Saeimas aicinājums

 

Karš Čečenijā turpinās ar nevaldāmu un neaptveramu nežēlību, asinsizliešanu un visa nopostīšanu. Kaut gan Krievijas rīcību vairākkārt nosodījusi pasaules sabiedrība, šīs noziedzības paplašināšanās nav apturēta.

Latvijas Republikas 5.Saeima aicina Latvijas Valsts prezidentu Gunti Ulmani nekavējoties griezties pie Krievijas Federācijas prezidenta, valdības un parlamenta ar aicinājumu tūlīt pārtraukt Krievijas bruņoto spēku uzbrukumus Čečenijas pilsētām un ciemiem, izbeigt cilvēktiesību pārkāpumus un genocīdu pret Čečenijas tautu un atzīt šīs tautas tiesības uz pašnoteikšanos.

 

Saeimas priekšsēdētāja vietā

Rīgā 1995.gada 5.aprīlī Saeimas priekšsēdētāja biedrs

A.Krastiņš

Deputātu ierosinājumi

Par Saeimas lēmuma projektu Vaiņodes lidlauka lietā

Dokuments nr.299a

 

Ierosinām pēc vārdiem "Saeima nolemj" turpmāko tekstu aizstāt ar šādu redakciju:

"Uzdot Ministru kabinetam atcelt 1995. gada 3. janvāra rīkojumu nr.4." un "uzdot Ministru kabinetam nodot Vaiņodes lidlauku Vaiņodes pagasta pašvaldības pārvaldījumā."

Saeimas deputāti: M.Ā.Kalniņš, J.Kokins, Z.Tomiņš, A.Rozentāls, P.Putniņš

Rīgā 1995. gada 6. aprīlī

Dokuments nr.299d

Sakarā ar to, ka Satiksmes ministrija nav izstrādājusi Latvijas lidlauku turpmākās izmantošanas koncepciju, kā arī nav neatkarīgu ekspertu komisijas slēdziena par Vaiņodes lidlauka demontāžas lietderību, Saeima nolemj:

"Atcelt Ministru kabineta rīkojumu nr.4 (03.01.1995.g.) un Satiksmes ministrijai nepieļaut Vaiņodes lidlauka demontāžu."

Saeimas deputāti: A.Rozentāls, M.Ā.Kalniņš, J.Kokins, O.Grīgs, G.Bērziņš,

 Z.Tomiņš, A.Grots, U.Lakševics, O.Brūvers, M.Grīnblats

Rīgā 1995. gada 5. aprīlī

Dokuments nr.299e

Ierosinām pēc vārdiem "Saeima nolemj" turpmāko tekstu aizstāt ar šādu redakciju:

"Uzdot Ministru kabinetam atcelt 1995. gada 3. janvāra rīkojumu nr.4."

Saeimas deputāti: M.Ā.Kalniņš, G.Bērziņš, A.Rozentāls, V.Novakšānovs,

Rīgā 1995. gada 5. aprīlī Z.Tomiņš

Dokuments nr.299f

Saeima nolemj: "Uzdot Ministru kabinetam precizēt 1995. gada 3. janvāra rīkojumu nr.4, nosakot, ka Vaiņodes lidlauka dzelzsbetona plāksnes nododamas Vaiņodes pagasta un Liepājas pilsētas pašvaldību īpašumā."

Saeimas deputāti: A.Gūtmanis, U.Osis, M.Zvaigzne, J.Bogdāns, M.Virsis,

J.Lagzdiņš, M. Spuģis, K.Lībane, I.Birzniece, A.Liepiņš

Rīgā 1995. gada 6. aprīlī

 

Ministru atbildes

Par Vaiņodes lidlauku

Dokuments nr.299 b

 

Latvijas Republikas Saeimai

1. Pamatojoties uz Liepājas pilsētas domes un Liepājas rajona padomes lūgumu, kā arī Ministru kabineta rīkojumu nr.4 (03.01.95.), Vaiņodes lidlauka dzelzsbetona plātnes paredzēts izmantot Liepājas ostas rekonstrukcijai. Liepājas ostas attīstība ir svarīga visai Latvijai, bet it īpaši Kurzemei. Kravu apgrozījums ostā ir pieaudzis no nulles līdz 1,1 milj. tonnu 1994.gadā un turpina augt. 2010.gadā kravu apgrozījums varētu sasniegt 5,5 milj. tonnu.

Līdz 1993.gadam Liepāja bija kara osta un nav piemērota kravu uzkrāšanai un apstrādei ļoti vājā seguma dēļ. Vaiņodes lidlauka plākšņu izmantošana ļauj ātri atrisināt šo problēmu ar minimāliem izdevumiem.

Plākšņu ražošana Liepājas ostā prasa ražotņu veidošanu, kas daudzkārt palielina ostas rekonstrukcijas izmaksas. Ostas pārvaldei šobrīd tādi līdzekļi nav pieejami.

Šobrīd demontējamo skrejceļu nevar uzskatīt par labāko no diviem esošajiem skrejceļiem, jo kopš Krievijas armijas aiziešanas nav veikti nekādi regulārie profilaktiskie darbi, kas ir obligāti gadījumā, kad klājumu veido betona plāksnes (regulāra šuvju aizdarīšana ar bituma masu). Ja šis darbs netiek veikts, klimatisko apstākļu iedarbībā plāksnes tiek izkustinātas, kā rezultātā klājums nav ekspluatējams un tas ir no jauna jāpārklāj ar asfaltu. Jāatzīmē, ka tieši tā ir noticis ar otro skrejceļu, ko ir paredzēts saglabāt.

2. Saskaņā ar Ministru padomes 1992.gada 11.septembra lēmumu nr.390 Satiksmes ministrijas pārziņā nonāca sekojoši bijušie militārie lidlauki: Vaiņode, Jelgava, Daugavpils, no kuriem Daugavpils lidlauks ir nodots Daugavpils rajona pašvaldības valdījumā, Jelgavas lidlauks ir iznomāts Rīgas aeroklubam.

Bez tam Aizsardzības ministrijas pārziņā nonāca Lielvārdes, Tukuma un Jēkabpils militārie lidlauki.

Tādu līdzekļu ieguldīšanu bijušajos militārajos lidlaukos, kas ļautu tos izveidot par civilās aviācijas lidlaukiem saskaņā ar ICAO Konvencijas pielikuma nr.14 prasībām, šobrīd nav iespējams ekonomiski pamatot.

Satiksmes ministrijas Aviācijas departaments ir apzinājis esošo un prognozējis paredzamo pieprasījumu pēc aviācijas pārvadājumiem (gan pasažieru, gan kravas). Analīze liecina, ka Rīgas lidosta tiek izmantota apmēram 25 procentu apjomā, Liepājas lidosta 5 procentu apjomā. Līdz 2010.gadam arī Rīgas lidostai nav nepieciešams otrs paralēlais skrejceļš. Jebkura līdzekļu sadrumstalošana un jau tā nelielās plūsmas novirzīšana būtiski pasliktinātu Rīgas lidostas kā potenciālā reģionālā centra situāciju un vājinātu tās konkurences spējas attiecībā pret tuvākajiem kaimiņiem. Jāapzinās, ka Rīgas lidostas kā Baltijas centra pozīcijas nākotnē vēl vajadzēs pierādīt.

3. Pēc aviācijas departamenta un Civilās aviācijas administrācijas ekspertu atzinuma, pamatojoties uz rezultātiem, kas iegūti Civilās aviācijas attīstības valsts programmas gaitā, paredzamajā nākotnē Vaiņodes lidlauks netiks izmantots kā transporta aviācijas lidlauks. Jāpiezīmē, ka, saglabājot 2500 m garo asfaltbetona skrejceļu, lidlauka potenciāla izmantošana nākotnē pilnībā saglabājas.

Analizējot Liepājas novada tautsaimniecības prognozes, nav pamata cerēt, ka tuvākajā nākotnē būtu gaidāma Vaiņodes ciema un tās apkārtnes tāda ekonomiskā izaugsme, kas attaisnotu aptuveni 20 milj. USD ieguldījumu, kas nepieciešams, lai izveidotu mūsdienīgu lidostu ar visu nepieciešamo infrastruktūru (lidostu, aeronavigācijas kompleksu, tehniskās apkopes centru, noliktavām, viesnīcu).

1995.gada 4.aprīlī Satiksmes ministrs A.Gūtmanis

Dokuments nr.299 c

 

Saeimas priekšsēdētājam A.Gorbunova kungam

Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Liepājas reģionālās vides aizsardzības komitejas speciālisti ir veikuši tikai lidlauka teritorijas vizuālo novērtējumu. Veikt speciālu pētījumu par piesārņojumu gruntī un gruntsūdeņos nav bijis iespējams ierobežoto līdzekļu dēļ. Pašreizējie lidlauka lietotāji arī nav izrādījuši interesi par šo problēmu.

Tautsaimnieciski izvērtēt objektu no reģionālās attīstības viedokļa iespējams vienīgi ar apkārtējā reģiona un pat visas valsts attīstības plāniem. Šādu plānu izstrāde ir ilglaicīgs un dārgs process, kas prasa samērā sarežģītu attiecīgu speciālistu apmācību.

Nopietnas iestrādes šajā virzienā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ir uzsāktas tikai kopš 1994.gada beigām. Jau pašreiz tiek veikta atsevišķu lielu objektu izvērtēšana no reģionālās attīstības viedokļa prognozes līmenī. Pasūtījuma šādam darbam speciāli Vaiņodes lidlaukam nav bijis.

Izsakot prognozes, pirmajā tuvinājumā Vaiņodes lidlauka izmantošana kravas transporta lidmašīnām ir problemātiska. Tas saistīts ar ceļu tīklu attīstību Latvijas Republikā kopumā. Pašreiz izstrādātajā "Autoceļu tīklu attīstības valsts programmā", izanalizējot situāciju maršrutā Rīga - Liepāja līdz 2000.gadam, ir paredzēti tikai pirmās nepieciešamības darbi esošā ceļa sakārtošanai; nav paredzēts Vaiņodes pieslēgums Liepājas - Rīgas ceļam ar iespēju intensīvai noslodzei.

Dzelzsbetona plākšņu izmantošanas lietderību nosaka reālais ekspluatācijas laiks un konkrētā situācija vidē. Dzelzsbetona plākšņu klājuma izmantošanas iespējas skrejceļa segumam pie normālas ekspluatācijas ir ilglaicīgas, bet izdarīt šādus secinājumus par Vaiņodes skrejceļa segumu nav iespējams.

Nenodrošinot pastāvīgus tehniski atbilstošus ekspluatācijas apstākļus, dzelzsbetona plākšņu degradācijas process var iesākties daudz straujāk.

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J.Iesalnieks

1995.gada 29.martā

Dokuments nr.331 a

Par Valodu likumu Daugavpilī

 

Latvijas Republikas Saeimai

Tieslietu ministrija, atbildot uz deputāta Aleksandra Kiršteina, Aristida Lamberga, Viestura Paula Karnupa, Pētera Tabūna un Eduarda Berklava jautājumu, vai valdība atbalsta nepieciešamību grozīt Latvijas Republikas Valodu likumu, piešķirot krievu valodai valsts valodas statusu kādā no rajoniem vai pilsētām, informē:

1. Latvijas Republikas valdība kategoriski norobežojas no tāda veida paziņojumiem, kādu televīzijā sniedza Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja padomnieks valodas jautājumos A.Priedītis. Ministru kabineta politika valsts valodas jautājumā ir konsekventa, skaidra un nepārprotama - stingri ievērot Valodu likumu.

2. No šā gada 30.marta līdz 1.aprīlim Daugavpilī notika starptautiska konference "Multinacionāla sabiedrība: realitāte un perspektīvas Daugavpilī", kuras mērķis bija analizēt Daugavpils daudznacionālās sabiedrības integrācijas procesa attīstību. Konferencē Valodu likums netika apspriests.

 

Ar cieņu,-

1995.gada 4.aprīlī tieslietu ministrs R.Apsītis

 

 

Dokuments nr.333 a

Par ieslodzījuma vietu medicīnas darbinieku atalgojumu

 

Saeimas deputātam O.Grīga kungam

Godātais deputāta kungs!

Informēju Jūs par paveikto darbu Latvijas Republikas cietumos strādājošo medicīnas darbinieku atalgojuma problēmu risinājumā.

Attiecībā uz medicīnas darbinieku darba algām esam izstrādājuši noteikumu projektu MK 1991.gada lēmuma nr.318 grozījumiem. Šis projekts ar pavadvēstulēm nosūtīts valsts sekretāru sanāksmei un 5 ministrijām (Finansu, Ekonomikas, Tieslietu, Valsts reformu un Labklājības ministrijai).

No visām augšminētajām ministrijām, izņemot Finansu ministriju un Labklājības ministriju, saņemtas pozitīvas atbildes. Finansu ministrijai un Labklājības ministrijai nosūtītas vēstules ar papildu aprēķiniem.

30.03.1995. ir saņemta atkārtota atbilde no Labklājības ministrijas, kurā mainīts viņu lēmums un viņi neiebilst mūsu noteikumu projektam.

24.03.1995. no Finansu ministrijas saņemta noraidoša atbilde uz mūsu lūgumu sakarā ar to, ka "nav brīvu finansu resursu".

Neskatoties uz Finansu ministrijas negatīvo atbildi, mēs pašreiz gatavojam dokumentus šī jautājuma izskatīšanai Ministru kabinetā.

Sakarā ar to, ka šā gada pirmajos četros mēnešos Ieslodzījuma vietu departaments no Finansu ministrijas saņēmis tikai 90 % no iedalītās summas, IeVD nav brīvu līdzekļu medicīnas darbinieku algu paaugstināšanai, bet gadījumā, ja Finansu ministrija sniegtu 100 % finansējumu, IeVD varētu rast iekšējo rezervi nepieciešamās summas apmaksai.

 

1995.gada 5.aprīlī Iekšlietu ministrs J.Ādamsons

Dokuments nr.334 a

Par artilērijas un mīnmetēju diviziona veidošanu

 

LR Saeimai

1. Aizsardzības ministrijai finansiālā stāvokļa dēļ šā finansu gada ietvaros nav iespējams veidot jaunas Aizsardzības spēku daļas un apakšvienības. Minētā iemesla dēļ arī netiek plānota artilērijas un mīnmetēju divizionu veidošana 1995.gadā. Perspektīvā šo vienību radīšana ir atkarīga no valsts asignējumiem valsts aizsardzības vajadzībām.

2. No Čehijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki ir saņēmuši 26 gab. 120 mm mīnmetēju.

3. Automašīnas "Chevrolet Blazer" ir pārdotas citām valstīm, jo Latvija tika iekļauta to valstu sarakstā, kurai ASV senāts paredzējis militāro automašīnu iegādi.

Ar cieņu,-

LR ārlietu ministrs,

Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministra v.i. V.Birkavs

1995.gada 4.aprīlī

Dokuments nr.368 a

Par garīgi slimo personu sociālo aprūpi

 

Saeimas Prezidijam

Saeimas deputātu frakcijai "Latvijas Kristīgo demokrātu savienība"

1. Latvijas Republikas Labklājības ministrija izskatīja Latvijas Republikas 5.Saeimas deputātu grupas pieprasījumu un paskaidro, ka ir izstrādāts un nodots izskatīšanai Saeimā likumprojekts "Par sociālo palīdzību un pabalstiem". Šajā likumprojektā ir paredzēts, kādas funkcijas garīgi slimu personu sociālā aprūpē ir jāveic valstij un kādas pašvaldībām.

2. Pašreiz republikā funkcionē 21 pieaugušo specializētā sociālās aprūpes iestāde ar 3282 vietām, aizpildītas 3125 un 8 bērnu specializētās sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes ar 1230 vietām, aizpildītas 1189.

Garīgi slimu personu sociālo aprūpi veic specializētās sociālās aprūpes iestādes. Diemžēl sakarā ar naudas līdzekļu trūkumu šīs iestādes nav pilnībā iekārtotas atbilstoši garīgi slimu personu vajadzībām (dzīvojamā platība uz 1 cilvēku ir 5-6 kv.m., telpu trūkuma dēļ nav iespējams dzīves apstākļus šajās iestādēs tuvināt mājas apstākļiem, iekārtot sadzīves istabas, apmācību un aktivitāšu kabinetus).

Republikas rajonos (pilsētās) ir izveidoti sociālās palīdzības dienesti, kuri ir uzsākuši garīgi slimu personu sociālo aprūpi mājās, bet šeit pastāv zināmas problēmas, t.i., naudas līdzekļu un speciāli sagatavotu darbinieku trūkums.

Ir izstrādāts paraugnolikums par Dienas centra izveidošanu garīgi slimām personām. Projektā bija paredzēta valsts līdzdalība Dienas centra veidošanā, bet valsts finansējums šim mērķim nav saņemts.

Šobrīd atsevišķas pašvaldības, t.i., Rīgas pilsētas Zemgales un Latgales priekšpilsēta veido savus Dienas aprūpes centrus garīgi slimām personām.

3. Lai nodrošinātu garīgi slimajiem cilvēkiem vispārpieņemtās cilvēktiesības, ir nepieciešams izstrādāt likumu par psihiskās palīdzības sniegšanu un garīgās veselības aizsardzību. Tā kā garīgās slimības rezultātā indivīds nonāk lielā sociāljuridiskā atkarībā no sabiedrības un tās izstrādātajām normām, tad iepriekš minētam likumam jātop par daudzu valsts institūciju resoru koordinējošu normatīvo aktu. Likuma izstrādāšanai un pārējo sociāljuridisko jautājumu saskaņošanai garīgi slimo pacientu aprūpē Pasaules veselības organizācija rekomendē pie nacionāliem parlamentiem vai valdībām izveidot nacionālo darba grupu.

Minētās organizācijas 1993.gada oktobra konsulatīvās sanāksmes gala dokuments tika nosūtīts Latvijas Republikas Saeimas Juridiskajai komisijai, Sociālo lietu komisijai. Diemžēl atbildes uz šo iesniegto dokumentu nav saņemtas. Neraugoties uz to, Labklājības ministrijā ir uzsākts darbs pie attiecīga likumprojekta izstrādes.

4. Lai nodrošinātu mājās dzīvojošo garīgi slimo personu sociālo aprūpi, ir nepieciešami speciāli apmācīti darbinieki.

Šajā nolūkā 1994.gada martā tika atvērta pirmā sociālās aprūpes darbinieku apmācības grupa Paula Stradiņa Rīgas 2.medicīnas skolā. Apmācību ilgums 1,5 gadi. Šajā skolā tiek apmācīti sociālās palīdzības vidējā posma speciālisti. Šie speciālisti apgūst arī psihiatriju, pēc beigšanas strādā sociālās palīdzības dienestos, specializētajās sociālās aprūpes iestādēs.

Pašreiz Latvijā ir tikai viena augstākā mācību iestāde (privāta), kas sagatavos augsti kvalificētus sociālos darbiniekus, kurus pakāpeniski savā darbā iesaistīs Valsts psihiskās veselības aprūpes centrs.

Šie darbinieki tiks sagatavoti, lai varētu organizēt un vadīt garīgi slimu personu sociālās aprūpes darbu.

Profesija "sociālās aprūpes darbinieks" ir iekļauta Latvijas Republikas Profesiju klasifikatora grupā 348006.

Lai sekmīgi risinātu garīgi slimo personu sociālo aprūpi, nepieciešams palielināt valsts finansējumu jau esošajām sociālās aprūpes iestādēm, t.i., pansionātiem (centriem), noteikt mērķdotācijas veidā finansējumu garīgi slimo personu Dienas centru izveidošanai un garīgi slimo personu mājas aprūpei. Šobrīd garīgi slimo personu mājas sociālā aprūpe tiek finansēta no pašvaldību līdzekļiem, kuras tos iedala atbilstoši savām iespējām un izpratnei par šīs problēmas nozīmīgumu.

Ar cieņu,-

1995.gada 3.aprīlī labklājības ministrs A.Bērziņš

 

Latvijas Kristīgo demokrātu savienības Saeimas deputātu frakcijai

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 123.pantu sniedzu jums uz š.g. 29.martā labklājības ministram un cilvēktiesību valsts ministram adresēto deputātu jautājumu šādu atbildi:

Lai vispusīgi un objektīvi izvērtētu garīgi slimo cilvēku stāvokli Latvijas medicīnas iestādēs, pēc šī jautājuma saņemšanas tikos ar Valsts psihiskās veselības aprūpes centra sociālās rehabilitācijas darba galveno speciālisti Jesperiņas kundzi. Tā kā šie jautājumi ir tiešā saistībā ar Labklājības ministrijas ikdienas darbu, tad es kā cilvēktiesību valsts ministrs piekrītu labklājības ministra A.Bērziņa kunga atbildei, kas tika nosūtīta jūsu frakcijai 03.04.95.

Problēmas, kas ir saistītas ar garīgi slimo cilvēku tiesību nodrošinājumu, ir jāvērtē ciešā saistībā ar valsts sociālekonomisko stāvokli, kuram par pamatu ir Saeimas apstiprinātais budžets 1995.gadam un attiecīgais budžeta sadalījums pa nozarēm.

Ar cieņu,-

1995.gada 4.aprīlī cilvēktiesību valsts ministrs Tupešu Jānis

 

 

Deputātu pieprasījums

Dokuments nr. 395

Par valsts pilnvarniekiem

 

Ministru prezidentam Mārim Gailim

Sākot ar 1992. gadu, valsts interešu aizstāvēšanai valsts akciju sabiedrībās un citās statūtsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu gan Ministru kabinets, gan atsevišķas centrālās valdības izpildinstitūcijas (ministrijas, valsts īpašuma fonds u.t.t.) ir nozīmējis valsts pilnvarniekus.

Valsts pilnvarnieki darbojas uzņēmumos visā Latvijas teritorijā. Taču ne valsts struktūras Rīgā, republikas nozīmes pilsētās un rajonos, ne pašvaldības, ne strādājošie, ne iedzīvotāji nezin cilvēkus, kuri veic valsts pilnvarnieka amatu. Līdz ar to valsts īpašuma sliktas apsaimniekošanas gadījumos, nemaz nerunājot par atsevišķiem klaji noziedzīgiem gadījumiem, nav ko informēt par valsts mantas izsaimniekošanu.

Aicinām Ministru prezidentu dot rīkojumu mēneša laikā "Valdības Vēstnesī" nopublicēt visu valsts pilnvarnieku sarakstu valsts akciju sabiedrībās un citās statūtsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu.

Saeimas deputāti: A.Prēdele, O.Brūvers, A.Grots, U.Lakševics, R.Milbergs,

J.Sinka, M.Grīnblats, J.Straume, V.Puriņa, A.Seile

1995. gada 5. aprīlī

 

Saeimā piektdien, 7.aprīlī

 

10.00	Juridiskās komisijas sēde.
	"Satversmes tiesas likums" (dok.nr.248).
11.00	Saeimas sēde.
	1. Dokumenta projekts "Latvijas Republikas ārpolitikas pamatvirzieni
	līdz 2005.gadam". (z.s.dok.nr.166., nr.166b)
	2. Lēmuma projekts "Par dokumentu "Latvijas Republikas ārpolitikas
	pamatvirzieni līdz 2005.gadam"". (z.s.dok.nr.166a)
	3. Lēmuma projekts "Par dokumentu "Latvijas Republikas ārpolitikas

 

Saeimas ziņu dienests

pamatvirzieni līdz 2005.gadam"". (z.s.dok.nr.367)