2. marta sēde

Kopsavilkums

Saeima 3. lasījumā pieņēma likumprojektus:

— "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"". (z.s. dok.nr.189) Balsojums: 66 par, 0 pret, 5 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību"". (p.s. dok.nr.617; 1995.g.z.s. dok.nr.5, nr.124) Balsojums: 48 par, 1 pret, 3 atturas.

— "Par meža ciršanas tāmi 1995.—1999.gadam". (z.s.dok.nr.185) Balsojums: 73 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 2. lasījumā kā steidzamus pieņēma likumprojektus:

— "Par Latvijas Republikas un Islandes Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu". (r.s. dok.nr.1206; nr.1206a; z.s. dok.nr.139) Balsojums: 51 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu". (r.s. dok.nr.1207; nr.1207a; z.s. dok.nr.138) Balsojums: 54 par, 1 pret, 0 atturas.

Saeima 2. lasījumā pieņēma likumprojektus:

— "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"". (r.s. dok.nr.792; z.s. dok.nr.118) Balsojums: 60 par, 0 pret, 4 atturas.

— "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās". (z.s.dok.nr.212) Balsojums: 70 par, 0 pret, 3 atturas.

Saeima 1. lasījumā kā steidzamu pieņēma

likumprojektu:

— "Grozījumi Pilsonības likumā". (z.s. dok.nr.173) Balsojums: 74 par, 0 pret, 2 atturas.

Saeima 1. lasījumā pieņēma likumprojektus:

— "Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums". (z.s. dok.nr.105) Balsojums: 64 par, 0 pret, 10 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā"". (r.s. dok.nr.1000; z.s. dok.nr.116, nr.116a) Balsojums: 46 par, 10 pret, 4 atturas.

Saeima komisijām nodeva likumprojektus:

— "Par Valsts kontroles revīzijas reglamentu". (z.s. dok.nr.200, nr.200a) Nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995. gadam"". (z.s. dok.nr.207, nr.207a) Nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

— "Grozījums likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"". (z.s. dok.nr.208, nr.208a) Nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

— "Grozījumi likumā "Par īpašuma nodokli"". (z.s. dok.nr.226) Nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Saeima pieņēma lēmumprojektus:

— Pagarināt SIA "Lattelekom" izveidošanas un darbības izvērtēšanas parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojuma sniegšanas termiņu līdz 1995. gada 30. aprīlim.

(z.s. dok.nr.219) Balsojums: 62 par, 2 pret, 2 atturas.

Irīna Korņiļjeva, Saeimas ziņu dienests

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! 2.marta Saeimas sēdi pasludinu par atklātu. Turpinām izskatīt iepriekšējā sēdē neizskatīto likumprojektu. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" . Vārds Gundaram Bērziņam, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! 5.pants.

G.Bērziņš (LZS). Pirmais — es gribētu pateikties tiem deputātiem, arī "Ceļa" deputātiem, kas, balsojot par akcīzes nodokļa atmaksu par eksportēto produkciju, nepiekrita tam, un kam vismaz pietika drosmes nepiedalīties balsojumā un pēc tam atzīt, ka tas priekšlikums bija pietiekami nopietns un vērā ņemams. Diemžēl pietrūka divu balsu, un, izanalizējot balsojumu, izrādījās, ka tie, kas runā par tautsaimniecības attīstību, šajā gadījumā nobalsoja pret šādu civilizētu attīstību, lai ļautu mūsu valsts eksporta potenciālam attīstīties un ļautu uzņēmumiem pelnīt, nevis domāt nepārtraukti, kā viņus atveseļot.

Šis pants ir nedaudz par citu — par maksāšanas kārtību. Un šeit ir vairāki priekšlikumi — mani priekšlikumi, Sociālo lietu komisijas un Piebalga priekšlikumi, un būtība ir sekojoša. Kādā veidā ieņēmumi no akcīzes nodokļa tiek maksāti budžetos, kuros budžetos un kādā veidā? Un tāpēc mans priekšlikums sastāv no vairākām daļām ar lūgumu arī balsot katru šo daļu atsevišķi. Un pirmā daļa ir par akcīzes iemaksas kārtību. Ir noteikts, ka iemaksā pamatbudžetā un speciālajos valsts budžetos saskaņā ar attiecīgajiem likumiem. Un arī citos priekšlikumos tas līdzīgās formās atkārtojas. Bet par būtību tātad. Būtībā ir runa par akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem ieskaitīšanu atsevišķos speciālos budžetos. Tātad kultūras attīstības un sporta attīstības speciālajā budžetā un lauku attīstības speciālajā budžetā. Pie tam 2 procentus un 2 vai 4 procentus. Vēl es gribu vērst uzmanību, ka pārejas noteikumos ir norādīts, ka šis punkts stājas spēkā ar 1996.gada 1.janvāri, ar 1996.gada budžetu. Tātad principā uz šī gada budžetu tas neatstāj pilnīgi nekādu iespaidu un nepārdala šī gada budžeta apstiprināto ieņēmumu, tas ir, izdevumu daļu, jo ieņēmumu daļu Saeima neapstiprināja. Tātad šajā gadā tas problēmas nerada.

Otrs. Divi no šiem speciālajiem budžetiem principā jau ir radīti. Šī sistēma jau radīta. Nodevas no azartspēlēm tiek ieskaitītas tātad divos no minētajiem budžetiem. Lauku attīstības speciālā valsts budžeta pašreiz diemžēl nav. Kāpēc ir vajadzīga, manuprāt, šāda līdzekļu ieskaitīšana tieši speciālajos valsts budžetos? Manuprāt, tas ir jau izmantots citos gadījumos, piemēram, kaut vai mūsu izveidotais speciālais meža budžets. Šī tiešā ieskaitīšana no kāda no nodokļu veidiem dod šo ieņēmumu regularitāti, jo tas ir procents no ienākošajām summām. Pretēji tam, ja tas tiek finansēts tieši no valsts budžeta, tomēr pastāv šī kārtība — atvērt finansējumu vai neatvērt. Un tomēr, ja skatās, piemēram, 1994.gada budžeta izpildi, tad ir liela disproporcija. Šeit ir ļoti liela vara dota Finansu ministrijai — vienam atvērt finansējumu gada beigās par 60 procentiem, citam - par 70, citam - par 100 procentiem. Un, manuprāt, šis noteikums dotu iespēju finansēt tātad šīs kultūras programmas, sporta programmas un lauku attīstību ļoti veiksmīgi. Otrs - vai tā ir budžeta papildus tērēšana? Manuprāt, šeit varētu arī neiet runa par ievērojamu šo nozaru vai šo sfēru finansējuma papildu palielinājumu, jo speciālais valsts budžets, arī ir valsts budžets, tikai speciālais, kuram tiek noteikts, kādā kārtībā tas tiek izmantots. Un to jau mēs redzam līdzšinējā praksē, kad ir šis meža speciālais budžets un speciālais sociālais budžets, ka tas nenozīmē, ka, veidojot speciālo budžetu un ieskaitot līdzekļus, šai sfērai tiek ievērojami palielināts finansējums, tātad it kā noņemot citiem.

Būtisks jautājums vēl ir arī tas, kādā veidā šī akcīze tiek iekasēta. Ja mēs zinām, ka pagājušo gadu akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem ir iekasēts nedaudz varbūt vairāk par 35 procentiem, zaudējumi sastāda vismaz apmēram 20 miljonus latu, tad arī skaidrs, ka šobrīd šī sistēma īsti nestrādā. Gatavojot šos priekšlikumus, es iepazinos arī ar brīvvalsts pieredzi, un izrādījās, ka šie likumi tanī laikā jau bija ievērojami rūpīgāk uzrakstīti. Viens likums par alkohola akcīzes nodokli sastāvēja no 256 pantiem. Bija tabakas nodoklis un citi. Pirmo reizi, piemēram, akcīzes nodoklis Rīgā tiek lietots 1762.gadā, tas ir tas sauktais vīna nodoklis. Un, manuprāt, tik maz reglamentējošs un tik maz aptverošs un īss likums, kāds ir šobrīd akcīzes nodokļa likums, līdz šim nav bijis. Varbūt arī tas ir par iemeslu, kāpēc šī akcīze tiek slikti iekasēta. Manuprāt, arī tālākajā attīstībā jāņem vērā Eiropas valstu pieredze, kur bieži šie atsevišķie akcīzes nodokļa veidi ir reglamentēti ar atsevišķiem likumiem, jo tad ir iespējams ļoti precīzi reglamentēt arī citas ar preču tirdzniecību un marķēšanu un citiem pasākumiem saistītās lietas. Tāpēc es ļoti lūdzu pārdomāt šos priekšlikumus un tos atbalstīt.

Es mēģināju argumentēt tos motīvus, kas varbūt tiktu izvirzīti pret šo priekšlikumu. Otrs - nav arī šīs sadursmes ar Sociālo lietu komisiju par to, ka šogad mūsu nobalsotajā variantā 14 miljonus sastāda šis akcīzes nodoklis no alkohola medicīnai, jo jebkurā gadījumā komisijas atbalstītajā variantā šī shēma atkarībā no tā, cik šogad tiek ieskaitīts šajā speciālajā budžetā, strādā tikai līdz nākamā gada budžetam. Tas varbūt arī ir saistībā ar to, ko mēs apspriedām vakardien, — pensiju reformu, kas saistīta arī ar sociālā nodokļa reformu un medicīnas reformu. Kādā veidā, kāds ir pamatfinansējums, vai pamatā medicīna tiek finansēta no akcīzes nodokļa vai tomēr no sociālā nodokļa kādas daļas, kas ir speciāli veltīta medicīnai? Tātad šeit principā šie mani priekšlikumi neskar nevienu un nav pretrunā ne ar vienu no nosauktajiem punktiem. Tāpēc lūdzu pārdomāt un atbalstīt šos priekšlikumus. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītājs. Andris Piebalgs — finansu ministrs. Godātie deputāti, lūdzu klusumu, un vēlreiz izlasiet šī 5.panta redakciju, tur ir vismaz trīs balsojumi, un par katru punktu atsevišķi. Es šaubos, vai jūs tādā troksnī varat sekot līdzi debatēm un pēc tam, es atvainojos, arī balsot atbilstoši situācijai, kura veidojās ar šo pantu un debatēm.

A.Piebalgs (finansu ministrs). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tātad runa faktiski nav par 5.pantu - "Maksāšanas kārtība", bet ir runa vēlreiz par sadalījumu. Es gribu vēlreiz atzīmēt, teiksim, tādas šī gada budžeta īpatnības. Šī gada budžetā tātad būtiski ir kas? Būtiski ir tas, ka sociālais nodoklis iet sociālajā budžetā, būtiski ir tas, ka pilnīgi viss iedzīvotāju ienākuma nodoklis ieiet vietējo pašvaldību budžetos un pamatbudžetu sastāda pēc būtības tikai divi lielie maksājumi - viens no tiem tātad ir apgrozījuma nodoklis, otrs ir akcīzes nodoklis. Saeima, pieņemot lēmumu par speciālo budžetu izveidošanu, principā pateica, ka daļa no tā, kas jau bija ielikts pamatbudžeta ieņēmumos, jāizmanto, lai izveidotu speciālo budžetu veselības aizsardzībai. Tas nozīmē, ka, ja pēc būtības negroza likmes, ko arī mēs nedarām, tas viss ir jāpanāk ar iekasēšanu. Jāiekasē papildus pēc būtības 14 miljoni, jo izdevumu daļa medicīnai, kas ir pamatbudžetā, jau paliek. Tāpēc, lai cik šis priekšlikums izklausītos jauks, ka 2 procenti tur, 2 procenti tur, 2 procenti tur, tas pēc būtības noņem naudu pamatbudžetam un speciālajam veselības budžetam. Un tādā gadījumā mēs neizpildīsim ne pamatbudžetu, ne arī šos trīs speciālos budžetus. Un es vēlreiz gribu atgādināt, ka kultūras attīstības speciālais budžets mums nāk no azartspēļu un loteriju nodokļa 50 procentu apmērā, sporta attīstībai 50 procenti nāk no loterijām un azartspēlēm. Lauku attīstības speciālais budžets mums kā tāds neeksistē, bet tajā pašā laikā liela daļa no privatizācijas fonda iet lauku attīstībai. Tātad reāli, pirmkārt, mēs neko neiegūstam šeit, tā nav ienākumus nesošā daļa. Bet, sadalot vēl vairāk, mēs faktiski noņemam līdzekļus pamatbudžetam un veselības aizsardzības speciālajam budžetam. Tāpēc es domāju, ka mans priekšlikums ir viskorektākais — 50 procenti akcīzes. Un tiešām pēdējā laikā akcīze ir stipri labāk iekasēta. Par pirmajiem diviem mēnešiem es nevaru teikt, ka ir spoži, bet tomēr bija 11 procenti pret to, kas bija paredzēts. Tas daudzmaz ir normāli, bet katrā ziņā es lielas cerības lieku uz marķēšanu, lielas cerības lieku uz tām darbībām, ko šobrīd veic Iekšlietu ministrija kopīgi ar Valsts ieņēmumu dienestu, kopīgi ar Spirta monopola pārvaldi, lai iznīdētu alkohola kontrabandas iespējas, lai iznīdētu iespējas realizētto, lai tiktu ar reālām cenām tas izdarīts. Un bez tam es gribu teikt, ka ir notikušas izmaiņas alkohola tirgotāju, teiksim, sabiedrībā, jo viena daļa jau pilnīgi pagriezusies tikai uz legālu tirdzniecību, un šī daļa kļūst arvien lielāka. Tāpēc es domāju, ka mēs varbūt varam izvilkt gan pamatbudžetu, gan speciālo veselības budžetu. Bet, sadalot vēl sīkāk, mēs nekā neiegūstam, tikai zaudējam pamatlīdzekļus. Tā ka es aicinātu atbalstīt deputāta Piebalga priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. No Sociālo un darba lietu komisijas neviens nerunās? Nē. Debates pabeigtas. Vai referente vēlas runāt?

A.Poča (LC). Es vēlreiz tikai gribētu norādīt deputātiem, ka principā, ja mēs pieņemsim 5.pantā deputāta Bērziņa priekšlikumu, kas nosaka vienu kārtību akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem sadalīšanai pa speciālajiem budžetiem, un tajā pašā laikā atbalstīsim arī deputāta Piebalga priekšlikumu par jauna 5.1. panta izveidošanu, kas arī nosaka akcīzes nodokļa sadalījumu pa budžetiem, paredzot, ka akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem tiek arī ieskaitīts 50 procentu apmērā valsts pamatbudžetā un 50 procentu apmērā valsts speciālajā veselības aizsardzības budžetā, šeit jau rodās tieša pretruna pašā likumā, tā pantos, un zināma neizpratne. Un šajā mirklī tas varētu radīt vienkārši tiešām grūtu šā likuma piemērošanu. Bez tam es tomēr gribētu vērst deputātu uzmanību arī uz pašu jautājumu par speciālo budžetu pielietošanu. Praktiski jebkurš speciālais budžets, kas paredz ieņēmumus no nodokļiem, kas ir valsts pamatbudžeta ieņēmumi, jau nozīmē, ka faktiski mums, deputātiem, šeit ir ļoti grūti lemt par šo līdzekļu izlietošanu, jo šo līdzekļu sadalīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet tos virzienus, tās proporcijas nosaka īpašas komisijas vai arī kaut kādas citas institūcijas. Tātad faktiski deputātiem, augstākajiem likumdevējiem ir atņemta iespēja kontolēt, kur šie līdzekļi tiek izlietoti. Es, protams, saprotu, ka tie noteikti tiks izlieti sabiedrības labā, bet līdz ar to mums zināmā mērā tiek deformēta pati budžeta veidošanas sistēma. Tagad es domāju, ka mums acīmredzot ir jābalso par deputāta Bērziņa ierosinātajiem priekšlikumiem. Tajā pašā laikā mums jābalso arī par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, ko komisija neatbalstīja, jo komisija atbalstīja, uzskatot par kompromisa variantu, deputāta Piebalga priekšlikumu par 5.1. panta izveidošanu, kur precīzi noteikts nodokļa sadalījums pa budžetiem.

Sēdes vadītājs. Jūs pabeidzāt?

A.Poča. Jā!

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie deputāti, 6.lappuse, un runa iet par 5.pantu, kurš ir nosaukts - "Maksāšanas kārtība". Un, lūdzu, lai būtu izpratne arī par procedūru un varbūt iebildes, tad otrajā lasījumā šis pants ir pieņemts sekojošā redakcijā: "Maksāšanas kārtība. Akcīzes nodoklis tiek maksāts Latvijas Republikas valsts budžetā saskaņā ar Latvijas Republikas likumu par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā un Valsts ieņēmumu dienesta instrukcijām. Akcīzes nodoklis par benzīnu un dīzeļdegvielu 50 procentu apmērā tiek ieskaitīts valsts autoceļu fondā. Preču ražotāji akcīzes nodokli maksā, produkciju realizējot, preču importētāji – uz valsts robežas muitas iestādē preču uzrādīšanas brīdī vai pirms tam bankas iestādē." Tātad faktiski otrajā lasījumā šeit jau bija paredzēta ne tikai kārtība, bet arī šī akcīzes nodokļa sadalījums, izlietojums. Te gan tas skar tikai benzīnu un dīzeļdegvielu. Tiek 50 procentu apmērā ieskaitīts valsts autoceļu fondā. Deputāts Bērziņš ierosina 5. pantu izteikt šādā redakcijā... Un jums priekšā šī redakcija ir. Balsojam katru no rindkopām atsevišķi! Protams, šeit ir jautājums par to, vai maksāšanas kārtība paliek vai nepaliek, bet jābalso par to, kā šeit ir uzrakstīts: izteikt 5. pantu šādā redakcijā... Es saprotu, ka šie deputāta Bērziņa priekšlikumi ir panta redakcija.

A.Poča. Ja es drīkstētu vienu piebildi vēl...

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Poča. Es tikai gribētu arī norādīt, ka praktiski šeit līdz ar ar Piebalga priekšlikumu par 5.1 pantu, ir divas problēmas. Vispirms 5. pants paliktu tiešām šī maksāšanas kārtība un 5.1 pants būtu sadalījums pa budžetiem. Komisija atbalstīja šādu pieeju likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Godātā referente, kāpēc jūs pārtraucāt sēdes vadītāju? Es izskaidroju deputāta Bērziņa priekšlikumu, un jūs sākat izskaidrot deputāta Piebalga priekšlikumu. (No zāles: "Ai, ai, ai!")

A.Poča. Es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Nu, tātad sēdes vadītājam tālāk nekas cits neatliek, kā piekrist referentei. Vienīgais – pateikt to, ka pa starpām vēl ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurā līdzīgi otrā lasījuma redakcijai ir gan šī akcīzes nodokļa maksāšanas kārtība, gan arī izlietojums – kā tiks izdota šī nauda. Un šeit ir teikts, kā jūs redzat, ka "akcīzes nodoklis par benzīnu un dīzeļdegvielu 50 procentu apmērā tiek ieskaitīts valsts autoceļu fondā un akcīzes nodoklis par Latvijas Republikā ražoto etilspirtu, šampānieti un cita veida vīniem un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot alu, simt procentu apmērā tiek ieskaitīts speciālajā budžetā veselības aizsardzības finansēšanai". Un preču ražotāji akcīzes nodokli maksā, produkciju realizējot, preču importētāji - uz valsts robežas muitas iestādē preču uzstādīšanas brīdī vai pirms tam bankas iestādē. No balsošanas secības viedokļa... Vai deputāta Piebalga papildinājums attiecas uz viņa paša redakciju izteikt 5. pantu šādā redakcijā?

A.Poča. Nu šeit ir tas, ka maksāšanas kārtība tiek atdalīta no sadalījuma pa budžetiem. Ir iesniegta nedaudz citāda maksāšanas kārtība, kas attiecas uz alkoholiskajiem dzērieniem saistībā ar to marķēšanu ar speciālām akcīzes nodokļa markām. Un tāpēc sadalījums pa budžetiem tika uzskatīts par nedaudz it kā principiāli citu jautājumu, tika izveidots kā atsevišķs 5.1 pants.

Sēdes vadītājs. Jā, bet citos priekšlikumos šis sadalījums arī ir ietverts un otrajā lasījumā arī bija ietverts. Es vienkārši gribu par procedūru, lai mums neiznāk, ka mēs procedūras dēļ šeit kaut ko nepareizi izdarām. Vai nebūtu iebilžu, ja mēs darītu tādā veidā, ka balsotu iesniegšanas kārtībā... Deputāt jeb ministr Piebalg, lūdzu uzklausiet! Iesniegšanas kārtībā - vispirms deputāta Bērziņa priekšlikums, pēc tam deputāta Piebalga priekšlikums, bet, tā kā deputāts Piebalgs runā par to pašu, par ko runā Sociālo un darba lietu komisija un arī otrajā lasījumā iesniegtā redakcija, es aicinātu deputātu Piebalgu piekrist, ka viņa priekšlikums tiek balsots viss kopā par 5. pantu, jo tā ir formāla lieta – viņu pēc tam sadalīt vai nesadalīt... Jo par citiem līdzīgiem priekšlikumiem un par to pašu saturu tiek kopā balsots. Un tāpēc šeit var būt nesaprašanās par atsevišķiem balsojumiem, un tas nebūtu, man liekas, lietderīgi. Ja citiem deputātiem un deputātam Piebalgam nav iebilžu, tad vispirms viss šis Gundara Bērziņa priekšlikums atsevišķi, pēc tam deputāta Piebalga priekšlikumi gan par 5. pantu – "Maksāšanas kārtība", gan kā šeit kā par 5.1 pantu par nodokļu sadalījumu pa budžetiem kopā vienā balsojumā. Un pēc tam Sociālo un darba lietu komisijas redakcija. Vai deputātiem pret šo kārtību nav iebilžu? Lūdzu zvanu! Deputāta Bērziņa priekšlikums - 5. pantu izteikt šādā redakcijā: "Akcīzes nodoklis tiek iemaksāts Latvijas Republikas valsts budžeta pamatbudžetā un speciālos valsts budžetos saskaņā ar šo likumu, likumu par nodokļiem un nodevām un Ministru kabineta noteikumiem." Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 35, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

"Akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem iemaksājams speciālos valsts budžetos sekojošos apmēros: Latvijas kultūras attīstības speciālajā valsts budžetā - 2 procenti...". Balsojam! Lūdzu rezultātu! 24 - par, 32 - pret, 19 - atturas. Priekšlikums nav pieņemts.

"Latvijas sporta attīstības speciālajā valsts budžetā - 2 procenti ". Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 26, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk balsosim par deputāta Piebalga priekšlikumu. Godātie deputāti, tā kā tas sastāv no divām daļām un ir divās vietās, lai nebūtu nekādu pārpratumu, esmu spiests nolasīt šo priekšlikumu.

A.Poča. Es ļoti atvainojos, deputāta Bērziņa pēdējais priekšlikums netika balsots... Par lauku attīstības speciālo budžetu.

Sēdes vadītājs. Vai, es ļoti atvainojos! Tiešām vēl viens priekšlikums netika nobalsots. "Lauku attīstības speciālajā valsts budžetā... "Un šeit ir divi varianti: pirmais variants - 2 procenti, otrais variants - 4 procenti. Divi balsojumi. Balsojam! Par 2 procentiem. Lūdzu rezultātu! 14 - par, pret - 24, atturas - 24. Nav pieņemts. Otrais variants - 4 procenti. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 23, atturas - 16. Nav pieņemts.

Tagad es nolasīšu deputāta Piebalga priekšlikumu. "Izteikt 5. pantu šādā redakcijā: "Maksāšanas kārtība. Akcīzes nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība tiek noteikta atbilstoši šim likumam, likumam par nodokļiem un nodevām un Ministru kabineta noteikumiem. Preču ražotāji akcīzes nodokli aprēķina un maksā, realizējot preces, preču importētāji - uz valsts robežas muitas iestādē preču uzrādīšanas laikā vai pirms tam bankas iestādē, izņemot preces, kas, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem ir marķējamas ar akcīzes nodokļa markām vai citu speciālu marķējumu. Akcīzes nodoklis par precēm, kuras marķējamas ar akcīzes nodokļa markām vai citu speciālu marķējumu, tiek maksāts, iegādājoties akcīzes nodokļa markas, vai speciālas marķēšanas laikā. Akcīzes nodokli valsts budžetā iemaksā tā valsts institūcija, kura ir pārdevusi akcīzes nodokļa markas vai veic speciālu marķēšanu. Eksportējot preces, kuras marķētas ar akcīzes nodokļa markām vai speciālu marķējumu, samaksātais akcīzes nodoklis no valsts budžeta netiek kompensēts. Akcīzes nodoklis par benzīnu un dīzeļdegvielu, to aizstājējproduktiem un komponentiem tiek maksāts uz robežas muitas iestādēs saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos norādītajiem preču kodiem (pēc Latvijas preču kombinētās nomenklatūras).

Nodokļu sadalījums pa budžetiem. Pirmais. Akcīzes nodoklis tiek iemaksāts valsts budžetā.

Otrais. Iekasētais akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem tiek ieskaitīts: 50 procenti - valsts pamatbudžetā, 50 procenti - valsts speciālajā veselības aizsardzības budžetā.

Trešais. Iekasētais akcīzes nodoklis par benzīnu un dīzeļdegvielu, tā aizstājproduktiem un komponentiem tiek ieskaitīts: 50 procenti - valsts pamatbudžetā, 50 procenti - valsts specializētajā budžetā (valsts autoceļu fondā).

Ceturtais. Valsts autoceļu fondā ieskaitāmā daļa iedalās: 70 procenti - valsts autoceļu fondā, 30 proecenti - pašvaldību autoceļu fondos.

Piektais. Kārtību, kādā akcīzes nodoklis ieskaitāms valsts specializētajā veselības aizsardzības budžetā, valsts autoceļu fondā un pašvaldību autoceļu fondos, nosaka Ministru kabineta noteikumi."

Lūdzu, balsosim par šo deputāta Piebalga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, 9 - atturas. Deputāta Piebalga priekšlikums ir pieņemts.

Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums līdz ar to netiek balsots. 5. pants ir izskatīts un pieņemts.

A.Poča. Paldies! Par 6. pantu. Šeit bija Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums nedaudz precizēt panta redakciju. Arī deputāta Piebalga priekšlikums precizēt panta redakciju. Šie priekšlikumi ir atbalstīti abi kopīgā Budžeta komisijas priekšlikumā, un pats būtiskākais ir deputāta Piebalga priekšlikums par to, kādā veidā tiek piemērotas soda sankcijas, ja akcīzes nodoklis netiek nomaksāts par precēm, kas ir marķējamas ar šo akcīzes nodokļa marku. Visi šie priekšlikumi ir atbalstīti, bet, lai lietotājiem pēc tam, saņemot jauno likuma redakciju, būtu vieglāk šos priekšlikumus izprast, ir izveidota Budžeta un finansu komisijas 6. panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai par 6. panta redakciju deputātiem ir kādas iebildes? Deputātam Piebalgam nav iebilžu pret jauno, pārveidoto redakciju, ko komisija izveidojusi un deputāti atbalsta? Nav. 6. pants pieņemts .

A.Poča. Nākamie ir deputāta Bērziņa priekšlikumi par pārejas noteikumiem. Tātad... tā kā mēs neatbalstījām deputāta Bērziņa priekšlikumu par alkoholisko dzērienu akcīzes sadalījumu īpašajos speciālajos budžetos, tad šis priekšlikums, kuru neatbalstīja komisija, praktiski nav arī balsojams. Un tāpat ir arī attiecībā uz Bērziņa priekšlikumu par atmaksas kārtību par eksportētajām precēm. Tas, kā es sapratu, bija saistīts arī ar to panta daļu, ko piedāvāja deputāts Bērziņš un neatbalstīja plenārsēde. Tātad praktiski tie nav atbalstīti, jo attiecībā uz tām precēm, kuras eksportējot, paredzēta atmaksa, šie Ministru kabineta noteikumi jau ir spēkā.

Turpinājums nākamajā numurā

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Nākamie ir deputāta Piebalga priekšlikumi par pārejas noteikumu papildināšanu, kuri nosaka, ka sakarā ar šī likuma 5.1 panta izveidošanu, kuru mēs tikko atbalstījām, otrā un trešā daļa stājas spēkā tikai pēc grozījumu izdarīšanas likumā par valsts budžetu 1995. gadam. Un šī likuma 5.1 panta otrā daļa zaudē spēku līdz ar likuma par valsts budžetu 1996. gadam spēkā stāšanās dienu. Jo principā jautājums par veselības aizsardzības finansēšanu no speciālā budžeta pēc tā balsojuma, kāds tas bija, pieņemot valsts budžeta likumu, ir tikai šī gada jautājums. Nākamajā gadā būtu jāparedz normāla finansēšana vai nu no valsts budžeta vai, ja mums būs cita kārtība, varbūt apdrošināšanas medicīna jau sāks darboties, tad ņemot vērā to. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir pārejas noteikums par to, ka tikmēr, kamēr nav stājies spēkā jaunais likums par nodokļiem un nodevām, darbojas vēl vecais likums par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā, jo šeit ir atsauces uz dažām šī likuma normām, kā arī noteikts, ka Ministru kabinetam līdz šī gada 15. aprīlim jāizstrādā noteikumi par akcīzes nodokļa iekasēšanas kārtību uz robežas par benzīnu, dīzeļdegvielu, to aizstājējproduktiem un komponentiem, par kārtību, kādā marķējamas preces ar akcīzes nodokļa markām vai speciālu marķējumu, par šo preču pārdošanu un uzglabāšanu un par preču, kuras apliekamas ar akcīzes nodokli, ražošanas, tirdzniecības un uzglabāšanas kārtību. Komisija šos priekšlikumus atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu?

A.Poča. Tāpat komisija atbalstīja arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu par to, ka Ministru kabinetam viena mēneša laikā jānodrošina noteikumu izstrādāšana par speciālā budžeta veselības aizsardzībai finansēšanas, izveidošanas un izlietošanas kārtību un nepieciešamo grozījumu sagatavošana atteicīgajos likumdošanas aktos. Arī šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

A.Poča. Kā arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par to, ka neviena no šī likuma normām nav piemērojama, kamēr Ministru kabinets nav izstrādājis attiecīgos noteikumus un tie nav stājušies spēkā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

A.Poča. Un pēdējais. Likums stājas spēkā ar izsludināšanas dienu, vispārpieņemtajā kārtībā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 5. Likums pieņemts.

Sākam izskatīt 2.marta sēdes darba kārtību iesniegšanas secībā. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija lūdz šā gada 2.marta plenārsēdes darba kārtībā pārcelt likumprojekta "Par valsts meža izmantošanas kārtību" izskatīšanu trešajā lasījumā pēc likumprojekta "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" izskatīšanas otrajā lasījumā. Tādējādi būtu iespējams novērst juridiskās pretrunas, kuras varētu rasties valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesību jomā, ko regulē abi minētie likumprojekti. Nav iebildžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

Lai paātrinātu mežu izmantošanas uzsākšanu no 1995.gada cirsmu fonda, Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputāti lūdz šā gada 2.marta plenārsēdes darba kārtībā pārcelt likumprojekta "Par meža ciršanas tāmi 1995.-1999.gadam" izskatīšanu trešajā lasījumā tūlīt pēc Prezidija ziņojumiem. Nav iebilžu. Pieņemts.

Tālāk SIA "Lattelekom" izveidošanas un darbības izvērtēšanas parlamentārā izmeklēšanas komisija lūdz iekļaut 1995.gada 2.marta Saeimas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par komisijas gala ziņojuma sniegšanas