• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stenogramma. 23.martā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.04.1995., Nr. 51 https://www.vestnesis.lv/ta/id/34496

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.68

Noteikumi par valsts nodevu par iedzīvotāju reģistrāciju dzīvesvietā

Vēl šajā numurā

03.04.1995., Nr. 51

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

22. marta ārkārtas sēde

Stenogramma. 23.martā

Nobeigums. Sākums "LV" nr.49., 50.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

A.Endziņš. Cienījamais Bērziņa kungs! Ja šī māja atrodas meža vidū, mūsu vēlēšanas ir divas dienas. Acīmredzot jau tik un tā tas cilvēks arī brauc arī kādreiz uz veikalu vai kaut kur. Laikam jau veselība var būt saistībā ar vecumu kā tādu. Bet acīmredzot šie priekšlikumi ir jābalso atsevišķi. Es tikai ceru, ka Bērziņa kungs vismaz trešo priekšlikumu pats noņems nost, jo 20 dienas iepriekš mums vēlēšanu komisijas vienkārši nestrādā, tur pieteikt nebūs iespējams. Gribu vērst arī uzmanību uz to, ka tā ir diezgan plaša prakse lauku rajonos, ka šāds izsaukums nāk un tad visa saime nobalso, bet no tās būtu jāizvairās. Tā vairs nav aizklāta balsošana.

Sēdes vadītājs. Deputāt Gundar Bērziņ, jūs lūdzat balsot visus jūsu priekšlikumus? (No zāles deputāts Bērziņš: "Trešo priekšlikumu varētu noņemt, bet atstāt tā problēmu.") ) Uz trešo lasījumu. Tad pirmo un otro kopā vai atsevišķi? Atsevišķi. Labi!

Balsojam! 24.pants. Aiz vārdiem "veselības stāvokļa dēļ" papildināt ar vārdiem "vai citu iemeslu dēļ". Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 31, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Otrais. Svītrot vārdu "rakstveida". Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret — 34, atturas — 9. Nav pieņemts priekšlikums. Pārējie priekšlikumi ir iestrādāti panta redakcijā.

Lūdzu balsot deputātus par 24.panta pirmo daļu! Juridiskās komisijas redakcija. Balsojam! Lūdzu rezultātu! 65 — par, pret — nav, 3 — atturas. Pieņemta redakcija pirmajai daļai.

A.Endziņš. Šā panta otrā daļa ir tikai izteikta jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Pret šo redakciju nav iebilžu? Otrās daļas redakciju. Nav. Pieņemta.

A.Endziņš. 25.pants. Priekšlikumu nav. 26.pants. Priekšlikumi nav iesniegti. Nākamais ir 27.pants. Es arī šeit lūgtu izskatīt šo pantu pa daļām. Pie panta pirmās daļas priekšlikumu nav. Pie panta otrās daļas ir priekšlikumi, ko iesniegusi Zemnieku savienības frakcija. Divi priekšlikumi... Trīs priekšlikumi. Šeit mēs esam izteikuši otro daļu jaunā redakcijā, iestrādājot arī Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumus. Šo redakciju jūs redzat 4.ailītē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret komisijas izstrādāto redakciju? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Pie trešās daļas ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums papildināt šo daļu ar vārdiem "vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs". Šo priekšlikumu mēs esam pieņēmuši. Un otrs priekšlikums ir papildināt šo trešo daļu ar vārdiem "politisko organizāciju (partiju), vai politisko organizāciju (partiju) apvienību". Mēs esam izslēguši no šīs redakcijas vārdus "politisko organizāciju (partiju)" un papildinājuši ar atsauci uz 18.pantu, tādējādi daļēji pieņemot Zemnieku savienības frakcijas otro priekšlikumu. Esam arī izslēguši vārdus "vai viņa vietnieks". Komisijās vairs šādas amatpersonas nebūs. Un pants līdz ar to ir arī redakcionāli precizēts, jo mēs esam saīsinājuši būtībā Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu. 18.pantā mums ir runa par politisko partiju, politisko apvienību, kā arī politisko partiju koalīciju pilnvarotajām personām, lai nebūtu visu laiku mums jāatkārto vieni un tie paši vārdi.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebilžu? Nav. Šī redakcija ir pieņemta.

A.Endziņš. 28.pants ir nākamais. Arī to es lūgtu izskatīt pa daļām. 28.panta pirmo daļu komisija ierosina papildināt ar vārdiem "pirmajā" un "vēlēšanu gaitas". Līdz ar to ir jauna redakcija. Sākot ar vēlēšanu telpu atvēršanu vēlēšanu pirmajā dienā, vēlēšanu komisijas sekretārs raksta vēlēšanu gaitas protokolu, kurā fiksē vēlēšanu norisi.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

A.Endziņš. Pie otrās daļas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurā ir redakcionāli grozījumi. Juridiskā komisija tos pieņēma.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu? Pieņemts.

A. Endziņš. Nākamā ir 4.nodaļa — "Balsu skaitīšana un vēlēšanu rezultātu aprēķināšana". Šeit ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums 29.pantā vārdu "balsu" aizstāt ar vārdiem "vēlēšanu zīmju". Šis priekšlikums nav atbalstīts. Ir aizstāti vārdi "skaitīšana notiek" ar vārdiem "skaitīšana sākas". Pants līdz ar to ir arī redakcionāli precizēts un ir izslēgts 3.teikums, jo šeit ir šis process sadalīts divās dienās, "zīmju skaitīšana" šeit nenotiek, šeit notiek "balsu skaitīšana". Tā sākas jau vēlēšanu otrās dienas vakarā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo redakciju nav iebilžu? Nav. Līdz ar to mēs esam izskatījuši un akceptējuši 29.pantu.

A.Endziņš. Pie 30.panta priekšlikumu nebija, un grozījumi tajā arī nav izdarīti.

Sēdes vadītājs. Es aicinu atšķirt nākamo lapu. Tur sākas 31.pants. Un dot zvanu, lūdzu, zvanīt, lai reģistrētos! Lūdzu, reģistrēsimies! Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies! Lūdzu uzmanību!

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aivars Berķis, Māris Budovskis, Gaļina Fjodorova, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Eriks Kaža, Ojārs Kehris, Edvīns Kide, Janīna Kušnere, Jānis Lucāns, Gunārs Meierovics, Roberts Milbergs, Aija Poča, Andrejs Siliņš, Juris Sinka, Dainis Stalts, Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30, tas ir, pusdiviem.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Tomēr būtu jāreģistrējas. Vai nu ir 50 vai nedaudz mazāk. Vai viens vairāk. Reģistrējamies! Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! 49, 50, 51, 52 deputāti. 53.

Turpinām izskatīt likumprojektu "Saeimas vēlēšanu likums". Lūdzu referentu Aivaru Endziņu — Juridiskās komisijas priekšsēdētāju! 31.pants.

A.Endziņš (LC). Pie 31.panta ir LNNK frakcijas priekšlikums, kurš nav balsojams, jo šīs izmaiņas netika izdarītas. Arī Gundara Bērziņa priekšlikums, kurš tāpat ir saistīts ar Saeimas iepriekšējo balsojumu, un trešais Gundara Bērziņa priekšlikums nav balsojams, jo arī jau iepriekš ir Saeimas balsojums bijis. Abi divi. Pirmais Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums arī nav balsojams, jo tas jau ir izbalsots iepriekšējos balsojumos. Tajā pašā laikā Juridiskā komisija ir izteikusi šo pantu jaunā redakcijā, tajā iestrādājot Zemnieku savienības frakcijas otro jeb šajā tabuliņā pēdējo priekšlikumu. Kā jūs redzat, lai būtu uzskatāmāk, šis pants sadalīts četrās daļās, lai būtu vieglāk orientēties un precīzāk būtu šī doma izteikta.

Sēdes vadītājs. Par 31.pantu deputātiem ir kādas iebildes? Par redakciju, kuru piedāvā Juridiskā komisija? Nav. Līdz ar to 31.pants ir pieņemts Juridiskās komisijas redakcijā.

A.Endziņš. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums likumprojekta 33. un 34.pantu pārcelt aiz 31.panta, attiecīgi mainot pantu numerāciju. Šie panti ir jums redzami nākamajā 21.lapaspusē, Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu un izteica pirmā lasījuma redakcijas 33.panta pirmo daļu precizētā redakcijā, kā arī pieņēma Juridiskā biroja priekšlikumu par visa 34. panta pirmā lasījuma redakciju. To jūs redzat 21.lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Līdz ar to šī redakcija ir pieņemta.

A.Endziņš. Tātad arī šis 32. un 33. pants līdz ar to. Un bijušajā 32.pantā šeit ir Juridiskās komisijas priekšlikums aizstāt vārdu "protokolā" ar vārdiem "iepriekšējās balsu skaitīšanas protokolā", kā arī izdarīt redakcionālus precizējumus un izdalīt pēdējo teikumu kā atsevišķu daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? 34.pants akceptēts komisijas redakcijā.

A.Endziņš. Šajā 21.lapaspusē 33. un 34. pants tātad tika akceptēti iepriekšējā lappusē.

Nākamais būtu 35.pants. Šeit ir Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt šajā pantā vārdu "sašņorējams" ar vārdu "saauklojams", kā arī ierosinājums 35.panta pirmo teikumu pēc vārda "aploksnes" papildināt ar vārdiem "neizmantotās vēlēšanu zīmes". Ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums aizstāt 35.pantā vārdu "minams" ar vārdiem "jābūt atsaucei", 35.panta pēdējā teikumā vārdu "kad" — ar vārdiem "laiks, datums", vārdu "ko" — ar vārdiem "kādu personu". Juridiskā komisija ir izteikusi šo 35. un 36.pantu trijos pantos jaunā redakcijā, iestrādājot priekšlikumus, kuri ir izteikti par 35.pantu.Šajā 22.lappusē jūs redzat 35.panta redakciju, kurš arī uzskatāmības labad ir sadalīts piecās daļās, un pirmā daļa ir ar četriem apakšpunktiem, lai būtu precīzāk tas viss redzams.

Nākamais ir 36.pants. Tātad tas, kurš tika izveidots no šā viena panta. Tas ir redakcionāli precizēts, arī sadalot to pa daļām un pirmo daļu pa punktiem, lai būtu uzskatāmāk.

Sēdes vadītājs. Par 35 un 36.pantu ir kādas iebildes, par to redakciju, kuru piedāvā komisija? Nav. Līdz ar to akceptējam komisijas piedāvāto redakciju.

A.Endziņš. Nākamais ir 37.pants, kurš būtībā ir jauns pants, bet kurā, sadalot un pārveidojot , lūk, šo 35. un 36.pantu, ietvertas tās normas, kas bija pirmajā redakcijā. Pants sastāv no divām daļām.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Nākamais ir 37.pants. Šeit ir vairāki priekšlikumi — frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums, LNNK frakcijas priekšlikums un deputāta Kides priekšlikums vārdus "piecus procentus" aizstāt ar vārdiem četrus procentus". Deputāta Līgotņa priekšlikums ir "piecus procentus" aizstāt ar "sešiem procentiem". Vēl ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums papildināt 37.pantu ar vārdiem "politisko organizāciju (partiju) vai politisko organizāciju (partiju) apvienību", kā arī Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskā komisija neatbalstīja frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", LNNK frakcijas, deputāta Kides un deputāta Līgotņa priekšlikumus par procentu barjeras izmaiņām, bet, pieņemot Juridiskā biroja priekšlikumu un vienlaikus daļēji pieņemot arī Zemnieku savienības priekšlikumu, redakcionāli šo pantu ir precizējusi. Tas ir par panta pirmo daļu. Es lūgtu arī šo pantu skatīt pa daļām un pa punktiem.

Tātad vispirms jāizšķir jautājums par procentu barjeru.

Sēdes vadītājs. Tālāk jums pa daļām šis pants nav sadalīts?

A.Endziņš. Nē, pa punktiem. Šeit pa punktiem nāk tālāk. 37. panta pirmā daļa, otrā daļa, un otrajai daļai nāk punkti, jo mēs pirmā lasījuma pirmo daļu esam izveidojuši par divām daļām. Otrā daļa. "Lai sadalītu Saeimas deputātu vietas starp pārējiem vēlēšanu apgabalā pieteiktajiem kandidātu sarakstiem, piemēro šādu kārtību". Un tā tālāk. Seko punkti. Bet tagad pašreiz par pirmo daļu, kas skar tieši procentu barjeru.

Sēdes vadītājs. Runātāji nav pieteikušies.Tad jābalso par priekšlikumiem. Lūdzu zvanu! Vai nav iebilžu, ja mēs balsojam? Šeit ir divi balsojumi.

A.Endziņš. Četri procenti un seši procenti. Redakcija, kas bija pirmajā lasījumā, ir pieci procenti.

Sēdes vadītājs. Kas to zina, kas ir radikālāks? Vai paaugstināti procenti vai pazemināti?

A.Endziņš. Acīmredzot tad tādā secībā, kā te ir uzrādīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu, ja secība ir tāda, kā šeit uzrakstīts? Vispirms "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums un pēc tam deputāta Līgotņa priekšlikums. Nav iebildes? Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", LNNK un deputāta Edvīna Kides priekšlikumu vārdus "pieciem procentiem" aizstāt ar vārdiem "četriem procentiem"! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 29, atturas — 8. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad par priekšlikumu 37.panta otrajā teikumā vārdu "pieciem" aizstāt ar vārdu "sešiem". Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 30, atturas — 19. Līdz ar to paliek pirmā lasījuma redakcijā — "pieci procenti".

A.Endziņš. Tālāk pie šī 38.panta otrās daļas 1.punkta ir deputāta Bērziņa priekšlikums, kurš nav balsojams, tātad Gundara Bērziņa priekšlikums, kurš nav balsojams, jo tas izriet jau no Saeimas iepriekšējā balsojuma. Un ir Juridiskā biroja priekšlikums šo iedalījumu apzīmēt vispārpieņemtajā kārtībā, ko mēs arī darām, apzīmējot ar punktiem. Citu priekšlikumu par šo punktu nav.

Par 2.punktu, pirmajā lasījumā tas ir "b" punkts, ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums papildināt 37.panta "b" un "c" apakšpunktus ar vārdiem "kandidātu sarakstos". Šis priekšlikums ir pieņemts un iestrādāts attiecīgi 2. un 3.punktā.

Pie 37.panta pirmā lasījuma "b" punkta jeb tagad otrās daļas 4.punkta ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru arī ir komisija akceptējusi un iestrādājusi savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. 38.pants. 38.pantā atkal LNNK frakcijas priekšlikums nav balsojams, jo balsojums par to jau ir bijis iepriekš negatīvs.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, lai būtu skaidrība! Līdz ar to mēs 38.pantu jaunā redakcijā esam pieņēmuši.

A.Endziņš. 37... Jā, piedošanu, 38.pants jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Jā, jaunā redakcijā esam pieņēmuši. Iebilžu deputātiem nebija šeit? Nav. Ir pieņemts 38.pants Juridiskās komisijas redakcijā.

A.Endziņš. Tālāk ir 38.pants pirmā lasījuma redakcijā jeb 39.pants otrā lasījuma redakcijā. Šeit pirmais priekšlikums — LNNK frakcijas priekšlikums nav balsojams, jo bija negatīvs balsojums iepriekš. Tas ir saistīts ar grozāmiem sarakstiem. Tāpat Zemnieku savienības frakcijas pirmais priekšlikums nav balsojams, jo tas jau arī ir saņēmis negatīvu balsojumu iepriekš. Un tālāk ir otrais priekšlikums — aizstāt 38.pantā vārdu "balsu" ar vārdiem "vēlēšanu zīmju". Un trešais un ceturtais — vārdu "izkārtojas" aizstāt ar vārdu "sarindojas" un papildināt 38.pantu ar vārdiem "kandidātu sarakstos".

Juridiskā komisija ir pieņēmusi Zemnieku savienības frakcijas trešo un ceturto priekšlikumu, kā arī iedaļas beigās redzamo Juridiskā biroja priekšlikumu un aizstājusi vārdus "sarakstu skaits" ar vārdiem "vēlēšanu zīmju skaits", papildinājusi tekstu ar vārdu "savstarpēji". Piedāvātajā 39.panta tekstā pasvītrotais norāda uz tām izmaiņām, kuras mēs esam izdarījuši.

Sēdes vadītājs. Par 39.panta redakciju ir kādas piezīmes? Nav. Esam akceptējuši komisijas piedāvāto redakciju.

A.Endziņš. 39.pants pirmā lasījuma redakcijā, 40.pants otrā lasījuma redakcijā. Šeit arī ir vairāki priekšlikumi. Pirmais priekšlikums ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums aizstāt šeit vārdu "balsu" ar vārdiem "vēlēšanu zīmju". Šis priekšlikums nav atbalstīts, bet otrs priekšlikums — papildināt 39.pantu ar vārdiem "vēlēšanu apgabala", kā arī Juridiskā biroja priekšlikuma par šā panta papildināšanu ir ņemti vērā un līdz ar to arī 40.pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildžu? Pieņemts komisijas piedāvātajā redakcijā.

A.Endziņš. Nākamais ir 40.pants pirmā lasījuma redakcijā, 41.pants otrā lasījuma redakcijā. Šeit ir deputāta Grīnblata priekšlikums papildināt šo pantu ar otro un trešo daļu, kuru būtība ir šāda: proti, ievēlētais Saeimas deputāts zaudē mandātu un viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša saraksta, ja pirmais deputāts izstājies no frakcijas, kuru izveidojuši no tā paša kandidātu saraksta ievēlētie deputāti, vai arī nav iestājies tajā 15 dienu laikā kopš mandātu apstiprināšanas. Un otrkārt, ja deputāts izslēgts no frakcijas, kuru izveidojuši no tā paša kandidātu saraksta ievēlētie deputāti.

Un trešā daļa. Lēmumu par deputātu izslēgšanu no frakcijas ir tiesīga pieņemt attiecīgo kandidātu sarakstu iesniegušās politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības lēmējinstitūcija, kura pilnvarojusi iesniegt kandidātu sarakstu. Ja kandidātu sarakstu iesniegušas vairākas politiskās organizācijas (partijas) kopīgi, lēmums par deputātu izslēgšanu no frakcijas jāpieņem visu politisko organizāciju (partiju) lēmējinstitūcijām, kuras pilnvarojušas iesniegt attiecīgo kandidātu sarakstu. Juridiskā komisija ļoti ilgi un ļoti nopietni diskutēja par šo cienījamā Grīnblata kunga priekšlikumu un tomēr nāca pie secinājuma, ka šāds priekšlikums nebūtu atbalstāms. Kādu apsvērumu dēļ? Mēs saprotam to praksi varbūt ar negatīvu iezīmi, kura bija pašreizējās Saeimas dzīvē un sākās ar deputāta Saulīša problēmu un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas problēmu. Tālāk jau bija deputātu Kostandas, Zīgerista un Kušneres problēmas, kad pašā sākumā Kristīgo demokrātu savienība un tās frakcija mēģināja ierosināt jautājumu, ka deputātam Saulītim līdz ar to būtu jāatņem deputāta mandāts, un tamlīdzīgi.

Vēl varētu mēģināt kaut kā līdzīgi rīkoties, ja mums kandidātu sarakstus varētu iesniegt tikai viena politiskā partija vai politiskā apvienība. Tad vēl varētu mēģināt izstrādāt šo mehānismu, kā tas varētu notikt. Kaut gan arī šajā gadījumā mēs stipri vien acīmredzot pārkāptu Satversmi, ignorējot vēlētāju gribu, kuri viņus sarindojusi un ievēlējusi Saeimā. Bet situācija sarežģās, ja kandidātu sarakstu iesniedz divas politiskās partijas vai vairākas politiskās partijas kopīgi, tātad partiju koalīcija, jo tad var izveidoties situācija, ka kandidātu sarakstā ir vairāki pārstāvji no katras no šīm politiskajām partijām un ir pārvarēts slieksnis, procentu barjera, un, teiksim, no vienas partijas, kura ietilpst šajā koalīcijā, ir iekļuvuši 3 deputāti, no otras — 2, no trešās — 1. Un tagad rodas problēma, pieņemsim, tām partijām, kuras ieguvušas trīs vietas šajā koalīcijas sarakstā. Ja nu šis deputāts neiestājas frakcijā vai arī, teiksim, viņš no frakcijas tiek izslēgts, bet vēlētāji sarindojuši kandidātus sarakstā pēc sava prāta, un, teiksim, zem svītras pirmais nākošais pretendents uz deputāta statusu ir no šīs trešās partijas, kura ieguvusi tikai vienu vietu, kā rīkoties šādā situācijā? Šis piedāvājums atbildi uz to nedod. Princips ir tāds, ka tādā gadījumā nāk nākošais, bet līdz ar to attiecīgā partija arī ir zaudētāja. Un tāpēc, lai arī cik varbūt simpātisks šāds priekšlikums varētu likties, it sevišķi, kā jau es teicu, ņemot vērā to pieredzi, kāda ir bijusi mums 5. Saeimas gaitā, šādas pārdomas laikam rodas. Bet varbūt paskatīsimies arī vēl uz citu situāciju, ja viena politiskā partija vai apvienība nāk ar vienu sarakstu, nu kaut vai, teiksim, tādu situāciju, kāda mums izveidojusies šodien, kad deputāti no kopīgā saraksta, ar kuru startēja, teiksim, Kide un Jurkāns, pēc tam sadalījās divās frakcijās. Ja nu rodas tāda situācija, ka partija sadalās puse uz pusi jeb šī apvienība sadalās puse uz pusi — kura puse kuru izslēgs un kas nāks šo izslēgto vietā? Tāpēc Juridiskā komisija, ļoti ilgi diskutējot, tomēr nāca pie secinājuma nerekomendēt un neatbalstīt šo deputāta Grīnblata priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ruta Marjaša, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Marjaša (LC). Cienījamie kolēģi! Man jāuzstājas pret Juridiskās komisijas lēmumu. Es būšu konsekventa, arī Juridiskās komisijas sēdē es biju par to, lai mēs pieņemtu šo deputāta Māra Grīnblata priekšlikumu, un konsekventi gribu to pateikt arī šeit. Protams, varu izvirzīt daudz visādu argumentu, kuri būs vairāk vai mazāk pārliecinoši, kā šeit to Endziņa kungs arī izdarīja, bet mans galvenais arguments ir tas, ka mēs šodien turpat pusi dienas pļaukājāmies politiski jautājumā par to, kā vēlētājs var rīkoties ar sarakstiem. Un tomēr galu galā izpļaukājāmies un nonācām pie slēdziena, ka vēlētājam tomēr ir jāizšķiras par idejām, programmām un listēm. Un tieši šis Grīnblata kunga priekšlikums absolūti sakrīt ar šo ievēlēšanas principu un to varētu pielaist tikai tad, ja, teiksim, jau iepriekš būtu cita pieeja. Vispār es personīgi, lai man neņem ļaunā tie kolēģi, kuri šādu vai tādu apstākļu dēļ ir aizgājuši no savām komandām, ar kurām viņi kopā ir ienākuši šeit, Saeimā, atbalstot viens otru un izmantojot viens otra savstarpējo autoritāti, bet es personīgi nevaru iedomāties atstāt savu komandu, palikt Saeimā par deputāti un mēģināt veidot jau šeit, Saeimā, kaut kādu jaunu politisku veidolu. Tam iespējas nolikt mandātu, iziet ārā un ārpus Saeimas, gatavojoties jaunajām vēlēšanām, mēģināt vai nu radīt pašam savu komandu vai pievienoties pie citas, kura viņa sirdij ir mīļāka, nevis darīt to šeit, Saeimā, radot ar to pašu nestabilitāti, neskaidrību arī vēlētāju vidū, kuri ir nodevuši par viņu balsis tieši šajā komandā, nevis citā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss, Demokrātiskā partija. Lūdzu!

A.Kreituss (DP). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es gribētu tādu, man liekas, no mūsu praktiskās dzīves skaidrību ienest. Man liekas, ka šāds papildinājums ir tipiska mazo partiju problēma. Tipiska. Un mēs varam šeit nosaukt trīs no mazajiem grupējumiem, tajā skaitā mūsu Demokrātiskās partijas grupējumu, kur šāda veida partijas orgāna gribēšana, teiksim, tā, kas būs centrālais partijas orgāns, varētu būt, un praktiski tas ir tikai viena iemesla dēļ — ka šādu vēlēšanu rezultātā, kādas bija, kad varēja likt plusus un mīnusus, Saeimā nonāca ne tie līderi, kas gribēja, Saeimā nonāca citi cilvēki. Ja ir lielāka partija, tad lielākā partijā ir situācija, ka tie cilvēki, kas strādā Saeimā, daļēji strādā arī savas partijas valdē un domē. Šo mazo grupējumu gadījumā cilvēki, kas strādā Saeimā, bieži vien stipri ierobežoti strādā šajā partijā, un tad sākas šīs nesaskaņas un šī gribēšana kaut ko mainīt un kādu citu bīdīt. Un te beigās ir pavisam absurds moments ierakstīts — ka tad nu mēs paši liksim, kuru mēs gribēsim, nevis nākošo pēc kārtas. Es domāju, ka vēlētāji savu izvēli ir izdarījuši, un, kā jau mēs daudz esam runājuši — un es aizstāvu tomēr pašreizējā situācijā Latvijā šo viedokli — protams, ir partiju programmas, protams, kāds arī viņas lasa, pirmkārt, ne visi vēlētāji, bet kāds viņas lasa, taču pats svarīgākais ir, ka vēlētāji tomēr orientējas uz konkrētiem cilvēkiem. Un to prasa šodien visās avīzēs cilvēki, ja mēs runājam par vēlēšanu kārtību, prasa, lai vēlē konkrētus cilvēkus, kurus viņi pazīst un kurus viņi grib. Un nevar būt tāda situācija, ka partijas listes taisītāji pēc tam šos ievēlētos cilvēkus kaut kādā veidā intrigu rezultātā mainīs. Jāpasaka šeit ir godīgi vēlētāju priekšā, ka tā nav lielo partiju problēma, tā ir mazo grupējumu intrigu problēma. Paldies!

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts, "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam — Dzintars Ābiķis.

A.Seiksts (LC). Godātie kolēģi! Es riskēju varbūt dabūt pārmetumus no kolēģiem "Latvijas ceļā", mums īpaša saruna nav bijusi, bet es gribētu atbalstīt Grīnblata kunga priekšlikumu taisni tai kontekstā, kādā mēs runājām pirms pusdienas. Politiskā atbildība. Politiskā atbildība partijas priekšā, politiskā atbildība vēlētāju priekšā. Ja es esmu ievēlēts "Latvijas ceļa" sastāvā, tad man ir jājūt atbildība šīs partijas un arī vēlētāju priekšā. Un otra lieta. Ja šāda klauzula būs likumā, es pieļauju, ka šī skaldīšanās būs daudz mazāka uz priekšdienām, un tamdēļ es atbalstītu Grīnblata kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam — Andris Grots.

Dz. Ābiķis (LC). Augsti godājamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es ļoti cienu savas frakcijas kolēģus Rutu Marjašu un Antonu Seikstu, bet es tomēr viņiem šobrīd nepiekrītu, jo tas tomēr nav demokrātiski. Cilvēki, tiesa, balso par programmām, bet viņi balso, kā jau pareizi Kreitusa kungs teica, arī par personībām. Tas ir pirmais.

Bet otrais. Var jau gadīties arī tāda situācija, ka frakcijas vairākums pārkāpj savu programmu vai pat visa frakcija pārkāpj savu programmu, bet tas viens cilvēks turas pie šīs programmas. Un par to, ka viņš nav it kā ievērojis frakcijas disciplīnu, viņu izslēdz no frakcijas. Un, neskatoties uz to, ka viņš šajā gadījumā ir turējies pie programmas, uz ko ir orientējušies vēlētāji viņam no Saeimas ir jāaiziet. Es domāju, ka tas tomēr nav demokrātiski, ja jau vēlētāji savu gribu ir izteikuši gan par visu sarakstu kopumā, gan arī, kā pareizi Kreitusa kungs teica, par atsevišķiem cilvēkiem. Es tomēr aicinātu neatbalstīt šo Māra Grīnblata priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Grots, Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu! Pēc tam — Aleksandrs Kiršteins.

A.Grots (KDS). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Ja reiz esam lēmuši, ka saraksti netiks grozīti, ka vēlētājiem nebūs šī iespējamība grozīt sarakstus, tad mēs esam izlēmuši, ka balsos tikai un vienīgi par sarakstu, tas nozīmē — par programmu. Un tad atsevišķai personībai tomēr kļūst mazāka nozīme. Ņemot to vērā, tas arī nozīmē, ka partija un frakcija nes visu atbildību vēlētāju priekšā, jo kā nekā šos sarakstus grozīt vairs nevar.

Un ja ir tā, tad KDS frakcija uzskata, ka jāatbalsta deputāta Grīnblata priekšlikumi, jo mēs uz savas ādas esam jutuši pirmie, ko tas nozīmē, ja ir cilvēks, kas nepakļaujas vairs frakcijai. Un tāpēc es domāju, ka, lai Saeimā nebūtu daudz tādu, kas traucē kārtību frakcijās, ir jāatbalsta deputāta Grīnblata priekšlikums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Pēc tam — Leonards Stašs.

A.Kiršteins (LNNK). Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Šeit es gribētu arī varbūt atbalstīt zināmā mērā iepriekšējo runātāju, jo situācija ir izveidojusies tāda, ka, saliekot kopā, ko mēs te iepriekš runājām, un runājot par demokrātiju un par visām pārējām lietām, man ir faktiski jāpiekrīt. Un es negribu te neko vairāk sacīt un tikai atbalstīt to. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs, Tautsaimnieku politiskā apvienība! Pēc tam — Māris Grīnblats.

L.Stašs (TPA). Redziet, cik tālu mēs esam nonākuši un cik gudri mēs esam palikuši! Mēs vairs nevaram un negribam dot vēlētājiem iespēju izvēlēties, ko viņi grib un kā viņi grib, kādu sistēmu ieviest, kā balsot un par ko balsot. To jau mēs principā nolēmām otrajā lasījumā, un diezin vai trešajā lasījumā kaut kas tiks labots.

Man šeit gribas piekrist Ilgai Kreitusei, kura teica — nu, nelemjiet par tautu, lai tauta pati izlemj galu galā, ko viņa grib un ko negrib. Un līdz šim laikam mēs neesam vēl nevienu reizi sarīkojuši ne referendumu, ne kaut kādu plašāka vai kaut kādu tautas aptauju. Nu, kādu tad galu galā tauta grib to vēlēšanu sistēmu un ko viņa vēlas? Mēs te esam simt cilvēku. Un, ja jūs gribat zināt statistiskos datus, tad no visiem iedzīvotājiem mēs sastādām 0,004 procentus, tas ir, četras tūkstošdaļas procenta. No vēlētājiem mēs sastādām 0,001 procentu. Un pie tam mums vēl ir ļoti daudz, tas ir, trešā daļa cilvēku, kam nav vēlēšanu tiesību jeb balsstiesību, bet par kuriem mēs tomēr esam atbildīgi. Un mums par viņiem ir jāatbild. Viņi dzīvo tāpat mūsu valstī, un par viņu likteņiem mums ir arī jānes atbildība. To mēs aizmirstam uz šodienu. Un tagad mēs, šie 0,004 procenti, esam tie gudrākie, gudrāku vairs nav tautā. Mēs esam partijās, visās partijās ir, kā saka, tie gudrie. Cik tad galu galā ir jājautā? Cik tad procentu to cilvēku mums vēl ir? Vai mums var būt rezervē, teiksim, pieci procenti tautā, kas gudrāki par mums? Es domāju, ka var. Teiksim, 30 procenti var būt? 50 procenti nevar būt? Nevar būt. Nu cik tad galu galā ir? Tad tomēr mēs laikam tas 0,001 procents esam tie gudrākie un nedrīkstam ļaut tautai pašai kaut ko izdarīt. Un šinī sakarībā, ja mēs runājam par padomju sistēmu, tad mums lika balsot par vienu partiju un mēs visi lamājāmies un teicām — ko mums dod tā partija, ka mēs nevaram izvēlēties. Kas notiek šodien? Toreiz Latvijas kompartijā bija 270 tūkstoši biedru. Tādi vai citādi, bet viņi bija. Šodien mums ir jau kādas 20 partijas, bet tajās ir tikai daži tūkstoši biedru. Daži tūkstoši! (Starpsauciens no zāles: "Pat mazāk!") Un mums tomēr obligāti jābalso tikai par partijām. Nu, pasakiet man, kāda starpība, vai par vienu partiju mums liek balsot un neļauj citu brīvi izvēlēties, vai arī no 20 partijām, vienalga, jāizvēlas tikai viena partija! Kāpēc tas tā? Kāpēc mēs nevaram pieņemt un nepieņēmām un arī netaisāmies pieņemt kaut vai kombinēto vēlēšanu likumu, kur 50 procentus deputātu vēlētāji varētu izvēlēties un 50 procenti lai iet no partijām? Tas būtu kaut kas, ja jau mēs negribam ļaut tautai tīri brīvi izvēlēties. Un tagad — par ko tikko šodien runāja, ko iesniedzis Māris Grīnblats. Jūs redzat, cik tālu mēs esam aizgājuši, ka partijai būs tiesības, jādod tiesības atsaukt deputātu, ja viņam, redziet, kaut kas nav tā ar frakciju saskaņā. Es jau nerunāju to tāpēc, ka Birkavs ir rakstījis "Dienā", ka Stašs jauc stabilitāti. Redziet, vienā apvienībā ar "Latvijas ceļu", bet tomēr viņš ir it kā opozīcijā. Tātad personībai nav nekādas nozīmes. It nekādas nozīmes! Un tagad partija, kurā ir labi ja 100 cilvēku, kas partiju atbalsta, nu, 200 cilvēku, vai frakcija, kurā ir daži cilvēki, atsauks mani vai jūs, vai kuru katru no mums. Nu, kur mēs esam aizgājuši! Ko mēs runājam te? Vai nav kauns galu galā par tādām lietām? Es domāju, jāizbeidz vienreiz šitās lietas un nevajag šo demagoģiju. Es saprotu, ka te viens otrs, kas vakar runāja, kas šodien runāja, teiksim, Kiršteins, sacīja, ka nesakarīgi runā, tā un šitā, bet varbūt rīt viņa paša partijas biedrs gribētu tikt viņa vietā. Viņš varētu varbūt, bet viņam netiks ļauts un nebūs ļauts tur tikt, jo atkal ies caur partiju un tie paši cilvēki būs atkal spicē partijas sarakstos. Kur mēs esam aizgājuši? Un tagad vēlētāji, tūkstošiem vēlētāju, kas ievēlēja deputātu, vairs nav nekas, viņi nav jāņem vērā. Partija ņem un izslēdz šo cilvēku. Un tad nu pieņem atkal kaut ko no malas. Kur tas vairs der? Es vairs nesaprotu, kas tas ir.

Un pie vienas reizes — es negribu tērēt laiku — gribu pateikt dažus vārdus pie beidzamā, pie 49.panta — kad var uzskatīt vēlēšanas par notikušām. Nav mūsu projektā tādas normas. Nav iestrādāta, kaut gan mēs runājām. Bet parasti man atbildēja tā: "Nu, cik viņu atnāks, tik būs labi!" Es jau vienu reizi teicu — atnāks partijnieki, ievēlēs savus līderus, un ar to vēlēšanas būs pabeigtas. Teiksim, piedalīsies 5 procenti vai 20 procenti. Apātija šodien jau tā ir liela. Vairs negrib vēlētāji nākt uz vēlēšanu iecirkņiem. Nu, teiksim, 30 — 40 procenti ievēlēs Saeimu. Kāda tai būs uzticības rezerve? Vai var bez uzticības rezerves funkcionēt Saeima, valdība un tā tālāk? Un ko šodien mēs redzam? Varas vakuumu. Tauta vairs neuzticas mums, neuzticas valdībai, un tad mēs vēl gribam kaut ko panākt. Mēs taču nekad neko nepanāksim, ja par mums nenobalsos vismaz 60 procenti balsstiesīgo vēlētāju. Tad tiešām būtu mums uzticības mandāts un mēs te varētu lemt. Bet, ja mēs šodien sakām, — cik atnāks, tik labi, un nav mums pat tādas normas, tad nav ko runāt. Es saprotu, ka kaut kur Rietumos, kur cilvēkam ir ļauts piedalīties pārvaldes struktūrās, kur viņš šinī lietā, kā saka, ņem dalību balsošanā brīvi, un tā tālāk, tur viņš ir ieinteresēts. Tur viņš atnāk. Bet pie mums sakarā ar šo apātijas un to, ko mēs darām, laikam labi būs, ja atnāks 27 procenti vēlētāju, nu, 30 procenti. Un tā mūs ievēlēs, ne jau mūs, protams, bet... Un tad mēs būsim te atkal tie gudrie. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Grīnblats, "Tēvzemei un brīvībai"! Pēc tam — Inese Birzniece.

M.Grīnblats (TB). Godātie deputāti! Es domāju, ka mans priekšlikums ir izsaucis arī dažus pārpratumus, un tādēļ tiešām ir vajadzīgi daži plašāki komentāri. Sākt es gribu no tā, ka šī priekšlikuma motivācija nav frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" kaut kādi slēpti nolūki atsaukt deputātu Stašu, šeit savu motīvu absolūti nav, tā kā deputātu Stašu mēs neatsaucam. Bet runa ir pavisam par ko citu. Es negribu minēt nevienas frakcijas grūtības šajā Saeimā, jo mūsu frakcijai, piemēram, nav bijušas grūtības ar deputātu atkrišanu. Es domāju, ka zināmi draudi var skart jebkuru. Runa ir pavisam par ko citu — nevis lai pārskatītu, kas šajā Saeimā ir bijis vai ne, bet veidotu skaidrākus demokrātiskas politiskās spēles noteikumus uz nākošās Saeimas laiku un, manuprāt, arī tajā virzienā, lai vairāk aizstāvētu vēlētāju intereses un vēlētāju iespējas pretēji tam, ko iepriekš teica, ka šādi labojumi vēlētāju iespējas tieši sašaurinātu. Vēlētājiem ir izvēle, un demokrātiskā daudzpartiju sistēmā pirmām kārtām tā ir izvēle par partiju un programmu, kaut arī mēs labi zinām, ka daudzi vēlētāji, protams, programmas nezina un atpazīst partijas vai nu pēc līderiem, vai pēc dažiem populāriem lozungiem, vai pēc dažiem labiem populāriem darbiem pagātnē vai tagadnē.

Otrām kārtām, tā ir izvēle tiem, kuri balso par šo konkrēto partiju, kādā secībā viņi šīs partijas izvirzītos kandidātus novietos. Tātad vēlētāju izvēle ir ierobežota arī pašreizējā situācijā.

Tālāk. Vēlētājam bez šīs izvēles būtu jādod arī zināmas garantijas un noteiktība par to, ko viņš ir ievēlējis. Ja vēlētājs ievēlē partiju, bet šī partija vēlēšanu laikā sadalās, pazūd, pārveidojas vai izšķīst, tad vēlētājs katrā gadījumā ir apkrāpts apmēram tādā pašā nozīmē kā noguldītājs, kas savas naivitātes vai nezināšanas dēļ 1000 latus noguldījis neuzticamā firmā. Viņš pēc laika uzzina, ka tur vairs to nav. Es mazliet vulgāri salīdzinu, tas nav gluži tas pats. Zaudējuma smagums vienā gadījumā var būt ir lielāks, otrā gadījumā — sīkāks, bet situācija ir apmēram līdzīga. Ja vēlētāji dāvā uzticību, pieņemsim, Zemnieku savienībai, kam ir 12 deputāti, tad Zemnieku savienības vēlētāji ir tiesīgi gribēt vai sagaidīt, ka valsts politiskā sistēma garantē, ka Zemnieku savienībai šīs 12 vietas parlamentārajā sistēmā nākošajā laika periodā arī būs. Kaut arī tā var negarantēt, kuri tieši tie Zemnieku savienības cilvēki būs. Tā ir viena doma.

Otra doma tātad ir par šo deputātu aiziešanu. Jā, protams, deputāti var mainīt savus uzskatus, varbūt deputāts ir kandidējis sarakstā vai partijā, kuras īsto seju viņš ierauga tikai pēc vēlēšanām. Viņš šausmās konstatē — ar ko es esmu kopā startējis, kas tie vispār ir par cilvēkiem! Viņš var šeit vai nu pārliecināt šo partiju vai frakciju mainīt kursu un teikt, ka viņa pozīcija ir pareizākā, vai konstatēt, ka viņa viedoklis ir viens no 10 vai viens no 30, un tādā gadījumā no vēlētāja viedokļa būs korektāk, ja viņš aizies brīvprātīgi, dibinās jaunu partiju, atmetīs politikai ar roku vai iestāsies citā partijā, kas būs daudz pareizāk, un nākamajās vēlēšanās startēs no cita saraksta un aktīvi darbosies. Tā ir viena situācija.

Otra lieta, protams, ir mazliet sarežģītāka. Tas ir otrais apakšpunkts par deputātu izslēgšanu no frakcijas. Vai šeit nedraud izrēķināšanās? Jā, šī lieta ir samērā sarežģīta. Es piekrītu. Es negribu teikt, ka tā ir šausmīgi vienkārša un ka nebūs pēkšņi tā, ka pieci cilvēki sazvērējas pret sesto vienkārši pēc kaut kādiem nepolitiskiem, bet tīri personiskiem motīviem, un šis sestais cilvēks pēkšņi no deputātu vidus pazūd un vēlētāju tiesības tiek ļoti negodīgā veidā, bez šaubām, apkrāptas un falsificētas. Tādējādi es uzsveru domu, ka deputātu izslēgšana no frakcijas šī labojuma izpratnē nav tādā nozīmē, ka to varētu realizēt jebkura no pašlaik esošajām Saeimas frakcijām, proti, ka pieci frakcijas kolēģi izslēdz sesto vai desmit izslēdz vienpadsmito, vai 30 deputāti izslēdz trīsdesmit pirmo, bet paredz saglabāt šo kontroli daudz augstākā līmenī. Tātad, ja sarakstu Centrālajai vēlēšanu komisijai ir iesniedzis partijas kongress, tad no frakcijas šo deputātu par darbību, kas neatbilst partijas programmai, var izslēgt tikai šīs pašas partijas kongress. Ja šo sarakstu ir iesniegusi partijas centrālās komitejas valde vai padome, vai kāda cita institūcija, tad atkal tikai tā var pieņemt lēmumu. Tad tā būtu garantija, ka nevar četri vai pieci deputāti pēkšņi sadomāt un pēc pāris stundām, nākamajā starpbrīdī, izslēgt vienu savu kolēģi tāpēc, ka viņš kaut ko no tribīnes nav tā pateicis vai atļāvies kaut ko, viņuprāt, nepiedienīgu. Nē, viņiem būtu jāpanāk šīs partijas vai šīs organizācijas kongresa sasaukšana, būtu jāpārliecina šie biedri, ka tas tiešām bijis ārkārtīgi nopietns partijas statūtu vai programmas pārkāpums. Tā kā tas vien jau ir garantija, ka šādi gadījumi nebūtu sistemātiski, bet tie būtu izņēmuma gadījumi, kad tiešām būtu varbūt kādas kliedzošas pretrunas ar konkrētas ievēlētas politiskas partijas nolūkiem.

Otrām kārtām — par vēlētāju iespējām. Pašlaik daudz tiek runāts par to, ka ir nedemokrātiski, ka Latvijā vēlētājs nevar atsaukt deputātu. Un ir vienkārši vēlētājiem pārliecība, ka tā ir viena no mūsu politiskās sistēmas nedemokrātisma pazīmēm. Kā zināms, Latvijas Satversme šādu iespēju izslēdz tiešā veidā. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka pie proporcionālās vēlēšanu sistēmas vispār nevar būt kārtība, kurā vēlētājs var atsaukt deputātu, jo tas ir tehniski neizpildāms. Vēlēšanas ir slēgtas, un nebūtu korekti, ka tās partijas vēlētāji, kuri par citu partiju nekad nav balsojuši, pēc vēlēšanām sāktu organizēt kaut kādu kampaņu pavisam citas partijas deputātu atsaukšanai. Ja tas tā notiktu, tad situācija pēc vēlēšanām būtu mūžīgs karš, notiktu nepārtraukta ievēlēto deputātu atsaukšana no pavisam citu vēlētāju puses. Tādā gadījumā pie proporcionālās vēlēšanu sistēmas šī atsaukšanas iespēja pilnīgi ir izslēgta. Bet tāda sistēma, kāda šeit tiek piedāvāta, varbūt tā arī nav ideāli noformulēta, šādu iespēju tomēr atstāj. Tātad katrai partijai ir savs vēlētāju kontingents. Un šie vēlētāji vēro, kādā veidā viņu vēlētie deputāti darbojas. Viņi konstatē, ka mūsu partijas tādi un tādi deputāti ne visai godprātīgi pilda partijas programmas un vēlēšanu solījumus. Atbilstoši šādam grozījumam viņiem ir tiesības un pienākums aktīvi griezties pie šīs partijas biedriem, pie viņu vadības un teikt: lūdzu sasauciet savas partijas kongresu un panāciet, lai šis deputāts tiek atsaukts un viņa vietā nāk nākamais no šī paša saraksta. Tātad tieši nākamais, dabiski, nevis, teiksim, kādu izlaižot vai kaut kā tamlīdzīgi. Kā vēlētājs ir lēmis, tādā prioritātē šie kandidāti arī mainās. Tas izslēdz arī to, ka šeit varētu būt ārkārtīgi biežas vai kaut kādas kampaņveidīgas deputātu atsaukšanas katrā gadījumā. Ja sarakstu iesniegušas vairākas politiskās partijas, kā droši vien arī uz 6.Saeimas vēlēšanām būs, tad šī procedūra ir tāda, ka lielākā partija nevar patvaļīgi atsaukt kādas mazākas partijas deputātu. Ja, teiksim, ievēlē 10 no vienas partijas un 3 no otras partijas un kopā tur ir 13 deputāti, tad nevar šī lielākā partija atsaukt šīs mazākās partijas deputātu pat tad, ja aiz svītras nākamais būtu no šīs lielākās partijas. Tikai šo abu partiju kopīgs lēmums par to, ka šis cilvēks ir jāatsauc, var novest pie tā, ka viņa vietā nāk nākamais. Tādējādi koalīcijas saraksta gadījumā šāda deputātu atsaukšana kļūtu vēl grūtāka. Tikai divu partiju vienprātības gadījumā varētu atsaukt vienu no jebkuras šīs partijas. Tādējādi tas lielā mērā garantētu, ka šo metodi nevarētu lietot patvaļīgi, un nekādā gadījumā tā nebūtu deputātu frakciju iekšējā lieta. Nekādā gadījumā tā nebūtu.

Nobeidzot vienkārši es gribu sacīt, ka, dabiski, šīs tēzes ir diskutablas, un es griežos pie Saeimas Prezidija ar priekšlikumu balsot dalītā veidā, pirmajā balsojumā tātad par otro un pirmo apakšpunktu, ka ievēlētais Saeimas deputāts zaudē mandātu un viņa vietā nāk nākamais no tā paša saraksta, ja deputāts izstājies no frakcijas, kuru izveidojis... un tā tālāk. Un otrā gadījumā atsevišķi — ja deputāts izslēgts no frakcijas... ar visu tālāk sekojošo piebildi. Protams, šīs divas normas ir ar mazliet atšķirīgu, kā saka, stingrības pakāpi, un par katru no tām būtu jānobalso atsevišķi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, un par trešo?

M.Grīnblats. Trešā norma ir saistīta ar otro, tātad lēmumu par deputāta izslēgšanu, tā komentē otro, tātad, ja otro pieņem...

Sēdes vadītājs. Kopā ar otro, ja?

M.Grīnblats. Tad ir arī trešā un, ja nav otrās, tad nav arī trešās.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti Panteļējevs, Indulis Bērziņš, Bunkšs, Lībane, Zvaigzne, nesalasāms paraksts, Seiksts, Oļģerts Pavlovskis, Andersons, Ruta Marjaša, Bordāns ierosina slēgt runātāju sarakstu. Lūdzu zvanu! Es jums nolasīšu runātājus. Debatēs ir pieteikušies Inese Birzniece, Andris Rozentāls, Andrejs Krastiņš, Māris Graudiņš, Larisa Laviņa, Pēteris Tabūns, Tupešu Jānis, Jānis Ritenis, Dzintars Ābiķis. Lūdzam balsot par priekšlikumu slēgt runātāju sarakstu! Es atvainojos, vai kāds nav nosaukts? Ir nosaukti visi, ja? (Starpsauciens: "Demokrātiju apspriež!") Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 9, atturas — 3. Runātāju saraksts slēgts. Vārds Inesei Birzniecei, "Latvijas ceļš"!

I.Birzniece (LC). Ja, kolēģi, šeit mēs runājām par politisko atbildību, īpaši man liekas, ka mēs domājam, kas ir mērķis. Mērķis ir veidot un stiprināt parlamentāras republikas sistēmu Latvijā, kā ir paredzēts Satversmē. Un es atbalstītu Grīnblata kunga iepriekšējo priekšlikumu sadalīt balsojumu pa punktiem, bet es gribētu likt priekšā vēl vienu sadalījumu pēc Kārtības ruļļa 133.panta, lai būtu otrās daļas 1.apakšpunkts un 2.apakšpunkts atsevišķi un tad trešā daļa atsevišķi. Es atbalstu, jo es redzu, ka izstāšanās no frakcijas ir cita situācija nekā izslēgšana. Kādās reizēs būtu tāda situācija? Tādās, kad deputātam ir konfliktsituācija ar savu frakciju. Vēlētāji ir ievēlējuši to politisko organizāciju, un noteiktā secībā atsevišķi cilvēki ir deputāti tajā frakcijā. Ja deputātam ir konflikts ar viņa frakciju, tad ir izvēle — palikt frakcijā un mēģināt frakciju reformēt un pārliecināt par savu taisnību vai aiziet prom no frakcijas un atteikties no sava mandāta. Par otru situāciju — izslēgšanu — man būtu diezgan lielas šaubas, cik demokrātiski tas varētu būt. Jo man liekas, ka partiju disciplīna nav īpaši mīļš termins šeit, šajā sabiedrībā, šajos apstākļos. Un tātad es atbalstītu, tiešām atbalstītu otrās daļas pirmo apakšpunktu un noraidītu citus punktus, ņemot vērā, ka katram deputātam ir izvēle — mēģināt pārliecināt savu frakciju par savu izpratni par programmu vai aiziet prom. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Rozentāls, Latvijas Zemnieku savienība! Pēc tam — Andrejs Krastiņš.

A.Rozentāls (LZS). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Zemnieku savienība savā Satversmes reformas projektā ir ielikusi tēzi, kuru ne jau mēs izdomājām un atkal ne jau lai kaut ko apgāztu Latvijā, bet lai pildītu latviešu tautas un pilsoņu vēlmi, ka deputātam ir jābūt atsaucamam. Protams, vai un kādā veidā šo deputātu atsaukt, ir jāizstrādā speciāls likums, un tas, protams, nav tik vienkārši. Bet tas ir jāizdara, un to var izdarīt, balstoties uz mūsu pašu pieredzi un varbūt arī uz citu demokrātisko valstu pieredzi. Bet vai šajā brīdī, kad mums Satversmē ir ierakstīts, ka deputāts ir neatsaucams, mēs varam pieņemt vēlēšanu likumā tādu pantu un uz tā pamata atsaukt deputātu, es, protams, šaubos. Un gaidīt, kad juriste Birznieces kundze pateiks, kā tas ir... Protams, es ar savu juridisko izglītību šeit negribu teikt, cik tas ir likumīgi vai nelikumīgi. Bet, ka tas ir nepieciešams, tāda ir mana pārliecība. Jūs jau pirmajā garajā diskusijas periodā, stundās, kad apspriedām par maināmiem vai nemaināmiem sarakstiem, ļoti labi, ļoti karsti mūs šeit, kreisajā flangā, pārliecinājāt, cik tas ir pareizi, ka ir vienots saraksts, ka tur neko nevar mainīt, ka visa šī komanda uzņemas politisko atbildību. Un principā es jau jums piekrītu, ka jābalso par partiju, kura uzņemas politisku atbildību un no kuras arī var prasīt. Un arī šo maināmību mēs uzsvērām un ielikām tikai tāpēc, ka tāda ir šobrīd mūsu vēlētāju vēlme un griba. Nu labi, tas netika iebalsots, un, protams, tāpēc jau nav kāda īpaša traģēdija, vēlētāji to novērtēs paši, bet šajā situācijā, ja komanda uzņemas politisku atbildību visa kopā un vēlētāji balso par visu sarakstu, ne par tiem trim, pieciem vai četriem, kuri iekļūst šajā komandā, un, ja nu viens no šis komandas nepilda, nerealizē šo kopējo politisko atbildību un šo programmu, nu, tad viņš ir jāatskaita no šīs komandas un viņam, kā šeit ļoti labi man iepriekšējie runātāji paskaidroja, ir visādas iespējas tālāk sevi realizēt citādā veidā, nevis pieviļot vēlētāju domas un vēlmes un staigājot pavisam brīvi vai pārejot citā komandā. Tā nav demokrātija, tā ir anarhija. Es esmu par demokrātiju un arī par disciplīnu, jo, ja mēs nebūsim disciplinēti, tad arī 6.Saeima tautā būs tikpat "populāra" kā šobrīd ir piektā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu! Pēc tam — Māris Graudiņš.

A.Krastiņš (LNNK). Godātais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Mani, atklāti sakot, pamudināja uzstāties debatēs par šo jautājumu mūsu kolēģa Staša kunga spilgtā runa. Un es gribētu savu uzstāšanos sākt ar pāris citātiem. Šoreiz tie nebūs Svētie raksti, kas arī tikuši citēti no šīs tribīnes, bet daudz pasaulīgāka literatūra. Es gribētu, varbūt jūs varētu pateikt, kas ir šo citātu autors. Tātad pirmais: "Partiju sistēma ir demokrātijas iznīcināšana. Piederība partijai ir tautas nodevība. Partijas biedru mērķis ir nokļūt pie varas un pildīt savu programmu uz tautas rēķina. Partija ir tikai tautas daļa un valda tautas vārdā, bet nekāda tautas pārstāvība nav iespējama, tautai pašai ir jāvalda." Šajā gadījumā es domāju, ka tas ļoti spilgti attaino. Jūs maldāties, godājamie kolēģi! Šos vārdus neteica Staša kungs savā spilgtajā runā. Šos vārdus teica "izcilais" pasaules politiķis pulkvedis Muamars Kadafi — Lībijas džamaharijas diktators. Un to pārvaldīšanas tipu, ko mums ieteica Staša kungs, arābu valodā sauc par "džamahariju" jeb tautvaldību, pilnībā noliedzot parlamentāro demokrātiju. Un kas no tā izriet? Mūsu godājamie kolēģi, Latvijas valdošā frakcija "Latvijas ceļš" ir koalīcijā ar Tautsaimnieku politisko apvienību. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka "Latvijas ceļa" frakcija ir stingra mūsu Satversmes ievērotāja un parlamentārās demokrātijas aizstāve. Tā ir koalīcijā ar citu frakciju, kuras deputāts savukārt pauž pilnīgu parlamentārās demokrātijas un līdz ar to Latvijas Satversmes noliegumu. Kāda ir izeja no šīs situācijas? Jautājums arī godājamiem Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas pārstāvjiem. Lūdzu, pasakiet, nosauciet kaut vai vienu vēlētāju Latvijā, kurš nodevis savu balsi par Tautsaimnieku politisko apvienību! Vai ir kāda balss nodota par šādu partiju, frakciju vai organizāciju? Tādu jūs neatradīsiet tāpēc, ka, lūk, šīs dalīšanās rezultātā radās pilnīgi jauns politiskais spēks, kuram, kā mēs redzam, ir dažādi spārni un dažādi novirzieni. Es domāju, godājamie kolēģi, ka nevajadzētu daudz diskutēt. Arī šīs 5.Saeimas pieredze mums parādījusi, ka vēlēšanu likums, protams, ir labs un var būt savādāks, bet, ja jau mums ir proporcionālā vēlēšanu sistēma, ko nosaka mūsu Satversme, ja saskaņā ar šo proporcionālo vēlēšanu sistēmu ir ievēlēti pēc partiju sarakstiem, tad arī visu tālāko rīcību nosaka šīs partijas atbildība par sava saraksta biedriem un par tiem deputātiem, kas ir iekļuvuši Saeimā. Un, ja viņi nepilda partijas programmu, tātad nepilda to, par ko vēlētāji ir balsojuši, tad tik tiešām viņiem ir jāatrod vai jādibina jauna partija un jāmēģina piedalīties vēlēšanās. Cik es saprotu, Staša kungs tādu nedibinās, jo viņš ir pret politiskajām partijām un dibinās cita veida varu. To es arī viņam novēlu, lai viņam veicas, bet es domāju, ka nedēļas politiķa nosaukumu viņš, protams, ir ieguvis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Graudiņš, "Latvijas ceļš"! Pēc tam — Larisa Laviņa.

M .Graudiņš (LC). Cienījamie kolēģi! Es varu tīri labi saprast, kādēļ Grīnblata kungs ir iesniedzis šo priekšlikumu, jo viņš konsekventi vērsās arī pret grozāmajiem sarakstiem. Šajā gadījumā man ir mazliet grūtāk saprast, kādēļ Rozentāla kungs, kas vienā gadījumā savā uzrunā nupat sacīja tā, ka jābalso par partiju, kura uzņemas politisko atbildību, bet reizē atbalstīja grozāmos sarakstus, it kā to partiju viengabalainumu gribēdams šķelt un vājināt. Tā ka es domāju, te ir mazliet konsekvences trūkums vienā ziņā. Bet plašākā skatījumā es domāju, ka te tiek varbūt sajauktas divas lietas. Frakciju disciplīna ir laba lieta, kura palīdz nodrošināt atbildību pret vēlētājiem, bet, ja tā tiek novesta līdz galējībai, tad, lūk, rodas partiju diktatūra, partiju diktāts, taču galu galā Saeimas deputāti ir ievēlēti, lai būtu nevis partiju kalpi, bet Latvijas tautas priekšstāvji. Un te ir būtiska atšķirība, manuprāt. Saeimas deputātiem valstiski svarīgos jautājumos, manuprāt, galu galā būtu jāseko savai sirdsapziņai un jāizstājas no frakcijas, ja viņi domā svarīgos jautājumos savādāk nekā frakcija. Un kas lai nosaka, kurām kurš ir jāizslēdz, vai partija vai frakcija ir novirzījusies no programmas, vai deputāts ir palicis lojāls vēlēšanu kampaņā izteiktajai politiskās partijas programmai? Te nav viennozīmīgi teikts. Un, ja deputātam nav šādu tiesību, tad deputāts pārvēršas par vienkāršu robotu. Par robotu, kuram nav nekādas teikšanas ārpus frakciju sēdēm. Diez vai tas Latvijai nāktu par labu? Turklāt var rasties varbūt tādas ļoti strīdīgas, āķīgas situācijas. Krastiņa kungs nupat ieminējās, kā ir ar "Saskaņas" partiju, kas sašķēlās divās vienlīdzīgās daļās, — kura daļa tad ir tā "aste" un kura daļa ir tā "galva". Vai to noteiks frakcija, vai to noteiks valde — ārpusparlamentārā valde? Bet te atkal, lūk, varētu pacelties problēmas, kuras tika iezīmētas Kreitusa kunga runā. Lūk, Demokrātiskajā partijā notikusi šķelšanās starp ārpusparlamenta valdi un frakciju, kuras domā savādāk atsevišķos jautājumos. Tā ka te var parādīties daudzas problēmas. Daļa no LNNK ir aizgājusi. Kuri ir palikuši uzticīgi LNNK ideāliem? Kostanda, Zīgerists, Kušnere vai vairākums? Man liekas, ka vairākuma tiesības šoreiz nebūt ne vienmēr nosaka, kurš ir palicis uzticīgs zināmiem ideāliem. Tā ka es domāju, mums šeit rūpīgi ir jāpārdomā un tomēr jāņem vērā, ka deputāts tautas augstākais ievēlētais priekšstāvis, atskaitot mūsu augstākstāvošās amatpersonas prezidenta kungu un citas. Un ir jādod deputātam zināma rīcības brīvība, lai viņš sekotu savai sirdsapziņai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Larisa Laviņa, "Līdztiesība"! Pēc tam — Pēteris Tabūns.

L.Laviņa (L) Cienījamie kolēģi! Jutos visai pārsteigta, nesen Saeimas kuluāros uzzinot, ka jau tagad pašreizējie parlamentārieši aktīvi dala vietas un amatus 6.Saeimā. Bet, kā zināms, vēlēšanas vēl tikai priekšā. Un šodienas saruna man arī liek par to padomāt. Kas tad mēs īsti esam? Vai ampelmaņi leļļu teātrī, kur diedziņus rausta partiju funkcionāri? Vai tautas vēlēti priekšstāvji? Es gribu šeit atgādināt par partiju programmām, kuras mēs lasījām gan kā vēlētāji , gan kā deputātu kandidāti un kurām apliecinājām savu uzticību. Bet, ja jūs šodien esat pasekojuši kaut vai mūsu vēlētāju aktivitātēm preses slejās, tad viņi ir analizējuši šīs programmas ar šodienas skatījumu. Kaut vai pensiju jautājumā. Un es ar lielu interesi izpētīju, ko tad katra no mūsu partijām ir solījusi vēlēšanu priekšvakarā pensionāru stāvokļa uzlabošanai. Ziniet, es biju ļoti patīkami pārsteigta. Pat sarāvos no šās atziņas, ka, izņemot "Līdztiesību", un es šoreiz to saku patiešām, nevis lai paceltu tieši "Līdztiesību", bet lai patīkami to apliecinātu sev un saviem vēlētājiem, neviens cits saviem priekšvēlēšanu solījumiem nav palicis uzticīgs. Tātad atliek tikai secināt, ka partiju programmas un programmu īstenojums ne vienmēr sakrīt. Un ne vienmēr tas ir pareizākais un objektīvākais kritērijs.

Šeit es gribu jums teikt, ka mūsu tauta, tas ir, vēlētāji, nemaz jau nav tik muļķi, nebaidīsimies no viņiem, viņi ļoti labi prot atšķirt graudus no pelavām. Un ļoti labi saprot partiju tieksmes bīdīt krēslus un iedalīt režisoru un statistu lomas. Es domāju, ka... Kiršteina kungs, mēs debatēsim ārpusē! Es domāju, ka bieži vien partiju funkcionāri savās priekšvēlēšanu listēs izmantos to vai citu autoritāti sabiedrībā un pēc tam darīs visu, lai šo autoritāti varbūt pabīdītu, varbūt pat izslēgtu, ja šī autoritāte tiešām darīs to, ko ir solījusi savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Un tādi piemēri jau mums ir. Es gribu arī atgādināt, ka šeit klātesošie deputāti savā vairākumā, gan nevis kā partijas, bet kā Saeima, pilnīgi ignorē līdz šim joprojām ignorē un es paredzu, ka ignorēs līdz nākamajām vēlēšanām arī manas frakcijas biedra Alfrēda Rubika deputāta tiesības. Tātad vēlētāju tiesības. (No zāles deputāts Kiršteins: "Rubiks solīja Īvānu cietumā iesēdināt.")

Es, Kiršteina kungs, ar jums negribēju debatēt, bet laikam tomēr tas ir jādara. Jo tieši jūs aktīvi iestājāties pret to, lai vēlētājiem dotu izvēles iespējas. Es pieļauju, ka LNNK ir populāra partija tautā. Bet diez vai visi LNKK deputāti ir tikpat populāri? Tāpēc vēlreiz uzskatu, ka varbūt aiz LNNK deputātiem vajadzētu atnākt patiesiem partijas piekritējiem un patiesiem uzticīgiem sabiedrotajiem. Jo man nez kāpēc liekas, ka katra no šeit sēdošajām partijām ir liels kokteilis un mūsu solījumi un arī uzskati atšķiras. Es gribu teikt, ka arī "kreiso" partiju uzskati ir nebūt ne vienlīdz kreisi un nebūt ne vienlīdz vienā solī ejoši. Tas pats attiecas droši vien arī uz mūsu lielākajām partijām, tādām kā "Latvijas ceļš", Zemnieku savienība. Jūsu vidū arī ir liela domu dažādība. Manuprāt, "lielajam ceļam" ir arī daudzas taciņas. Tā ka es tomēr gribu vēlreiz izteikt savu solidaritāti un cieņu Staša kunga viedoklim, jo, kā redzat, viņam pat mūsu premjerministrs preses slejās pārmet opozicionāra dabu un vēlētāji ir novērtējuši viņu kā opozicionāru. Un acīmredzot tāpēc, ka viņš savu priekšvēlēšanu programmu ir saskaņojis ar savu deputāta darbību. Katram no jums to novēlu! Un katram no jums novēlu būt 6.Saeimā! Bet šodien vēl ir par agru dalīt vietas Ministru kabinetā un vēl ir par agru prognozēt savas vietas šeit, Saeimā. Uzticēsimies saviem vēlētājiem, jo viņi to ir pelnījuši. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK! Jūs 13 minūtes izmantosit? (No zāles eputāts Tabūns: "Nevajadzēs tik daudz.") 13 minūtes, lūdzu!

P.Tabūns (LNNK). Pavisam īsi. Nevajadzēs 13 minūtes. Vēl paspēs nākamais runātājs. Mūs nemaz nevajag pārliecināt, ka Laviņas kundze un "Līdztiesība" iet pa to pašu Rubika un internacionālisma ceļu. Patiešām nevajag mūs pārliecināt! To mēs ļoti labi zinām.

Bet, runājot par lietu. Pavisam īsi un pēc būtības. Jā, vajadzētu paredzēt variantu, ka deputāts zaudē mandātu, ja viņš negrib palikt savā frakcijā, savā partijā. Šāds variants ir jāparedz. Bet šajā Grīnblata kunga priekšlikumā ir būtiska un, manuprāt, pieņemama pirmā daļa. Tad, ja deputāts grib izstāties vai izstājas, ja izstājas — jā, tad frakcija izslēdz viņu. Un viņš zaudē mandātu. Bet nevarētu būt cits gadījums — ka deputāts nemaz negrib izstāties no frakcijas, viņam gan ir savādākas domas, viņš varbūt nav tur sevišķi ērts, bet pēkšņi partija grib dabūt Saeimā citu — nākamo rindā — un no viņa atbrīvojas. Šāds variants nav pieņemams. Lūk, pavisam vienkārši. Un vajadzētu šo punktu formulēt pavisam īsi un apmēram tā: ja deputāts izstājies no frakcijas, tādā gadījumā viņš zaudē savu mandātu. Nerakstīt gari un plaši, un viss būtu kārtībā. Jo galu galā partijai vai frakcijai ir jāatbild par to, ko tās aicinājušas savā sarakstā. Un tad lai attiecīgā frakcija vai partija, tā sakot, tiek galā ar šo cilvēku. Bet, ja viņam vairs nav pa ceļam, lai patiešām nerastos "klīstošie holandieši", lai nerastos Tautsaimnieku politiskā apvienība pēkšņi... Šāda partija varētu rasties, bet ne jau šeit, Saeimas iekšpusē, sadaloties vienai partijai divās. Neviens no vēlētājiem, es esmu pārliecināts, un šeit jau tas tika sacīts, nav balsojis par šādu partiju. Balsoja par Tautas saskaņas partiju, un tas laikam nav viens un tas pats, gan stāv ļoti tuvu un faktiski pauž šīs idejas. Tāpēc vajadzētu šo sākuma daļu paturēt, bet beigas svītrot.

Sēdes vadītājs. Tupešu Jānis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu, ja jūs izmantosit deviņas minūtes līdz pārtraukumam! (No zāles deputāts Tupesis: "Jā.")

J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais priekšsēdētāj! Deputāti un deputātes! Lai runātu par principu, man būs jārunā pašam par sevi. Es nedomāju kandidēt nākošajās vēlēšanās tāpēc, ka viens no galvenajiem iemesliem tir tas, ka es arī gribu likt uzsvaru uz vēlētājiem un tajā pašā laikā arī uz manu sirdsapziņu. Es gribu likt atbildību uz divām lietām. Atbildību uz vēlētājiem un atbildību uz partiju jeb politisko grupējumu, kas mani arī ir ar mieru uzņemt savā sarakstā. Tātad ir divi filtri. Lai viņi pēc maniem labajiem darbiem vai sliktajiem darbiem izvērtē mani, kā grib, lai viņi tad arī izvēlas likt mani savā sarakstā un lai tad arī vēlētāji, kā daudzi jau ir teikuši, dod savu balsojumu. Proti, es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas ieteikumu un neatbalstīt Māra Grīnblatxa ieteikumu. Es gribētu vēl stingrāk ilustrēt to, ko es šeit saku, šo milzīgo pretrunu. Proti, es gribēju palikt Zemnieku savienībā, mani izmeta. Kā es esmu no šīs tribīnes pāris reizes teicis, Zemnieku savienības pašreizējā programmā pirmā prioritāte "kultūra un izglītība". Mani kolēģi cīnījās par zemniekiem, protams. Tātad padomājiet par šo absurdo situāciju, ka es turējos pie Zemnieku savienības pašreizējās programmas pirmās prioritātes, viņi — ne, bet man bija jāaiziet. Tātad šis ir tas absurds, šis ir tas absurds, un man bija jāaiziet, lai es varētu cīnīties par tām prioritātēm, kuras bija Zemnieku savienības programmā. Un mani ievēlēja, protams, divu iemeslu dēļ. Nenoliedzami tāpēc, ka es biju Zemnieku savienības sarakstā, bet arī tāpēc, ka es biju Tupešu Jānis. To var viegli paanalizēt, kur Kurzemē mani ievēlēja. Tas jau ir izdarīts. Tātad, lai vēlētāji izvēlas un lai atbildību uzņemas arī politiskais grupējums, kurš arī mani tad būtu ar mieru likt savā sarakstā. Un lai nerodas šīs absurdās situācijas, kuras es jau minēju. Vēlreiz aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas ieteikumu un ļaut tiešām vēlētājiem un politiskajai partijai arī noteikt. Un, ja es nedaru savu darbu un nestrādāju valsts labā, tad lai arī vēlētāji izšķiras un lai mani nākošreiz neņem par kandidātu savā sarakstā arī politiskais grupējums un mani neatbalsta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vēl ir piecas minūtes. Vai Jānis Ritenis izmantos šo laiku? Četras minūtes. Nē. Pēc pārtraukuma. Pusstundu pārtraukums.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Turpinām izskatīt likumprojektu "Saeimas vēlēšanu likums". Apspriežam 40. panta redakciju un konkrēti deputāta Māra Grīnblata piedāvātos papildinājumus 40. pantam.

Jānis Ritenis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu, jums vārds! Pēc tam — Dzintars Ābiķis.

J.Ritenis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Priekšsēža kungs, cienījamie kolēģi! Jautājums par deputātu atsaukšanu, tas ir, jautājums, ko mēs te īstenībā debatējam jau laikam vairākas stundas, ir, saprotams, daudz debatēts, daudz debatēts ne tikai šeit, bet arī Rietumu demokrātijās. Un mūsu šodienas debatētāji, manuprāt, būtu labi darījuši, ja viņi, pirms viņi pieteicās šeit uz piedalīšanos šodienas debatēs, būtu paskatījušies uz tiem slēdzieniem, kas ir jau izdarīti pēc attiecīgajām debatēm, kuras ir notikušas, pie tam diezgan nesenā pagātnē, Rietumu demokrātijās. Un, ja mēs runājam par Rietumu demokrātijām, tad man ir tūdaļ jāuzsver viena lieta — ka tur šo debašu rezultātā, un, kā es teicu, nevis nesenu debašu rezultātā, bet diezgan pasenu debašu rezultātā, ir izveidojusies viena pavisam skaidra un noteikta konvencija. Un tā saka, ka visi parlamenti, visas saeimas ir ievēlētas uz vienu zināmu darba laiku, vai tas ir trīs gadi, četri gadi vai pieci gadi. Par šo tēmu var būt variācijas, bet pieņēmums ir tas, ka šeit ir tā komanda, tā tautas pārstāvju grupa, kas darbosies attiecīgo laiku, un ka šīs darba grupas, locekļi un tā ir tās konvencijas otra daļa, ir neatsaucami. Neatsaucami šajā laikā. Saprotams, kā visur, šai situācijai ir arī izņēmumi, bet man vienīgais zināmais izņēmums šajā ziņā īstenībā bija Padomju Savienība. Un par Padomju Savienību jau man jums nekas daudz nav jāstāsta. Tur viss balstījās uz nepareizām teorijām. Viena no šīm teorijām bija tāda, ka 99 procenti iedzīvotāju, balsojot par vienu sarakstu, it kā var izveidot demokrātisku tautas pārstāvniecību. Nu mums visiem ir skaidrs, ka tā tas nevarēja notikt, ka tā tas nevarēja darboties, varbūt tik skaidrs nav tas, kas tur tika teikts par deputātu atsaukšanu. Kad runāja par deputātu atsaukšanu Padomju Savienībā, tad parasti tā situācija bija tāda, ka Rietumu cilvēki, kam tie demokrātiskie paņēmieni un tās konvencijas ir it kā drusku skaidrākas tāpēc, ka viņi ilgāk tajā attiecīgajā vidē dzīvojuši, prasīja cilvēkiem no Padomju Savienības, kā tad tas ir, ka jūs ar vienu sarakstu mēģinat veidot it kā demokrātisku tautas pārstāvniecību, tad padomju puses atbilde vienmēr bija — es jums īstenībā tagad atstāstu to, ko es mācījos kā politikas students, nu, ziniet, gandrīz pirms 40 gadiem vai īstenībā ilgāk atpakaļ, — tad padomju puses atbilde bija vienkārša: bet, ziniet, pie mums tomēr demokrātija darbojas, jo mēs varam deputātus atsaukt. Tajā pašā laikā man jums ir jāziņo, ka toreiz, kad es studēju politiku, piecdesmito gadu sākumā, mēs gandrīz gandrīz visi studenti, kas manā klasē bija... Es atvainojos, man laikam būs drusku jāpagarina...

Sēdes vadītājs. Nē, nē, šie signāli ir uz 10 minūtēm, vēl jums ir 10 minūtes.

J.Ritenis. Ļoti labi, paldies! Līdz tam laikam bija atsaukti 3—4 cilvēki. Mēs, mūsu klases locekļi, pat zinājām viņu vārdus. Un tas nozīmē, ka tas arī bija ļoti teorētisks pieņēmums, vai ne, tāpat kā visi tie pieņēmumi, uz kuriem balstījās padomju sistēma.

Nu, ja mēs pienākam tuvāk pie mājām, ja mēs pienākam pie Latvijas situācijas, tad man jāsaka tā, ka par deputātu atsaukšanu šeit, šajā pašā vietā, gan nevis šīs Saeimas laikā, bet Augstākas padomes laikā, vēl Augstākās padomes laikā, ļoti daudz runāja profesors Juris Bojārs. Un, ziniet, es arī jums atzīšos, ka es tajā laikā vēl nebiju Latvijā, bet es diezgan intensīvi sekoju tam, kas notiek šeit un it īpaši šajā telpā un klausījos gandrīz ar aizturētu elpu, kā tās debates te veidojās, un ka man jau toreiz ļoti kaitināja tas, ka Juris Bojārs atkārtoti apgalvoja atkal un atkal — jā, mums arī Latvijā vai tajā nākotnes demokrātiskajā Latvijā, ko mēs it kā toreiz jau veidojām, būtu jāievieš sistēma, kas ir balstīta uz deputātu atsaukšanu. Nu, ziniet, kaitināja mani kāpēc? Tāpēc, ka es zināju, kā tā sistēma darbojas un kā šīs lietas tiek kārtotas Anglijā, Vācijā, Dānijā, Austrālijā un citās valstīs, kurās šie jautājumi ir izdebatēti jau gadiem atpakaļ un kurās tas velosipēds, tā sakot, ir jau atrasts. Un man tagad jums ir jāuzsver, kas tur notiek. Ja kāds deputāts ir it kā noziedzies vai patiesi noziedzies pret tā saucamo frakcijas jeb partijas disciplīnu, tad visiem ir skaidrs, ka šo konvenciju rezultātā, par kurām es runāju, viss, ko viņam frakcija var teikt, ir: zini, mīļo Jāni Ozoliņ, ja nu tu tā turpināsi rīkoties, tad mūsu frakcija, mūsu partija nākošajās vēlēšanās tevi nenominēs kā kandidātu un neliks uz kandidātu listes. Un šo pieeju, kā es teicu, diezgan ilgas pieredzes rezultātā visi uzskata par ļoti demokrātisku un pieņemamu. Par pieņemamu kāpēc? Es tagad par tiem būtiskajiem apstākļiem negribu runāt, jo par tiem būtiskajiem apstākļiem te jau mūsu šodienas debatēs, kas gan, manuprāt, bija diezgan nevajadzīgas, arī tie "par" un "pret" tika izanalizēti. Un mēs redzam, saprotams, ka pret šo sistēmu, kuru te it kā Māris Grīnblats ar savu priekšlikumu grib ieviest, to "pret" ir vairāk.

Un saprotams, no savas puses es varu teikt tikai tik daudz, ka, pievienojoties šai konvencijai, es, kas ir ieviesta tātad visās vecajās demokrātijās, cienījamie kolēģi, gribu jūs aicināt tikai atbalstīt komisijas labi izstrādāto priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz. Ābiķis (LC). Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es negribu šobrīd apvainot nevienu frakciju, ne arī kādu atsevišķu deputātu, bet, atklāti sakot, es esmu šokēts. Arī es atbalstu kārtību un deputātu atbildību vēlētāju priekšā, un atbildību savu programmu priekšā, un es domāju, ka "Latvijas ceļš" ir tā frakcija, kas konsekventi sevi ir parādījusi kā vienots mehānisms, jo neviens partijas biedrs nav ne izslēgts, nedz izstājies no "Latvijas ceļa" frakcijas... Neviens "Latvijas ceļa" partijas biedrs... Tanī pašā laikā man neliekas, ka Krastiņa kungs, ka Kiršteina kungs, ka Grīnblata kungs ir paši tie dumjākie politiķi, bet esmu šokēts, ka viņi piedāvā pieņemt antikonstitucionālu lēmumu. Vai jūs esat lasījis, cienījamais Krastiņa kungs, šo grāmatiņu? Šeit ir virsraksts "Latvijas Republikas Satversme". Un kas ir teikts Latvijas Republikas Satversmes 2. nodaļas 5. punktā? "Saeima sastāv no 100 tautas priekšstāvjiem." Es atkārtoju — no 100 tautas priekšstāvjiem, nevis no 100 partiju un partijiņu priekšstāvjiem, un nevar partija diktēt tautai un liegt tai izvēles tiesības. Tad jau balsosim tā, kā mums te piedāvāja Bērziņa kungs... Gundars Bērziņš. Man vēl tagad nāk smiekli par viņa priekšlikumu, ka politiķiem uz mūžu būtu jāpiešķir kārtas numuri tāpat kā kolhoza govīm, kam deva nevis vārdus, bet uzkrāsoja uz visu mūžu numurus uz sāniem.

Otrkārt, cienījamie kolēģi! Izlasiet Latvijas Republikas Satversmes 18. pantu! Tur ir skaidri un gaiši rakstīts: "Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras." Un nevis rakstīts, ka locekļu pilnvaras pārbauda partija vai, vēl jo vairāk, kāda frakcijiņa, kas sastāv no kādiem pieciem deputātiem

Un trešais. Varbūt tas nav īsti pretrunā ar Satversmi, bet arī ir būtiski. Izlasiet Satversmes 14. pantu! Tur ir rakstīts, ka vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus. Tātad pat vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus, bet tagad piecu deputātu frakcijiņa varēs savu sesto deputātu atsaukt. Tāpēc, cienījamie kolēģi, es faktiski uzskatu, ka Grīnblata kunga priekšlikums nav balsojams, jo tas ir antikonstitucionāls, tas ir pretrunā ar Satversmes 5. pantu un pretrunā ar Satversmes 18. pantu. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Es gan aicinātu arī deputātu Dzintaru Ābiķi lasīt tālāk Kārtības rulli, it sevišķi tos pantus, kuri runā par deputātu runām un uzvedību.

Vai ir vēl pieteikušies deputāti? Nav. Debates ir pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu referentu!

A.Endziņš. Paldies, ir tik daudz jau runāts.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Divi balsojumi. Iespējams arī trešais atkarībā no iepriekšējiem diviem vai, pareizāk sakot, no otrā balsojuma laikam.

Pirmais balsojums ir papildināt likumprojekta 40. pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā: ievēlētais Saeimas deputāts zaudē mandātu un viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, ja... pirmais balsojums... deputāts izstājas no frakcijas, kuru izveidojuši no tā paša kandidātu saraksta ievēlētie deputāti, vai arī nav iestājies tajā 15 dienu laikā kopš mandāta apstiprināšanas. Tas būs pirmais balsojums. Otrais balsojums būs — tātad zaudē mandātu un viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, ja deputāts izslēgts no frakcijas, kuru izveidojuši no tā paša kandidātu saraksta ievēlētie deputāti. Un tad vēl runāsim arī par trešo balsojumu, tas ir, par trešo apakšpunktu. Vai pret procedūru deputātam Grīnblatam, kurš ir ierosinājis šos priekšlikumus, nav iebilžu? Nav. Jums deputāti? Arī nav. Tad, lūdzu, balsojam par pirmo priekšlikumu! Zaudē mandātu un viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, ja deputāts izstājies no frakcijas, kuru izveidojuši no tā paša kandidātu saraksta ievēlētie deputāti, vai arī nav iestājies tajā 15 dienu laikā, kopš mandāta apstiprināšanas. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 33, atturas — 12. Nav pieņemts priekšlikums.

Zaudē mandātu un viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, ja deputāts izslēgts no frakcijas, kuru izveidojuši no tā paša kandidātu saraksta ievēlēti deputāti. Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 42, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts. Līdz ar to trešais apakšpunkts nav balsojams.

A.Endziņš. Nākamais ir...

Sēdes vadītājs. Atvainojos! 41.pants ir 40.pants, un nekādas izmaiņas nav šeit izdarītas?

A.Endziņš. Nē!

Sēdes vadītājs. Līdz ar to balsojam!

A.Endziņš. 41.pants pirmā lasījuma un 42.pants otrā lasījuma redakcijā. Mēs esam saņēmuši priekšlikumus no Juridiskā biroja un Zemnieku savienības frakcijas, kuri ir iestrādāti Juridiskās komisijas redakcijā, kā arī ir aizstāts vārds "iztrūkstošais" ar vārdu "nākamais".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts. Tālāk!

A.Endziņš. Nākamā ir 5.nodaļa "Latvijas pilsoņu piedalīšanās Saeimas vēlēšanās ārvalstīs". 42.pants pirmā lasījuma redakcijā un 43.pants otrā lasījuma redakcijā. Mēs esam saņēmuši priekšlikumus no deputāta Meierovica, un ir deputāta Ābiķa un Elferta kopīgs priekšlikums, kur ir tātad ieteikts papildināt, kā ierosina Meierovica kungs, 42.panta otro teikumu ar tekstu "nosakot, ka Latvijas pilsoņi ārzemēs savu balsi var nodot arī pa pastu un ka Centrālā vēlēšanu komisija izdod instrukciju par balsošanas kārtību ārvalstīs pa pastu". Ābiķis un Elferts piedāvā visu šo pantu izteikt citā redakcijā. Proti, lai radītu iespēju piedalīties vēlēšanās Latvijas pilsoņiem, kas dzīvo vai vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs, Centrālā vēlēšanu komisija izveido vēlēšanu iecirkņus Latvijas Republikas konsulārajās iestādēs, kā arī rada iespēju nobalsot pa pastu. Un Zemnieku savienības frakcija ir ierosinājusi izslēgt vārdus "pēc Ārlietu ministrijas priekšlikuma". Juridiskā komisija neatbalstīja nevienu no šiem priekšlikumiem, vienīgi piedāvā aizstāt vārdus "var izveidot" ar vārdu "izveido". Tātad pēc Ārlietu ministrijas priekšlikuma izveido vēlēšanu iecirkņus Latvijas Republikas konsulārajās iestādēs. Kāpēc Juridiskā komisija neatbalstīja šos priekšlikumus, kuru būtība ir radīt priekšnoteikumus, lai Latvijas pilsoņi ārzemēs varētu balsot pa pastu? Ja mēs šādu ierakstu šeit izdarām, tad tādā pašā veidā ārzemes ir arī Krievija, arī Krievijā dzīvo un atrodas Latvijas pilsoņi, tātad tas ir jāattiecina arī uz Krieviju. Tas ir viens.

Ja mēs šādu priekšrocību dodam pilsoņiem, kuri dzīvo ārvalstīs, tad acīmredzot tādas pašas priekšrocības un iespējas ir jādod arī Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo šeit, — Latvijā. Manuprāt, ne Krievijas pasts, ne Latvijas pasts nav gatavi, lai varētu nodrošināt šādu norisi tā, kā tas atbilstu likumam, lai varētu garantēt drošību, ka šis pasta sūtījums nonāktu pēc adreses. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Vēlēšanu sistēma, kā tas ir ielikts šajā vēlēšanu likuma projektā, balstās uz to, ka mums nav vēlētāju sarakstu. Pilsonis iet uz vēlēšanu iecirkni, uzrāda Latvijas pilsoņa pasi, vēlēšanu komisija pārliecinās, ka pilsonis nav jau nobalsojis, izdara šajā pasē atzīmi par piedalīšanos vēlēšanās, kas izslēdz iespēju doties uz citu vēlēšanu iecirkni un balsot par jaunu, un tad viņš saņem attiecīgi arī vēlēšanu zīmes, izdara savu izvēli, iemet vēlēšanu zīmi ar vai bez savām atzīmēm vēlēšanu kastē. Ja mēs paredzēsim savādāku šo te sistēmu, tad radīsim sev zināmas problēmas vienlīdzības ziņā. Jo tad visiem vēlētājiem nebūs vienādu iespēju. Vienas iespējas būs tiem Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo pagaidām vai atrodas sakarā ar mācībām vai darba apstākļiem ārzemēs, un otras tiem Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo un atrodas šeit, Latvijas teritorijā. Jā, vēl viens arguments — tas neapšaubāmi arī vēl sadārdzina vēlēšanu norisi, jo tas nozīmē, ka būtībā vēlētājam, kurš vēlētos balsot pa pastu, jāinformē vēlēšanu komisija par savu vēlmi. Vēlēšanu komisijai tādā gadījumā pēc vēlētāja norādītās adreses būtu jāizsūta vēlēšanu zīmes, konverts, kurā vēlētājam pa pastu būtu jāieliek iekšā kopā ar vēlēšanu zīmi un jānosūta uz vēlēšanu komisiju sava pase, lai tur izdarītu atzīmi un nevarētu rasties tāda situācija, ka vēlētājs nosūtīs savas koordinātes uz vairākām vietām, no visām viņam atsūtīs šīs vēlēšanu zīmes un konvertus un viņš vienas balss vietā izmantos vairākas balsis, tātad nobalsos vairākkārtīgi, vairākos iecirkņos. Pie modernās pasta sistēmas Rietumos tas ir elementāri iespējams, tur pasta ātrums un arī pasta drošība tiek garantēta. Kaut gan ne vienmēr arī Rietumos pasta sūtījumu drošība ir garantēta. Es nezinu, kurā pusē, piemēram, šie bojājumi pasta sūtījumos tiek izdarīti. Vai tas ir Francijas teritorijā vai citur. Teiksim, es saņemu pastu no Eiropas Padomes, no Strasbūras, un bieži vien es saņemu konvertus bojātā veidā. Labākajā gadījumā ir atzīme, ka sūtījums ir saņemts bojātā veidā. Tātad personas dokuments var iet zudumā, ļaunprātīgi var tikt izmantots arī viss šis process, un tas var kaut kā ietekmēt vēlēšanu rezultātus. Tāpēc arī Juridiskā komisija šos priekšlikumus neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Elferts, "Latvijas ceļš"! Pēc tam — Dzintars Ābiķis.

P.Elferts (LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribu jums nolasīt Latvijas Republikas Satversmes 8.pantu. "Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu." Tātad mūsu pienākums ir radīt iespēju katram pilsonim, kuram ir vēlēšanu tiesības, piedalīties šajās nākamajās vēlēšanās. Pašlaik atrodas ārzemēs vismaz 24 tūkstoši reģistrēto Latvijas Republikas pilsoņu. Tajā skaitā, kā Endziņa kungs teica, pāri par 1000 ir tie cilvēki, kas piedalījās 5.Saeimas vēlēšanās. Viņi nodeva balsis par mums. Un tagad liegt viņiem iespēju vēlēt 6.Saeimu, es domāju, tas nebūtu pareizi. Un arī 5.Saeimas vēlēšanu likumā bija nodaļa — 6.nodaļa — par Latvijas pilsoņu piedalīšanos 5.Saeimas vēlēšanās ārvalstīs. Šajā nodaļā nebija reglamentēts, kā šī balsošana pa pastu notiks. To reglamentē Centrālā vēlēšanu komisija. Un tāpēc es gribētu faktiski atbalstīt deputāta Meierovica priekšlikumu, jo tas ir precīzāks nekā mans un deputāta Ābiķa priekšlikums. Precīzāks. Un mums arī bija tāds priekšlikums kā Zemnieku savienības frakcijai — izņemt "pēc Ārlietu ministrijas priekšlikuma", respektīvi, ka Centrālā vēlēšanu komisija izveido vēlēšanu iecirkņus Latvijas Republikas konsulārajās iestādēs. Faktiski es piekristu, ka pēc Ārlietu ministrijas priekšlikuma. Jo daudzās valstīs mums ir konsulārās iestādes, tur faktiski nav tik daudz vēlētāju. Tātad arī pēc mūsu priekšlikumiem paredzēs balsot par pastu. Tātad viņiem būs iespēja arī tādā veidā piedalīties vēlēšanās. Tātad nebūtu nepieciešams izveidot šos vēlēšanu iecirkņus katrā konsulārajā iestādē. Un es domāju, ka, tāpat kā vēlētājs Latvijā sedz savus izdevumus, braucot uz vēlēšanu iecirkni ar tramvaju, ar savu privāto automašīnu vai ejot kājām, tāpat arī, ja cilvēks nevar aiziet uz vēlēšanu iecirkni, viņam vajadzētu pašam segt pasta izdevumus. Bet to varētu paredzēt šajās Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijās. Un gribu pieminēt arī to, ko faktiski mēs mēģinājām mūsu priekšlikumā ietilpināt, ir tas, ka faktiski vēlēšanu laikā ļoti daudzi cilvēki, respektīvi, pilsoņi, atrodas ārzemēs. Tie ir studenti, tie ir tālbraucēji šoferi, un mums ir jau zināms, ka daži kori būs ārpus Latvijas tajā laikā un nebūs tajās pilsētās, kur ir konsulārās iestādes. Tātad reāli viņiem būs liegta iespēja piedalīties vēlēšanās. Tātad viņi varētu nodot balsis pa pastu. Bet mums vajadzētu trešajā lasījumā pieņemt vienu papildinājumu, lai varētu pirms izbraukšanas no Latvijas koristi vai tālbraucēji šoferi, vai cilvēki, kas dodas kādā sava uzņēmuma uzdevumā vai kādā citā uzdevumā un neatrodas valstī tajās dienās, varētu iepriekš nodot balsis vēlēšanu komisijā savā vēlēšanu apgabalā un ielikt vēlēšanu urnā. Protams, tās neviens neskatītu, urnu atvērtu tikai pēc vēlēšanām. Tātad tur mēs būtu arī ievērojuši to, ka balsošana notiek, faktiski skaitīšana notiek pēc šīm divām dienām. Es aicinu principā pieņemt šo priekšlikumu otrajā lasījumā, un mēs precizēsim viņu trešajā lasījumā attiecībā uz tiem cilvēkiem, kas atrodas Latvijā, bet izbrauks uz to laiku. Es domāju, ka mums šis mehānisms nebūtu jāiestrādā likumā, bet varētu to atstāt Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijās. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es neatkārtošu to, ko teica Elferta kungs. Pēc maniem aprēķiniem — nav precīzu datu Izglītības ministrijā, cik pašreiz mums ārzemēs studē jauniešu, — bet tādu varētu būt aptuveni 800 līdz 1000. Tātad diezgan daudz. Un tie pamatā ir jauni cilvēki. Viņiem naudiņas nav daudz, un lielākā daļa no viņiem nestudē pilsētās, kurās ir konsulārās iestādes. Naudiņas viņiem nav, lai varētu uz turieni aizbraukt, un tie ir cilvēki, jauni cilvēki, kam ir visādi vilinājumi ārzemēs, kam varbūt piedāvā lielākas algas un tā tālāk, un šī balsošana būtu viena no tādām mazām saitītēm, kas viņiem atgādinātu Latviju, ka viņi tomēr ir Latvijas pilsoņi, un tādējādi viņi vairāk tiktu piesaistīti Latvijai. Tāpat bez viņiem, kā jau te Pēteris teica, ir daudz uzņēmēju, tātad jauni, pamatā apsviedīgi cilvēki, kas arī ilgstoši uzturas varbūt ārzemēs, un tā tālāk.

Un otra lieta. Tomēr jāatceras, ka arī ārvalstīs dzīvo šobrīd daudzi Latvijas pilsoņi un ne visi var atgriezties Latvijā. Un daudziem Latvijas pilsoņiem būs liegtas šīs tiesības izteikt savu labo gribu, respektīvi, balsot par Latviju, un mēs tādā veidā atkal pārrausim vienu saitīti starp šiem latviešiem svešumā un latviešiem šeit. Jo tik tiešām ir veci cilvēki, kuri varbūt slimības dēļ nevar atgriezties Latvijā un kuri, piemēram, tādās lielās zemēs kā Amerika vai Kanāda, vai Austrālija, nedzīvo pilsētā, kur ir šī konsulārā iestāde. Viņiem uz turieni ir ļoti sarežģīti aizbraukt, bet viņi tomēr vēl grib justies kā Latvijas pilsoņi. Un šodien tomēr ir moderns laikmets, un pasts ārvalstīs strādā labi. Nevajadzētu baidīties no tā, ka notiks visādas ķibeles. Es tomēr domāju, ka nevajadzētu ļoti daudziem cilvēkiem liegt iespēju balsot. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Tupešu Jānis, pie frakcijām nepiederošs deputāts! Pēc tam — Voldemārs Novakšānovs.

J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti un deputātes! Arī es jūs aicinātu atbalstīt deputāta Meierovica priekšlikumu un atļaut pilsoņiem balsot pa pastu. Es uzskatu, ka citādi šiem cilvēkiem, vai tie ir studenti vai tālbraucēji šoferi, vai arī tālu no konsulārajām iestādēm dzīvojoši cilvēki, tiešām būtu atņemtas viņu tiesības balsot. Endziņa kungs, klausoties visas jūsu iebildes, kā es viņas sapratu, bija saistītas vai nu ar kaut kādām finansiālām problēmām, vai arī kaut kādām mehāniskām problēmām. Satversmi citēja arī viens cits deputāts, un tad acīmredzot ir atškirīgas Satversmes interpretācijas. Es domāju, ka tās visas var apiet. Jūs minējāt Krieviju. Protams, mans uzskats ir, ka atbildība ir jāuzliek vēlētājam, ja šis vēlētājs grib piedalīties vēlēšanās, vai viņš dzīvo Krievijā, vai viņš dzīvo Latvijā, vai viņš dzīvo Amerikā, ja viņš grib uzticēties tās zemes pastam, tad jādod viņam iespēja to arī darīt. Es negribu šeit runāt par tām mehāniskajām problēmām, kuras, manuprāt, ļoti viegli var atrisināt, nosūtot pasi vai nosūtot attiecīgas pases kopiju un līdz ar to viņu oficiāli piereģistrēt un dot viņai oficiālās tiesības. Ja cilvēks grib to darīt, dot viņam to iespēju. Jūs pieminējāt, ka tad arī Latvijā vajadzētu ļaut balsot pa pastu. Tas nebūt to nesaka, ka tā vajadzētu, Latvijā tie attālumi būtu ļoti īsi salīdzinot, un nebūtu jādod iespēja balsot pa pastu Latvijā, kur cilvēks var aiziet uz attiecīgo instanci un arī balsot. Es arī papētīju drusku par apkārtējām zemēm, kā tur tiek darīts. Protams, daudzās drīkst balsot pa pastu un daudzās nav atļauts, bet viena zeme, kur ir atļauts balsot pa pastu, ir Lielbritānija. Un kāpēc pieminu tieši Lielbritāniju? Lielbritānijas pilsoņi, kuri piedalās balsošanā, ir tiešām izkaisīti pa visu pasauli. Iemesli ir vēsturiski un arī citi, bet viņi ir izkaisīti pa visu pasauli un viņiem ir dota iespēja no visādām zemēm, koloniju zemēm, kur ir grūti ar pastu, ar transportāciju, balsot pa pastu. Un, ja mēs uzliekam atbildību balsotājam, ja viņš uzņemas to risku, viņš uzņemas arī finansiālās saistības, pieprasa attiecīgos dokumentus, es domāju, ka šīs mehāniskās un finansiālās problēmas ir ļoti ļoti viegli atrisināmas un ka viņam vajadzētu dot šo iespēju balsot pa pastu. Tādēļ es arī aicinātu jūs atbalstīt deputāta Meierovica priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Voldemārs Novakšānovs, Latvijas Zemnieku savienība! Pēc tam — Inese Birzniece.

V.Novakšānovs (LZS). Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Nu, vakar pakonsultējoties ar Juridiskās fakultātes pārstāvjiem, man šis 42.pants palika tāds interesants, ka, lūk, Ārlietu ministrijai mēs radām lielas rūpes, ja tai ar savu priekšlikumu jānoteic, kuram latvietim kur balsot, kur nebalsot. Lasot šo punktu, atkal domāju, ka vēlēšanu komisijas dabūjušas šā likuma autoru veidā lielu lobismu, jo viņiem šeit tā vien skan — ka tikai nepārpūlas vēlēšanu komisijas, skaitot un strādājot. Un galu galā es skatos, pēc šī panta mēs, latviešu tauta un valsts, aizejam pašizolācijā. Bet paskaitiet pa šiem gadiem, cik latviešu dzīvo apkārt Latvijai, un vai tad viņi nepārdzīvo par savu tēvuzemi? Vai viņi negrib piedalīties? Paņemsim to pašu Brazīliju. Tur taču, godīgi sakot, var dzīvot kā Latvijā, un nevajag tev zināt to svešvalodu, runā īstā latviešu valodā. Un vai viņi mazāk pārdzīvo par Latviju? Vai viņi nevēlas palīdzēt Latvijas ekonomikai? Grib, bet tajā pašā laikā šeit ir rakstīts, ka balsos konsulārajos iecirkņos. Bet kas ir konsulārais iecirknis Brazīlijā? Privātais zobārstniecības kabinets, patiesībā pieņemamā telpa. Un pat goda konsulam nav zaļās diplomāta pases. Fakts, likums nav izstrādāts līdz galam. Šeit es domāju arī par pārējām Latīņamerikas valstīm, kur dzīvo latvieši, bet tur nekā nav, pat goda konsula nav. Nākošais ir plašā Krievija. Nu, vai tad visi brauks mums uz Sanktpēterburgu vai Pleskavu, vai arī uz Maskavu no pārējās teritorijas? Piedodiet man, es uzskatu, ka pasaulē jau vairākus gadsimtus pastāv pasts, un, kā tikko teica kolēģis Tupešu Jānis, Anglijā balso. Es lūdzu atbalstīt deputāta Gunāra Meierovica priekšlikumu. Vajag vienreiz tautai iet kopā. Un fakts, ka šeit Ārlietu ministrijai daudz ir jāpiestrādā, lai mūsu tautu vienotu, un ātrāk tie darbi ir jāuzsāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Birzniece (LC). Godājamie kolēģi! Daudz jau ir pateikts, es tikai gribu apstiprināt jau iepriekš teikto, ka ļoti daudzas iebildes var jau iestrādāt vai nu trešajā lasījumā panta redakcijā vai Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijās, bet gribu pacelt un arī atkārtot, ka vēlētājiem ir jāuzņemas risks vai viņi grib savu pasi un vēlēšanu zīmes aizsūtīt ierakstītas uz konsulāro iestādi vai vēstniecību. Bet vissvarīgākais man liekas tas, ka 5.Saeimas vēlēšanās Latvijas Republikas pilsoņiem, kas dzīvoja ārzemēs, bija pilnas politiskās tiesības. Ne tikai ziedot politiskajām partijām, bet arī balsot. Vai tagad mēs 6.Saeimas vēlēšanām, mūsu partijām gribam tikai saņemt naudu no ārzemēs dzīvojošiem Latvijas Republikas pilsoņiem un aizliegt viņiem iespēju balsot reāli? Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents vēlās komentēt?

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šodien daudziem ir vēlme atsaukties uz Satversmi un turēt un rādīt šeit priekšā šo Satversmi. Tad arī šīs Satversmes 11.pants pasaka skaidri un gaiši, ka Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra mēneša pirmajā svētdienā un sestdienā pirms tās, tātad nosaka konkrēti laiku. Ja notiek balsošana pa pastu, tad es nezinu, kā mēs ievērojam šo Satversmes 11.pantu. (No zāles deputāts Tupesis: "Taisīs vaļā tanī dienā.") Es atvainojos, Tupeša kungs, tālāk vēl ir Satversmes 82.pants, kas pasaka skaidri un gaiši, ka visi Latvijas pilsoņi likuma un tiesas priekšā ir vienādi. Šādā veidā mēs faktiski gribam diferencēt arī Latvijas pilsoņus, kuri dzīvo labākos apstākļos, kur ir šīs pasta iespējas un kur nav. Un, ja mēs tā runājam vēl, tad paskatīsimies arī uz mūsu kaimiņiem pa labi un pa kreisi. Igaunijā ir vēlētāju saraksti, balsošana pa pastu nenotiek. Valsts vēlētāju reģistrā tiek iekļauti, jā, arī pilsoņi, kas dzīvo ārvalstīs, viņi var piedalīties, ir noteikta kārtība, kur, kādā veidā šie iecirkņi tiek izveidoti. Un tur var notikt balsošana. Balsošanas pa pastu nav. Ja mēs skatāmies Lietuvu, tad Lietuvā balsošana pa pastu notiek pašā Lietuvā, bet būtībā tā ir iepriekšējā balsošana, un tad šī pasta nodaļa ir faktiski ar iecirkņa vēlēšanu komisijas pilnvarām, kur pasta nodaļas vadītājs ir atbildīgais un ir speciāls cilvēks, speciāla urna, kur tas viss notiek. Tāpēc es domāju, ka nu, šādai diferenciācijai — vienā vietā var, otrā nē, kā jūs sakāt, izmantot šīs iespējas, — es domāju, ka tādā veidā nevajadzētu teikt. Ja mēs mēģinām salīdzināt ar 5. Saeimas vēlēšanām, ka, lūk, tad tā bija un tā tālāk, tad tomēr tajā laikā Latvijas Republikas Satversme nedarbojās pilnā apjomā, bija tikai četri panti. Un tāpēc mēs varējām izdarīt šīs atkāpes un arī radīt šos priekšnoteikumus, jo tad mēs nebijām saistīti ar Satversmi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Trīs balsojumi. Deputāta Meierovica priekšlikums, deputātu Ābiķa un Elferta priekšlikums, Latvijas Zemnieku savienības priekšlikums. Arī secība tāda. Par procedūru nav iebilžu? Lūdzu, balsosim! 42.panta otro teikumu turpināt ar tekstu "nosakot, ka Latvijas pilsoņi ārzemēs savu balsi var nodot arī pa pastu. Centrālā vēlēšanu komisija izdod instrukciju par balsošanas kārtību ārvalstīs pa pastu". Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 12, atturas — 7. Deputāta Gunāra Meierovica priekšlikums ir pieņemts.

Deputāta Ābiķa un Elferta priekšlikums nav balsojams. Vai Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums ir jābalso?

A.Endziņš. Tas ir atkarībā no tā, kā Zemnieku savienības frakcija uzstāj, jo acīmredzot Centrālā vēlēšanu komisija pati nezina, kur var izveidot un kur nevar. Varbūt mēs varam domāt, kā paplašināt šīs iespējas, ne tikai tīri konsulārajās iestādēs, bet arī citur, kur ir kontakti vai kaut kas tāds. Bet acīmredzot to var risināt ne jau Centrālā vēlēšanu komisija, kurai nav nekādas pārstāvniecības ārpusē, šos priekšlikumus var dot un ierosmi var dot, tas var notikt tikai saskaņā ar Ārlietu ministriju.

Sēdes vadītājs. Jā, bet šeit mums ir priekšlikums ierakstīts un mums ir jābalso. Lūdzu, balsosim! 42.pantā izslēgt vārdus "pēc Ārlietu ministrijas priekšlikuma". Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 28, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais ir 43.pants pirmā lasījuma redakcijā jeb 44.pants otrā lasījuma redakcijā. Šeit ir...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, Endziņa kungs! Nu mums vajadzētu nobalsot par 42.pantu ar to papildinājumu, kuru mēs tikko nobalsojām. Lūdzu balsosim par 43.pantu ar deputāta Meierovica ieteikto un Saeimas akceptēto papildinājumu! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 6, atturas — 1. 43.pants ir akceptēts.

A.Endziņš. Nākamais ir 43.pants pirmā lasījuma redakcijā jeb 44.pants otrā lasījuma redakcijā. Šeit ir divi priekšlikumi. Pirmais ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, ka pilsoņi, kas dzīvo vai vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs, — tātad frakcija iesaka izmainīt redakciju — nevis piedalās balsošanā Rīgas vēlēšanu apgabalā, bet var piedalīties balsošanā jebkurā vēlēšanu apgabalā. Analoģisks pēc būtības ir arī deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums, ka Latvijas pilsoņi, kas dzīvo vai vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs, piedalās balsošanā pēc izvēles vienā no vēlēšanu apgabaliem. Juridiskā komisija šos priekšlikumus neatbalstīja, un motivācija ir sekojoša: mēs nevaram pateikt un nezinām, cik daudz ir vēlētāju, kas gribēs piedalīties balsošanā. Tā ir viena lieta. Tas nozīmē, ka mums uz ārzemēm — uz Ameriku, uz Zviedriju, uz Vāciju, uz Austrāliju, uz Brazīliju un tā tālāk — ir jāsūta nevis viens vēlēšanu zīmju komplekts, pie tam pietiekamā daudzumā, bet visu piecu vēlēšanu apgabalu komplekti. Ja šeit pieliktu klāt arī, nu, idejas, no kurienes mēs ņemsim šos līdzekļus, — vai atkal tā, kā teica Tupeša kungs, uz pašu vēlētāju rēķina, — nu, tad tā ir cita lieta. Katrā gadījumā Juridiskā komisija šādas motivācijas dēļ šos priekšlikumus neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Zemnieku savienības frakcija, Gundars Bērziņš. Es nesaprotu jūsu žestus. Balsot par priekšlikumu? (No zāles deputāts Bērziņš: "Balsojam.")

Gundars Bērziņš, Latvijas Zermnieku savienība!

G.Bērziņš (LZS). Endziņa kungs nākot man teica — tikai pasaki, no kurienes naudu tu ņemsi. Protams, ja piestādītu un varētu redzēt visas šīs izmaksas... bet kopumā dažu eksemplāru tipogrāfiska nodrukāšana, kaut tas ir tūkstotis,tomēr maksā relatīvi niecīgas summas. Tik tiešām no kopējiem izdevumiem vēlēšanu kampaņā tās ir pavisam, pavisam niecīgas procenta daļiņas. Es domāju, ka izmaksas šeit nav tas noteicošais, kāpēc principā ierobežot šo izvēli. Būtiskākais tomēr, protams, ir šī lielā traģēdija, ka daļa cilvēku jau ļoti ilgu laiku dzīvo varbūt tālumā no savas valsts un ir dažādas problēmas un iemesli, kas varbūt liedz atgriezties Latvijā. Bet šie cilvēki tomēr pārsvarā ir cēlušies, sevišķi vecākā paaudze, no kādām vietām. Viņiem ir svaigas atmiņas par savām dzimtajām mājām, par vietu, no kuras viņi ir nākuši. Un, protams, viņus interesē, kas notiek tanī apgabalā, kas notiek tanīs vietās, no kurienes viņi ir nākuši. Piespiest visus masveidā balsot tikai par Rīgas sarakstiem, manuprāt, nav loģiski. Un, manuprāt, tas ir diezgan būtisks šo cilvēku ierobežojums. Tāpēc, ja tiešām šeit ir problēmas ar finansēm, tad varētu Juridiskā komisija uzaicināt Centrālo vēlēšanu komisiju paskatīties šīs summas, bet no kopējām vēlēšanu izmaksām, es garantēju, ka tipogrāfiska pavairošana daudz vairāk neprasīs, jo tāpat uz turieni ir jāsūta šis viens komplekts. Nu, tiešām būtu jāsūta principā piecreiz vairāk. Bet tas ir tipogrāfiski pavairots materiāls, un vienas vienības izmaksas ir tomēr relatīvi ļoti ļoti niecīgas. Tas nesastāda šīs vēlēšanu izmaksas būtisku sadārdzinājumu. Tāpēc es tiešām aicinu balsot vai nu par Zemnieku savienības frakcijas, vai par manu priekšlikumu. Principā ideja ir viena, tie atšķiras nedaudz redakcionāli. Bet ideja tomēr, manuprāt, ir atbalstāma, tāpēc ļoti lūdzu un aicinu, lai mūsu ārzemju tautieši, kuri dažādu iemeslu dēļ šobrīd dzīvo tālu no savas zemes, tomēr varētu brīvi piedalīties vēlēšanās tanīs apgabalos, kuros viņi vēlas balsot. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte, Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A.Rugāte (KDS). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Patiešām būtu pavisam dīvaini, ja mēs atļautu balsot tikai Rīgas apgabalā, kaut vai tādēļ vien, ka Latvija jau nesastāv no Rīgas vien. Rīgā jau tāpat ir ārkārtīgi daudz iedzīvotāju, tādēļ pēc proporcijas Rīgas deputātiem ir pietiekami daudz vietu, un, salīdzinot ar visiem pārējiem vēlēšanu apgabaliem visā valsts teritorijā, tas nebūtu īsti taisnīgi, ja mēs ļautu papildināt burtiski ar varu. Ar varu. Tā ir zivs galvas audzēšana patiesībā. Tas ir princips, kas nekādā veida nebūtu atbalstāms. Tādēļ vien, ka tikai organizatorisku vai pavisam nelielu finansiālu grūtumu dēļ mēs patiesībā diskriminējam visus tos, kuri balsos šajās vēlēšanās par Latvijas valsti, balsos, atrodoties ārzemēs īsāku vai garāku laiku, vai arī tur dzīvodami. Es tomēr gribu jūs aicināt to loti nopietni apsvērt un apdomāt, jo daudzi ārzemēs dzīvojošie latvieši mūs ir tieši lūguši, lai mēs papūlamies šajā likumā, kuru mēs gatavojam, iestrādāt normu, ka viņiem ir iespējas balsot tajos pagastos un tajās vietās, un tajos reģionos, kur ir viņu īpašumi un kur viņi patiesi ir ieinteresēti arī savu pārstāvību nodrošināt. Gan politisko, gan saimniecisko. Dosim viņiem tādu iespēju! Un nediskriminēsim viņus tikai tādēļ, ka tas mums šobrīd liekas organizatoriski pārāk sarežģīti vai arī prasītu kādas liekas izmaksas. Tas būtu ļoti taisnīgi, ja mēs atbalstītu šajā reizē Zemnieku savienības vai arī deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu, vienu no diviem, jo viņi ir ļoti līdzīgi un pauž vienu un to pašu domu. Mēs esam vienlīdzīgi. Mēs neesam un nedrīkstam būt vienlīdzīgāki par tiem, kuri dzīvo ārzemēs un piedalīsies šajās vēlēšanās vai arī uzturēsies ārzemēs īsāku vai garāku laiku, bet ar varu tiks izvilkti no tiem vēlēšanu apgabaliem, kuros viņi balsotu tad, ja viņi atrastos Latvijā. Uz kāda pamata tad tādā gadījumā tas notiek? Tikai tādēļ, ka mums ir grūti noorganizēt? Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Voldemārs Novakšānovs, Latvijas Zemnieku savienība! Pēc tam — Tupešu Jānis.

V.Novakšānovs (LZS). Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es pat šajā it kā nevainīgajā pantā saskatu centralizāciju, kur visas Latvijas "naba" ir Rīga. Vai mēs iesim ekonomikā un politikā straujāk uz priekšu, ja tikai Rīgā būs tie gudrie un varenie? Jo, paskatiet, visas bankas, tā nauda, atrodas Rīgā, filiāles — pārējos novados.

Nākošais. Pēc šā likumprojekta visas balsis atrodas pārsvarā Rīgā pēc iedzīvotāju skaita un plus vēl ārzemnieki, tātad vara pieder Rīgai. Ja vara piederēs Rīgai un pretdarbības nebūs no novadiem, tad es paredzu, ka pat bagātākajiem novadiem — Zemgalei un Kurzemei, nemaz nerunājot par Vidzemi un Latgali, godīgi sakot, nebūs ko darīt pat savās mājās. Un šeit es, godājamie deputāti, runāju ārzemēs dzīvojošo latgaliešu vārdā, kuri uz 5.Saeimas vēlēšanām teica: "Zini, mēs nevarējām nobalsot par sava novada cilvēkiem." Un tāpēc es aicinu izpildīt šo ārzemēs dzīvojošo latgaliešu gribu, es šoreiz par Latgali runāju, kuri lūdza mani, lai viņi varētu nākošajās Saeimas vēlēšanās balsot tajā novadā, kurā viņi grib, nevis viņiem ierobežotu izvēles brīvību un ļautu balsot tikai par mūsu skaistajā galvaspilsētā, varenajā, naudīgajā, un tagad jāsaka, arī balsīgajā Rīgā. Es aicinu atbalstīt tieši deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu. Tas man ir vissimpātiskākais.

Sēdes vadītājs. Tupešu Jānis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti un deputātes! Es esmu ilgi gaidījis šo momentu. Es aicinu jūs visus atbalstīt vai nu Gundara Bērziņa priekšlikumu, vai mana kādreizējo cīņu drauga — Zemnieku savienības — priekšlikumu. Vienu vai otru. Un vēlreiz, cik es izpratu no runātāja, kurš atbalsta šo likumprojektu — Endziņa kunga, tad iemesls, kāpēc nevajadzētu ļaut balsot visos rajonos, ir finansiālais iemesls. Es atkārtošu vēlreiz. Tā lieta ir pavisam vienkārša, manuprāt. Lai finansiālo atbildību uzņemas tas cilvēks, kurš grib vēlēt. Proti, viņam būs jāsūta uz attiecīgo konsulāro iestādi sava pase tā vai tā. Tur ir jābūt tikai pieciem eksemplāriem no pieciem vēlēšanu apgabaliem, viņš paziņo, kurā viņš grib balsot, un tad viņam atsūtīs attiecīgo vēlēšanu lapu. Un es domāju, ka finansiāli tas ir nokārtojams pavisam vienkārši. Bet atbildību uzlikt atkal vēlētājiem un ļaut ārzemēs dzīvojošajiem vai vēlēšanu laikā ārzemēs esošajiem pilsoņiem tiešām izvēlēties un vēlēt attiecīgajā rajonā pa visu Latviju. Paldies! (Starpsauciens no zāles: "Nevajag tērēt tik daudz naudas!")

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents vēlas runāt? Lūdzu!

A.Endziņš. Ja jau mēs runājam par finansēm, tad acīmredzot būs arī jāparedz varbūt konkrēti kāda summa, kādi tie izdevumi ir. Jo mēs ļoti tā dāsni gribam rīkoties, bet tā ir Latvijas nodokļu maksātāju nauda. To, kas dzīvo šeit un maksā nodokļus. Tie, kas dzīvo ārzemēs, šos nodokļus Latvijas valstij nemaksā. Un acīmredzot šeit, ja šis priekšlikums tiks atbalstīts, mums ir jādomā par mehānismu, kā to nodrošināt. Jo te nav runa, es atvainojos, Rugātes kundze, te nav runa par to. Igaunijā, kur tas, iespējams, ir izdarīts, tur ir šis vēlētāju reģistrs. Un tur ir savlaicīgi iepriekš ierakstīts katrs, kas dzīvo ārzemēs, un tur pie tam, vispār tiešām Igaunijas vēlēšanu likumā ir, ka jau iepriekš viņš var balsot tikai tur, kur viņš ir dzīvojis pirms emigrācijas, bet viņa pēcnācēji — pēc savas senču dzīvesvietas. Tajā vēlēšanu apgabalā. Pie tam vēl ne tikai vēlēšanu apgabalā, tur daudz šaurāk. Jo nav viņiem pieci vēlēšanu apgabali, bet savādāk. Tur ir cita tehnika. Un līdz ar to, teiksim, var arī savlaicīgi jau Centrālā vēlēšanu komisija zināt, cik vispār no attiecīgās valsts ir pieteikušies cilvēki, kuri vēlas piedalīties balsošanā. Acīmredzot, es nezinu, izejot no tā, kas ir šeit iebalsots, varbūt mums nāksies iestrādāt uz trešo lasījumu visu šo mehānismu, varbūt ārzemēs mums ir jāveido tādā gadījumā šis vēlētāju saraksts, lai mēs nesūtītu tonnām papīru uz visām pasaules malām, kur nebūs vajadzīga tik liela rezerve.

Sēdes vadītājs. Divi priekšlikumi. Katru balsosim atsevišķi.

A.Endziņš. Tie ir vienādi. Tikai...

Sēdes vadītājs. Bet, ja pirmais netiks pieņemts, tad varbūt kāds var uzturēt otru. Jo tie tomēr drusciņ atšķiras. Būtība, protams, ir viena.

43.pantu pēc vārdiem "uzturas ārzemēs" izteikt šāda redakcijā: "var piedalīties balsošanā jebkurā vēlēšanu apgabalā". Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 18, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.

Otrs priekšlikums, Gundara Bērziņa priekšlikums — izteikt šāda redakcijā. "Latvijas pilsoņi, kas dzīvo vai vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs, piedalās balsošanā pēc izvēles vienā no vēlēšanu apgabaliem." Lūdzu rezultātu! (Aplausi.) Par — 34, pret — 16, atturas — 17. Ir pieņemts priekšlikums.

A.Endziņš. Nākamais ir "Nobeiguma noteikumi". 6.nodaļa. Pirmā lasījuma 44.pants jeb otrā lasījuma 45.pants. Šeit ir Juridiskā biroja priekšlikums un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kuri ir pieņemti un iestrādāti komisijas variantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem?

A.Endziņš. 45.pants pirmā lasījuma redakcijā jeb 46.pants otrā lasījuma redakcijā. Šeit tas pats ir izteikts jaunā redakcijā. Papildināts būtībā šis pants ir ar to, ka vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksnes ir iznīcināmas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu klusumu! Tālāk!

A.Endziņš. 47.pants pirmā lasījuma redakcijā jeb 48.pants otrā lasījuma redakcijā. Šeit ir divi Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumi — aizstāt vārdu "balss" ar vārdiem "vēlēšanu zīmju" un arī vārdu "pilsoņu" ar vārdu "vēlētāju". Šie priekšlikumi nav atbalstīti, jo tiem nav nekāda pamata.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Iebilžu nav. Piekrīt komisijas secinājumiem.

A.Endziņš. 47.pants pirmā lasījuma un 49.pants otrā lasījuma redakcijā ir identiski. Grozījumi nekādi nav izdarīti.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Nākamais ir 49.pants. Šeit ir deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums šo 49.pantu pirmā lasījuma redakcijā svītrot. Tajā pašā laikā ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumi par šā panta papildināšanu, kā arī Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums par šā panta otrās daļas svītrošanu. Juridiskā komisija atbalsta Gundara Bērziņa priekšlikumu un piedāvā šo pantu svītrot. Un līdz ar to neatbalstīt Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumus un Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikumu, jo par partiju finansēšanu ir paredzēts speciāls likums, kurš jau izskatīts pirmajā lasījumā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi jau šo likumu otrajam lasījumam, un līdz ar to skaidrs, ka šis pants šeit būtu lieks.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Nav iebilžu? Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Nākamais ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums papildināt šās nodaļas "Nobeiguma noteikumi" ar jaunu pantu šādā redakcijā: "Ievēlētos deputātus paziņo Centrālā vēlēšanu komisija laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ne vēlāk kā 15 dienas pēc vēlēšanām. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo tas ir atkarīgs no tā, cik ātri tiek saskaitītas balsis. Varbūt ir kaut kādi protesti, kas tiek izskatīti, vai arī tiesu lietas, tāpēc uzskatījām, ka šāda norma būtu lieka... Ja nu 15 dienās nav iespējams, tad tas jau ir likuma pārkāpums.

Sēdes vadītājs. Frakcijas deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Piekrīt. Deputātiem nav iebilžu? Arī nav. Tālāk!

A.Endziņš. Otrs priekšlikums, ko arī ir iesniegusi frakcija "Tēvzemei un brīvībai", ir papildināt šo nodaļu "Nobeiguma noteikumi" ar jaunu pantu sekojošā redakcijā: "Saeimas deputātu kandidāti, kuri šā likuma 11. panta 3. apakšpunktā minētajā deklarācijā snieguši par sevi nepatiesas ziņas, ir saucami pie kriminālatbildības saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksa 151.3. pantu, bet ievēlēšanas gadījumā attiecīgajai personai anulējams arī Saeimas deputāta mandāts." Juridiskā komisija arī šo frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu neatbalstīja, jo mandāta anulēšana jau ir atrunāta gan pašā likumā, gan Saeimas Kārtības rullī. Arī šī atsauce uz Kriminālkodeksa 151.3. pantu nav korekta, jo Kriminālkodeksa 151.3. pants, kas saistīts ar nodokļu deklarāciju neiesniegšanu, tātad nepatiesu ziņu sniegšanu, ir jau iestrādāts, un, ja es nemaldos, ir divi lasījumi jau bijuši citam Kriminālkodeksa pantam. Un, ja tas jau pats par sevi Kriminālkodeksā ir paredzēts, tad šādas normas iekļaušana Saeimas vēlēšanu likumā nav vajadzīga.

Sēdes vadītājs. Frakcijas deputāti piekrīt? Citiem deputātiem nav iebilžu? Nav. Esam akceptējuši.

A.Endziņš. Un vēl ir pēdējais frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums — papildināt šo nodaļu "Nobeiguma noteikumi" ar jaunu pantu šādā redakcijā: "Valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām ir pienākums nodrošināt politiskās organizācijas (partijas) un to apvienības ar telpām priekšvēlēšanu pasākumu organizēšanai par maksu tādā apjomā, kas nepārsniedz šo telpu izmantošanas faktiskos izdevumus." Juridiskā komisija apspriedusies tomēr arī šo priekšlikumu neatbalstīja, jo viss, kas skar priekšvēlēšanu kampaņu un partiju un politisko apvienību finansēšanas problēmas, jāregulē šajā speciālajā likumā. Uzskatām, ka šeit šāda norma būtu lieka, jo tā arī zināmā mērā uzliek pienākumus pašvaldībām un acīmredzot šeit ir zināma pretruna ar likumiem par pašvaldībām.

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputāti piekrīt? Piekrīt. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais ir deputāta Staša priekšlikums, par kuru jau viņš runāja debatēs iepriekš, tas ir, papildināt likumprojektu ar jaunu nodaļu ar sekojošu tekstu: "Vēlēšanas skaitās par notikušām, ja tajās piedalījušies vairāk par 50 procentiem balstiesīgo vēlētāju." Juridiskā komisija šo deputāta Staša priekšlikumu neatbalstīja sekojošas argumentācijas dēļ. Pirmām kārtām, šādi 50 procenti jeb vai puse, kam jāpiedalās vēlēšanās, lai vēlēšanas tiktu atzītas par notikušām, bija raksturīgi padomju sociālistiskajai sistēmai. Un tai laikā arī vienmēr tika argumentēts, ka, lūk, vēlētāju aktivitāte Amerikā vai citās kapitālistiskajās, buržuāziskajās valstīs krītas, jo vēlētāji, lūk, zaudē ticību... Nu, apmēram tādā pašā veidā arī mēģināja šodien savu motivāciju sniegt deputāts Staša kungs. Bet tajā pašā laikā, ja paredz šādu barjeru, tas nozīmē, ka var viena daļa, teiksim, politisko partiju vai apvienību aicināt boikotēt vēlēšanas vai notikt kaut kas tamlīdzīgs, vai arī vienkārši pasivitātes rezultātā ir nepārtraukti jārīko papildu vēlēšanas. Tātad tas prasa arī pamatīgus finansu ieguldījumus šo vēlēšanu organizēšanā. Kaut vai spilgtākais piemērs nupat no pēdējās prakses ir vēlēšanas, kuras notika Kirgīzijā, kur arī noteikta šī barjera jeb piedalījušos skaits un rezultātā no 106, ja es nemaldos, viņu parlamenta deputātiem pirmajā kārtā tika ievēlēti tikai 26. Pēc tam notika otrā kārta, kad palielinājās šis skaits kaut kur mazliet pāri par 60. Un vēl vajadzīga ir trešā kārta. Un par to visu jāmaksā atkal ir uz kā rēķina? Uz nodokļu maksātāju rēķina. Acīmredzot tiesības piedalīties vēlēšanās — tās ir tiesības un zināmā mērā arī pienākums. Bet katrā gadījumā motivēt tā, ka ja ir atnākuši tikai 5 procenti un 95 procenti nav atnākuši — tad kāpēc šie vēlētāji nav izmantojuši savas tiesības? Un tāpēc arī Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Staša priekšlikumu: "Vēlēšanas skaitās par notikušām, ja tajās piedalījušies vairāk par 50 procentiem balstiesīgo vēlētāju." Lūdzu rezultātu! 15 — par, pret — 32, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais ir "Pārejas noteikumi". Bija pirmais pārejas noteikums, kuru Juridiskā komisija ir atstājusi bez izmaiņām un kurā nebija arī neviena deputāta priekšlikuma.

Priekšlikums, ko iesniedza frakcija "Tēvzemei un brīvībai" un ko atbalstīja Juridiskā komisija, vairs nav balsojams, jo attiecīgo normu, ar ko tas bija saistīts, Saeima neakceptēja. Tāpēc arī šai atsaucei šeit pašreiz nav vietas.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un lūdzu cienījamo Saeimu akceptēt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Saeimas vēlēšanu likums" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 8, atturas — 3. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā.

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Būtu lūgums noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 6. aprīlim, tas būtu divas nedēļas.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? 6. aprīlis. Nav iebilžu? Pieņemts.

A.Endziņš. Paldies cienījamajai Saeimai par darbu!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ārkārtas sēdes darba kārtība ir izskatīta, ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!