• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde publicē kultūras pieminekļu izmantošanas un saglabāšanas norādījumus attiecībā uz pieminekļiem, kas iekļauti kultūras pieminekļu sarakstā.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes 2023. gada 14. marta vispārīgais administratīvais akts Nr. 14.5-07/1682 "Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļu izmantošanas un saglabāšanas norādījumi". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 16.03.2023., Nr. 54 https://www.vestnesis.lv/op/2023/54.28

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vispārīgais administratīvais akts Nr. 14.5-07/1691

Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļu izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Vēl šajā numurā

16.03.2023., Nr. 54

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde

Veids: vispārīgais administratīvais akts

Numurs: 14.5-07/1682

Pieņemts: 14.03.2023.

OP numurs: 2023/54.28

2023/54.28
RĪKI

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vispārīgie administratīvie akti: Šajā laidienā 16 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. 14.5-07/1682

Rīgā 2023. gada 14. martā

Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļu izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Norādījumi izdoti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto Jelgavas valstspilsētas arhitektūras pieminekļu izmantošanai un saglabāšanai.

Adresāts: Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļu īpašnieks (valdītājs).

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi", nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā – Pārvaldes) atļaujas, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, kā arī pamatojoties uz Administratīvās atbildības likumu.

Valsts aizsardzības Nr. Nosakāmā vērtības grupa Tipoloģiskā grupa Kultūras pieminekļa nosaukums Datējums Atrašanās vieta
5124 Reģiona nozīmes Arhitektūra Dzīvojamā ēka ap 1800. Jelgava, Dambja iela 17;
5137 Reģiona nozīmes Arhitektūra Dzīvojamā ēka Nr. 13 1898. Jelgava, Dambja iela 94; Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā
5129 Reģiona nozīmes Arhitektūra Dzīvojamā ēka 1906. Jelgava, Dobeles iela 32;
5130 Reģiona nozīmes Arhitektūra Arodskola 19. gs.b., 20. gs.s. Jelgava, Dobeles iela 41A;
5131 Reģiona nozīmes Arhitektūra Dzīvojamā ēka 19. gs. b. Jelgava, Dobeles iela 68;
5146 Reģiona nozīmes Arhitektūra Slimnīcas korpuss Nr. 5 1902. Jelgava, Filozofu iela 69; Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā
5145 Reģiona nozīmes Arhitektūra Slimnīcas korpuss Nr. 4 1910. Jelgava, Filozofu iela 69; Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā
5143 Reģiona nozīmes Arhitektūra Slimnīcas korpuss Nr. 2 1902. Jelgava, Filozofu iela 69; Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā
5141 Reģiona nozīmes Arhitektūra Slimnīcas korpuss Nr. 15 1900. Jelgava, Filozofu iela 69; Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā
5140 Reģiona nozīmes Arhitektūra Slimnīcas korpuss Nr. 1 1900. Jelgava, Filozofu iela 69; Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā
5138 Reģiona nozīmes Arhitektūra Dzīvojamā ēka Nr. 14 1913. Jelgava, Filozofu iela 69; Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā
5136 Reģiona nozīmes Arhitektūra Ģintermuižas, vēlāk slimnīcas apbūve 19. gs. b. -20. gs.30.g. Jelgava, Filozofu iela 69; Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā
5147 Reģiona nozīmes Arhitektūra Izstādes paviljons, vēlāk kultūras nams 1937. 1984. Jelgava, Garozas iela 15;
5139 Reģiona nozīmes Arhitektūra Dzīvojamā ēka Nr. 16 1895. Jelgava, Kārklu iela 65; Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā
5155 Reģiona nozīmes Arhitektūra Viesnīca 1939. Jelgava, Lielā iela 6;
5161 Reģiona nozīmes Arhitektūra Pasts 1938. Jelgava, Raiņa iela 14;
5162 Reģiona nozīmes Arhitektūra Dzīvojamā ēka 1912. Jelgava, Raiņa iela 36;
5163 Reģiona nozīmes Arhitektūra Valdekas pils 19. gs. 2.p. Jelgava, Rīgas iela 22;
5165 Reģiona nozīmes Arhitektūra Dzīvojamā ēka 20. gs. s. Jelgava, Skolotāju iela 4;
5166 Reģiona nozīmes Arhitektūra Jelgavas reālskola 1900. Jelgava, Svētes iela 18;
5168 Reģiona nozīmes Arhitektūra Dzīvojamā ēka 19. gs. 2.p. Jelgava, Uzvaras iela 49;
5173 Reģiona nozīmes Arhitektūra Dzīvojamā ēka ap 1900. Jelgava, Vārpu iela 18;
5174 Reģiona nozīmes Arhitektūra Dzīvojamā ēka 1880. Jelgava, Vārpu iela 20;
5178 Reģiona nozīmes Arhitektūra Dzīvojamā ēka 19. gs. s. Jelgava, Vecpilsētas iela 15;
5179 Reģiona nozīmes Arhitektūra Dzīvojamā ēka 19. gs. 2.p. Jelgava, Vecpilsētas iela 17;
5177 Reģiona nozīmes Arhitektūra Dzīvojamā ēka 19. gs. b. Jelgava, Vecpilsētas iela 9;
5111 Reģiona nozīmes Arhitektūra Dzīvojamā ēka 20. gs. s. Jelgava, Zemgales prospekts 4;

Kultūras pieminekļa statuss: Reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis. Informācija pieejama https://mantojums.lv/cultural-objects/.

Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļu saglabājamās vērtības:

1. Celtnes/būves telpiskais risinājums ainavā, vidē (pilsētvides ainavā, lauku ainavā)

2. Būvmasu kārtojums

3. Plānojuma struktūra (vispārējie telpu izkārtojuma pamatprincipi)

4. Plānojums (kā nemaināma un visās detaļās saglabājama vērtība)

5. Konstruktīvā sistēma

6. Konstruktīvie elementi

7. Velvēti pārsegumi

8. Vienkārša fasādes (fasāžu) arhitektūra

9. Dekoratīva bagāta fasādes (fasāžu) arhitektūra

10. Fasāžu koloristika (krāsojums)

11. Īpaši mākslinieciskie elementi fasādēs (portāli, arkādes, balustrādes, skulpturāli veidojumi, epitāfijas, mozaīkas, metālkalumi u.c.)

12. Torņi

13. Jumta forma

14. Jumta torņu smailes ar izteiktu silueta nozīmi

15. Jumta un torņu smaiļu dekoratīvie noformējumi elementi (vējrāži, krusti, gaiļi u.c.)

16. Jumta iesegums

17. Ailu aizpildījumi

18. Vitrāžas

19. Interjeru dekoratīvā apdare (sienu, griestu, grīdu)

20. Īpaši mākslinieciski elementi interjeros (skulpturāli veidojumi u.c.)

21. Sienu un griestu gleznojumi

22. Būvgaldniecības izstrādājumi (sienu paneļi, iebūvētās mēbeles, iekšējie slēģi u.c.

23. Kāpņu izveidojums, margas un apdare

24. Lifta risinājums un apdare

25. Apkures sistēmas elementi (krāsnis, sildķermeņi u.c.)

26. Tehniskās iekārtas (pacelšanas sistēmas noliktavās, dzirnavu iekārtas u.c.)

27. Inženierkomunikācijas

28. Žogi un to detaļas

29. Vārti

30. Parki, dārzi, skvēri (to telpiskā kompozīcija, plānojums, celiņu sistēma u.c.)

31. Stādījumi

32. Mākslīgā reljefa veidojumi (vaļņi, terasējums u.c.)

33. Mākslīgās ūdenstilpnes(kanāli, aizsarggrāvji, dīķi, baseini)

34. Ārtelpas detaļiekārtas (ārtelpas iekārtojuma elementi – paviljoni, tiltiņi, soli, kāpnes, skulptūras, strūklakas, apgaismes ķermeņi u.c.)

NKMP izvirzītās prasības:

1. Reģiona nozīmes arhitektūras piemineklī un tā teritorijā:

1.1. Uzturēšanas režīms:

1.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošo reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā valdītājs.

1.1.2. Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir: ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajam reģiona nozīmes arhitektūras piemineklim; laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido reģiona nozīmes arhitektūras pieminekli.

1.1.3. Lai nodrošinātu reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzību ir noteikta aizsardzības zona 100 metru attālumā ap reģiona nozīmes arhitektūras pieminekli.

1.1.4. Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekli izmanto tā sākotnējai funkcijai vai kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis un kultūrvēsturiskā vide tās teritorijā un aizsardzības zonā.

1.1.5. Lai nodrošinātu reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa apsekošana (vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot ēkas jumtam, lietus ūdens novadīšanas sistēmas elementiem, fasādēm, pamatiem un ailu aizpildījumam, kā arī tēlniecības darbu saglabātības stāvoklim. Ja reģiona nozīmes arhitektūras piemineklī saglabājušies vēsturiskie interjeri, īpašniekam (valdītājam) jāveicina to saglabāšanai atbilstošs mikroklimats, izvairoties no straujām mitruma un temperatūras svārstībām.

1.1.6. Lai nodrošinātu reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa teritorijas uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot vēsturisko labiekārtojuma raksturu (t.sk. žogus, stādījumus), nepieļaujot pašizsējas koku un krūmu augšanu, kas var bojāt reģiona nozīmes arhitektūras un vēsturiskas notikuma vietas pieminekli.

1.1.7. Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu, konservāciju, remontu un restaurāciju veic ēkas īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem.

1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

1.2.1. Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekli ir aizliegts iznīcināt. Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa pārveidošana vai tās oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt reģiona nozīmes pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās reģiona nozīmes pieminekļa vērtība.

1.2.2. Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa konservācijā, remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus.

1.2.3. Ja paredzēti reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa pārveidošanas darbi, kas rada izmaiņas reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabājamajās vērtībās, nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju izpētes, konservācijas vai restaurācijas darbiem. Darbus drīkst veikt tikai kompetenta speciālista vadībā, kura kompetenci pamato atbilstošs kvalifikāciju apliecinošs dokuments.

1.2.4. Pārvalde reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamā darbu vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma – vizuālās fiksācijas dokumentu, projekta, apraksta un metodikas) izvērtēšanas.

1.2.5. Par reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

1.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

1.3.1. Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa kopšana, uzturēšana un cita saimnieciskā darbība, kas tiek veikta, izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, nepārveidojot reģiona nozīmes pieminekļa saglabājamās vērtības.

2. Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonā:

2.1. Uzturēšanas režīms

2.1.1. Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa pieguļošajā teritorijā – īpašuma vai aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa un tam raksturīgās vides saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz konkrēto reģiona nozīmes pieminekli, īpašniekam (valdītājam) jāuztur: apkārtnei raksturīgā ainava un vēsturiskā plānojuma struktūra (ko veido tās elementi – ceļu tīkls ar vēsturisko ieseguma veidu, stādījumi, alejas, meži, lauki, pļavas, to kontūras, raksturīgā veģetācija, vēsturiski raksturīgā apbūve, vēsturiskais labiekārtojuma raksturs, vēsturiskas inženierbūves); piekļūšanas iespēja piemineklim (brīva vai daļēji ierobežota); pieminekļa netraucētas uztveres iespēja no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem; raksturīgā, vēsturiski nozīmīgā ainava skatā no pieminekļa.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonā jāsaglabā tā vēsturiski nozīmīgo plānojumu un telpisko struktūru, atbilstošo vidi, ainavu, apzaļumošanas un labiekārtošanas raksturu, kā arī jānodrošina reģiona nozīmes kultūras pieminekļa vizuālo uztveri.

2.2.2. Nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju, ja paredzama darbība reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonā, kas pārveido vidi un ainavu ap reģiona nozīmes kultūras pieminekli, reģiona nozīmes kultūras pieminekļa vizuālo uztveri.

2.2.3. Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi reģiona nozīmes kultūras pieminekļa aizsardzības zonas robežās vai kas var ietekmēt reģiona nozīmes kultūras pieminekļa saglabāšanu, piekļūšanu tai vai tās vizuālo uztveramību.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

2.3.1. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek pārveidots reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonā esošo būvju un ainavas elementu ārējais veidols vai reljefs.

3. Citi noteikumi:

3.1. Ja īpašnieks atsavina reģiona nozīmes arhitektūras un vēsturiskas notikuma vietas pieminekli, valstij ir pirmpirkuma tiesības. Lēmumu par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai atteikšanos no tām pieņem Pārvalde.

3.2. reģiona nozīmes arhitektūras pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei un nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izdoto vispārējo normatīvo aktu reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

3.3. Atsavinot reģiona nozīmes arhitektūras pieminekli īpašnieka pienākums ir nekavējoties ziņot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (http://zinojumi.kd.gov.lv) un Pārvaldei par katru neparastu vai aizdomīgu darījumu. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.

3.4. Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu.

4. Apstrīdēšanas kārtība:

4.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu Administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam;

4.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv.

Konsultācijas par arhitektūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu Jūs varat saņemt Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālajā nodaļā – tālr: 26638974, 67350070; zemgale@mantojums.lv, adrese: Rīgā, Pils ielā 22 (ieeja caur Pils ielu 20), korespondences adrese: Rīga, Mazā Pils iela 19, LV-1050.

Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja,
galvenā valsts inspektore E. Mantrova

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!