā pilsētās. Augstāks par vidējo līmeni tas ir 22 republikas rajonos. Īpaši augsts īpatsvars vērojams Preiļu (62,5%), Ludzas (58,5%), Liepājas (56,5%), Kuldīgas (55,9%) un citos rajonos.

Trešajā vietā pēc īpatsvara ir personas, kuras jau agrāk izdarījušas noziegumus, to īpatsvars ir 40,0%. Augstāks par vidējo valstī īpatsvars ir 15 republikas rajonos. Īpaši augsts tas ir Daugavpilī (49,5%), Rēzeknē (49,4%) un Madonas rajonā (46,9%).

Ņemot piecu gadu periodu, vērojama noturīga tendence samazināties nepilngadīgo, kuri izdarījuši noziegumus, īpatsvaram (no 19,3% - 1990.g. līdz 12,9% - 1994.g.).

Noziegumus izdarījušo personu vidū sieviešu īpatsvars ir 9,5% (1993.g. - 8,5%).

Augsts joprojām paliek recidīva līmenis (40,0%). No 2231 (- 1081, salīdzinot ar 1993.g.) personām, kuras tika atbrīvotas no soda izciešanas vietām, pēc 1 gada atkārtoti izdarījušas noziegumus - 333 (- 315) personas. No personu skaita, kuras agrāk atkārtoti izdarījušas 3 un vairāk noziegumus atkal aizturētas 1283 (- 350) personas.

Dati par personām, kuras izdarījušas atsevišķa veida noziegumus, ir šādi (sk. tabulu nr.10).

10.tabula

Nepilngadīgie	13,9	15,2	17,3	19,0	20,2	19,3	18,8	15,5	14,0	12,9
		Latvija			Rīga
	1993	1994	+, -	1993	1994	+, -
Slepkavības	257	231	- 26	77	60	- 3
Smagi miesas bojājumi	330	350	20	113	111	- 2
Izvarošanas	90	53	- 37	17	20	3
Laupīšanas	595	539	- 56	268	279	11
Zādzības	9515	6899	- 2616	1723	1135	- 588
tajā skaitā:
no tirdzn. objektiem	832	663	- 169	154	99	- 55
no dzīvokļiem	1279	1389	110	317	260	- 57
autotransporta	432	501	69	94	50	- 44
Huligānisms	547	658	111	148	146	- 2

Pēdējo piecu gadu periodā novērojama tendence samazināties to personu skaitam, kuras noziegumus izdarījušas 14-15 un 16-17 gadu vecumā.

Aizturēto personu vidū pats kriminogēnākais vecums ir no 18-24 gadiem (īpatsvars - 28,1%) un no 30-49 gadiem (to īpatsvars - 36,9%).

 

11.tabula

Noziegumus izdarījušo personu raksturojums pēc vecuma valstī

Krāpšana	72	66	- 6	28	21	- 7
Noziegumus izdarīja			Īpatsvars (%)
(pēc gadu skaita)	1990	1991	1992	1993	1994
14 - 15	6,2	6,0	5,0	4,2	3,6
16 - 17	12,4	12,3	10,0	9,5	8,8
18 - 24	23,2	24,7	28,3	27,1	28,1
25 - 29	17,2	16,3	15,9	15,8	15,9
30 - 49	33,3	33,8	33,6	37,2	36,9
> 50	6,7	6,1	6,4	5,6	6,0
Rīga
14 - 15	6,7	6,6	5,5	4,3	3,3
16 - 17	13,4	13,2	11,3	10,3	9,9
18 - 24	22,9	24,1	29,0	26,1	30,2
25 - 29	17,2	16,0	15,2	15,0	15,1
30 - 49	32,0	33,1	32,0	39,1	35,9
> 50	6,9	6,0	6,1	4,6	5,1

 

 

10. Neatklātie noziegumi

1994.gadā reģistrēti 40983 (- 11852) noziegumi, bet atklāti - 12689 (- 2042), attiecīgi 1993.gadā 38104 un 28294. Neatklātie noziegumi sastāda 28294 un 38104 par 1993.gadu.

12.tabula

		Latvija	Rīga
	reģistr.	atklāti	neatkl.	% neatkl.	reģistr.	atklāti	neatkl.	% neatkl.
Slepkavības	375	200	175	46,6	148	59	89	60,1
Miesas bojājumi	1116	553	563	50,4	388	166	222	57,2
t.sk.smagi.miesas
bojājumi	714	366	348	48,7	310	139	171	55,1
Izvarošanas	129	60	69	53,4	44	11	33	75,0
Laupīšanas	1142	376	766	67,0	674	159	515	76,4
Zādzības	27211	6058	21153	77,7	12319	1034	11285	91,6
t.sk.
no tirdz. objekt.	2028	659	1369	67,5	540	93	447	82,7
no dzīvokļiem	6257	1411	4848	77,4	3113	343	2770	88,9
no automašīnām	3085	369	2716	88,0	2339	136	2203	94,1
automašīnu	2803	143	2660	94,8	2150	44	2106	97,9
šaujamieroču	69	12	57	82,6	28	-	28	100
Krāpšana	460	163	297	64,5	286	83	203	70,9
Nelikumīga a/t
aizbraukšana	1209	393	816	67,4	594	89	505	85,0
Huligānisms	1319	600	719	54,5	565	188	377	66,7

 

11.diagramma

Atklāto noziegumu īpatsvars (%)

 

11. Transporta policijas kompetencē

esošie noziegumi

1994.g. objektos, kurus apkalpo transporta policija, reģistrēti 926 (- 258) noziegumi. Kriminālpolicijas sfērā izdarīti 796 (- 267) noziegumi. Smago noziegumu īpatsvars ir 85,9%, kas par 30,2% vairāk nekā starprepublikāniskais. Objektu, kurus apkalpo transporta policija, 5 gadu noziegumu dinamika izskatās šāda (sk. diagrammu nr.12).

12.diagramma

 

Reģistrēto noziegumu struktūrā transporta policijas apkalpotos objektos noziegumu īpatsvars, kuri izdarīti pret personu, ir 5,6% liels, bet pret īpašumu - 64,3% liels.

Atklāti 354 (- 87) noziegumi jeb 38,2% (par 7,3% lielāks nekā vidēji valstī). Atklāto noziegumu vidū augsts īpatsvars ir noziegumiem, kurus izdarījušas personas alkohola reibumā - 43,8%, grupā - 34,5%. Ievērojami palielinājas noziegumu īpatsvars, kurus izdarījušas personas, kuras nemācās un nestrādā (54,2%). Tieši šo personu kategorijas lielā skaitā uzturas stacijās, pārvietojas vilcienos, tādēļ aizturēto vidū augsts īpatsvars ir personām, kuras izdarīja noziegumus grupā - 54,1% un alkohola reibumā - 38,5%.

Viskriminogēnākais vecums aizturēto personu vidū ir no 30-49 gadiem.

Objektos, kurus apkalpo transporta policija, neatklāti palikuši 1994.gadā 61,8% noziegumu.

 

 

12. Noziedzība ieslodzījuma vietās

Soda izciešanas vietās 1994.gadā reģistrēti 62 (-10) noziegumi, no kuriem 26 ir smago kategoriju, to īpatsvars ir 41,9%. Soda izciešanas vietās reģistrēto noziegumu dinamika par 10 gadiem izskatās šādi (sk. diagrammu nr.13).

13.diagramma

 

Novērstu noziegumu skaits ieslodzījuma vietās 1994.gadā

13.tabula

	1993	1994	+, -
Novērsti noziegumi (kopā)	811	423	-388
Slepkavības	37	15	-22
Bēgšanas	80	86	6
Miesas bojājumi	233	178	-55
Personīga un valsts īpašuma zādzības	36	11	-25
Ķīlnieku sagūstīšana	-	2	2
Darbības, kas dezorganizē cietuma darbu	6	7	1
Pārējie	419	124	-295

 

Reģistrēto noziegumu struktūrā 29,0% ir noziegumi pret personu. Izdarītas 6 slepkavības (-2), 11 smagi miesas bojājumi (-9) un 1 izvarošana (-1).

Ieslodzījuma vietās 1994.gadā atklāti 28 (-4) noziegumi. Atklāšanas procents - 45,2%. Nav atklāta neviena no slepkavībām. Balstoties uz operatīvās informācijas datiem, nav atklāts neviens noziegums.

Par noziegumu izdarīšanu aizturētas 83 (+11) personas. Grupveidā izdarīto noziegumu īpatsvars ir 34,9%, bet alkohola reibumā izdarīto noziegumu īpatsvars - 9,6%.

Pēc vecuma noziegumu izdarījušās personas iedalās šādi:

18 - 24 gadi - 37,3%

25 - 29 gadi - 24,0%

30 - 49 gadi - 24,0%

50 un vairāk - 15,0%

Kriminogēnākais vecums ieslodzījuma vietās ir starp 18 un 24 gadiem.

Noziegumus izdarījušo personu vidū citu valstu iedzīvotāju īpatsvars ir 8,4%.

Neviens noziegums 1994.gadā nav izdarīts Matīsa cietumā.

Visvairāk noziegumu izdarīti Centrālcietumā, Grīvas un Pārlielupes cietumos.

Ieslodzījuma vietās 1994.gadā izņemti šādi ieslodzītiem aizliegti priekšmeti:

šaujamieroči - 2 vienības

aukstie ieroči - 105 vienības (+80)

narkotikas - 915,8 grami (-503,6g)

alkohols - 904,1 litri (-442,61)

medicīniskie preparāti - 5688 (-1998)

nauda - 1298 Ls (-241,8 Ls)

1993.gadā notikuši 12 bēgšanas gadījumi no ieslodzījuma vietām, kuros piedalījies 31 notiesātais (aizturēti - 24).

1994.gadā notikuši 16 bēgšanas gadījumi, izbēguši 124 notiesātie, bet aizturēti - 99.

 

 

13. Ugunsdrošības stāvoklis

 

1994.gadā reģistrēti 5766 ugunsgrēki (+317), kuri nodarījuši materiālos zaudējumus Ls 2058498 apmērā (+785145). Ugunī gājis bojā 241 cilvēks, kas ir par 52 vairāk nekā 1993.gadā, no tiem 22 bērni (+7).

Ugunsdrošības apstākļu nodrošināšana ir aktuāla gan pilsētās, gan arī lauku rajonos. Pilsētās notikuši 3259 un lauku rajonos 2195 ugunsgrēki.

Ugunsgrēku rezultātā iznīcināts:

celtnes -	1490 (-370)
lopi -	167 (-70)
dažāda veida tehnika -	170 (+5)
14.tabula
	Skaits	Zaudējums (Ls)
Ugunsgrēku iemesli
Ļaunprātīgā dedzināšana	522	337458
Ražošanas iekārtu bojājumi, tehnoloģiskā procesa pārkāpumi	27	1510
Elektroiekārtu un sadzīves elektroierīču montāžas
un ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi	780	277034
Krāšņu un siltumiekārtu ierīkošanas un ekspluatācijas
noteikumu pārkāpumi	358	262067
Neuzmanīga rīcība ar uguni	2433	441948
Nenoskaidroti iemesli	693	384173
Bērnu rotaļas ar uguni	420	121281
Ugunsgrēku objekti
Ražošanas ēkas	235	169834
Tirdzniecības un noliktavu telpas	102	76084
Lopkopības telpas	13	19121
Citi lauksaimniecības objekti	61	90561
Dzīvojamais sektors, ēkas, celtnes, vasarnīcas	3578	1273473
Kultūras un administratīvās ēkas	232	272118

 

 

14. Ceļu satiksmes drošības stāvoklis

Uz Latvijas ceļiem un ielām 1994.gadā notikuši 3810 (+423) ceļu satiksmes negadījumi, kā rezultātā gājuši bojā 717 (+48) cilvēki un ievainoti 4380 (+657).

15.tabula

		+, %		- , %
CSN	Daugavpils pils.	- 51,6	Ventspils pils.	- 37,7
	Valkas raj.	-51,1	Rēzeknes raj.	-27,4
	Tukuma raj.	-43,5	Preiļu raj.	-20,5
	Ventspils raj.	-34,4	Kuldīgas raj.	-12,2
	Ziemeļu raj.	-33,6
Gājuši bojā	Valkas raj.	- 100,0	Bauskas raj.	-48,3
	Valmieras raj.	-100,0	Saldus raj.	-35,5
	Madonas raj.	-91,6	Preiļu raj.	-31,6
	Ludzas raj.	-55,5	Jelgavas raj.	-27,3
	Dobeles raj.	-41,1
Cietuši	Ludzas raj.	-159,1	Ventspils pils.	-38,2
	Valkas raj.	-94,2	Preiļu raj.	-32,6
	Gulbenes raj.	-63,6	Talsu raj.	-15,4
	Tukuma raj.	-36,1
	Alūksnes raj.	- 34,6
	Saldus raj.	-30,4

 

Satiksmes līdzekļu drošības stāvoklis attēlots diagrammā nr.14

14.diagramma

 

15. Interpola nacionālā centrālā biroja darbība

1994.gads Interpola nacionālajam birojam raksturīgs ar strauja darba apjoma pieaugumu. No 42 pasaules valstīm, to skaitā no Latvijas Republikas tiesību sargāšanas iestādēm, saņemti 3349 pieprasījumi par dažādām ar kriminālajiem nodarījumiem saistītām lietām. Salīdzinot ar 1993.gadu, pieprasījumu skaits pieaudzis četrkārtīgi, ar 1992.gadu - divdesmit reizes.

Ja 1992.gadā mūsu republikas policijas, prokuratūras un tiesu darbinieki ar Interpola starpniecību sadarbību ar ārvalstīm izmantoja tikai 21 gadījumā, 1993.gadā - 57, tad 1994.gadā ir saņemti 519 pieprasījumi. Tradicionālais sadarbības partneru loks, ko galvenokārt veido Eiropas kaimiņvalstis, papildinājies ar Spāniju, Portugāli, Kipru, Austrāliju, Ķīnu, Nigēriju u.c.

 

Interpola Latvijas birojā saņemto pieprasījumu dinamika

 

Valsts	1992.g.	1993.g.	1994.g.
Latvija	21	57	519
Vācija	23	157	532
Krievija	20	157	532
Zviedrija	13	141	372
Lietuva	7	25	290
Polija	45	177	275
Francija	2	28	106
Šveice	13	21	104
Dānija	7	12	100
Igaunija	1	19	80
Pārējās	10	144	507

 

Visaktīvākā starptautiskās kriminālās informācijas apmaiņa notiek par automašīnu zādzībām. Šie materiāli aizņem gandrīz pusi no 1994.gadā izdarītajām pārbaudēm (1537). Otra lielākā lietu grupa ir personu pārbaudes, kas ietver gan noziedznieku, no cietumiem izbēgušo un bezvēsts pazudušo meklēšanas pasākumus, to veiksmīgu aizturēšanu un izdošanu valstij - iniciatorei, gan sodāmības un personības datu noskaidrošanu, identifikāciju (1241). Pieaugot ekonomisko noziegumu īpatsvaram, arvien biežāk nepieciešams vākt informāciju par firmām, atsevišķu biznesoperāciju norisi (193). Vēl 1994.gadā ar Interpola biroja līdzdalību risinātas lietas par nelikumīgu narkotiku iegādi un pārvadāšanu (75), viltotiem dokumentiem, valūtu (46), Latvijā un Lietuvā dzīvojošo sieviešu iesaistīšanu starptautiskajās organizētās noziedzības grupās darbībai ar prostitūciju Vācijā, Holandē, Polijā un Itālijā, mākslas un antikvāro priekšmetu zādzībām (18), ieroču pārbaudi (13), radioaktīvo un ķīmisko vielu nelegālu izplatīšanu (11) un citas.

Kā atsevišķs darba virziens, kam tiek veltīta īpaša uzmanība, jāmin organizētās noziedzības grupējumu starptautisko sakaru, ārzemēs veiktās noziedzīgās darbības izpēte un analīze, ko birojs risina pa Organizētās noziedzības apkarošanas biroja, Narkotiku apkarošanas biroja, Drošības policijas, Prokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta un citām līnijām.

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas

Štāba Organizatoriskā un metodiskā darba pārvalde

Kopā:

162

843

3349