Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2000. gada 9. marta Rīgas brīvostas likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.03.2000., Nr. 111/112 (2022/2023) https://www.vestnesis.lv/ta/id/3435-rigas-brivostas-likums

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts zemes dienesta instrukcija

Par būves inventarizācijas vērtības noteikšanu

Vēl šajā numurā

28.03.2000., Nr. 111/112 (2022/2023)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 09.03.2000.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Rīgas brīvostas likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1)  brīvostas teritorija — Latvijas Republikas teritorijas daļa, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām Rīgas ostas robežām;

2)  Ostas pārvalde — saskaņā ar "Likumu par ostām" izveidotā Rīgas ostas pārvalde;

3)  licencēta uzņēmējsabiedrība — uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas noslēdzis ar Ostas pārvaldi līgumu par uzņēmējdarbību brīvās zonas režīmā un saņēmis Ostas pārvaldes atļauju šādai darbībai;

4)  brīvās zonas režīms — nodokļu atvieglojumu un īpašu muitas kontroles pasākumu kopums, kas piemērojams uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuru teritorijas ieguvušas brīvo zonu statusu Rīgas brīvostā, kā arī Ostas pārvaldei;

5)  brīvā zona — norobežota brīvostas teritorijas daļa, kurā ievestās preces attiecībā uz muitas maksājumu un tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanu tiek pielīdzinātas ārpus Latvijas Republikas muitas teritorijas esošām precēm;

6)  licencētas uzņēmējsabiedrības teritorija — teritorija, kurā zeme uz īpašuma tiesību, nomas līguma vai cita tiesiska pamata atrodas licencētas uzņēmējsabiedrības lietošanā;

7)  ostas klienti — kravu saņēmēji, nosūtītāji, to pilnvarotie pārstāvji — ekspeditori, kuģu īpašnieki, to pilnvarotie pārstāvji — kuģu aģenti un citas personas, kuras uz tiesiska pamata izmanto Ostas pārvaldes un licencēto uzņēmējsabiedrību pakalpojumus, bet kurām brīvostā nav savas teritorijas.

2.pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka Rīgas brīvostas (turpmāk — Brīvosta) darbības principus un pārvaldes kārtību, lai veicinātu Latvijas līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā, investīciju piesaisti, ražošanas un pakalpojumu attīstību, kā arī jaunu darba vietu radīšanu.

3.pants. Brīvostā veicamās uzņēmējdarbības pamatnoteikumi

(1) Brīvostas teritorijā uzņēmējdarbību var veikt licencētas uzņēmējsabiedrības, kā arī uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas nav saņēmuši atļauju uzņēmējdarbības veikšanai brīvās zonas režīmā.

(2) Šajā likumā noteiktie muitas atvieglojumi un īpašie muitas kontroles pasākumi piemērojami uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas noslēguši ar Ostas pārvaldi līgumu par uzņēmējdarbību brīvās zonas režīmā un šajā likumā noteiktajā kārtībā saņēmuši atļauju šādas darbības veikšanai, kā arī Ostas pārvaldei. Minēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) teritorijas ir brīvās zonas.

(3) Ievest preces Brīvostā esošajās brīvajās zonās no pārējās Latvijas Republikas muitas teritorijas un izvest tās no minētajām zonām uz pārējo Latvijas Republikas muitas teritoriju drīkst tikai caur muitas robežas caurlaides punktiem Muitas likumā, citos likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā.

4.pants. Ar zemi saistītās tiesiskās attiecības Brīvostas teritorijā

(1) Valsts un pašvaldības zemi Brīvostas teritorijā nevar pārdot, dāvināt vai citādi atsavināt.

(2) Brīvostas teritorijas ūdeņu daļa (akvatorija) ir valsts īpašums.

(3) Zemi, kas Brīvostā pieder fiziskajai vai juridiskajai personai, var pārdot, dāvināt, mainīt vai citādi atsavināt tikai par labu valstij vai pašvaldībai.

(4) Ar šo likumu par labu Ostas pārvaldei tiek nodibināts personālservitūts uz fiziskajām un juridiskajām personām piederošo zemi, kuru atbilstoši šim likumam aizņem Brīvosta. Ostas pārvaldei ir tiesības tās teritorijā esošo fiziskajām un juridiskajām personām piederošo zemi izmantot ostas vajadzībām, kā arī iznomāt to uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas darbojas Brīvostas teritorijā, bez tiesībām nodot to apakšnomā.

(5) Servitūta lietotājs var būvēt uz tā teritorijā esošās zemes ostas darbībai nepieciešamās ēkas un būves, kā arī atļaut tās būvēt uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem zeme nodota nomā, nosakot līgumā rīcību ar šīm ēkām un būvēm zemes nomas līguma izbeigšanas gadījumā.

(6) Izbeidzoties servitūta tiesībām, zemes īpašnieks nevar pieprasīt, lai viņam tiek atdota zeme, iekams viņš nav samaksājis atlīdzību par ēkām un būvēm.

(7) Ostas pārvalde maksā nodokļus un sedz izdevumus, kas saistīti ar šā panta ceturtajā daļā minētās zemes uzturēšanu, bet pārējās uz zemi gulstošās nastas nes un pilda zemes īpašnieks.

(8) Zemes lietotājs tās īpašniekam par servitūtu maksā atlīdzību saskaņā ar vienošanos, bet ne augstāku par pieciem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības.

(9) Ostas pārvaldei ir tiesības vienpusēji ierakstīt zemesgrāmatā ar šo likumu nodibinātās servitūta tiesības.

II nodaļa

Brīvostas pārvaldīšanas organizācija

5.pants. Brīvostas pārvaldīšana

(1) Brīvostas pārvaldīšanu veic Rīgas ostas pārvalde (turpmāk — Ostas pārvalde), kuras kompetenci nosaka šis likums, "Likums par ostām", Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums un Rīgas brīvostas noteikumi, kas reglamentē Brīvostas iekšējo režīmu.

(2) Ostas pārvalde ir juridiskā persona. Tai ir tādi paši muitas atvieglojumi kā licencētām uzņēmējsabiedrībām.

6.pants. Ostas valde

(1) Ostas pārvaldes augstākā lēmējinstitūcija ir Ostas valde. Tās locekļus amatā ieceļ un no amata atbrīvo "Likuma par ostām" 8. pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Ostas pārvaldes izpildaparātu vada ostas pārvaldnieks, ko amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ostas valde pēc saskaņošanas ar satiksmes ministru.

III nodaļa

Muitas režīms Brīvostā

7.pants. Preču ievešana brīvajās zonās un izvešana no tām

Kārtību, kādā preces ievedamas brīvajās zonās no pārējās Latvijas Republikas muitas teritorijas un izvedamas no brīvajām zonām uz pārējo Latvijas Republikas muitas teritoriju, regulē šis likums, citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.

8.pants. Preču uzskaite Brīvostā

Licencētas uzņēmējsabiedrības nodrošina savā teritorijā ievesto un ražoto un no tās izvesto preču uzskaiti.

9.pants. Fizisko personu pakļautība muitai

Fiziskās personas, ieejot brīvajā zonā un izejot no tās, ir pakļautas muitas kontrolei.

IV nodaļa

Uzņēmējdarbība Brīvostā

10. pants. Brīvostā veicamās uzņēmējdarbības noteikumi

(1) Preču (kravu) kraušanas, piegādes, glabāšanas, apstrādes un citus pakalpojumus un preču ražošanu brīvās zonas režīmā veic uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri reģistrēti Latvijas Republikā, ir noslēguši līgumu par uzņēmējdarbību brīvās zonas režīmā un saņēmuši Ostas pārvaldes atļauju šādas darbības veikšanai.

(2) Ostas pārvalde izveido licencēto uzņēmējsabiedrību reģistru.

(3) Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas nav noslēguši līgumu ar Ostas pārvaldi par uzņēmējdarbību brīvās zonas režīmā un nav saņēmuši atļauju šādai darbībai, drīkst Brīvostas teritorijā veikt uzņēmējdarbību, nepiemērojot šajā likumā noteiktos atvieglojumus un pakļaujoties Ostas pārvaldes kontrolei tās kompetences ietvaros.

11.pants. Brīvostas režīma piemērošanas nosacījumi

(1) Brīvās zonas režīms piemērojams tikai tādiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuru teritorija Brīvostā ir norobežota un nodrošināta ar attiecīgi iekārtotiem vienu vai vairākiem muitas robežas caurlaides punktiem un apsardzi, kas gādā par to, lai preču un personu kustība uz licencētas uzņēmējsabiedrības teritoriju un no tās atbilstu muitas prasībām. Katra licencētā uzņēmējsabiedrība nodrošina savas teritorijas apsardzību.

(2) Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), uz kuriem attiecināts brīvās zonas režīms, nedrīkst veikt uzņēmējdarbību ārpus Brīvostas teritorijas, izņemot šā panta trešajā daļā minēto darbību.

(3) Par uzņēmējdarbību ārpus licencētas uzņēmējsabiedrības teritorijas neuzskata:

1) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pārvaldes institūcijas vai pārstāvniecības atrašanos ārpus norobežotās teritorijas;

2) darījuma sarunu vešanu un līgumu noslēgšanu ārpus norobežotās teritorijas;

3) citas darbības, kurām nav preču–naudas darījuma rakstura;

4) preču tranzītu caur norobežoto teritoriju.

12.pants. Kārtība, kādā noslēdzams līgums par uzņēmējdarbību Brīvostā un izsniedzama atļauja

(1) Pretendēt uz līguma noslēgšanu un atļaujas saņemšanu ir tiesīgs uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas Brīvostā jau nodibināts vai tiks nodibināts nākotnē (pretendents ir dibinātājs), ievērojot šādus priekšnoteikumus:

1) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbības profilam un attīstības perspektīvai jāatbilst Brīvostas attīstības programmai, ko apstiprinājusi Ostas valde;

2) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) dibinātājiem un dalībniekiem jābūt ar labu reputāciju, stabilu finansiālo stāvokli un pieredzi uzņēmējdarbības jomā (šāda informācija nav prasāma par pašvaldībām un valsti kā dibinātājiem un dalībniekiem, bet var tikt prasīta par valsts un pašvaldību uzņēmumiem).

(2) Līgumus par uzņēmējdarbību Brīvostā noslēdz par konkrētiem darbības veidiem. Līgumu var noslēgt par vairākiem darbības veidiem.

(3) Līguma noslēgšanai un atļaujas saņemšanai pretendents iesniedz Ostas valdei šādus dokumentus:

1) iesniegumu;

2) notariāli apliecinātu Uzņēmumu reģistra izsniegtas reģistrācijas apliecības norakstu;

3) notariāli apliecinātu statūtu norakstu;

4) zvērinātu auditoru (revidentu) apstiprinātu gada pārskatu par diviem gadiem (vai — ar Ostas valdes piekrišanu — saīsināta pārskata norakstu);

5) darbības programmu, ietverot investīciju programmu.

(4) Lēmumu par līguma slēgšanu ar pretendentu Ostas valde pieņem triju mēnešu laikā pēc šā panta trešajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas. Pretendenta iesniegumu noraida, ja nav šā panta pirmajā daļā minēto priekšnoteikumu.

(5) Ja pretendents ir jaundibināma uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) dibinātājs, lēmumu par līguma slēgšanu Ostas valde var pieņemt, pamatojoties uz dibināšanas dokumentu un darbības programmas projektiem, vienlaikus izsniedzot pagaidu atļauju. Lēmums par līguma slēgšanu ir spēkā sešus mēnešus. Ja šajā laikā uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nav nodibināts, lēmums zaudē spēku.

(6) Līgumu par uzņēmējdarbību brīvās zonas režīmā noslēdz uz laiku, kas nav mazāks par pieciem gadiem.

(7) Līgums par uzņēmējdarbību brīvās zonas režīmā ir pamats, lai izsniegtu atļauju uzņēmējdarbības veikšanai Brīvostā. Atļauju izsniedz uz līguma termiņu pēc tam, kad pārbaudīta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) gatavība darbībai Brīvostā. Ostas pārvalde nodrošina atļauju uzskaiti.

13.pants. Kārtība, kādā līgums par uzņēmējdarbību Brīvostā izbeidzams pirms termiņa un atļauja anulējama

(1) Līgumu par uzņēmējdarbību Brīvostā var izbeigt pirms termiņa ar Ostas pārvaldes lēmumu, ja tiek konstatēts, ka licencēta uzņēmējsabiedrība pārkāpj likumus, citus normatīvos aktus vai noslēgto līgumu.

(2) Vienlaikus ar lēmumu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu Ostas valde pieņem lēmumu par atļaujas anulēšanu un nosaka datumu, ar kuru lēmums izpildāms.

(3) Uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram anulēta atļauja uzņēmējdarbībai brīvās zonas režīmā, ir tiesīgs veikt uzņēmējdarbību pēc vispārējiem noteikumiem, ja vien pārkāpumu rakstura dēļ tam likumā noteiktajā kārtībā netiek aizliegta uzņēmējdarbība.

14.pants. Atbildība par līguma pirmstermiņa izbeigšanu un strīdu izskatīšana

(1) Par nepamatotu līguma pirmstermiņa izbeigšanu un atļaujas anulēšanu Ostas pārvalde ir atbildīga saskaņā ar Civillikumu.

(2) Strīdus par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, atļaujas anulēšanu un zaudējumu atlīdzību izskata tiesa pēc piekritības vai — pēc pušu savstarpējas vienošanās — šķīrējtiesa vai ārvalsts tiesa.

15.pants. Beznodokļu veikali

Licencētas uzņēmējsabiedrības teritorijā var ierīkot beznodokļu veikalus Muitas likumā noteiktajā kārtībā.

16.pants. Preču izcelsmes sertifikāta izsniegšana

Ostas pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesīga izsniegt vispārējas formas (nepreferenciālu) sertifikātu, kas apliecina preču izgatavošanu vai pārstrādi licencētā uzņēmējsabiedrībā, kā arī sertifikātu, kas apliecina, ka caur Brīvostā esošās licencētas uzņēmējsabiedrības teritoriju transportētās preces nav pārstrādātas šajā teritorijā.

17.pants. Nodokļu maksāšanas režīms

(1) Preces un pakalpojumi, ko licencētai uzņēmējsabiedrībai tās teritorijā vai Ostas pārvaldei piegādā un sniedz ar pievienotās vērtības nodokli apliekama persona, ir apliekami ar pievienotās vērtības nodokli, piemērojot 0 procentu likmi saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 7.pantu.

(2) Preču ievešana licencētas uzņēmējsabiedrības teritorijā vai Ostas pārvaldei no ārvalstīm (imports) un izvešana no tās uz ārvalstīm (eksports) ir atbrīvota no muitas nodokļa un akcīzes nodokļa.

(3) Brīvostas teritorijā ir aizliegta preču piegāde un pakalpojumu sniegšana fiziskajām personām (turpmāk — mazumtirdzniecība), izņemot:

1) pārtikas un medicīnas preču piegādes;

2) sabiedriskās ēdināšanas, medicīnas, sakaru un finansu pakalpojumus;

3) tirdzniecību beznodokļu veikalos, kuri izveidoti saskaņā ar Muitas likumu un darbojas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Mazumtirdzniecībai piegādātās preces Brīvostā apliekamas ar pievienotās vērtības nodokli, piemērojot 18 procentu likmi, izņemot tās preces, kuras atbrīvotas no pievienotās vērtības nodokļa saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 6.pantu.

(5) Piegādāt šā panta trešās daļas 1.punktā minētās preces un sniegt trešās daļas 2.punktā minētos pakalpojumus fiziskajām personām atļauts tikai licencētām uzņēmējsabiedrībām, kuras ir noslēgušas līgumu ar Ostas pārvaldi par mazumtirdzniecību Brīvostā. Līgumā jānorāda mazumtirdzniecībai, kā arī tai nepieciešamo preču uzglabāšanai paredzētās telpas un cita teritorija.

(6) Licencētas uzņēmējsabiedrības par to īpašumā esošo vai tām lietošanā piešķirto nekustamo īpašumu, kas atrodas Brīvostas teritorijā, maksā nekustamā īpašuma nodokli vai jebkuru citu nodokli, kas var tikt ieviests nekustamā īpašuma nodokļa vietā, ar 80 procentu atlaidi no aprēķinātās nodokļa summas. Pašvaldība ir tiesīga noteikt no pašvaldības budžetā iemaksājamajiem atlikušajiem 20 procentiem nodokļa atlaides vai atbrīvot no šā nodokļa maksājuma.

(7) Ostas pārvalde nemaksā nekustamā īpašuma nodokli vai jebkuru citu nodokli, kas var tikt ieviests nekustamā īpašuma nodokļa vietā, par nekustamo īpašumu, kas atrodas Brīvostas teritorijā un pieder valstij vai pašvaldībai un kas atbilstoši šim likumam tiek nodots Ostas pārvaldes rīcībā un nav nodots tālāk citam lietotājam.

18.pants. Brīvostas likvidācija

Par Brīvostas likvidāciju lemj Saeima, pieņemot īpašu likumu.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Rīgas tirdzniecības brīvostas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 23.nr.).

2. Lai nodrošinātu likuma darbību visā Brīvostas teritorijā un Rīgas tirdzniecības brīvostā esošo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nepārtrauktu darbību, nokārtotu finansiālās attiecības starp Ostas pārvaldi, valsts akciju sabiedrību "Rīgas tirdzniecības osta" un Rīgas tirdzniecības brīvostas ekonomiskās darbības subjektiem, kā arī lai pieņemtu lēmumus par īpašumiem un citiem jautājumiem, Ministru kabinets mēneša laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas:

1) izveido un apstiprina valsts akciju sabiedrības "Rīgas tirdzniecības osta" reorganizācijas komisiju;

2) nosaka kārtību, kādā valsts akciju sabiedrība "Rīgas tirdzniecības osta" nodod Ostas pārvaldei tās valdījumā esošās piestātnes, pazemes un virszemes komunikācijas un citus īpašuma objektus, ieskaitot nekustamo īpašumu, kopā ar visiem ar tiem saistītajiem apgrūtinājumiem, kā arī valsts garantētās kredītsaistības un citas tiesības un pienākumus;

3) nosaka valsts akciju sabiedrības "Rīgas tirdzniecības osta" turpmākās darbības statusu.

3. Ostas pārvalde sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas pārņem Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijas pārvaldīšanu un tās valdījumā esošās piestātnes, pazemes un virszemes komunikācijas un citus īpašuma objektus, ieskaitot nekustamo īpašumu, kopā ar visiem ar tiem saistītajiem apgrūtinājumiem, kā arī valsts garantētās kredītsaistības un citas tiesības un pienākumus un pārjauno līgumus ar licencētām uzņēmējsabiedrībām, kas darbojas Rīgas tirdzniecības brīvostā.

4. Līdz brīdim, kamēr Ostas pārvalde nav pārjaunojusi līgumus ar licencētām uzņēmējsabiedrībām, kas darbojas Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā, minētās uzņēmējsabiedrības muitas nodokli, pievienotās vērtības nodokli un akcīzes nodokli maksā kārtībā, kādu paredz Ministru kabineta 1997.gada 17.jūnija noteikumi nr. 217 "Kārtība, kādā maksājami nodokļi par preču piegādēm un pakalpojumiem Rīgas tirdzniecības brīvostā", ciktāl šī kārtība nav pretrunā ar šā likuma noteikumiem.

Likums Saeimā pieņemts 2000.gada 9.martā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2000.gada 28.martā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!