Kā vislabāk izvēlēties savu banku?

Lai izdarītu izvēli, svarīgi ir prast orientēties rādītājos, kuri raksturo banku drošību.

Visbiežāk presē atrodami divi parametri - bankas pamatkapitāls (statūtu kapitāls) un bankas aktīvi. Taču tie nesniedz atbildi uz jautājumu: "Vai šajā bankā var droši noguldīt naudu?"

Bankas pamatkapitāls (statūtu kapitāls) ir bankas akcionāru iemaksātās naudas daudzums. Bankas drošības vērtēšanai tas nav piemērots tāpēc, ka tas neuzrāda kredītiestādes darbības rezultātus - peļņu vai zaudējumus. Ja banka darbojas ar zaudējumiem, tās rīcībā esošais statūtu kapitāls var ievērojami sarukt vai pat tikt pilnībā zaudēts. Šādos apstākļos banka var zaudēt pat daļu no noguldītāju naudas, taču statūtu kapitāls visu laiku paliks iepriekšējā līmenī, jo tas raksturo tikai akcionāru sākotnēji iemaksāto naudu.

Drošību vērtējot, pavisam nenozīmīgs rādītājs ir reģistrētais pamatkapitāls. Tas raksturo vienīgi bankas akcionāru (vai valdes) nodomu iemaksāt bankas pamatkapitālu, bet ne notikušu faktu. Tajā brīdī, kad saņemta attiecīga Latvijas Bankas atļauja, vēl nav zināms, vai kapitāls tiks arī iemaksāts. Prakse liecina, ka dažos gadījumos kapitālu paredzētajos termiņos un apmēros bankām savākt neizdodas.

Savukārt aktīvu kopsumma raksturo tikai bankas darījumu apjomu, bet ne kvalitāti. Gandrīz katrs bankas darījums ir saistīts ar iespējamiem zaudējumiem. Īpaši tas attiecas uz aizdevumiem (kredītiem). Tātad aktīvu kopsumma var slēpt sevī ļoti daudz sliktu aktīvu, kuriem nav nekādas tirgus vērtības un kuri pēc būtības ir zaudējumi.

Bankas darbības drošumu vislabāk raksturo bankas pašu kapitāls. Vienkāršojot varētu teikt: bankas pašu kapitāls ir akcionāru iemaksātais kapitāls, kam pieskaitīta bankas peļņa un atņemti bankas zaudējumi. Bankas pašu kapitāls ir bankas akcionāriem patiešām piederošā nauda. Ja banka ir guvusi peļņu, tad bankas rīcībā esošais pašu kapitāls ir lielāks nekā iemaksātais pamatkapitāls Ja bankai darījumos nav veicies (radušies zaudējumi), tad bankas pašu kapitāls var kļūt ievērojami zemāks par apmaksāto pamatkapitālu vai pat tikt pilnīgi zaudēts.

Kāpēc ir svarīgi zināt tieši bankas pašu kapitālu? Tāpēc, ka tas uzrāda to naudas līdzekļu summu, kura garantē jūsu noguldījumu bankas maksātnespējas gadījumā. Saskaņā ar likumdošanu šādā situācijā akcionāri līdzekļu atguvēju rindā ir pēdējie. Akcionāriem bankas darbības laikā pastāvīgi ir jānodrošina šī "drošības spilvena" - pašu kapitāla - esamība. Ņemot vērā novērtēšanas grūtības, vienīgais publiski pieejamais un ticamais pašu kapitāla novērtējuma avots ir auditoru apstiprināts bankas gada pārskats.

Kur gūt patiesu informāciju par atsevišķu banku darbību? Latvijas Banka nevar būt šādas informācijas avots, jo mēs nedrīkstam izpaust mūsu rīcībā esošos konfidenciālos datus par kādas noteiktas bankas darbību. Informācija no komercbankām dažādu pārskatu un aprēķinu veidā tiek savākta un apkopota, lai nodrošinātu likumā "Par Latvijas Banku" noteikto komercbanku uzraudzību. Taču efektīvu uzraudzību var nodrošināt vienīgi tad, ja no kredītiestādēm saņemtā informācija ir precīza un objektīva arī gadījumos, kad bankas nokļuvušas finansiālās grūtībās. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai Latvijas Banka nekļūtu par tai uzticētu konfidenciālu ziņu izplatītāju. Pretējā gadījumā mēs šīs ziņas vairs nesaņemsim. Valstīs ar attīstītu tirgus ekonomiku komercbanku publiskas novērtēšanas lomu uzņemas ar centrālo banku un uzraudzības institūcijām nesaistītas organizācijas.

Pagaidām, kamēr Latvijā tādas vēl nav, varam ieteikt izmantot likumā "Par akciju sabiedrībām" garantētās tiesības iepazīties ar banku gada pārskatiem. Saskaņā ar Latvijas Bankas padomes lēmumu auditoru apstiprinātiem komercbanku gada pārskatiem jābūt gataviem un iesniegtiem Latvijas Bankā līdz nākamā gada 31.martam. To saīsinātie varianti ne vēlāk kā 1.jūnijā publicējami Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Ja termiņi tiek novēloti un pārskats ar auditoru slēdzienu nav pieejams, ļoti ticams, ka bankai ir finansiālas grūtības. Pilnam gada pārskatam jābūt brīvi pieejamam kredītiestādē. Tieši gada pārskatā var atrast ticamu novērtējumu bankas pašu kapitāla lielumam. Pārskatā jābūt lasāmam arī auditora slēdzienam par bankas darbību. Banku auditu var veikt vai nu kāda no starptautiskajām auditorfirmām, kas jau strādā Latvijā, vai Latvijas Republikas zvērinātie revidenti. Jāpiebilst, ka Latvijas zvērinātie revidenti netiek speciāli gatavoti banku auditorpārbaudēm. Tāpēc esam pieņēmuši lēmumu, ka 1994.gada pārskatus tām komercbankām, kuru aktīvu kopsumma gada beigās pārsniedza 2 miljonus latu, jāpārbauda starptautiskajiem auditoriem. Latvijā ir apmēram 40 šādu banku. Pārējām bankām gada pārskatu var pārbaudīt arī zvērinātie revidenti. Izvēloties banku, jāpatur prātā, ka otrajā gadījumā risks ir lielāks.

Ļoti vērtīga ir presē atrodamā informācija, kurā raksturots bankas izdevumu līmenis un riska pakāpe. Viens no šādiem informācijas avotiem ir regulārie depozītu un kredītu procentu likmju apskati.

Depozītu likmes raksturo bankas izdevumus. Ja kādai bankai tie ir ievērojami lielāki nekā pārējām, tad uzdodiet sev jautājumu: "Kāpēc šī banka uzņemas tik lielas izmaksas?"

Kredītu likmes raksturo bankas ieņēmumus un riska pakāpi, kādu banka uzņemas, aizdodot noguldītāju naudu. Patiesība ir pavisam vienkārša: jo lielāki procenti, jo lielāks risks.

Sekojiet līdzi raksta sākumā minētajai informācijai par bankas kapitālu, aktīviem un to izmaiņām! Straujas izmaiņas var radīt pamatu piesardzībai, jo labi pārdomāta, droša aktīvu izvietošana (naudas ieguldīšana) parasti ir saistīta ar pakāpenisku, nevis lēcienveidīgu izaugsmi. Pašu kapitāla izmaiņu dinamika ir labākais rādītājs, lai izvēlētos, kurā bankā noguldīt savus ietaupījumus.

Un vēl viens padoms. Arī tad, ja izvēlētā banka šķiet pavisam droša, labāk nenoguldiet visus savus ietaupījumus vienā bankā. Ja vien līdzekļu apjoms to pieļauj, uzticiet tos vairākām bankām.

Jāatceras, ka, kļūstot par bankas klientu, Jūs faktiski uzticat tai iesaistīt savu naudu uzņēmējdarbībā. Gandrīz visas banku operācijas ietver sevī zināmu risku. Turklāt mūsu komercbankām ir ne mazums problēmu, uzsākot strādāt tirgus ekonomikas apstākļos.

Edžus Vējiņš,

Latvijas Bankas preses sekretārs

Konvertējamo valūtu kursi

Latvijas Banka 22.03.95. nosaka šādus konvertējamo valūtu kursus:

Valūtas operāciju pārvaldes daļas vadītāja D.Brunere

Valsts parādzīmju likmes

Latvijas Banka 22.03.95. pērk un pārdod ierobežotu daudzumu valsts parādzīmju ar šādām likmēm:

Parādzīmju cena tiek aprēķināta atkarībā no dienu skaita līdz dzēšanas termiņam.

Latvijas Bankas prezidents E.Repše

Monetārās politikas pārvaldes Vērtspapīru daļas vadītājs U. Paukšens