ATSAUCĒ IETVERT:
Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.03.2000., Nr. 111/112 https://www.vestnesis.lv/ta/id/3458
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Stenogramma
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 23.marta Saeimas sēdi.
Pirms sākam izskatīt darba kārtības jautājumus, ir jālemj par iespējamiem grozījumiem darba kārtībā. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija ierosina Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektus "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" izskatīšanai trešajā lasījumā. Ņemot vērā to, ka Saeimas Kārtības ruļļa 108.panta otrā daļa nosaka, ka nedrīkst izskatīt, iekļaut darba kārtībā likumprojektus izskatīšanai trešajā lasījumā, ja likumprojekta teksts nav bijis pieejams deputātiem piecas dienas iepriekš, šo priekšlikumu mēs izskatīt nevaram.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.panta pirmo daļu lūdzu izdarīt grozījumus 23.marta sēdes darba kārtībā, atliekot likumprojekta "Grozījumi Pasta likumā" izskatīšanu otrajā lasījumā. Šādu iesniegumu ir iesniedzis Ministru prezidents. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts tiek izņemts no dienas kārtības.
Septiņi deputāti ierosina šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā" . Prezidija locekļiem nav iebildumu par termiņa saīsināšanu. Vai ir iebildumi par likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā? Nav iebildumu. Paldies!
Izskatām darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par pagaidu pasākumiem Latvijas Republikas un Marakešas protokola par Latvijas pievienošanos Marakešas līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu grafika CXLIII — Latvijas Republikas — daļas IB "Tarifu kvotas" piemērošanā" nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Imants Burvis.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija). Cienījamie kolēģi! Cienījamais prezidij! Mēs visi dzīvojam sliktu ziņu smacīgajā žurgā. Tā pagājušo sestdien viens politiski un visādi citādi bezatbildīgs ūdens doļķotājs darīja zināmu visu to Latvijas zemniekiem. Un, lūdzu, jums šodien no valdības puses nāk priecīga ziņa. Mūsu valdība tomēr domā par ražotājiem. Nu, ja ne par visiem, tad vismaz par dažiem. Un tas ir objektīvi. Jo visiem jau nekad nekas nepietiks. Un šoreiz tas atbalstāmais ir... nu tā ir tāda viegla sagadīšanās, protams, — olu ražotājs. Liekas, ka "Balticovo" vai tikai nebija no tās "Ave Lat" grupas. Nu vajag šim uzņēmumam steidzami kādus nieka 30 tūkstošus tonnu miežus ievest no Eiropas vai vēl no kādām tuvākām valstīm, un vēlams — bez muitas nodokļa, jo savējais ražotājs ir jāatbalsta. Bet, ja Latvijas zemnieki nu nekādi nevar, bet varbūt par spīti valdībai — negrib tos miežus audzēt, tā, protams, ir liela problēma. Problēma ir arī tā, ko darīs šis ražotājs. Un tas ir tikai tāds piemērs, minējums. Ja viņu cilvēks vairs nevadīs valdību un nevarēs šo uzņēmumu ne jau nozari — lobēt, var jau būt, ka tad šis uzņēmums sāks veidot normālu menedžmentu, lai varētu konkurēt vienādos apstākļos ar citiem Latvijas uzņēmējiem. Normāla, bez sava lobista valdībā. Šobrīd tas viņam nesanāk. Bet tā ir fantastika, un pat ne zinātniska. Bet manā skatījumā likumdevējam par to būtu jādomā, vai var turēt tādu valsts, nevis uzņēmuma pārvaldes institūciju.
Bet šobrīd es aicinu kolēģus, kuri ir par to, lai Latvijā vienmēr tiktu atbalstīti tikai tie uzņēmumi, kuri ir iemanījušies iekļūt valdībā, balsot par šī likumprojekta nodošanu komisijai. Jo šai valdībai citi uzņēmēji un citi zemnieki nav un nebūs vajadzīgi. Nebūs vajadzīgs "Latvenergo", jo ar to ir problēmas. Un kā kādreiz jau tika teikts klasikā — ja nav cilvēku ar valdības gādību, tad nebūs valstī arī problēmu. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Nākamreiz, Burvja kungs, lūdzu, runājiet par tēmu! Pret vēlas runāt deputāts Leons Bojārs.
L.Bojārs (LSDSP). Labrīt, cienījamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas zemnieki! Strādājot 7.Saeimā, es diezgan reti dzirdēju no pozīcijas puses, ka mēs kaut ko darīsim Latvijas zemnieku labā. Vienīgi 1999.gadā sociāldemokrātiem ar lielām mokām izdevās ievest kvotu uz cūkgaļas ievešanu, jo cūkkopība Latvijā bija nolikta uz sagraušanas robežas. Tagad gudras galvas no Zemkopības ministrijas teicās ievedmuitu auzām un miežiem samazināt no 25% uz 5%. Tātad atkal atveram durvis robežās, kā tas bija 1997., 1998.gadā, lai latviešu zemnieku izaudzētie graudi paliek viņu arodos un lai viņiem patiesībā arī nebūtu tieksmes izaudzēt tos graudus. Vajag taču latviešu zemniekus tā kā atradināt no kārtīga zemnieka darba. Mēs graudus no latviešu zemniekiem neiepērkam. Viņi nezina, ko viņiem vajadzēs audzēt un cik viņi saņems par to naudiņā. Bet toties ievestie graudi par ļoti zemu cenu tiek nopirkti un vēl ar ļoti zemām ievedmuitām tiks pārstrādāti, un, lauku ļaudis, jūs gaida kombikorms, kuru jūs pirksiet tonnā par 130—140 latiem. Tātad skaisti, ka nopērk. Ja mēs nopērkam pat par to cenu, kas Latvijai,— 55 lati un pārdodam par 130, tur jau ir laba peļņa. Bet ja nopērk par 25—26 dolāri par tonnu un pēc tam jūs kombikormu pārdod par 130—140, tad jūs redzat, kāda skaista peļņa. Tātad ar mūsu deputātu balsojumiem daži veikli cilvēki nopelnīs ļoti lielu naudu bez arkla un bez kuļmašīnas. Apzināti graujam mūsu lauku ļaužu darbu. Rodas jautājums — kāpēc līdz šim laikam mūsu slavenā Zemkopības ministrija, kuras kopējos štatos it kā esot pie astoņiem tūkstošiem darbinieku, bet lauku atbalsta fondā ir 450 strādājošo, nav izdarījuši un aprēķinājuši, cik ir jāizsēj graudaugu un cik ir jāiepērk no latviešu zemniekiem. Tas nav zināms, nebija zināms un nebūs zināms. Kāda būs iepirkuma cena, tas vienmēr ir miglā tīts, kā arī, cik audzēsim cukurbiešu, linu un citas kultūras.
Cienījamie deputāti! Kas tad ir lauku attīstības programma, kur ir šī programma, kura bija apsolīta, ka tā būs pieejama, ka mēs tālāk strādāsim pēc programmas? Diemžēl tās nav. Nebūs arī tālāk, jo, ja ir programma, tad tā ir jāievēro, jāstrādā pie tās. Diemžēl mūsu ministrijas nav pieradušas strādāt pēc programmām un Latvijas interesēs.
Redziet, mēs jau nolikvidējām Jēkabpils cukurfabriku. Cukurs palika dārgāks. Ja mēs vēl turpināsim tādā pašā veidā izrīkoties ar citām kultūrām, tad visi ievedamie graudi būs dārgi un galu galā arī tas maizes kukulītis, kurš paliek vienmēr mazāks svarā, būs vēl dārgāks. Tāpēc es ierosinu šo likumprojektu neatbalstīt, noraidīt un balsot pret. Paldies!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 15, atturas — 2. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Darba likums" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas deputāts Egils Baldzēns.
E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi un iedzīvotāji! Es gribētu uzsvērt, ka šis likumprojekts ir neapšaubāmi nepieciešams un vajadzīgs, un jautājums ir tikai par to, ka tas būs ļoti nopietns un ļoti diskutabls šeit Saeimā. Sociāldemokrātu frakcija pašreiz ir izšķīrusies par to, lai mēs atbalstītu likumprojekta nodošanu komisijām un gatavotos nopietnai politiskai diskusijai ar kolēģiem, un ceram, kad šajā diskusijā tiks ņemts vērā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, tāpat arī darba devēju organizāciju viedokļi. Nebūs tā, ka valsts kā viena no trim sadarbības pusēm mēģinās ar savu spēku diktēt noteikumus. Tādas ir mūsu cerības. Es gribētu uzsvērt to, ka darba tiesiskās attiecības pašreiz regulē vēl 1972.gadā pieņemtais Darba likumu kodekss, kurā gan ir izdarīti grozījumi, bet tie tik tiešām neatbilst ekonomiskajai situācijai valstī un Latvijas arī jau starptautiskajām tiesībām, kas mums ir saistošas. Un praktiski šī likuma atvēršana ir objektīva un nepieciešama, ja mēs gribam konsekventi ievērot Starptautiskās darba organizācijas konvencijas un Eiropas Savienības direktīvas, ja mēs gribam sakārtot darba tiesiskās attiecības tautsaimniecībā, vispār ekonomikā un veicināt normālu tautsaimniecības konkurētspēju, eksporta attīstību, nodarbinātību, investīciju pieplūdi un uzņēmējdarbību. Bet es šeit gribētu, kolēģi, uzsvērt vienu lietu, kas mūs pašreiz neapmierina jau sagatavotajā Ministru kabineta priekšlikumā, un šeit ir vesela virkne lietu, kas, man liekas, ir jāpiesaka jau pašā sākumā, lai deputātiem būtu arī iespējas frakcijās diskutēt un apsvērt savu personisko attieksmi un pozīciju.
Pirmām kārtām mums liekas, ka diez vai vajadzētu arodbiedrībām samazināt tās tiesības, kas tām līdz šim ir bijušas, jo pašreiz šajā likumprojektā praktiski arodbiedrībām būs palikušas tiesības tikai saskaņot ar darba devēju, pieņemt lēmumu, saskaņojot ar darba devēju, tikai tad, ja tiks atlaisti no darba arodbiedrības biedri. Pretējā gadījumā ir paredzētas konsultēšanās iespējas, un nebūs vairs tādas lietas kā līdz šim, ka atvaļinājuma grafiks bija praktiski diskusiju ceļā jāpanāk starp darba devēju un arodbiedrību, tas pats attiecas uz papildu atvaļinājumiem, tas pats attiecas uz maiņu darba ieviešanu un citām lietām, kas parasti ir bijušas arodbiedrības kompetencē. Es domāju, ka nebūtu arī pareizi, ja mēs liegtu atmodas laikā piešķirtās tiesības arodbiedrībām — sabiedrisko kontroli par darba aizsardzības jautājumiem, arī šīs tiesības, manuprāt, arodbiedrībām nevajadzētu liegt, jo tas var tikai sekmēt darba drošību mūsu darba vietās, un tas ir pietiekami nopietni.
Es gribētu arī uzsvērt, ka šeit ir virkne tādu pantu, kas izraisa manī zināmu neizpratni, piemēram, 55.pants — minimālā darba alga, šeit ir fiksēts, ka minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, un, ja mēs kaut mazliet ievērojam, ko šeit šis 55.pants saka, tad mēs redzam, ka tiek izslēgts vārds "iztikas", paliek tikai valsts noteiktais minimums.
Godājamie kolēģi! Šādā situācijā mēs nonākam jaunattīstības, trešo attīstības valstu līmenī, mēs varam varbūt sevi salīdzināt ar kādu Āfrikas valsti vai ar kādu citu valsti, bet tur vismaz komunālie maksājumi, manuprāt, ir diezgan lēti. Jā, jā, Gundars Bērziņš saka, tur arī ziemas neesot, nu, to arī Tautas partija ir ievērojusi. Paldies!
Tā, vēl ko es gribēju teikt šeit. Ir ļoti nopietni tas, kad šis ierosinājums ir tieši nācis Ministru kabineta komitejā no mūsu Ministru prezidenta, es tomēr ceru, ka viņš šo lietu vēlreiz apskatīs, jo šeit ir pietiekami nopietns jautājums, un tas ir asi politisks jautājums, un es domāju, ka sociāldemokrāti neapšaubāmi uzturēs, lai šis iztikas minimums šeit saglabātos.
Otrs, kas ir. Kad runā par darbinieku civiltiesisko atbildību, tad mēs diez vai varam runāt tā, kā šeit, ka tiesa var šo darbinieku civiltiesisko atbildību samazināt, savērtējot ar viņa mantas stāvokli. Nu, tomēr vajadzētu domāt, ja tā nav bijusi ļaunprātība, cik lielā mērā to var darīt. Un tāpat kas attiecas uz bērnu kopšanas atvaļinājumu, kas tagad būs nevis trīs gadi, kā līdz šim, bet pusotra gada. Es domāju, ka tās ir ļoti asas, nopietnas problēmas it īpaši demogrāfiskās krīzes situācijā, kad daudzus bērnudārzus arī slēdz privatizācijas rezultātā un sociālās politikas panīkuma rezultātā. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir runājis par. Vai kāds vēlas runāt pret? Vai ir iebildumi par likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas deputāts Leons Bojārs.
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Kāpēc 1.janvāri vajag aizstāt ar 1.martu? Rada izbrīnu, ka Latvijas Centrālā statistikas pārvalde nevar četru mēnešu laikā kopā ar Zemkopības ministriju uzskaitīt to nelielo daudzumu graudu, kuru tad ir izaudzējuši mūsu zemnieki, tas rada izbrīnu. Šo ministriju rīcībā ir vismaz ap 200 datoru un citas tehnikas, kura ir ļoti dārga, un ko tad viņa dara? Ja savā laikā, pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, varēja ar parastiem kauliņiem saskaitīt tās tonnas, tad tagad mēs nevaram to saskaitīt četru mēnešu laikā, izlietojot kompjūterus un visas tās sistēmas. Un, ja pārnesam datumu no 1.janvāra uz 1.martu, tad kā tad mēs varam nākamā gada budžetu sastādīt, kā var noteikt zemniekiem, kādi graudi viņiem ir jāiesēj, cik lielā daudzumā un kad nonāks līdz zemniekiem visa tā informācija un par kādu cenu mēs iepirksim. Arī uz šodienu zemnieki Latvijā nezina, ko dara Zemkopības ministrija un kāds liktenis viņus gaida. Acīmredzot ir nolemts tā: jo mazāk zina zemnieki, jo labāk viņus var aptīt ap pirkstu. Es nevaru saprast, kāpēc sliņķiem no ministriem, kuriem četru mēnešu laikā nebija laika aprēķināt to daudzumu graudu, mēs viņiem palīdzam un pārceļam to tālāk, tātad vieni slinko, neko nedara, un ar deputātu rokām tas termiņš tiek pārbīdīts. Es ierosinu balsot pret, un lai tie darbinieki kā Statistikas pārvaldē, tā Zemkopības ministrijā atstrādā savas algas, līgumus, prēmijas, komandējumus un vadības līgumus. Paldies! Es aicinu balsot pret.
Sēdes vadītājs. Deputāts Leons Bojārs izteicās pret. Vai kāds vēlas runāt par? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"" nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 12, atturas — 3. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par izglītības kvalifikāciju akadēmisko atzīšanu Baltijas kopējā izglītības telpā" nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas deputāts Arnis Kalniņš.
A.Kalniņš (LSDSP). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Es visnotaļ atbalstu šī likuma atvēršanu, jo šis likums skar ļoti plašus iedzīvotāju slāņus. Un mums jāstrādā tiešām elastīgi. Kad rodas problēmas, tad šeit ir jāreaģē. Un šinī gadījumā es domāju, ka Centrālā dzīvojamo ēku privatizācijas komisija attiecībā uz viendzīvokļu mājām, individuālajām mājām, ja tā var teikt, sakārtos šo lietu, lai arī šeit būtu īpašumtiesības un arī lai šie cilvēki, kas tur sertifikātus, tos piezemētu praktiski.
Decembrī šis likums bija atvērts. Un es domāju, ka ir arī citas lietas, kas bez šajā likumprojektā, šajā materiālā dotajām normām būtu papildus jāieauž nākamajos lasījumos, kas sekos šeit.
Tātad es, pirmkārt, gribu minēt pirmo pozitīvo lietu, to, ka pirmo reizi Nekustamā īpašuma aģentūra, kas ir Finansu ministrijas uzraudzībā, desmit gadu laikā ir ķērusies, pamatojoties uz šeit pieņemto likumu, risināt jautājumu par kopīpašuma mājām, par to reālu sadali, par privatizēšanu, neprivatizēšanu vai tā tālāk.
Domāju, ka šajā jautājumā arī šeit mums papildus būtu jāizstrādā norma, un šobrīd es jau otrreiz to akcentēju, lai cilvēkiem, kas startēs šajās izsolēs kopīpašuma mājās, arī to vērtību, kas būs virs nosolītās cenas, kad abas puses piedalīsies izsolē, arī ļautu dzīvokļu īrniekiem apmaksāt privatizācijas sertifikātos, nevis latos, lai būtu vienlīdzības, taisnības princips attiecībā uz jebkuru iedzīvotāju, kas dzīvo valsts vai pašvaldību mājās. Lai šeit nebūtu citāds režīms, apgrūtinošs režīms pret tiem dzīvokļu īrniekiem, kas ir šajās kopīpašuma mājās. Tātad vēlreiz es atbalstu šī likumprojekta atvēršanu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir runājis par. Vai kāds vēlas runāt pret? Nevēlas. Vai ir nepieciešams balsot? Nav. Paldies!
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Damberga, Zvejsalnieka, Dobeļa, Demakovas, Ābiķa, Zīles, Plinera iesniegto likumprojektu "Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu"" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Modris Lujāns.
M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 1759. 1.priekšlikums ir pirmajā lappusē, ko piedāvā finansu ministrs Krastiņa kungs un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 1. un 2. priekšlikumu.
M.Lujāns. Tālāk nākamie labojumi ir 6. lappusē — 3. — tas ir finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
M.Lujāns. Tālāk ir 4. — Jirgena kunga priekšlikums, Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra, kas ir daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 4. un 5. priekšlikumu.
M.Lujāns. Tālāk nākamie priekšlikumi ir 11. lappusē. Finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
M.Lujāns. Daļēji ir atbalstīts Jirgena kunga priekšlikums. Un atbalstīts arī atbildīgās komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lujāns. 9. ir ministra Krastiņa kunga priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
M.Lujāns. Tālāk labojumi ir 17. lappusē, kuru piedāvā deputāts Jurkāna kungs, un šeit viņš piedāvā harmonizēt divus likumus, lai varētu veikt sūdzību, teiksim, ja ir protests par pašvaldības pasūtījumu piešķiršanu. Es aicinātu — lūdzu balsojumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 10. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikumu.
M.Lujāns. 17. lappusē.
Sēdes vadītājs. Desmitais... Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 23, atturas — 34. Priekšlikums nav pieņemts.
M.Lujāns. 11. priekšlikums — nu pēc būtības tas tagad nav balsojams, tā kā ir noraidīts 10., jo tas ir saistībā ar šo sūdzību izskatīšanu.
Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu.
M.Lujāns. Tālāk ir 12. priekšlikums — atbildīgās komisijas, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. Tāpat arī 13. priekšlikums — ko ir iesniegusi atbildīgā komisija.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts šis priekšlikums.
M.Lujāns. Lūdzu atbalstīt likumu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu"" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.
Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā"" , trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Sēdē izskatāmais dokuments nr. 1753 — "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Likumprojekta reģistra nr. 295, un šeit iekļauts arī likumprojekts ar reģistrācijas numuru 190.
Komisija ir saņēmusi sekojošus priekšlikumus, kuri ir izskatīti komisijas sēdē. 1. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 2. — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Baloža priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 3. — Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 4. — Labklājības ministrijas parlamentāra sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 5. — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Baloža priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 6. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 7. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 10. lappusē ir 8. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš. 14. lappusē ir 9. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 10. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 11. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 12. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 13 — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 14. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš. 15. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
L.Muciņš. 16. — finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 17. — finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 18. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 19. — finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 20. — finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 21. — finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 22. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 23. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 24. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 25. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 26. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 27. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš. 31. lappusē ir 28. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 29. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 34. lappusē ir 30. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
L.Muciņš. 31. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš. 32. — Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 33. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 34. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.
L.Muciņš. 35. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 36. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalastīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 37. — deputāta Dobeļa priekšlikums atbalstīts. (No zāles deputāts J.Dobelis: "Paldies!")
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 38. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 39. — Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 42.lappusē 40. — deputāta Dobeļa priekšlikums. Nav atbalstīts saskaņā ar 41.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
L.Muciņš. 41. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 42. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 43. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji. 44. — Juridiskās komisijas priekšlikumā — tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš. 45. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
L.Muciņš. 46. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 47. — labklājības ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 55. lappusē 48. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 49. — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Baloža priekšlikums. Atbalstīts daļēji, ņemot vērā 50. — Juridiskās komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš. 61.lappusē 51. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 52. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 53. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 54. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 55. — Juridiskā komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
L.Muciņš. Aicinu deputātus pieņemt kopumā tiešajā un galīgajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā".
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.
Nākamais — likumprojekts "Koncerna likums" , trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Izskatām Saeimas sēdē izskatāmo dokumentu nr. 1758 — "Koncernu likums", reģistrācijas numurs 433, trešajam lasījumam. Juridiskā komisija saņēmusi rindu priekšlikumus, kuri ir izlemti uz trešo lasījumu. 1. — deputātes Ūdres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 2. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 3. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 4. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 5. — deputātes Ūdres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
L.Muciņš . 6. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 7. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 8. — deputātes Ūdres priekšlikums. Nav atbalatīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
L.Muciņš . 9. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 10. — deputātes Ūdres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L. Muciņš. 11. — deputātes Ūdres priekšlikums. Nav atbalatīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
L.Muciņš . 12. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 13. — deputātes Ūdres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
L.Muciņš . 14. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 15. — deputātes Ūdres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 16. — deputātes Ūdres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.
L.Muciņš . 17. — deputātes Ūdres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
L.Muciņš . 18. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 19. — deputātes Ūdres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 20. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 21. — deputātes Ūdres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš . 22. — deputātes Ūdres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 23. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 24. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 25. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 26. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 27. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 28. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.
L.Muciņš . 29. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 30. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
L.Muciņš . 31. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 32. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 33. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 34. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 35. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 32. lappusē 36. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 37. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek abalstīts.
L.Muciņš . 38. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
L.Muciņš . 39. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš . 40. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 41. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 42. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 43. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš . 51.lappusē 44. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš . 45. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.
L.Muciņš . Aicinu deputātus pieņemt likumprojektu "Koncernu likums" trešajā, galīgajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Koncernu likums" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.
Nākamais — likumprojekts "Fizisko personu datu aizsardzības likums" , trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Jānis Esta.
J.Esta (TP). Godātie deputāti! Izskatām likumprojektu "Fizisko personu datu aizsardzības likums" trešajā lasījumā. Dokumenta numurs 1761. Skatām šādus priekšlikumus: 1. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Esta . 2. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Esta . 3. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Esta . Tāpat 4.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.
J.Esta . 5. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Esta . 6. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Esta . 7. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Esta . 8. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Esta . 9. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Esta . 10. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Esta . 11. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Esta . 12. — Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
J.Esta . 13. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J. Esta . 14. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts... Piedodiet! Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Esta . 15. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Esta . 16. — Juridiskā biroja priekšlikums. Abalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Esta . 17.— Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Esta . 18. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
J.Esta . 19. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Esta . 20. — Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
J.Esta. 21. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Esta. 22. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Esta. 23. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Esta. 24. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Esta. Tāpat 25. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Esta. 26. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Esta. 27. — Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
J.Esta. 28. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Esta. 29. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Esta. 30. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Esta. 31. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Esta. 32. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Esta. 33. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.
J.Esta. 34. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Esta. 35. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Esta. 36. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Esta. 37. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga priekšlikums. Atbalstīts daļēji un precizēts 38. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Esta. 39. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 40. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Esta. 41. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.
J.Esta. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Fizisko personu datu aizsardzības likums" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.
Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" . Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Guntis Dambergs.
G.Dambergs (LC). Paldies, cienījamo prezidija priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iepazinusies ar priekšlikumiem, kuri ir iesniegti saistībā ar likumu "Par pašvaldībām". Ņemot vērā to, ka galvenokārt priekšlikumi bija saistīti ar bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi iepazinās ar šiem priekšlikumiem ne tikai pēc būtības, bet arī pēc satura, un balsojot nolēma atbalstīt Ministru kabineta iesniegtos grozījumus likumā "Par pašvaldībām". Un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā es aicinātu arī deputātus pirmajam lasījumam atbalstīt šos grozījumus likumprojektā. Paldies!
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viola Lāzo — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāte.
V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija). Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamās deputātes! Cienījamie deputāti! Šodien darba kārtībā mums ir divi likumprojekti. Viens no tiem ir alternatīvais likumprojekts, kuru ar savu balsojumu ir apstiprinājusi viena no Saeimas pastāvīgajām komisijām. Un, proti, tā ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Principā, pārraugot Ministru kabineta ieteikto likumprojektu un tās normas, ko ir aicinājis Ministru kabinets izmainīt likumā par pašvaldībām, šis alternatīvais likumprojekts, ko ir izstrādājusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas apakškomisija, kas nodarbojas ar bērnu tiesību jautājumiem, ietver vēl dažas normas.
Es mazliet paskaidrošu, kas tās par normām un kādēļ tik ļoti svarīgi šodien būtu balsot tieši par alternatīvo likumprojektu, līdz ar to nobalsojot arī par tiem grozījumiem, kurus ierosina Ministru kabinets. Proti, pašreiz likumā gan ir noteikta pašvaldību atbildība par sociālo jautājumu risināšanu, kas skar bērnu tiesības un bērnu sociālos jautājumus, tomēr mēs zinām, ka reālitatē tas ir atkarīgs no pašvaldību vadītāju pašiniciatīvas un no tām tradīcijām, kas konkrētajā pašvaldībā izveidojušās attiecībā uz bērnu tiesību aizsardzību. Proti, mēs zinām reģionus, mēs zinām rajonus, kur pašvaldību vadītāji ļoti aktīvi iespējamā esošā budžeta apstākļos jau risina šos jautājumus. Un tomēr mēs varam nosaukt virkni pašvaldību, kur nav izveidotas institūcijas bērnu tiesību aizsardzībai, kur bērnu tiesību aizsardzībai arī netiek veltīti līdzekļi. Līdz ar to Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegtie labojumi, kas attiecas uz 14.panta sesto daļu, noteiktu, ka pašvaldībām būtu tiesības pieprasīt mērķdotācijas bērnu sociālo jautājumu risināšanai. Es saprotu, ka tieši šis pants varētu būt par iemeslu, kādēļ trīs valdošās koalīcijas partijas varētu nebalsot, jo varētu pirmajā acu uzmetienā likties, ka tas prasīs liekus budžeta līdzekļus.
Cienījamie deputāti un godājamās deputātes! Es vēlos norādīt, ka šo izdevumu apjoms varētu būt ļoti neliels. Bet līdz ar to tiktu sakārtota sistēma, kas nodrošinātu, ka tās pašvaldības, kas nepilda pašreiz spēkā esošo likumu un nerūpējas par bērnu tiesību aizsardzību savā reģionā, būtu tiesīgas sastādīt savu izdevumu apjomu un pieprasīt šo mērķdotāciju.
Godātie kolēģi! Vērtējot mūsu komisijas iesniegto likumprojektu no pašreiz spēkā esošās likumdošanas, mēs tikai nodrošināsim arī Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.pantu, kas papildina šo dzīvokļu likumdošanā iekļauto likuma normu, proti, nodrošināt bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus ar dzīvošanai derīgām dzīvojamām telpām. Tas attiecas uz 15.panta septītās un devītās daļas papildinājumiem.
Godātie kolēģi! Es vēl vēlos uzsvērt, ka tie Ministru kabineta labojumi, kas ir Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā, ir redzami arī alternatīvajā likumprojektā. Proti, tas ir 23.punkts, kas nosaka bērnu uzskaiti no dzimšanas. Pašreizējā likumdošana, jūs zināt, paredz tikai skolas vecuma bērnu uzskaiti no piecu gadu vecuma.
Tādēļ komisijas vārdā, godātie kolēģi, es aicinu vispirms balsot par alternatīvo likumprojektu. Es vēl nepieminēju, ka līdz ar to mēs būsim ievērojuši arī ANO konvenciju, par bērnu tiesībām šajā konvencijā paustos principus.
Godātie kolēģi! Tātad es aicinu Saeimas priekšsēdētāju likt uz balsošanu vispirms alternatīvo likumprojektu, ko ir izstrādājusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, un pēc tam Ministru kabineta iesniegtos grozījumus likumā "Par pašvaldībām". Pateicos, priekšsēdētāja kungs!
Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā — deputāts Guntis Dambergs.
G.Dambergs (LC). Cienījamie kolēģi! Tas, ko izskaidroja mana kolēģe Lāzo kundze, tik tiešām, tas atbilst patiesībai. Bet es gribu vērst jūsu uzmanību uz kaut ko nedaudz citu. Mēs iepazināmies ar visiem Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumiem, un mūs nedaudz mulsināja šo priekšlikumu deklaratīvais saturs, jo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi nebija pilnībā iepazīstināti ar šo finansiālo pamatu, kas būtu nepieciešams, lai varētu iekļaut šos priekšlikumus grozījumos likumā "Par pašvaldībām". Katrā ziņā nav izslēgts šos priekšlikumus tālāk turpināt skatīt turpmākajos lasījumos. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija labprāt uzklausīs arī citus priekšlikumus saistībā ar likumu "Par pašvaldībām", un komisijas vārdā vēlreiz jūs aicinu balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atbalstīto grozījumu paketi, kuru ir iesniedzis Ministru kabinets.
Sēdes vadītājs. Paldies! Uz balsošanu tiks likti likumprojekti to iesniegšanas secībā. Līdz ar to lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"", dokumenta nr.1169 un 1700, ko iesniedzis Ministru kabinets, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 1, atturas — 25. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. (Starpsauciens: "Priekšlikumus?")
Nākamā izskatāmā lieta... Atvainojiet, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lūdzu, Damberga kungs, otrajam lasījumam.
G.Dambergs. Paldies, Prezidija priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Aicinu priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta izskatīšanai otrajam lasījumam noteikt līdz šī gada 7.aprīlim.
Sēdes vadītājs. 7.aprīlis. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!
Nākamais — likumprojekts "Par telekomunikācijām" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu nr.1583. Ministru kabineta izstrādātais un iesniegtais likumprojekts "Par telekomunikācijām". Jāatzīmē, ka šeit vairs nav labojumi likumā, bet jauns likumprojekts, kas sagatavo mūsu telekomunikāciju nozari darbam brīvā tirgus apstākļos situācijā, kad tiks noņemta, attiecīgai nozarei zudīs formāla monopolsituācija.
Es domāju, ka monopolsituācija nespēj nodrošināt Latvijas valsti, ņemot vērā to modernizāciju un to jauno tehnoloģiju plūsmu, kas ir skārusi nozari. Un likuma pieņemšana ir vērsta uz šīs nozares, uz visnotaļ ievērojamās tautsaimniecības nozares attīstību. Par pirmo lasījumu mēs esam saņēmuši pozitīvu, gan ar daudzām iebildēm, Eiropas lietu komisijas atzinumu. Un jāteic, ka Eiropas lietu komisija strādājusi, arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas atzinums ir bijis pozitīvs, kaut gan ir norādes uz vairākām nepilnībām likumprojektā. Runājot par Eiropas lietu komisiju, man jāteic, ka valdībai, strādājot ar šo likumu vairāk nekā gadu, manuprāt, komisija ir iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai divus atzinumus par sākotnējo likuma variantu, un šis atzinums bija ļoti kritisks, un bija norādes uz vairākiem desmitiem neievērotu Eiropas Savienības direktīvu, kas bija ietverts likumā. Tad ir Eiropas lietu komisijas atzinums par valdības sagatavoto galaproduktu — likumprojektu, kurš šobrīd ir jūsu rokās. Arī šis ir kritisks, bet komisija norāda uz to, ka valdība, izskatot likumprojektu, tomēr lielu daļu kritisko piezīmju ņēmusi vērā. Tā ka es aicinu jūs, godātie deputāti, atbalstīt tik ļoti vajadzīgo likumprojektu pirmajā lasījumā un strādāt starp lasījumiem, iesniegt priekšlikumus. Paldies!
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Boriss Cilevičs, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija.
B.Cilevičs (PVTVL). Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir patiešām ārkārtīgi būtisks. Un es uzreiz pateikšu, ka es atbalstu šo likumprojektu, bet mums tomēr jāņem vērā, ka uz otro lasījumu būs ļoti nopietni jāpārstrādā. Šim likumprojektam ir viena īpašība, ka tam ir raksturīga tāda universāla pieeja. Šis likumprojekts ņem vērā mūsdienu tendenci, ka telekomunikāciju tīkli ir integrēti. Likumprojekts nerunā atsevišķi, piemēram, par valsts telefoniju vai par kabeļtelevīziju, vai par datu pārraidēm, un tas ir neapšaubāmi pozitīvi. Bet tieši šīs universālās, integrētās pieejas dēļ šobrīd šajos formulējumos neizdevās atrisināt monopola problēmu. Pirmais, es gribu pievērst jūsu uzmanību pārejas noteikumiem, ka faktiski pārejas noteikumu 1.pants runā par to, ka Latvijā ir tikai viens publiskais tīkls, bet tā tas nav. Jau šobrīd mums ir vairāki citi publiskie tīkli, tad tas ir gan kabeļtelevīzijas tīkli, gan kolektīvo antēnu sistēmas, radiotranslācijas, lokālie datortīkli un tā tālāk, kuri darbojas pilnīgi likumīgi, kuriem ir īpašnieki un, ja mēs pildīsim pārejas noteikumus tā, kā šeit ir formulēts, tad faktiski visi šie tīkli būtu jāatsavina un jānodod "Lattelekom". Un acīmredzot šī problēma būs kaut kādā veidā jāatrisina, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam.
Vēl viena problēma ir saistīta ar servitūta tiesībām. Es gribu pievērst jūsu uzmanību likumprojekta 30.pantam, jo šobrīd, nu, vienkārši runājot, servitūta tiesības, kas ir paredzētas likumā, ir absolūtas, tātad, ja kādam mājā ir jau desmit kabeļtelevīzijas tīkli un ja kāds grib vilkt vēl vienpadsmito, tad īpašniekam nekāda teikšana nav un viņš iebilst nevar, un nerunājot jau nemaz par īrnieku un nomnieku tiesībām. Tā ka, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, būtu jāpārdomā arī par īpašnieku tiesībām.
Nu ir diezgan strīdīgs jautājums par kompetences sadali starp regulatoru un Satiksmes ministriju. Tā ka šeit ir virkne nopietnu problēmu, bet nekādā gadījumā es negribu jūs aicināt neatbalstīt šo likumprojektu, gluži otrādi, es aicinu jūs balsot par un ļoti nopietni gatavot šo likumprojektu otrajam lasījumam. Paldies!
Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Paldies deputātam Cilevičam, jo komisija, izskatot, sagatavojot šo likumprojektu pirmajam lasījumam, ne sagatavojot, bet izskatot pirmajā lasījumā, ir atsaukusies tieši uz šīm pašām problēmām, kuras šobrīd norādīja Cileviča kungs. Vēl vairāk, komisija jau ir domājusi par otrā lasījuma redakcijām, un tāpēc aicinu gan Cileviča kungu, gan jūs visus iesniegt priekšlikumus starp pirmo un otro lasījumu, un priekšlikumu iesniegšanu noteiksim vismaz desmit dienas, lai mēs varētu uzlabot... vairāk, paldies, nevajag. Jā, paldies, tātad es aicinu atbalstīt jūs pirmajā lasījumā, un priekšlikumu iesniegšanas termiņu es pateikšu pēc dažām minūtēm.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu "Par telekomunikācijām" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 5.aprīlim.
Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 5.aprīlis. Paldies!
Izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"" , pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Antons Seiksts.
A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Tāds nu ir liktenis. Liktenim 5.Saeimas izskatā labpatika mūsu komisijai uzlikt šo problemātiku. Es saku 5.Saeimai pēdiņās — "paldies" par to. Godātie kolēģi! Dokumenta saturs ir ļoti vienkāršs: 17.jūnijs — okupācijas diena. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, pildot savu pienākumu, debatēja par šo jautājumu, pieņēma pozitīvu lēmumu, lai gan, ja viņš tiek atbalstīts uz otro lasījumu, būs ļoti nopietni jāstrādā pie diviem jautājumiem, proti, šai redakcijā viens okupācijas režīms izskatās labāks par citu okupācijas režīmu, šai redakcijā pieņemot, protams, mūsu kalendārs arvien vairāk un vairāk piesātinās ar pelēku un melnu krāsu, bet tāds ir Saeimas lēmums — nododot projektu komisijām. Komisija to atbalstīja faktiski ar vienu, teiksim, argumentu: daudziem jaunās paaudzes cilvēkiem šis datums neko neizsaka, un daudzās skolās, kas nemāca latviešu valodā, šis datums tiek traktēts ačgārni vai vispār tiek noklusēts, un tamdēļ acīmredzot tam var būt arī zināmas pozitīvas sekas. Komisija pieņēma pozitīvu lēmumu, aicina Saeimu izteikt savu attieksmi. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.
J.Dobelis (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Šad un tad no dažādām mutēm izskan tādi vienreizēji jocīgi spriedelējumi — pārvilksim pagātnei svītru. Kas tad tā varētu izrunāties? Nu laikam jau tāds, kam personīgi būtu jākaunās par savu pagātni, tāds, protams, šodien ar mocekļa izteiksmi sejā centīsies aicināt uz savdabīgu izpratni un vispārēju aizmirstību. Svītras pārvilkšana pagātnei jau nozīmē arī svītras pārvilkšanu pašam sev, netiekot pat līdz savam tēvam un kur nu vēl vectēvam. Šķiet, ka kādam tas arī ir būtiski. Un īpaši svarīgi tiem šādas svītras vilkšanas vēlme ir tad, ja skaidri redzama pagātnē notikušā tieša ietekme uz šodienu. Baltijas valstis ir bijušas un arī būs krietni iekārojams kumoss jebkuram pasaules izrijējam. Jautājums ir tikai viens — kad attiecīgais rīma iedrošināsies platāk atplest savus žokļus? Tā tas notika divdesmitā gadu simteņa trīsdesmitajos gados, kad cilvēknīdēju režīmi Eiropā atrada kopīgu valodu un sāka pamatīgi tuvināties, līdz 1939. gada 23. augustā parakstīja vienu no nožēlojamākajiem pasaules vēsturē papīreļiem — tā saukto Molotova–Ribentropa paktu, paredzot tautu un valstu sadalīšanu un pārdalīšanu.
Latvijai un citām Baltijas valstīm bija savlaicīgi paredzēts okupētu valstu liktenis. Pēc tam sekoja šī nežēlīgā Polijas okupēšana un dalīšana starp boļševikiem un fašistiem, kas šinī sakarā pat izmanījās sarīkot kopīgu parādi, lai viens otru apsveiktu ar kopīgi izdarītiem noziegumiem.
Nebija jau ilgi jāgaida arī Baltijas valstīm. Sākumā sarkanie prusaki ar sarkanām zvaigznēm pierē un citur sāka vazāties pa Latviju, Lietuvu un Igauniju. Ārēji centās apgūt pareizu uzvedību pat sanitārajās telpās. Tiesa, parasti centība nevainagojās ar sekmēm. Piestūma savus izbadējušos ķermeņus ar Baltijas labumiem un klusībā gatavoja jaunas neģēlības. Un tad pienāca 17. jūnijs. Tieši pirms 60 gadiem. Latviju acumirklī bāztin piebāza ar visādiem salašņām, tērptiem gan sarkanarmiešu kankaros, gan raibu raibās civilo lupatās. Tieši 17. jūnijs atklāti ievadīja to procesu, kas nesa nāvi un iznīcību desmitiem tūkstošu latviešu tautas labāko pārstāvju, sagādāja ciešanas gandrīz katrai latviešu ģimenei.
Ir pēdējais laiks 17. jūniju valstiski atzīt kā Latvijas okupācijas dienu. Protams, ir un būs tādi savādi domājošie, kas lāga nesaprot, kas tā tāda — Latvijas okupācija — ir. Nu ko lai par tādiem saka? Kas radīts rāpošanai — nav spējīgs pat notupties.
1940. gadā Rīgas stacijā pēc okupācijas viens sarkanais poļitruks arī mēģināja notupties, bet tik neveiksmīgi, ka, krītot sanitārtehniskajā telpā, pamatīgi sagraizīja dažas sava ķermeņa būtiskas sastāvdaļas. Arī tāda reizēm ir bijusi tā pagātne, ko daži pamatoti negrib atcerēties.
Atsevišķa runa ir par to, kas notika Latvijā tūlīt pēc 17. jūnija: valstisko struktūru likvidēšana, viltus Saeimas vēlēšanu sarīkošana, piedāvājot tikai vienu Maskavas apstiprinātu sarakstu, simts Latvijas visneģēlīgāko nodevēju gļēvulīgā rīcība 1940. gada 21. jūlijā, pārkāpjot Satversmes pamatprincipu, dažu pakalpiņu māžošanās Maskavā 5. augustā, bet līdztekus: izļurkušajās smadzenēs dzimušie izsūtāmo saraksti, Latvijas sabiedrībā pazīstamu cilvēku apcietināšana un nogalināšana, kam sekoja pirmā masveida izsūtīšana 1941. gada 14. jūnijā. Drīz pēc tam iecerētā otrā nenotika tikai tāpēc, ka tupeļu varoņi, izsūtītāji, vāciešiem uzbrūkot, aizbēga no Latvijas. Viss turpmākais notikušais laika posmā no 1941. līdz 1991. gadam bija dažādo neģēlību turpinājums.
Un tagad jautājums mums — Latvijas pilsoņu ievēlētiem tautas priekšstāvjiem: vai esam spējīgi vienoties par to, ka 17. jūnijs ir jāpasludina par Latvijas okupācijas dienu vai ne?
Gribētos īpaši uzsvērt, ka tieši 17. jūnijā Latvija faktiski pilnībā zaudēja savu valstisko neatkarību, turpmāk paturot tikai savas juridiskās tiesības. Tāpēc arī minētais datums ir viens no tiem raksturīgajiem datumiem, kurus pastāvīgi jāatceras mūsu valstī.
Bieži vien, kad esam iedrošinājušies kaut ko atklātāk pateikt par mūsu vēsturisko patiesību, atskan kāda drebelīga balstiņa: ko teiks citi, ko teiks pasaule, kā tad nu būs ar Krieviju? Jā, krietns skaits Latvijā dzīvojošo nav spējīgi aprast ar domu, ka viņu varai laikam ir jābeidzas. Citiem liekas, ka vislabākais paņēmiens, kā runāt ar pasaules sabiedrību, ir nemitīgi uz visām pusēm taisnoties. Bet vēl ir arī tādi, kas trulā vienaldzībā skatās uz visu notiekošo Latvijā un vienkārši nevēlas neko saprast. Jā, ko teiks pasaule, ja mēs vēlēsimies sev un citiem atgādināt, ko mums nesis 17. jūnijs 1940. gadā.
Vai nav smieklīgi un reizē nožēlojami klausīties dažādos Latvijai veltītos, īpaši sacerētos nepelnītos pārmetumos par visādiem pārkāpumiem, kas esot vērsti pret Latvijā dzīvojošajiem nelatviešiem. Protams, šie sacerējumi ir īpaši sagatavoti. Cik nekaunīga ir to cilvēku rīcība, kas vēl 1991. gadā janvāra barikāžu laikā mēģināja izmantot pēdējās iecerētās iespējas garīgi pūstošā boļševiku čupiņā, bet tūlīt pēc Krievijas pučistu izgāšanās jau nekaunīgi blenza uz ietekmīgām vietām Latvijas ekonomikā un politikā. Šie cilvēki mūsu valstī jūtas ārkārtīgi ērti un nejūt ne mazāko nožēlu par nodarīto. Tie ir arī starp pirmajiem sprinteriem uz starptautiskajām sūdzībnieku vietām ārpus Latvijas, lai kārtotu savas vajadzības.
Godājamos latviešu leģionārus, kas zaudējuši desmitiem tūkstošu savu cīņu biedru, kas paši izgājuši visu frontes elli, sasprindzinājuši spēkus, cīnoties Kurzemes cietoksnī un cerēdami pēdējiem spēkiem aizstāvēt Latviju pret boļševisma atgriešanos, kas izgājuši Gulaga nāves nometnes, kaut kādi vēsturi nezinoši jefiņi nekaunīgi saukā par nacistiem. Vai nav jāaizbāž mute tiem Krievijas bļauriem, kas nekaunās pat publiski apkaunot Latvijas prezidenti, slienājoties pie Latvijas vēstniecības ēkas Maskavā?
Katrai tautai par savu taisnību jāprot cīnīties. Arī latviešiem. Starp citu, 4. jūlijs jau sen ir ierakstīts Latvijas atceres dienu sarakstā. Bet Latvijai vēl joprojām ir jāsaņem dažādi papildu pārmetumi, ka vēl tas un tas būtu jāizdara.
Paskatīsimies, kā šodien balsos te daži cilvēktiesību aizstāvji. Būs redzams, cik viņi ir spējīgi izprast latviešu tautas izciesto un vai viņiem ir vienādi godīga attieksme pret jebkuras tautas pārdzīvoto. Mūsu uzdevums ir ne tikai atcerēties notikušo Latvijā, atgādināt par to, bet arī skaidrot par notikušā ietekmi uz šodienas sabiedrību Latvijā, par okupācijas sekām un to likvidēšanas nepieciešamību.
1999. gada 11. jūnijā iznāca krājums "Okupācijas varu politika Latvijā: 1939. — 1991.". Pirmais Saeimas un valdības atbalstītais izdevums, kura tulkojuma angļu un krievu valodā atvēršana notiks rīt, 24. martā. Tāda ir daļa no vajadzīgā darba. Saeima ir pieņēmusi Deklarāciju par Latvijas okupāciju, un tā nav domāta iekšējai lietošanai, kā to sludināja kāds, kas acīmredzot pirms šāda te teiciena pats bija kaut ko citu pārmērīgi iekšēji lietojis.
Latvijas Republikas Saeimas un valdības pienākums ir visu Latvijas Republikas pilsoņu izciesto pārdzīvojumu vārdā darīt visu, lai sabiedrība — gan Latvijā, gan tālu ārpus tās — skaidri zinātu, kas Latvijā ir noticis, ko Latvija ir pārcietusi, kādus zaudējumus piedzīvojusi un kādas tiesības uz gandarījumu ir gan Latvijas valstij, gan latviešu tautai.
17. jūnija kā Latvijas okupācijas dienas atzīšana var tikai nostiprināt pasaules sabiedrībā pārliecību par to, ka Latvijas valstij ir sava pašcieņa un vēlme atgādināt citiem ne tikai par saviem pienākumiem, bet arī par savām tiesībām. Paldies!
Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāts.
J.Jurkāns (PCTVL). Godātie kolēģi! Godātie likumprojekta autori! Man ir viens neliels jautājums: kā jūs iestrādāsiet savā likumprojektā Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa norādījumus tautai? Daži citāti. "Pilsones, pilsoņi! Pēdējo 24 stundu notikumi ir saviļņojuši visus prātus. Un es tādēļ uzskatu par savu pienākumu, kā es vienmēr svarīgos momentos esmu darījis, jums visiem pateikt, ko valdība šajā brīdī domā un dara. Mūsu zemē kopš šī rīta ienāk padomju karaspēks. Tas notiek ar valdības ziņu un piekrišanu, kas savukārt izriet no pastāvošām draudzīgām attiecībām starp Latviju un Padomju savienību. Es tādēļ vēlos, ka arī mūsu zemes iedzīvotāji ienākošās karaspēka daļas uzlūko ar draudzību.
Tajā pašā laikā jums jāzina, ka karaspēka kustībai jānorit bez traucējumiem, un to jūs varat veicināt, ierobežojot pārlieko ziņkāri un atturoties no kārtības traucējumiem. Šajā brīdī es jūs aicinu: pierādiet domās, darbos un stājā tautas dvēseles spēku, ko izraisījuši atjaunotās Latvijas ziedu gadi. Tad es būšu drošs, ka viss, kas tagad notiek un tālāk notiks, nāks par labu mūsu valstij un tautas nākotnei un mūsu labām un draudzīgām attiecībām ar mūsu lielo austrumu kaimiņu — Padomju savienību. Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savā vietā!" Paldies!
Sēdes vadītājs. Juris Sinka.
J.Sinka (TB/LNNK). Paldies! Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! To, ko Jurkāna kungs pašlaik teica, es gribētu papildināt. Ulmaņa teiktais notika zem draudiem pēc ultimāta 16.jūnijā, pēc neģēlīgā, slepkavīgā 14., 15. jūnija nakts uzbrukuma robežpunktam pie Masļenkiem. Pēc tam, kad bija jau skaidri zināms, ka tūkstošiem tanku un liela armija jau bija sapulcējusies pie mūsu robežām, kad Lietuva jau bija kritusi. Mēs bijām ārkārtīgi neapskaužamā stāvoklī. Protams, mēs vēlāk nožēlojām, ka mēs tad jau neizlējām asinis, bet tieši tā asiņu izliešana bija laikam mūsu tālaika Valsts prezidenta rūpe.
Tas, ko citēja Jurkāna kungs, vēlreiz atkārtoju, bija tiešo draudu rezultāts, un to arī juristi varēs vislabāk izskaidrot.
17.jūnijs. Par šo okupācijas dienu atbildīgas ir abas diktatūras — Padomju savienība, staļiniskais boļševisms un nacionāli sociālistiskā Hitlera Vācija.
Tātad, ja mēs runājam par okupāciju 17.jūnijā, tas ir abu sabiedroto sadarbības rezultāts. To bieži aizmirst viena vai otra iemesla dēļ, ka nacionālsociālistiskā Vācija bija Padomju savienības sabiedrotā līdz tam brīdim, kad Vācija uzbruka Padomju savienībai. Runāt par otru okupāciju — tas ir tāds, varētu teikt, tehnisks, akadēmisks jautājums, jo ko okupēja vācu armija? Tajā laikā viņu uzskatā — padomju teritoriju. Mums kā Latvijai un latviešu tautai nav nekādas daļas par tā saucamo Lielo Tēvijas karu, jo tas bija par Padomju savienības teritorijas atgūšanu un Padomju savienības teritorijas okupācijas likvidēšanu. Tas nozīmēja mūsu okupācijas — Latvijas okupācijas un ciešanu turpinājumu. Tā ka lieta šeit ir pavisam skaidra. Mēs nemēģināsim miglu pūst viens otram acīs, kā daži to mēģina darīt.
17.jūnijs bija, kā jau Dobeļa kungs atgādināja, Molotova—Ribentropa pakta rezultāts, tās sadarbības rezultāts, kas arī pēc Francijas kapitulācijas lika Molotovam apsveikt Ribentropu par šo lielisko nacistiskās Vācijas uzvaru. Paldies!
Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Varētu jau arī nerunāt. Dobeļa kungs savā visai sulīgajā runā jau šo situāciju raksturoja visai skaidri. Un arī jūs visi saprotat galu galā, par ko ir runa, un Saeima ir atzinusi okupācijas faktu. Grūti gāja, protams, bet atzina, un liekas, ka vairs nevarētu būt nekādu problēmu, lai arī šoreiz likumā "Par svētku un atceres dienām" šo dienu ierakstītu. Es domāju, ka tā tas arī būs. Es pat nešaubos, bet es domāju, ka ir īstā reize, lai mēs tomēr padomātu par to, kas ir noticis, kāpēc tā notiek šodien, kāpēc tik sarežģīti, tik bēdīgi un nabadzīgi dzīvojam, tik saplosīti dzīvojam. Bet diemžēl liela daļa nesaprot to. Un ir cilvēki, kuri nesaprot to arī Saeimā. Un tad es domāju, ka ir jārunā. Ir jārunā, lai atgādinātu vēl un vēlreiz to, kas notika 1940.gada 17.jūnijā. Jo, redziet, Saeimas deputāts Jurkāna kungs kāpj tribīnē un tēlo nezinīti, lai gan viņš tāds nav, ir bijis pat mūsu ārlietu ministrs, braukājis pa ārzemēm un stāstījis par Latviju, par nu jau atjaunotu Latviju. Bet paceļas jautājums: ko tad viņš tur stāstījis, ja viņš vēl šodien šo dokumentu, šo runu tulko burtiski tā, kā to teica Ulmaņa kungs. Bet Ulmaņa kungs toreiz to teica zem durkļiem, tanku un milzīgu draudu priekšā. Vai to vajadzētu nesaprast? Bet diemžēl nesaprot. Nemaz nerunāsim par Golubova kungu, kurš jau ir kļuvis par anekdoti Saeimā, kurš vēl arvien neatzīst, ka Latvija bija okupēta, bet tādi Latvijā ir ne tikai deputāti Golubova personā, bet Latvijā tādu ir simtiem tūkstoši. Tur jau ir tā traģēdija! Bet turpina dzīvot Latvijā, bauda tās labumus un taisa arī politiku. Man iznāca diskusija ar vienu latvieti no ārzemēm, dāmu. Es teicu: bet kā tad jūs tā runājat un nesaprotat. Un nesaprotat droši vien tāpēc, ka 50 gadus jūs šeit nedzīvojāt un neizjutāt to ārprātu, kas šeit notika. Bet viņa teica: es desmit gadus jau dzīvoju Latvijā. Jā, viņa 10 gadus dzīvo Latvijā, šeit. Bet tā jau ir pavisam cita Latvija. Tā ir neatkarīgā Latvija. Tā nav okupētā Latvija. Tā tikai nokrata šobrīd ar milzīgām grūtībām šo okupāciju, šo kolonizāciju. Bet šī dāma tātad nesaprot pat starpību, jo nav izjutusi starpību starp to, kas bija, un mēs, kuri šeit izjutām šo okupāciju, tā sakot, caur katru miesas sastāvdaļu.
Bet redziet, jāatgādina tālab, ka, ja mēs nesapratīsim, ja mēs patiešām nesapratīsim šo būtību, tad mums klāsies nākotnē ļoti drūmi. Klāsies ļoti drūmi, jo Krievija skaidri, gaiši un nepārprotami pierāda, ka tā vēl uzskata Latviju par savā pārziņā un pārvaldījumā esošu. Uzskata! Viss tas, kas notiek Maskavā, un tās sarunas, kas notiek un nupat pie Valsts prezidentes notika ar Krievijas vēstnieku Latvijā, liecina par to. Faktiski tie ir draudi!
Mēs gan esam piedzīvojuši šādus draudus dažādus — ekonomiskās sankcijas un tā tālāk. Paldies Dievam, esam pārcietuši šos draudus. Un pat ieguvuši savā ziņā labumu. Jo savu tirgu esam pārorientējuši diezgan veiksmīgi uz Rietumiem. Un nu vairs neesam tik atkarīgi no Krievijas. Lūk, kolēģi, tādēļ mums vajadzētu atcerēties vēl un vēlreiz, un arī šoreiz, kad mēs ierakstīsim kalendārā šo dienu — 17.jūniju, būs troksnis no Krievijas puses atkal. Vai mēs atkal jau šobrīd sāksim domāt, kā tad tas izskatīsies? Vai tas būs pēc kāda brīža atkal jāpārskata tāpat, kā mēs to darījām ar 16.martu — leģionāru dienu. Tas ir apkaunojums mums. To pierādīja 16.marts, kad daudz vairāk cilvēku saradās, gāja pie Brīvības pieminekļa, un ne tikai pie Brīvības pieminekļa. Un nākamajos gados ies vēl vairāk. Un es domāju, ka mums nāksies atgriezties arī pie šī datuma ierakstīšanas kalendārā, kā tas jau bija. Paldies!
Sēdes vadītājs. Baldzēna kungs, vai izmantosiet piecas minūtes, vai runāsiet pēc pārtraukuma? Egils Baldzēns.
E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāj! Latvijas Republikas iedzīvotāji! Es domāju, ka šeit ir ļoti nopietns jautājums. Manuprāt, visiem ir skaidrs, ka 17.jūnijs 1940.gadā bija okupācijas diena. Ir tikai dažādas vēlmes šo faktu atzīt vai neatzīt. Tā ir politiska izšķiršanās, un katram politiskam spēkam šeit ir jādod arī sava nostāja, kas arī būs kritērijs viņu vēlētāju izvērtējumam, un katrai frakcijai ir savi vēlētāji, protams, un viņi ir atšķirīgi.
Es šeit gribētu uzsvērt arī to, ka mums vajadzētu tomēr saprast, ka ir jābūt šai atceres dienai, kas saistās ar šo okupācijas datumu, bet tomēr jau 1928.gadā Rainis, īsi pirms savas nāves rakstīdams pēdējās savas atziņas, deva Latvijas tautai tādu novēlējumu, testamentu idejisko, kurā rakstīja: ja demokrātija kritīs, tad pēc kāda laika kritīs arī valsts neatkarība. Es domāju, šie politiski gudrie un pat savā ziņā liktenīgie atziņas vārdi ir ļoti nopietni. Arī izvērtējot visu to, ko mums Jurkāna kungs šeit nolasīja priekšā, un tie ir patiesi vārdi, ko teica Kārlis Ulmanis. Un mēs varam runāt par šīm objektīvām lietām. Par to, ka Lietuvas teritorija jau bija okupēta un pie Lietuvas–Latvijas robežas jau praktiski stāvēja karaspēks. Ka bija šis spiediens, ka bija šis Hitlera–Staļina pakts, kā to sauc visā Eiropā, nevis Molotova–Ribentropa pakts, kā mēs parasti to saucam. Tātad visas šīs lietas bija. Bija arī lieta, kura bija mūsu — Latvijas politisko spēku izšķiršanās. Un tā bija 1934.gada 15.maijs. Bet šī Satversme tika antikonstitucionāli apturēta, kad visas demokrātiskās iestādes tika padzītas un slēgtas. Arī vairāk nekā 1000 sabiedriskās organizācijas tajā laikā tika slēgtas un viņu īpašumi nacionalizēti, un pēc tam dažādi varbūt atsevišķos gadījumos arī privatizēti, nodoti citiem un tamlīdzīgi. Šī visa situācija ir.
Kāpēc es to atgādinu? Es atgādinu tikai viena iemesla dēļ, ka nedrīkst būt tā, ka viena persona, lai kāda viņa būtu, izšķirtos par tautas likteni. Vienmēr ir labāk, ja tas ir tautas daļu, dažādu sabiedrības daļu, tautas daļu pārstāvis — Saeima, parlaments un viņa ieceltā valdība. Un tāpēc es gribētu uzsvērt arī to, ka no šī viedokļa, protams, arī juridiskā viedokļa, viss, ko teica Kārlis Ulmanis tajā brīdī, tas bija pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, Latvijas Republikas likumiem, ka pati viņa vara bija antikonstitucionāla. Un tāpēc mums, Latvijas Saeimai, šīs atziņas nav saistošas. Mans viedoklis ir skaidrs. Ja Latvijai tobrīd būtu arī demokrātija, ne tikai neatkarība, tāpat kā — ja tobrīd autoritārais režīms nebūtu arī bijis Igaunijā un Lietuvā, mūs būtu piemeklējis Somijas liktenis, kas bija gan karš, bet savu tiesību aizstāvēšanas liktenis. Un tas, manuprāt, būtu bijis daudz labāk, ja arī te man daži kolēģi krata galvas. Es domāju, ka 1941.gada 14.jūnija zaudējumi un daudzi citi zaudējumi pēc tam ir liecinājuši, ka tie, kas grib lēti no varmākām atpirkties, nekad to nav spējuši izdarīt. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (LC). Dobeļa kungs! Tas nav par 17.jūniju. Es aicinu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļus pulcēties uz komisijas sēdi. Svarīgu komisijas sēdi tepat blakus — Sarkanajā zālē. Paldies!
Sēdes vadītājs. Romualdam Ražukam.
R.Ražuks (LC). Baltijas asamblejas Latvijas delegācija sanāk uz savu sēdi — Ārlietu komisijas sēdi. Dienas kārtībā — Tartu sesijas darba kārtība.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam Jāzepu Šņepstu 40 gadu jubilejā un Jāni Urbanoviču 41 gadu jubelijā. Jāņa Urbanoviča vietā apsveikumus pilnvarots saņemt Jānis Jurkāns. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
A.Bartaševičs (Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Ērika Zommere, Juris Sinka, Jānis Siliņš.
Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"" pirmajā lasījumā. Turpinām debates. Palmira Lāce, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāte.
P.Lāce (TB/LNNK). Augsti godātie deputāti! 17.jūniju jāieraksta kalendārā kā Latvijas okupācijas dienu, lai nākamās paaudzes neskaitītu nepareizi gadus, kā to daži mums visu laiku cenšas pamācīt. Vispirms bija 1940.gada 17.jūnijs, pēc tam bija Baigais gads, un tikai pēc gada, pēc okupācijas sākās Otrais pasaules karš. Un tad notika tas, kas notika. Mūsu leģionāri centās mūs pasargāt no krievu otrreizējās okupācijas. 60 tūkstoši nacionālo karavīru atdeva savas dzīvības par Latvijas brīvību. Neesam pratuši līdz šim godīgi izvērtēt vēsturi, runājot arī par notikumiem Otrajā pasaules karā. Ir notikumi, ar kuriem latviešiem nav nekāda sakara, jo, sākot ar 1940.gada 17.jūniju, Latvijas valstiskums bija zaudēts, un tāpēc mums nav jāatbild par to, ko darīja svešas varas. Mēs varam tikai to vērtēt. Es uzskatu, ka par ebreju iznīcināšanu jāatbild Vācijai, bet par to, kas nodarīts latviešiem un mūsu valstij, ir jāatbild Krievijai. 17.jūnija kā okupācijas dienas ierakstīšana kalendārā būtu sākums patiesai vēstures izvērtēšanai. Krievija Latvijas okupācijai gatavojās ļoti ilgi. 1937.gadā Krievija apšāva 70 tūkstošus latviešu. Katram gadījumam, lai viņi nevarētu savai valstij palīdzēt, jo viņi zināja, kāda dzīve Krievijā, un viņi bija iepazinuši krievu mentalitāti. 1939.gadā bija pilnīgi sagatavotas kartes, PSRS kartes, kuru sastāvā ietilpa Baltijas valstis. Pirms 40.gada bija gatavs arī dokuments par latviešu izsūtīšanu, tātad tas viss jau bija sagatavots pirms 1940.gada. Un ja kāds šeit runā par Kārļa Ulmaņa runu, tad es gribu pateikt, ka Kārļa Ulmaņa runai ar okupāciju nav nekāda sakara, viņš vienkārši gribēja paglābt savu tautu. Un Masļenku robežsargu apšaušana jau tad bija notikusi. Ulmanis vienkārši cerēja, ka būs mazāki zaudējumi. Un pašā nobeigumā es gribētu dažus vārdus veltīt deputātam Jānim Jurkānam. Lai kā arī Jānis Jurkāns censtos izdabāt Krievijai, Krievija viņam nenoticēs, jo agri vai vēlu pakalpiņus ienaidnieks nomin. Paldies!
Sēdes vadītājs. Jānis Siliņš.
J.Siliņš (TB/LNNK). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamās dāmas, augsti godātie kungi! Nu jāsaka, ka tas, ko man gadījās šodien šeit no šīs tribīnes dzirdēt, un tā ir 7.Saeima, mani vairāk vai mazāk pārsteidza šī nekaunība, šī nelietība pret savu valsti un savu tautu, minot kā argumentus, ko šeit minēja Jurkāna kungs, ka Ulmaņa kungs tos ir izteicis un it kā to varētu tulkot. Es domāju, ka tas jebkuram pirmās klases skolēnam ir skaidrs, kā Krievija realizēja šādus valsts aneksijas plānus, kā šī okupācija noritēja. Es domāju, par to nevienam jautājumu nav. Bet ziniet, cienījamie deputāti, šeit mums ir jādod katram tagad sev atbilde, šī Jāņa Jurkāna runa bija aicinājums uz jūsu lokanām mugurām, uz jūsu gļēvulību, uz jūsu nodevību, nodot tagad 2000.gadā mūsu valsti, mūsu tautu. Es domāju, ka visi ļoti labi zina, ka dažādos juridiskos aspektos, kur ir runa gājusi par valstiskuma atjaunošanu, Latvijai ļoti grūti pie šāda cinisma bijis dot argumentus šajā brīdī, un bieži vien tie bija tā kā pamata izsišana no kāju apakšas. Un, proti, attiecībā par Abrenes apriņķa iekļaušanu Padomju savienībā, kad starptautiskā tiesa izskatīja šos jautājumus, tad Krievijas ārlietu ministrs kā vienkāršu argumentu teica tā: nu ziniet, to mēs nevaram uzskatīt par okupāciju, jo Rīgā mūsu tautu sagaidīja ar ziediem, un šis skats man vēl šodien ir acu priekšā.
Cienījamie deputāti! Es aicinu jūs tā aizdomāties, iedomāties, kas mēs esam šeit un kā mēs atcerēsimies savas tautas vēsturi, kādu bagātību mēs iedosim savām nākotnes jaunajām latviešu paaudzēm. Paldies!
Sēdes vadītājs. Juris Dobelis — otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Tā kā Jurkāna kunga runā skanēja tāds it kā dvēseles kliedziens, it kā liela vēlēšanās noskaidrot patiesību, griežoties pie likumprojekta autoriem, no kuriem viens esmu es, nu sniegšu nelielu piebildīti, lai jau cilvēkam tiek, varbūt tā, mūža otrajā pusē iekāpjot, varbūt vēl kaut ko iemācīsies. Redziet, katram Saeimas deputātam it kā vajadzētu ieskatīties Latvijas Republikas Satversmē, un 2.pants tur saka: Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Un ko tad saka Satversmes 77.pants: Ja Saeima grozījusi Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77.pantu, tad šādi pārgrozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir apstiprināmi tautas nobalsošanā. Un kas tad notika pēc 1940.gada 17.jūnija Latvijā? Vai pēc simts gļēvuļu balsojuma 21.jūlijā, kuriem nav, protams, nekāda attaisnojuma, bija tautas nobalsošana? Nebija. Satversmi pārkāpa? Pārkāpa. Vai pēc tam, pēc 17.jūnija, Latvijas valstī bija varmācība no svešas valsts puses? Bija. Tad par ko te ir jārunā?
Kāpēc vajag mākslīgi izvilkt viena vai otra runu vai uzstāšanos, vai mums Saeimas deputātiem Satversme nav galvenais? Un to saka cilvēks, kas it kā pārstāvēs Latviju, kas it kā esot bijis ārlietu ministrs. Ko tad jūs, kolēģi, brīnāties par to, ka mums ir tik grūti mūsu ārpolitikā. Vai kāds brīnums, ja bijušais Latvijas ārlietu ministrs nezina Satversmi, un nezin vai kādreiz vispār zinās. Varbūt dažus pantus vismaz, lai viņš tur rokās to grāmatiņu un apskatās. Tad mēs brīnāmies, ka mums ir jātaisnojas starptautiskai sabiedrībai, ka mūs nesaprot, ka mēs baidāmies lietot vārdu "okupācija", tur jau ir tā jautājuma būtība. Un kas ir galvenais Saeimas deputātam? Galvenais ir pamatlikums. Un pamatlikuma 2. pants, es brīnos, kā to vispār var nesaprast... Es saprotu, var braukt uz Maskavu, tēlot, ka glābj Latviju no ekonomiskām sankcijām, vēl līdzīgas izrādīšanās var sarīkot, nu galu galā tā ir personīgā iniciatīva. Bet šeit kāpt tribīnē un parādīt visiem, ka nezina Latvijas Republikas pamatlikuma galvenos pantus — es saprotu, ka ar cilvēku kaut kas ir noticis. Kaut kas ir noticis ar šo cilvēku. Nezinu, pie kā tas tālāk novedīs, ko viņš vēlāk aizmirsīs, bet nu vismaz man ir aicinājums — tomēr vismaz tik daudz parūpēties varbūt Saeimas personālam: šad un tad atveriet tur uz tā galdiņa Jurkāna kunga priekšā Satversmi un pasvītrojiet citā krāsā vismaz dažus pantus, lai viņš vismaz kaut ko šeit iemācās. Jebkurā gadījumā šeit ir runa: bija okupācija vai nebija, 17. jūnijā tas notika vai nenotika. Un nevis te, kaut kādā savdabīgā stilā atgādinot Krievijas komediantus, sākt runāt par atsevišķiem gadījumiem. Paldies!
Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Tautas partijas frakcijas deputāts.
G.Bērziņš (TP). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi un tie, kas klausās radiopārraidi! Mēs runājam par vēsturi, bet vēsturi tieši vai netieši mēs veidojam arī šodien. Un, runājot par vēsturi, ir ļoti svarīgi saprast, kas notika, kāpēc notika, dot tam izvērtējumus un nepieļaut šīs kļūdas vai šīs lietas tālāk, lai nebūtu pēc gadiem desmit, piecdesmit vai simts atkal Latvijas parlamentā jādebatē par jaunām dienām, kas būtu līdzvērtīgas kā šis 17.jūnijs.
Un mani stimulēja nākt tribīnē Egila Baldzēna kunga runa. Jo kāpēc bija iespējama okupācija un kas toreiz arī notika? Protams, arī sociāldemokrāti ir devuši vērtējumu tam, kādā veidā notika atkāpšanās no demokrātijas, kāpēc tas varbūt kļuva iespējams, bet līdz šim nav devuši vērtējumu savam necilajam ieguldījumam šinī procesā. Es saprotu, ka lietas, kas vadīja šo te darbību, varbūt bija ilūzijas, mīti, kas tālāk pārvērtās par traģēdiju un farsu. Ilūzijas, ka, piedaloties un veicinot okupācijas režīmu, šeit izdosies likvidēt nīsto totalitāro režīmu, ka izdosies un ļaus okupanti šo valsti pārvaldīt brīvi un demokrātiski.
Kāpēc sociāldemokrāti no pieciem bruņotajiem formējumiem bija poļitruki četros no šiem bruņotajiem formējumiem? Kāpēc Bruno Kalniņš iesaistījās un staigāja ar sarkanu lenti un aģitēja par šo lietu? Kāpēc lasīja lekciju par Staļina konstitūcijas nozīmi Latvijā un aģitēja par šīm lietām? Es saprotu, ka tās bija ilūzijas, bet tā bija traģēdija. Tikai šādu cilvēku darbība bija pamats tam, lai šis režīms šeit varētu nostiprināties.
Es neaicinu, kā saka, meklēt raganas vai kaut kādā veidā... bet nevar veidot šodienu, valsts rītdienu un vēsturi, ko tieši vai netieši mēs tomēr rakstām šodien, neizvērtējot pagātni.
Un tomēr es aicinu arī sociāldemokrātus izvērtēt šo savu attīstības posmu, jo es saprotu, ka šobrīd partija uzskata, ka viņa ir atjaunota un līdz ar to nes atbildību par visām šīm lietām.
Tas, manuprāt, ir ļoti svarīgi. Un tad man ir jautājums, runājot par vakardienu, vai Latvijai šodien ir nelabvēļi? Vai Latvijai šodien ir ienaidnieki, kas vēlētos vai nu ar tankiem, vai ar citām varbūt daudz modernākām lietām nodibināt savu ietekmi, savu kārtību šeit? Un es nevaru atbildēt noliedzoši. Domāju, ka tādi spēki pasaulē eksistē un vēlme šāda būtu arī šodien. Tad ir jautājums: ja šie naidīgie spēki gribētu to darīt, kāds būtu viņu scenārijs? Ko viņi darītu, lai līdz tam nonāktu? Manuprāt, pirmais, kas tam ir nepieciešams, lai tiktu iedragāta valsts drošība, būtu iespējamas šīs lietas, — destabilizēt situāciju, radot nedrošību un nestabilitāti. Un tad es gribu jautāt, vai ar šo scenāriju sakrīt, teiksim, pedofilijas skandāls, vai sakrīt referendumi un citas lietas, kas atsevišķām politiskajām partijām pēc neveiksmīgām debatēm Saeimā liek griezties un destabilizēt situāciju, jo pensiju referendums Latvijas sabiedrībai izmaksāja nevis vienu miljonu latu, bet ne mazāk kā 12 miljonus latu. Finansu tirgus noreaģēja uz to, procentu likmes kāpa, un Latvijai atsevišķu politiķu šī te vēlme kārtot attiecības un risināt savas neveiksmīgās problēmas izmaksāja sabiedrībai 12 miljonu latu.
Vai šodien neatkārtojas pagātne? Sociāldemokrātiem būs šodien un šogad iespēja pierādīt, ka viņi nepieļaus to vairāk, jo nepārtraukti tomēr šīs partijas vārds tieši vai netieši saistās ar bijušo okupācijas režīmu represīvo struktūru saistītiem cilvēkiem. Tuvākajā laikā nešaubīgi Saeimā būs atkal balsojums par vienu cilvēku, kuru tiesas lēmums ir atzinis par VDK robežsardzes štata darbinieku. Tas būs jautājums, un šeit būs balsojums par vēsturi, šeit būs balsojums par nākotni.
Vēl viena bīstama lieta, kas dod pamatu, liek paklājus zem kāpurķēdēm tankiem, kas šeit var ienākt varbūt tīri tā nosacīti, ir naida kurināšana starp dažādiem sabiedrības slāņiem Latvijā. Un šobrīd mēs redzam, ka pasaulē visgrūtāk apslāpējamākie konflikti rodas uz nacionālā pamata, provocējot nacionālās nesaskaņas.
Un tāpēc es aicinātu arī visus tos, kas masveidā apvaino ļoti lielas sabiedrības daļas, saucot viņas dažādos vārdos vai apvainojot kaut kādos noziegumos šobrīd, izvērtēt rūpīgi, kādas sekas tam būs, un neveicināt šādu konfliktu rašanās iespēju Latvijā, jo, ja šādu konfliktu esamība var tikt pieļauta un eskalēta, tas būs būtiskākais ceļš uz to, lai šādas lietas varētu atkārtoties.
Trešā lieta, ko vēlētos Latvijas ienaidnieki, ir graut Latvijas starptautisko prestižu. Tad paskatīsimies, vai pēdējās aktivitātes atsevišķos jautājumos nav šī plāna sastāvdaļa vai vismaz ļoti labi neiekļaujas tajā. Vai pie Brīvības pieminekļa var aiziet ar godīgu sirdsapziņu, kad pedofilijas papīri spiežas ārā no kabatām? Vai tā nav liekulība?
Tāpēc, runājot, par vēsturi, es aicinātu saprast to, ka mēs veidojam to šodien un veidojam nākotnes pamatu, un, runājot par vēsturi, darīsim visu, lai šādas dienas vairāk neparādītos. Un, balsojot par 17. jūniju, es balsošu par to, lai šādu dienu vairāk nebūtu, lai nebūtu mums Saeimā represīvo struktūru bijušo darbinieku, lai mēs neveicinātu konfliktus, lai mēs nodrošinātu valsts attīstību. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Paldies! Egils Baldzēns — otro reizi.
E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Mani mazliet izbrīna un pārsteidza mana kolēģa un arī drauga Gundara Bērziņa runa, kas izmanījās Brīvības pieminekli sasaistīt ar pedofilijas lietu. Es domāju, ka šeit viņš parādīja savas runas dāvanas visā savā krāšņumā, bet nu redziet, ar tām dāvanām un to realitāti ir diezgan atšķirīgas lietas. Reizēm tās sakrīt, reizēm nesakrīt. Un tā tas diemžēl ir.
Ko es gribēju pateikt. Nevajadzētu mums partiju ķildas ienest šajos vispār nozīmīgajos valstiskajos lēmumos, Gundar Bērziņ. Tas skar arī 17. jūniju. Es saprotu, ka jums ir liela vēlme provocēt sociāldemokrātus. Es domāju, ka pienāks tas brīdis, kad mums būs jāstājas šeit un jārunā arī par to, vai šai valdībai ir jābūt tādai arī turpmāk vai ne, bet nevajag to visu tā priekšlaicīgi provocēt. Es saprotu jūsu vēlmi, bet būs viss savā laikā un savā vietā. Tas ir viens.
Nākamais, ko es gribētu pateikt. Redziet, ar vēsturi ir ļoti sarežģīti, it īpaši ir labi tad, ja to zina. Vēl sarežģītāk ar vēsturi ir tad, ja to nezina. Tad, ja viņu nezina. Es jums pateikšu pavisam vienkārši. Ir testamentāri apliecināts, dokumentāli apliecināts, ir Ādolfa Bļodnieka, sīkgruntnieku partijas līdera, mana vecātēva, līdera dokuments, viņš ir visiem vēsturniekiem pieejams, kādos apstākļos Pauli Kalniņu un attiecīgi Bruno Kalniņu aicināja ģenerālis Jānis Balodis, varbūt ka kāds arī Tautas partijā ir šo uzvārdu dzirdējis, kas viņš tāds ir, varbūt arī Gundars Bērziņš zina, uz sarunām par to, ka Bruno Kalniņam ir šī misija jāuzņemas, lai saglabātu Latvijas Republikas armiju. Var strīdēties par to, vai Bļodnieka kungs ir bijis sociāldemokrātu draugs vai ne. Bet, manuprāt, pietiek izlasīt Benjamiņa "Jaunākās Ziņas", un tad ir redzams, ko Bļodnieka kungs tajā laikā rakstīja par sociāldemokrātiem. Asa kritika! Nav pamata neticēt šim godavīram.
Otrkārt, tas, ka Jānis Balodis vairs nevar liecināt, nu ko var darīt, viņš ir gājis bojā. Ir arī citi liecinieki šīm visām lietām. Tas deva iespēju saglabāt, kāda bija tā taktika un stratēģija Latvijas politiķiem. Viņi sprieda ne tikai par šiem jautājumiem. Viņi sprieda, arī par to, izdosies vai neizdosies izvirzīt vēl kādu alternatīvu sarakstu šai tā dēvētai tautas Saeimai. Sociāldemokrāti skaidri un gaiši pateica: "Ja šeit ir atbraucis Višinskis un Staļina politika tiks piekopta, nebūs alternatīvo sarakstu!" Jūs zināt, kā beidzās ar mēģinājumu šo alternatīvo sarakstu sniegt. Es domāju, ka nevajag šo vēsturi kropļot un mēģināt apvainot Bruno Kalniņu, kas ir sociāli internacionāls goda priekšsēdētājs arī līdz šai dienai, tāpat kā Bruno Kraiskis, Vilijs Brants un citi. Es domāju, ka nevajag! Ūlovs Palme. Mēs tos savus cilvēkus mēģinām šeit nomelnot. Tā savulaik arī Rainis nesaņēma Nobela prēmiju tāpēc, ka viņš bija sociāldemokrāts. Viņam neiedeva konservatīvi noskaņotie Universitātes pasniedzēji. Bet zaudēja taču Latvija! Kungi, nespļausim akā, no kuras mēs dzeram! Gundar Bērziņ! Jūs taču esat lauksaimnieks, jūs to saprotat.
Nākamais, ko es gribētu vēl teikt. Šeit ir ārkārtīgi svarīga viena lieta. Mums tiek pārmests par Ādamsona kungu. Es domāju, Saeima lems. Katram mums šeit būs tiesības pamatot savu viedokli, spriedums ir pateikts tiesā. Tiesas spriedumu mēs ņemsim par pamatu un tad analizēsim, nedalīsim šo lietu nekādās debatēs, kas ir pavisam par citu tēmu. Tas nebūs godīgi un korekti.
Un galvenais. Es domāju, ka tomēr vajadzētu sākt kaut kādu tādu vispārcilvēcisko vērtību apliecinājumu arī debatēs Saeimā. Nu paņemsim par pamatu kaut vai Satversmi, kā to darīja Dobeļa kungs šeit, un tad mēģināsim uz šīs Satversmes principiem arī vienoties savstarpējās kulturālās attiecībās. Es domāju, ka, Bērziņa kungs, Tautas partija ir uz to spējīga. Ja ne, tad diemžēl jums šī vēsture ir neliela, jums nebūs nākotnes.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Varbūt beigsim no šīs tribīnes latvietis latvieti pazemot un nīdēt! Cik ir izliets netīrumu viens otram uz galvas! Cik var to turpināt! Jūs ar smaidu uz lūpām otru latvieti gribat pazemot un visdažādākajā veidā to apliet ar melnumu. Kam tas ir par labu? Domājiet taču ar savām galvām! Ir jābeidz šī bezjēdzība, jo tā nenovedīs līdz labam galam.
Tagad par referendumu. Vispirms runā par 1,5 miljoniem. Kad saskaitīja naudiņu, iznāca nepilni 700 000. Bet, mīļais, dārgais, Gundar Bērziņ! Tu esi mans draugs, bet kāpēc Finansu ministrija ieslēdza šinī atskaitē apģērbus? Vai tad uz referenduma pamata tika iegādāti kostīmi mūsu ministriem? Pārbaudiet to!
Tagad par tiem 12 miljoniem, kas it kā parādījušies. Nav tādu 12 miljonu, nevajag maldināt. Latvijas bankā jūs runājāt par 15 miljoniem. Kas attiecas uz procentu likmēm, nu labākos rādītājus dod "Unibanka", šī ir vienīgā banka, kura Latvijā ar steku sadzina, patiesībā valdība ar steku sadzina tur iekšā budžeta darbiniekus, lai viņi paņem kartītes, un ļoti skaisti. Banka dzīvo. Gards kumoss! Diemžēl arī Tautas partija šo kumosu kož. Un vēlreiz es lūdzu: nezemosim latviešus no šīs tribīnes! Paldies!
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Atgādinu, ka izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"" pirmajā lasījumā. Turpinām debates. Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es uzmanīgi noklausījos runātājus, un man vienkārši radās dažas piezīmes, ko es gribētu pateikt.
Pirmkārt, es gribētu "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK atgādināt, ka krievu tanki ienāca 1939.gada oktobrī šeit. Tā ka 17.jūnijs — tās ir tikai sekas visai ķēdei, par ko mums vajadzētu runāt, pieminēt un varbūt katram klusi pie sevis padomāt.
Otrkārt, vesela rinda kļūdainu ārpolitikas lēmumu. Un, kā es teicu, 17.jūnijs diemžēl ir tikai sekas, nevis cēlonis. Kādi bija cēloņi, manuprāt, trīs cēloņi bija.
Pirmais. Ārkārtīgi neveiksmīga ārpolitika, runājot par neitralitāti un neprotot piesaistīt sev sabiedrotos.
Otrs iemesls bija Baltijas militārās sadarbības neesamība, praktiskā neesamība. Mums bija gan armija, gan aizsargi, gan militārās mācības, gan budžets. Viss izrādījās pilnīgi lieks. Jo varētu domāt, ka mēs gan savu armiju, gan visu militāro sadarbību uzturējām pret kaut kādu citu ienaidnieku, lai gan populārais latviešu rakstnieks Andrievs Niedra teica, ka Latvijai ir tikai viena iespēja, tas ir, noslīkt krievu jūrā, krievu purvā, ja mēs nesapratīsim, kas mūs gaida. Un to viņš teica divdesmito gadu sākumā. 1924.gadā bija tiesa. Kā jūs zināt, Andrievs Niedra, kurš kritizēja ārkārtīgi kļūdaino Latvijas ārpolitiku, tajā skaitā nespēju piesaistīt Rietumu kapitālu divdesmito gadu sākumā, pieļautās kļūdas agrārreformā, kuru rezultātā no šejienes tika izraidīti šie kapitāli lielā mērā vai tika izraidīti cilvēki, kuriem bija šie kapitāli, Andrievs Niedra tika pasludināts par tautas nodevēju un izsūtīts no Latvijas. Es, protams, varu saprast, ka kāds var teikt, vai Latvija toreiz vispār bija tiesiska valsts? Vai vispār bija objektīva tiesa tajā laikā?
Trešais un galvenais, ko es gribētu teikt, atgādināt dažiem šeit klātesošajiem. Galvenais iemesls bija demokrātijas neesamība, kas mums jāpasaka skaidri un gaiši. Ja Somijā bija parlamentārā iekārta, somi spēja debatēt par šīm nepatīkamajām problēmām un nosargāt savu neatkarību, Latvijā parlamentārās demokrātijas trūkums noveda pie tā, ka netika šie jautājumi apspriesti kā tādi. Tāpēc šodien, atbalstot šo iesniegto likumprojektu, es atbalstu "Tēvzemei un Brīvībai" iesniegto priekšlikumu, es tomēr aicinu vēlreiz padomāt, cik svarīga ir šī parlamentārās demokrātijas nepieciešamība. Bet nemuļķosim sevi un nemānīsim, ka kaut kāds 17.jūnijs, tas ir pēdējais. Tas ir vienkārši pēdējais datums, ko mēs šeit varam atzīmēt, bet tās diemžēl ir tikai sekas. Tikai sekas tam, kas jau te notika pēc šī Molotova–Ribentropa pakta.
Un pēdējais. Vai Latvijai bija arī objektīva vēsture? Ja jūs palasāt divdesmito trīsdesmito gadu vēstures grāmatas, tad pašreiz ... Man ir prieks, ka tagad vēsturnieki par to debatē. Vēstures grāmatas tika pārrakstītas vairākas reizes. Man patīk, ka pēdējā diskusijā "Rīgas Laikā", kuru jūs varat izlasīt, piemēram, sākot ar visām Ziemeļu kaujām, kur tika falsificēta vēsture un tika slēpti patiesie mērķi. Ja mums arī bija kāds sabiedrotais, tad viņam bija vajadzīgas kaut kādas teritorijas no Latvijas.
Mēs esam vairākas reizes, kā jau es teicu, viltojuši vēsturi attiecībā uz Bermontu, jo Bermonta galvenais uzdevums bija nevis okupēt Latviju, bet piesaistīt Latvijas karaspēku, lai uzbruktu Pēterburgai un komunistiem. Un tā varbūt arī bija ļoti liela kļūda.
Bet par vienu citu strīdīgu gadījumu, par kuru nevarēja runāt tajā laikā. Es negribu laika trūkuma dēļ šeit to visu analizēt, bet es tikai vēlreiz gribu uzsvērt, ka nebija ne demokrātijas, ne parlamentārās iekārtas, ne objektīvas vēstures, tāpēc, runājot par šiem jautājumiem, nevajadzētu lolot ilūzijas, atbalstīt šo priekšlikumu, lai neatkārtotu šīs kļūdas, lai neuzturētu ilūzijas par neitralitāti, lai atmestu sīkas lietas, savstarpējās ķildas un sakārtotu varbūt arī mazāk svarīgas lietas. Arī visādus gājienus, arī visādas demonstrācijas būtiskajam. Es uzskatu, ka galvenais un būtiskākais ir kļūt par NATO dalībvalsti varbūt arī mazāk svarīgas lietas, arī visādus gājienus, arī visādas demonstrācijas, būtiskajam. Es uzskatu, ka galvenais un būtiskākais ir kļūt par NATO dalībvalsti. Lai mums būtu garantija, ka nekad šāds 17.jūnijs neatkārtosies.
Un pēdējais. Es gribētu atgādināt visiem, ka valsts neatkarību var nodrošināt tikai brīvi pilsoņi demokrātiskā sabiedrībā. Nekas cits. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Valdis Lausks.
V.Lausks (LSDSP). Godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Es ļoti īsi. Runājot par 17.jūniju, es gribētu balsot par šīs dienas atzīmēšanu, jo, izvērtējot situāciju blakus esošajās valstīs, vismaz Lietuvā, Igaunijā un Somijā, man nav ne mazāko šaubu, ka 17.jūnijā valsts ir okupēta.
Bet, runājot par šo dienu saistībā ar šodien izvērsušos diskusiju, es gribētu pateikt, ka izvērtēt katras partijas lomu šeit, pēc šī 17.jūnija, un varbūt arī šīs okupācijas rezultātā pietiekami nopietnu vietu valstī ieņem divkosības un dubultās morāles standarts, kas tika arī šoreiz pietiekami uzskatāmi demonstrēts. Un es domāju, ka ir normāli, ja pie Brīvības pieminekļa nāk sociāldemokrāts ar darba materiāliem par pedofiliem, un nav normāli, ja pie Brīvības pieminekļa ar ziediem nāk pedofils un zvēr mūžīgu uzticību tautai un valstij.
Un, ja mēs runājam par referendumiem, tad tādā gadījumā ir vieta tādam pasākumam, kas notiek reformas pēc saistībā ar Pensiju likuma izmaiņām, un ir vieta referendumam un tādam pasākumam, ja runā par tādu jēdzienu kā "Latvenergo" privatizācija, kas kopumā ir valsts īpašums un valstij nes lielu labumu. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot, un balsot, protams par, jo šajā zālē apšaubījuši okupācijas faktu ir tikai daži deputāti no frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā". Tāpēc es aicinu beigt debates un balsot par šī likumprojekta pieņemšanu!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Antons Seiksts.
A.Seiksts (LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Komisijas vārdā es lūdzu uz otro lasījumu runāt tikai par lietu. Lūdzu balsot!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — 15, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Seiksts. Komisija lūdz noteikt 31.martu. Paldies.
Sēdes vadītājs. 31.marts. Paldies!
Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par vides aizsardzību"" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Izskatām dokumentu nr.1640. Pirmais lasījums. Šis likumprojekts ir iesniegts sakarā ar to, ka mainās terminoloģija vides aizsardzības likumdošanā, kura tiek saskaņota ar Eiropas Savienības prasībām. Ierosinājumi ir tikai daži. Protams, uz citiem lasījumiem tie varbūt radīsies arī vairāk. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par vides aizsardzību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 31.marts.
Sēdes vadītājs. 31.marts. Paldies!
Nākamais — likumprojekts "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti, mēs šobrīd strādājam ar darba dokumentu nr.1611 — Ministru kabineta sagatavotais un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstītais likumprojekts "Par radiācijas drošību un kodoldrošību". Un viss šis likumprojekts izriet no Latvijas Republikas virzības uz Eiropas Savienību un no izmaiņām starptautiskajos līgumos, kuri Latvijai šobrīd ir saistoši. Tāpēc es jūs aicinu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Diemžēl, veicot dažādu likumprojektu izstrādi, tajos tiek iestrādāti knifi, kas nostāda Latvijas Republiku neizdevīgās pozīcijās. Arī šinī likumā paskatāmies 3.panta 2.punktu: "Starojošos objektus nevar izvietot rezervātos." Bet jūs saprotiet, nav ierakstīts neviens vārds par apdzīvotām vietām, par cilvēkiem. Ko tad tas nozīmē? Ka rezervāts, tas ir vērtīgāks par mūsu cilvēku dzīvību.
9.pants, 2.apakšpunkts. Robežas šķērsos radioaktīvās kravas, tā šķērsošana. Nu, ja ir tikai deklarācija, tad visu var ievest, izvest. Var ievest arī kasetēs urānu vai izvest, vai tranzītu, vai kaut ko darīt. Un ja vēl zinot, kā notiek kontrole uz mūsu robežām un kā kravas pazudušas, tad Latviju mēs varam pārvērst par kodolatkritumu izgāztuvi.
Tāpat 12.pants par jonizēto starojošo objektu izveidošanu. Cik es saprotu no šī panta, kurš uzrakstīts ļoti mīksti, mēs domājam, patiesībā jau iestrādāts ir, ka Latvijā varēs izveidot jaunus objektus. Kas tad tas par brīnumu?
Tagad nākošo skatāmies. 18.pants, 2.punkts. Par grūtnieču nodarbināšanu ar jonizēto starojumu saistītos darbos. Ziniet, tas ir murgs! Jebkura sieviete tādā stāvoklī, ja viņa pastrādās objektos, tad bērns būs ar iedragātu veselību.
Interesantākais ir 27.pants. Radioaktīvie atkritumi. Tā ir septītā nodaļa. Pēc šī panta 1., 2., 3., 4. un 5.apakšpunkta paveras slūžas Latvijas teritoriju pārvērst tik tiešām par radioaktīvo atkritumu izgāztuvi vai glabātavu. Jūs paskatieties! Nav iespējams atdalīt tieši tos radioaktīvos atkritumus, tad ieved ekvivalentu daudzumu. Kas tad nosvērs un kas izmērīs, kas it kā ir izvests un ko mēs ievedam? Un kā tad salīdzināsim tos ekvivalentus? Kas ar to nodarbosies? Radioaktīvie materiāli — tās diemžēl nav aspirīna tabletes.
Tagad atbildība. Astotā nodaļa un 29.pants. Ļoti zemas prasības par atbildību, un 3. apakšpunktā vēl ierakstīts — "operators neatlīdz zaudējumus". Bet kas tad viņa vietā atlīdzēs zaudējumus? Tad atkal atlīdzēs zaudējumus Latvijas iedzīvotāji ar saviem nodokļu maksājumiem.
Tagad jūs redzat, ka pavīd tāda frāze, ka Latvijā ar radioaktīviem objektiem strādās ārzemnieki. Bet kas tad tie būs par objektiem, kurus viņi apkalpos? Kā tie tiks ievesti? Kur tie tiks izvietoti un kāpēc?
Un nākamais — 30.pants. Prasības nelikumīgi izmantoto jonizējošo starojumu avotu apsaimniekošanā. Ko nozīmē "nelikumīgi izvietotie objekti"? Tad kā viņi parādās? Pie šīsdienas tehnikas mēs nevaram Latviju kontrolēt? Tātad te jau mēs iestrādājam to, ka, ja kaut kas notiek, kaut kas ievedis ir dažādā nelikumīgā veidā, tad viņš patiesībā nozūd un nekādu atbildību nenes. Un tas, uz ko viņi iedarbojušies, tie jonizējošie starojumi, tas paliek paša gādībā. Un diemžēl šinī likumā jūs neredzat kriminālatbildību. Visā pasaulē ir noteikta stingra un nežēlīga kriminālatbildība par jonizējošo starojuma avotu izmantošanu, apsaimniekošanu un iedarbību uz cilvēkiem. Mēs te to neredzam. Redzat, mēs atkal glābjam noteiktas personas. Un, cienījamie kolēģi, man un ne tikai man, satiekoties ar Latvijas iedzīvotājiem, rada izbrīnu tas, ka likumdošanas aktos iestrādājam patiesībā tīšuprāt iestrādātas nepilnveidības, kuras noved pie tā, ka netiek cienīts Latvijas Republikas valstiskums. Nu kaut vai tāda lieta: kā iekš viena miera mēs varējām atdot ekonomisko zonu Baltijas jūrā, lauksaimnieku saražoto produkciju mēs neaizstāvam, viņu Latvijā negribam iepirkt un pārstrādāt, un ievedam kaut ko citu, un, protams, arī kvotas mēs neprotam ievest, un tagad mēģinām Eiropā mācīties, kā citi dara. Tāpēc šis ir sasteigts, tas ir vajadzīgs likumprojekts, tas ir sasteigts, un tas ir jānodod pārstrādei un pēc tam tikai Saeimā jānodarbojas. Paldies!
Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.
E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Es arī pievienojos Leona Bojāra teiktajam, ka mums būtu nepieciešams ļoti rūpīgi izvērtēt tā likumprojekta kvalitāti, ko iesniedza attiecīgi Ministru kabinets. Un tieši tāpēc, ka atsevišķos gadījumos nu nav piestrādāts pietiekami nopietni. Visvairāk mani šinī likumprojektā interesēja tieši 27.pants, un mēs zinām, ka ir atbilstoši starptautiskās konvencijas un ka atbilstoši šīm konvencijām tiek atļauta radioaktīvo atkritumu ievešana valstīs, arī Latvijas Republikā, protams, ja ir nodrošināta ievesto atkritumu utilizācija, pārstrāde, lai tas nebūtu kaitīgi ne cilvēkam, ne sabiedrībai, ne dabai. Mums ir pavisam tiešs jautājums: vai šis jautājums ir risināts un atrisināts? Mums šādas pārliecības pašreiz nav. Tas nenozīmē, ka šāds likums nebūtu vajadzīgs, tas ir vajadzīgs, bet, ļoti rūpīgi izvērtējot visus tos piedāvātos likumprojektus un konkrētus pantus, es šaubos, ka ir pieļaujama šo radioaktīvo atkritumu ievešana Latvijā, ja tiek ievesti atpakaļ tie radioaktīvie atkritumi, kas radušies ārvalstīs, pārstrādājot no Latvijas Republikas izvestos radioaktīvos atkritumus, vai arī ekvivalentu daudzumu, ja nevar atdalīt Latvijā iegūtos radioaktīvos atkritumus, kuri izvesti, pārstrādājot no tiem, kas ir radušies šī pārstrādes procesā. Šeit ir ļoti vienkārši. Mums nebūs pašreiz iespējas šajā likumprojektā saskatīt kontroles mehānismu, mums pašreiz vēl nav skaidrs, kā vest uzskaiti par šādu atkritumu apmaiņu. Mums ir ārkārtīgi nepieciešams, lai tas ritētu apmēram pēc kaut kādiem civilizētu valstu standartiem, jo diez vai šeit, kur ir iespējama ārkārtīgi mežonīga peļņa, viss notiks godīgā ceļā, un kas mērīs to ekvivalenta daudzumu, ja tam nebūs pievērsta likumdevēja un arī Ministru kabineta pienācīga uzmanība. Atcerēsimies to, ka šāda atkritumu aizvākšana Rietumos maksā ārkārtīgi lielas naudas, atcerēsimies to, ka tas var ietekmēt sabiedrības genofondu, veselību ne tikai vienā paaudzē, bet vairākās paaudzēs. Atcerēsimies to, ka uz šādu atkritumu izvešanu Rietumu uzņēmēji var ne tikai ietaupīt savus maksājumus, izdevumus, kas Rietumos maksā dārgi, bet pat censties nopelnīt uz Latvijas rēķina. Un mums tā nereti ir gadījies, ka mēs par dažādām lietām, kurām vairs nav tā vērtība, vēl kaut ko maksājam, un beigu beigās mums vajag tās utilizēt. Tas ir viens no tā momenta.
Mums ir ļoti uzmanīgi jāizvērtē to. Katrā ziņā Sociāldemokrātu frakcija pie šādas likumprojekta sagatavošanas pakāpes nevarēs balsot par to, ja, teiksim, kolēģi nolems, ka tomēr tas ir jānodod, un mēs ļoti rūpīgi pie tā strādāsim. Es gribētu uzsvērt vēl vienu aspektu, ka tā dēvētās ekoloģiskās slimības ir tikai viena aisberga daļa un nelielākā daļa, virsotne, kas ir virs ūdens, ka blakus tam veidojas jautājumi, kas saistīti ar psihisko saslimšanu, ar genofondu, kas saistīts ar to, kāda ir iespējama alkoholisma un narkomānijas izplatība, kāda ir imūnās sistēmas statusa samazināšanās, kādas jaunas slimības var rasties, jo šeit ir pietiekami daudz nopietnas lietas, kas var radīt jaunus ar ģenētisko faktoru ietekmi saslimšanas gadījumus, kādi ir pieredzēti daudzās pasaules attīstītās valstīs, un mums būtu iespēja mēģināt no tā visa, nu, izbēgt un samazināt mūsu dzīvā spēka zaudējumus. Es gribētu uzsvērt to, ka Austrumeiropā un arī Krievijā, kas šeit mums ir blakus, ir diezgan bēdīga situācija ar tautas veselības stāvokli. Ja mēs paņemam UNESCO vai arī Vispasaules veselības aizsardzības organizācijas ekspertu periodiski veiktos, īstenotos apsekojumus, tad mēs redzam, ka dzīves līmeņa dinamikas un tautas dzīvotspējas pētījumos pēc piecu ballu skalas Latvijai un arī citām mūsu Austrumeiropas valstīm ir diezgan zems līmenis, un mēs esam apmēram tādā pašā līmenī kā Krievija. Tātad 1,4, tas ir tuvu krīzes līmenim, un no tā ir atkarīgas nācijas fizioloģiskās un intelektuālās spējas nākotnē. No tā ir atkarīgs mūsu genofonds, un mums ir jābūt ļoti piesardzīgiem, lemjot un domājot par šīm lietām, tas attieksies ne tikai uz šo paaudzi un nākamo, bet daudzām paaudzēm uz priekšu. Cilvēki var kļūt uzņēmīgāki pret dažādām infekcijām, tas nozīmē arī darbaspēju dažādu zudumu un mazinājumu, un to visu vajag ļoti rūpīgi izvērtēt. Reizēm var ātri kļūdainu lēmumu negatīvās sekas izlabot, bet, mūsuprāt, ir jāsaprot viens, ka ir arī jāņem vērā likumdošanā, it īpaši tik nozīmīgos likumos, arī ekoloģiskā domāšana, un cilvēkiem vajadzētu saprast, ka mēs dzīvojam dabā, kas ir īstenībā mūsu vide, un šī vide nav mūsu atkritumi. Nav mūsu atkritumi, un ka cilvēki atkritumos nevar dzīvot, viņi ies vienkārši bojā. Tāpēc mums vajadzētu ļoti uzmanīgi izvērtēt to, un katrā ziņā pat, ja Saeimas vairākums piekrīt tomēr atbalstīt šo likumprojektu. Ir viens skaidrs, ka tas ir radikāli un nopietni jāpārstrādā, lai visi minētie trūkumi tiktu izskausti. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.
M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es neplānoju runāt tik gari un ilgi kā cienījamie kolēģi no Sociāldemokrātiskās partijas, bet es gribēju norādīt to, ka patiešām šāds likums ir vajadzīgs, un mēs dzīvoja sava veida vakuumā. Un, protams, mēs varam runāt un satraukties, un ko pareizi dara, jo vēlētāji klausās, kā Bojāra kungs saka, pa radio tagad visu šo raidījumu. Bet ir problēma tāda: Latvija ir tranzītvalsts, kurai iet daudzas kravas cauri, un tajā skaitā arī radioaktīvas. Un, nedod Dievs, ja notiek Latvijas teritorijā kāda problēma, tad līdz šim tas ir vakuuma jautājums. Un patiešām es ceru, ka Baldzēna kunga kolēģi arī komisijā dos lietpratīgus un racionālus priekšlikumus, it sevišķi šajā gadījumā, šī likumprojekta ziņotājs ir cienījamais Lauska kungs, un līdz ar to šis likums gala rezultātā būs ļoti labs un progresīvs. Bet mēs nevaram aizmirst vienu lietu: mēs varam cerēt dzīvot zaļā Latvijā, bet mēs dzīvojam šodien Latvijā, kura būs Eiropas Savienības sastāvdaļa, kurā eksistē gan tranzītproblēmas, gan arī ir radioaktīvās vielas, tās ir nepieciešamas gan sadzīvē, gan arī rūpniecībā. Un tās būs, un tādēļ teikt, ka nebūs, un cerēt tikai, ka Latvija būs zaļa, kurā būs tikai ekoloģiskie atkritumi, nu, tā nebūs un nevajag sapņot. Un tādēļ es ceru, ka jūs, kolēģi, aktīvi pastrādāsiet ar ziņotāju individuāli, gan frakcijā, lai nāk uz frakciju, un visas šīs labās iniciatīvas tiks iekļautas likumprojektā. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (LC). Komisijas vārdā es varu piebilst, ka, protams, kāds grib dzīvot zaļā Latvijā, kāds grib dzīvot sarkanā, kāds grib dzīvot zilā Latvijā. Katram ir tiesības izvēlēties to krāsu, kas viņam patīk vislabāk. Attiecībā uz likumprojektu gan Bojāra kungam, gan Baldzēna kungam, un paldies Modrim Lujāna kungam, es gribēju pateikt: kur bija jūsu kritika līdz šim? Kabinets vismaz ir darījis. Kabinets, nebūdams likumdevējs, ir izstrādājis jaunu likumu normatīvi absolūti vāji noregulētai nozarei mūsu valstī. Un tas genofonds pie esošās likumdošanas tiek deldēts divreiz ātrāk, Baldzēna kungs. Un, ja mēs šo likumu nepieņemsim un ja mēs šo likumu neuzlabosim, tad Raiņus, Baldzēna kungs, mums vairs nesagaidīt. Tā, gaidīsim, Baldzēna kungs, jūs esat ļoti cerīgs. Tāpēc es aicinu augsti godātos deputātus, tos, kurus neapmierina varbūt Bojāra kunga un arī Baldzēna kunga fragmentāras frāzes par likumprojektu: likumprojekts nav tik būtisks, šajā likumā nav jānosaka kriminālā atbildība par pārkāpumiem, šis likumprojekts regulē nozari.
27. pants, pie kura apstājās Baldzēna kungs, neļauj ievest Latvijas Republikā, jau pirmajā lasījumā neļauj ievest Latvijas Republikā kodolatkritumus, izņemot tos, kas ir radušies, pārstrādājot citur pašas Latvijas materiālus. Tā kā nav jau tas velns tik melns, kā to mālē, un tieši parlaments, nevis valdība ir likumdevēja institūcija šajā zemē. Un Baldzēna kungs ļoti skaisti runāja par parlamentārismu kā valsts iekārtu, un tieši mēs esam tie, kas ar ekspertu palīdzību vēl divos nākamajos lasījumos padarīs šo likumprojektu par izcilu likumu, kas precīzi noreglamentēs šīs visnotaļ bīstamās gēnus iekrāsojošās un genofondu likvidējošās lietas. Paldies!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 9, atturas — 3. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Komisijas vārdā aicinu jūs iesniegt priekšlikumus līdz 3. aprīlim šajā gadā. Paldies.
Sēdes vadītājs. 3. aprīlis. Paldies!
Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.
A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" paredz svītrot normu, kas apliek ar 25% izdevumus par vieglo pasažieru autotransporta, izņemot speciāli aprīkotos vieglos automobiļus, izmantošanu. Norma tika pieņemta pagājušā gada beigās budžeta likumprojekta paketes ietvaros. Šobrīd Ministru kabinets ir iesniedzis priekšlikumus šo normu svītrot. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu, atbalstīja Ministru kabineta viedokli un vienlaikus lūdz arī noteikt šim likumprojektam steidzamību.
Sēdes vadītājs. Vai Muciņa kungs vēlas runāt par steidzamību? Par vai pret steidzamību neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Uzsākam debates. Linards Muciņš.
L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Mēs bieži mīlam runāt par cilvēktiesībām. Mēs bieži, runājot par cilvēktiesībām, mīlam runāt ļoti nekonkrēti par tām. Kā mēs zinām, cilvēktiesības ir daudz un dažādas, bet vismaz es piederu pie tiem juristiem, kuri vienmēr ir atbalstījuši un runājuši par to, ka, manuprāt, galvenā cilvēktiesība no visām cilvēktiesībām, nu, nerunāsim par tiesībām uz dzīvību, ir cilvēktiesības uz īpašumu. Cilvēktiesības uz īpašumu ir pašas centrālākās cilvēktiesības. Tādēļ īpašuma ierobežošana, īpašuma atņemšana, īpašuma nacionalizācija, konfiskācija ir radījušas lielus politiskus satricinājumus. Es negribu, protams, dramatizēt šo situāciju, bet nodokļu likumdošana arī aprobežo mūsu īpašumtiesības. Un, no otras puses, protams, valstij un sabiedrībai ir tiesības prasīt, lai nodokļi tiktu maksāti, jo valsts ir jāuztur. Un mēs zinām, ka nodokļu jautājumi vienmēr ir bijuši uzmanības centrā. Personām, kas piedāvā dažādus nodokļu grozījumus vai nodokļiem līdzīgus maksājumus, vienmēr ir tendence vai nu paplašināt, vai pārlieku sašaurināt šīs jomas, un ļoti bieži jākonstatē, ka trūkst pareizas juridiskas izpratnes, un vai nu tas tiek piesegts ar ekonomiskām izpratnēm, vai nu tās pat dažreiz nav arī ekonomiskas izpratnes.
Tā tas arī ir gadījies ar grozījumu likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", kur, es domāju, ne visai pārdomāti tika iestrādāts papildinājums 6. panta pirmās daļas piektajā apakšpunktā. Taču es aicinātu, atbalstot šo Ministru kabineta likumdošanas iniciatīvu, lai šo jautājumu sakārtotu, es aicinātu paskatīties uz šo problēmu plašāk.
Nu, pirmām kārtām, jāatzīst, protams, savas kļūdas, jo kļūdu atzīšana jau nav tas patīkamākais notikums, un, lai uzturētu uzskatu par simts gudrākajām galvām, tomēr reizēm arī ir jāatzīst savas kļūdas. Un kļūdas labāk ir labot, nevis neredzēt tās. Un tāpēc es domāju, ka šeit mēs arī varam izteikt pateicību "Dienas Biznesam", viņa galvenajam redaktoram Jurim Paideram, kurš ir norādījis uz šīm problēmām publiski un plaši. Bet ir vairākas juridiski ekonomiskas problēmas, jo šajā punktā no senākiem laikiem ir vēl viena norma saglabājusies, kura arī ir tādā īpatnējā veidā aplikusi ar pavisam citu nodokļa normu, pavisam citu izdevumu kategoriju. Un tas ir, es gribu runāt par reprezentācijas izdevumiem. Jo tikai šī te automašīnu aplikšana ar šo nodokli — gan 25% apmērā, kas atbilst parastajai ienākumu nodokļa normai, faktiski saasina uzmanību uz šiem jautājumiem. Jāsaka, ka vispār nodokļu likumdošana mums ir pietiekami sarežģīta un mēs bieži dzirdam kritiku par tās izstrādātājiem un it sevišķi par tās pielietotājiem. Taču es šeit gribētu šobrīd runāt par to, kas ir mūsu uzmanības lokā, tas ir, likumdošana. Un likumdošanai ir jābūt maksimāli vienkāršai, sevišķi nodokļu likumdošanai jābūt maksimāli vienkāršai, maksimāli skaidrai un saprotamai un skaidri pielietojamai. Un ja mēs runājam par izdevumiem, kuri ir legālajā uzņēmējdarbībā, un zinot, ka tuvu pusei mūsu uzņēmēju vai saimnieciskās aktivitātes mūsu valstī aptver melnā jeb ēnu ekonomika, es domāju, ka mums likumdošana jāsakārto tādā veidā, lai mūsu izdevumus padarītu caurspīdīgus, legālus un pārskatāmus un reizē tiesiskus, nevis iet šo ceļu. Zināmā mērā es arī savā laikā, atzīšu godīgi, esmu arī paudis šādus uzskatus, konkrēti savā laikā piedāvājot pieņemto normu, kur 25% ienākumu nodokļa vietā kredītiestādes, tātad bankas, tika apliktas ar 40% ienākumu nodokli, un no ekonomistiem un no finansistiem pēc tam mēs dzirdējām daudzus pārmetumus par šo Augstākās padomes normu, un šodien tādas likumdošanā mums nav.
Un šeit ir tāda pati situācija. Es domāju, ka šie 40% ir saglabājušies no tādiem mūsu varbūt kaut kādiem uzskatiem no tiem laikiem, kad mēs uzskatījām, ka nu ir kaut kādas izdevumu kategorijas, kuras, apliekot ar izdevumiem, mēs panāksim to samazināšanu vai kaut kas tamlīdzīgs. Nekā tamlīdzīga! Pirmām kārtām tas sarežģī grāmatvedības uzskaiti, un maziem un vidējiem uzņēmumiem, kur to bieži varbūt nedara specializēti grāmatveži un tā tālāk, tas ir ļoti sarežģīti un nevajadzīgi, tāpat kā tagad automobiļu šī uzskaites ievešana atsevišķi. Tajā pašā laikā es domāju, un galvenais ir tas, ka, apliekot ar šo speciālo nodokli tos reprezentācijas izdevumus, samazinās saimnieciskā apgrozība un saimnieciskā aktivitāte, samazinās darba vietas, samazinās pasūtījumi un tā tālāk.
Kas tad ir pateikts, kas tad ir šie reprezentācijas izdevumi? Šī panta izpratnē reprezentācijas izdevumi, es citēju likumu, ir uzņēmuma izdevumi tā prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī. Ja mēs atzīstam un runājam par sabiedrībā pieņemtajiem standartiem, tad mums tie ir jāatzīst kā legāli izdevumi. Un ja mēs runājam par maltītēm vai par alkoholu, tad skaidri šeit norādām un izslēdzam alkoholu un ēdināšanu, kas šajā jomā var parādīties, jo ne konferences, ne reprezentācijas priekšmetu izgatavošanu nevar uzskatīt kā kādu pārmērīgu vai nepamatotu izdevumu, kas rodas saimnieciskajā darbībā. Vesela virkne, it sevišķi intelektuālā vai elektroniskā tehnoloģijas laikmetā, tiek pārdoti vesela virkne intelektuālu īpašumu, intelektuāli saražoti tiek pakalpojumi, kuriem milzīga nozīme ir reklāmai un prezentācijām šajā jomā, lai piesaistītu patērētājus un tā tālāk.
Es šeit nerunāšu nemaz par ārvalstu ieguldījumiem, kuri šeit nenāk iekšā, ja viņi redz šeit šādas normas. Viņiem šeit nav ko darīt. Viņi dodas uz Igauniju! Skaidri un gaiši. Viņi dodas uz Igauniju vai pat uztur savu firmu Igaunijā, bet šeit veido tikai pārstāvniecības un visu savu grāmatvedību organizē Igaunijā vai, kā tas bija ar mašīnām, Lietuvā. Tas pats notiek šeit ar šiem jautājumiem.
Tātad ir divas problēmas par šo reprezentācijas izdevumu akceptēšanu. Tas ir, ka samazinās saimnieciskā apgrozība un līdz ar to saimnieciskā aktivitāte. Un otrām kārtām — samazinās ārvalstu investīcijas, un tehniski tas ir arī ļoti sarežģīts grāmatvedības uzskaitījums. Tādēļ un uz tā pamata rodas daudz un dažādi strīdi. Man kā juristam varbūt jāpriecājas par to, ka daudzi strīdi, varbūt var tiesāties, var strīdēties ar nodokļu inspekcijām šajos jautājumos. Bet es domāju, ka tā nav pareiza ideja. Es domāju, ka, atbalstot pirmajā lasījumā šo likumprojektu, ir jārunā par to, ka otrajā lasījumā šis punkts ir jāizslēdz un jānorāda konkrēti, kuri, tātad alkohols un tam pielīdzinātie izdevumi, nav attiecināmi uz izdevumiem. Skaidri, gaiši un tieši! Taču šīs īpatnības ar 40% un par visu pārējo nav pamatotas. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.
L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Redziet, kā izpildās Tautas partijas vēlmes. Pieņemot šo nodokli, gribējāt glābt, es tikai nezinu, ko jūs gribējāt glābt, bet ne valsts budžetu. Un to neizdevās glābt. Un arī tas jums bija pateikts. Tāpēc es arī turpmāk jums iesaku vienmēr veikt aprēķinus un rūpīgi, rūpīgi veikt aprēķinus. Pārdomāt un tad pieņemt un veikt darbību, jo citādi mums diezgan žēl, Latvijā ir šīs kļūdas jāmaksā no iedzīvotāju kabatas.
Es jums pateikšu ar tām mašīnām kas notika. Vismaz 180 mazo uzņēmēju, kas ieveda mašīnas Latvijā, ir nozuduši no redzesloka, viņi jau ir bezdarbnieki lielākā daļa. Nākamais. Mums vairāk paliek vecu mašīnu, un tirgus, kas bija caur Latviju, tas aizgāja uz Lietuvu. Tātad redziet, ja aprēķina to visu, ja jau rēķina, kārtējie zaudējumi radušies pie nobalsošanas par pensijām, tad te arī radušies zaudējumi pie 4 miljoniem latu. Kas tad tos maksās?
Un tagad nākamais brīnums ar pedagogu algām. Atkal Ministru kabinets, ministri nav vainīgi. Ir vainīgs grāmatvedis no Izglītības ministrijas, kurš nu riktīgi nav to visu sarēķinājis. Tā, ziniet, ir kauna lieta.
Tagad arī vēl viens brīnums ar to Šķēles mašīnas izmantošanu. Es jums pateikšu. Man liekas, neviena deputāta nav Saeimā, kurš iznomātu savu personīgo mašīnu Saeimas Kancelejai. Vienīgi to varēja nu otrā persona valstī pielaist tādu darbību. Un arī tur nav vainīgo. Bet varbūt nodokļi, kā tie tika samaksāti par tām cenām ar saviem latiem. Un to Latvijas iedzīvotāji gribētu zināt. Jāraksta jau viss ir, ne tikai tas labais. Paldies!
Sēdes vadītājs. Ilmārs Geige. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aija Poča. (Zālē troksnis.)
A.Poča (LC). Runājot par debatēs izskanējušo, es ceru, ka Muciņa kungs sagatavos uz otro lasījumu un iesniegs rūpīgi pārdomātu priekšlikumu, bet Bojāra kungam es gribētu teikt, ka vārds "automašīnas" tiek pieminēts ne tikai nodoklī par akcīzes nodokli automašīnām, bet arī nodoklī par uzņēmumu ienākuma nodokli, ko mēs diskutējam šobrīd, un nevis par akcīzes nodokli, par ko jūs te izteicāties.
Tātad es saprotu, ka kopumā neviens neiebilst pret šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, līdz ar to es lūdzu balsot.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.
A.Poča . Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 28.martam. Un otrais lasījums 30.martā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!
Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.
A.Poča (LC). Kā 1.priekšlikums likumprojektam "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par panta daļas izslēgšanu. Lūdzu jūs atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča . 2. ir finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums. Šobrīd komisijā atbalstu neguva, jo, izsakot 23.apakšpunktu jaunā redakcijā par profesionālās kvalifikācijas sertifikātu izsniegšanu un reģistrāciju, mūsuprāt, šeit nebija pietiekami izvērtēts, vai tās nevalstiskās organizācijas, kas arī sertificē dažādus profesionālās darbības veidus, ir tiesīgas iekasēt šīs valsts nodevas un vēl citas no tā izrietošās sekas, līdz ar to mēs neatbalstījām.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
A.Poča . 3. — deputātu Mitrofanova un Sokolovska priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Poča. 4. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. Arī 5. priekšlikumu komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.
A.Poča. Arī 6. un 7.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. Arī 8. — ministra priekšlikumu, 9.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. Arī 10., ministra priekšlikumu, un 11.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A.Poča. 12. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Šobrīd atbalstu neguva. Mēs diskutēsim par šo jautājumu vēl uz trešo lasījumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
A.Poča. 13. — ministra Krastiņa priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. Ministra Krastiņa 14.priekšlikums. Arī to komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Poča. 15. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Arī deputātu Mitrofanova un Sokolovska priekšlikums konceptuāli ir atbalstīts, bet mēs izveidojām savu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju. Lūdzu jūs atbalstīt 17.priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 15., 16. un 17. priekšlikumu.
A.Poča. Priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Ābiķis, arī komisija vienbalsīgi akceptēja.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī akceptē.
A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
A.Poča. Lūdzu priekšlikumus līdz 31.martam.
Sēdes vadītājs. 31.marts. Paldies!
A.Poča. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts "Par Līgumu starp Latvijas Republikas valdību, Igaunijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par kopējās izglītības telpas izveidi starp Baltijas valstīm vispārējā vidējā un profesionālajā izglītībā (līdz augstākās izglītības pakāpei)" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.
G.Krasts (TB/LNNK). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Piedāvātais likumprojekts paredz izveidot vienotu izglītības telpu visām trim Baltijas valstīm vidējai vispārējai un profesionālajai izglītībai līdz augstākajai izglītībai, kas nozīmēs, ka faktiski jebkurš no Baltijas valstīs dzīvojošajiem pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem varēs iegūt šādu izglītību jebkurā no trim Baltijas valstīm. Par pozitīvajiem efektiem, es domāju, šeit aģitēt man nevajadzētu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā. Aicinu to darīt arī jūs!
Sēdes vadītājs. Neviens debatēs nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
G.Krasts. 30.marts būtu piedāvājums priekšlikumu iesniegšanai.
Sēdes vadītājs. Paldies!
Nākamais — likumprojekts "Likums par kompensācijas pasākumiem" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Modris Lujāns.
M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1760. Arī žurnālistiem, arī deputātiem, kas nav iepazinušies: tas nav dokuments par deputātu kompensāciju vai kaut kādu telpu īri, bet gan sakarā ar kompensācijām uzņēmējiem rūpniecībā un lauksaimniecībā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
M.Lujāns. 1.priekšlikums — Juridiskā biroja, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. 2. ir mans priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi, un es arī neuzstāju šinī gadījumā uz balsojumu.
Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!
M.Lujāns. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts. Un atbalstīts arī 4. — Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
M.Lujāns. Redakcionāls ir 5. — Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. 6., Juridiskā biroja priekšlikums, ir izslēgt 3.pantu, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
M.Lujāns. 7.priekšlikums par 3.panta 3.daļu, kas arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. Atbalstīts ir arī Juridiskā biroja 8.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. Netiek atbalstīts.
M.Lujāns. Jā, nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Paldies!
M.Lujāns. Tālāk ir 9. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. Tālāk ir Juridiskā biroja 10.priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. 11. — arī Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. 12. — Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
M.Lujāns. 13. — Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. Tālāk ir 14. — Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. 15. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. 16. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
M.Lujāns. Tālāk ir mans 17.priekšlikums, kas nav atbalstīts. Es lūdzu balsot! (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Deputāts Lujāns pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 17. — deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 27, atturas — 27. Nav pieņemts.
M.Lujāns. 18. — Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. Tālāk ir redakcionāli precizēta ceturtā daļa.
Tālāk ir 19. — mans priekšlikums, kas nav atbalstīts. Es neuzstāju šinī gadījumā vairs pēc 17.priekšlikuma uz balsojumu.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
M.Lujāns. Tālāk ir 20. — Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. 21. — Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst.
M.Lujāns. Tālāk ir divi redakcionāli precizējumi, tas ir, 7.panta otrā daļa un 7.panta treša daļa.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
M.Lujāns. Tālāk arī otrā 7.lapaspusē divi redakcionāli precizējumi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. Tālāk ir precizētā ceturtā daļa. Un ceturtās daļas 5.apakšpunkts ir precizēts.
Sēdes vadītājs. Paldies!
M.Lujāns. Precizēts arī ir tālāk vēl viens redakcionāls precizējums.
Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!
M.Lujāns. 22.priekšlikums — Juridiskā biroja, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. 23. — Juridiskais birojs. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot pirmo daļu.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
M.Lujāns. Tālāk 24. — Juridiskā biroja priekšlikums. Neatbalstīts, bet ir redakcionāli precizēts panta teksts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
M.Lujāns. Tālāk ir redakcionāli precizēts 9.pants.
Sēdes vadītājs. Paldies!
M.Lujāns. Tālāk redakcionāli precizēts arī 10.pants.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt redakcionāliem precizējumiem.
M.Lujāns. 25. ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot pantu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lujāns. Tāpat redakcionāli precizēts ir 12.panta teksts.
Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!
M.Lujāns. Un 13.panta. Tagad mēs esam pie 26.priekšlikuma. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
M.Lujāns. Tālāk ir redakcionālie precizējumi šinī lapā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt redakcionālajiem precizējumiem.
M.Lujāns. Un mēs nokļūstam pie 27. — Juridiskā biroja priekšlikuma, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. Tāpat ir atbalstīts 28. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
M.Lujāns. Tālāk 29. ir Jirgena kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot otro daļu.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
M.Lujāns. 30. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
M.Lujāns. Tālāk mums ir 21.lappuse — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot panta tekstu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. 32. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Neiebilst neviens.
M.Lujāns. 33. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts redakcionāli.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts
M.Lujāns. 34. — Jirgena kunga priekšlikums, kas atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. Atbalstīts ir arī 35.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. Arī 36.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
M.Lujāns. 37. — arī Jirgena kunga priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. 38.priekšlikums arī.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
M.Lujāns. 39. — Jirgena kunga priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. 40.priekšlikums arī.
Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.
M.Lujāns . 41., — Jirgena kunga priekšlikums, un 42. priekšlikums arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns . Un pārejas noteikumos Jirgena kunga 43. priekšlikums arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Likums par kompensācijas pasākumiem" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 97, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
M.Lujāns . Lūdzu līdz 30.martam.
Sēdes vadītājs. 30.marts. Paldies! Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Kamēr tiek gatavota izdruka, atgādinu, ka pulksten 17.00 būs iespēja uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.
Vārds paziņojumam Aijai Počai.
A.Poča (LC). Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Lūdzu uz īsu sēdi tūlīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku!
A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).
Nav reģistrējušies sekojoši deputāti: Jānis Gaigals, Jānis Lāčplēsis, Raitis Vītoliņš, Kārlis Leiškalns, Edvīns Inkēns, Jānis Škapars, Ērika Zommere, Aivars Tiesnesis, Dzintars Ābiķis, Jānis Lagzdiņš, Silvija Dreimane, Ingrīda Ūdre. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas 2000.gada 23.marta sēdes
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .
Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi! Pulkstenis ir 17, un ir pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.
Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberta Zīles atbilde uz deputātu Počas, Kezikas, Lāčplēša, Soldatjonokas, Rugātes, Lauska, Bojāra, Salkazanova, Seiksta, Zvejsalnieka, Tolmačova, Mitrofanova, Golubova un Maksimova jautājumu par projekta "Phare 2000" pieteikuma sagatavošanu . Lūdzu, Zīles kungs, jūsu rīcībā ir divas minūtes.
R.Zīle (īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām). Augsti godājamais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti Bojāra kungs un Burvja kungs! Papildus rakstiskai atbildei varu teikt, ka šajā laikā bijušas par uzdotiem jautājumiem situācijas, nu, varētu teikt, situācija kļuva vairāk saprotama un skaidrāka par mūsu iespējām attiecībā uz uzdoto jautājumu šogad un arī nākošgad. Tas tika izrunāts arī tātad Latgalē, Daugavpilī kopā ar Reģionālo attīstības padomi un reģionālo attīstības aģentūru "Latgale", un es domāju, ka daudzi no šiem jaunumiem ir atspoguļoti arī masu medijos pēdējā laika rakstos. Tā ka es ceru, ka atbilde apmierina.
Sēdes vadītājs . Paldies! Vai ir papildjautājumi? Nav. Atbilde ir sniegta.
Satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs informēja Saeimas Prezidiju, ka pašlaik atrodas komandējumā Polijā, līdz ar to atbildi uz deputātu jautājumu viņš sniegs nākamo ceturtdien.
Ministru prezidenta Andra Šķēles atbildi uz deputātu Burvja, Bojāra, Čevera, Zvejsalnieka un Rišarda Labanovska jautājumu par Aizkraukles SIA "Auto GI" materiālo zaudējumu segšanu ir uzticēts sniegt tieslietu ministram. Tieslietu ministrs īsi pirms pieciem informēja, ka viņš ierasties nevar, jo ir tikšanās ar Ministru prezidentu, vai jautājuma iesniedzēji ir apmierināti ar rakstisko atbildi? Nav apmierināti. Lūdzu, Burvja kungs!
I.Burvis (LSDSP). Tātad es vienkārši pievērstu uzmanību tam, ka jautājums bija pilnīgi par vienu un atbilde ir pilnīgi par ko citu. Atzīmēšu to, ka tur ir divas dažādas SIA, atzīmēšu to, ka cietusi ir nevainīgā firma. Un jautājums pēc būtības bija, kurš segs zaudējumus, ko ir nesusi firma, kura nav vainīga likumpārkāpumā. Un jautājuma būtība ir tāda, vai Ministru kabinets ir spējīgs nodrošināt likuma prasības laikus, 15 dienu laikā, dot atbildi, kas apmierina prasītāju. Kā redzams no lietas, no dokumentiem, viņi nav bijuši spējīgi dot atbildi, un tiesa savu kļūdu ir atzinusi, bet zaudējumi nav kompensēti.
Sēdes vadītājs. Paldies! Atbildi pēc būtības uzklausīsim nākamceturtdien. Visi jautājumi un atbildes ir izskatītas.