Valsts prezidents — pie literatūrzinātnes un valodniecības seniora

Dienās, kad Latvijas Zinātņu akadēmijas habilitētajam filoloģijas zinātņu doktoram Konstantīnam Karulim piešķīra Jāņa Endzelīna balvu par izcilāko pētījumu latviešu valodniecībā un baltoloģijā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis ieradās sveikt sirmo zinātnieku, kas februārī nosvinēja 80.dzimšanas dienu.

Jaunības gados, strādājot par valdības ziņu reportieri, Konstantīns Karulis allaž pavadījis Kārli Ulmani viņa braucienos pa Latviju un arī citkārt bieži ticies ar prezidentu. Viņš viesim varēja parādīt Kārļa Ulmaņa rakstus un dažādus dokumentus, kas datēti vēl ar 1919.gadu.

Pēckara gados pārdzīvojis izsūtījuma sūruma tālajos Austrumos, Konstantīns Karulis pēc atgriešanās mājās pirmām kārtām sācis rūpēties par savas izvazātās un iznīcinātās bibliotēkas atjaunošanu. Tagad lielais grāmatnieks atkal var lepoties ar vienu no bagātākajām personīgajām grāmatu krātuvēm ar apmēram 12 tūkstošiem grāmatu, rokrakstu un citu vērtīgu materiālu. Prezidentu viņš iepazīstināja ar tādiem retumiem kā Merķeļa "Latviešu" un Vecā Stendera darbu pirmpublicējumi, 1798.gadā izdotā Pirmā latviešu gadagrāmata, Glika Bībele, Manceļa Sprediķu grāmata, vācu mācītāja Bindermaņa savāktās latviešu tautasdziesmas, Jākoba Langes un Jēkaba Dravnieka Latviešu enciklopēdiskās vārdnīcas, Rīgas Latviešu biedrības izdotie humanitārie raksti un gadagrāmatas. Ar lielu interesi prezidents apskatīja arī plauktus ar pēckara paaudzēm mazpazīstamiem neatkarīgajā Latvijā izdotiem romāniem un dzejas krājumiem.

Sarunā par latviešu grāmatniecības likteņiem un valodniecības situāciju nācās konstatēt, ka pārāk liela daļa no grāmatās rodamajām bagātībām mūsu augstskolu studentiem joprojām nav pazīstamas. Arī skolu programmās latviešu valodas un tautas vēsturei netiek vēl ierādīta pienācīga vieta.

Atbildot uz Gunta Ulmaņa jautājumu par Kārļa Ulmaņa bibliotēkas likteni, Konstantīns Karulis pastāstīja, ka pēc prezidenta aresta viņa mantas piesavinājušies jaunie varasvīri.

Viesošanās pie Konstantīna Karuļa nostiprināja Valsts prezidenta vēlēšanos atlicināt vairāk laika latviešu valodas un literatūras labākai iepazīšanai, tāpēc ar pateicību tika pieņemts namatēva laipnais aicinājums iegriezties viņa bibliotēkā, kad vien rodas vēlēšanās.

Valsts prezidenta Kanceleja, A.B.