Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

SKATĪT TIESĪBU AKTUS, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1995. gada 2. februāra likums "Par nodokļiem un nodevām". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.02.1995., Nr. 26 (309) https://www.vestnesis.lv/ta/id/33946

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Diplomāts par Draudzīgo aicinājumu

Vēl šajā numurā

18.02.1995., Nr. 26 (309)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 02.02.1995.

Stājas spēkā: 01.04.1995.

Statuss: Spēkā esošs

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par nodokļiem un nodevām

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) nodoklis — ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos (pamatbudžetā vai speciālajos budžetos), kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas un nokavējuma naudas maksājums;

2) valsts nodeva — obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajos budžetos) vai šajā likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem);

3) pašvaldības nodeva — obligāts maksājums pašvaldības pamatbudžetā vai speciālajā budžetā šajā likumā paredzētajiem mērķiem vai maksa par pašvaldības domes (padomes) iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem;

4) nodokļu maksātāji — Latvijas Republikas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai norunas pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kas veic ar nodokli apliekamas darbības vai kam tiek garantēts ienākums nākotnē. Konkrētā nodokļa objekts un maksātāju loks tiek noteikts katra konkrētā nodokļa likumā. Šā likuma izpratnē par nodokļu maksātājiem uzskatāmas arī ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas;

5) nodokļu (nodevu) administrācija — Valsts ieņēmumu dienests, Valsts sociālās apdrošināšanas fonds un to izveidotas institūcijas, pašvaldības domes (padomes) ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes, kā arī citas valsts institūcijas, ja tās paredzētas konkrētos likumdošanas aktos;

6) nodokļa atlaide — nodokļa daļa, par kuru var samazināt aprēķināto nodokli, ja nodokļa maksātājs ir izpildījis konkrētā nodokļa likuma nosacījumus vai to paredz likumā noteiktie kritēriji. Atbilstoši likuma nosacījumiem nodokļa atlaide ir atmaksājama vai neatmaksājama;

7) refinansēšanas likme — Latvijas Bankas noteiktā īstermiņa kreditēšanas likme kredītiem, kurus tā izsniedz komercbankām likviditātes uzturēšanai;

8) taksācijas periods — laika posms (gads, mēnesis u.c.), par kuru tiek aprēķināts nodoklis;

9) pirmstaksācijas periods — laika posms pirms taksācijas perioda;

10) pēctaksācijas periods — laika posms pēc taksācijas perioda;

11) darījums — darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, grozīšanai vai izbeigšanai.

2. pants. Likuma darbības sfēra

(1) Likums nosaka nodokļu un nodevu veidus un reglamentē nodokļu un nodevu noteikšanas kārtību, to iekasēšanu un piedziņu, nodokļu un nodevu maksātāju (turpmāk — nodokļu maksātāji) un nodokļu un nodevu administrācijas (turpmāk — nodokļu administrācija) tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.

(2) Šis likums attiecas uz visiem nodokļiem un nodevām, ja konkrētā nodokļa likums neparedz citu, konkrētā nodokļa vai nodevas specifikai atbilstošu kārtību, kura nedrīkst būt pretrunā ar šo likumu. Muitas nodokļa noteikšanas kārtību, iekasēšanu un sankciju piemērošanu reglamentē arī likums "Par muitas nodokli (tarifiem)" un Muitas kodekss.

(3) Konkrēto nodokli vai nodevu uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa vai nodevas likumu, kā arī šajā likumā paredzētajos gadījumos saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem vai pašvaldības domes (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem.

3.pants. Nodokļu un nodevu sistēma

(1) Nodokļu un nodevu sistēmu veido:

1) valsts nodokļi, ar kuriem apliekamos objektus un kuru likmi nosaka Saeima;

2) valsts nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar šo likumu, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;

3) pašvaldību nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar šo likumu un pašvaldības domes (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem.

(2) Konkrētā nodokļa likumā pašvaldībām var dot tiesības piemērot atvieglojumus tiem maksājumiem, kuri ieskaitāmi pašvaldību budžetos.

4.pants. Ienākuma nodokļu sistēma

(1) Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un uzņēmumu ienākuma nodoklis veido vienotu ienākuma nodokļu sistēmu.

(2) Jebkura persona, kas gūst ienākumus Latvijas Republikā, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.

(3) Jebkurš ienākums, ko gūst personas, kas ir iekšzemes nodokļu maksātājas, ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.

(4) Vienu un to pašu ienākumu nevar aplikt vienlaikus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.

5.pants. Noteikumi

(1) Nodokļu un nodevu likumu normu piemērošanas kārtību nosaka tikai konkrētie likumi vai Ministru kabineta noteikumi.

(2) Atbilstoši likumiem un Ministru kabineta noteikumiem Valsts ieņēmumu dienests izstrādā un apstiprina metodiku, pēc kādas aprēķināmi nodokļi un grāmatvedībā atspoguļojamas ar nodokļu aprēķināšanu saistītās darbības.

6.pants. Nodokļu un nodevu maksāšana

Nodokļi un nodevas maksājami latos un santīmos. Ārvalstīs esošajās Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās iestādēs valsts nodevas var maksāt konvertējamā valūtā.

7.pants. Starptautisko līgumu piemērošana

(1) Ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos ir noteikta citāda nodokļu aprēķināšanas vai maksāšanas kārtība nekā Latvijas Republikas nodokļu likumos, piemēro šo starptautisko līgumu noteikumus.

(2) Ārvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, kā arī to darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā, nodokļu un nodevu maksājumi tiek noteikti atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas 1961.gada 18.aprīļa Vīnes konvencijā par diplomātiskajiem sakariem un 1963.gada 24.aprīļa Vīnes konvencijā par konsulārajiem sakariem.

II nodaļa. Nodokļi

8.pants. Valsts nodokļu veidi un tiem atbilstošie likumi

Latvijas Republikā ir šādi valsts nodokļi un tiem atbilstošie likumi par nodokļu uzlikšanu:

1) iedzīvotāju ienākuma nodoklis — "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

2) uzņēmumu ienākuma nodoklis — "Par uzņēmumu ienākuma nodokli";

3) nekustamā īpašuma nodoklis — "Par nekustamā īpašuma nodokli";

4) pievienotās vērtības nodoklis — "Par pievienotās vērtības nodokli";

5) akcīzes nodoklis — "Par akcīzes nodokli";

6) muitas nodoklis — "Par muitas nodokli (tarifiem)";

7) dabas resursu nodoklis — "Par dabas resursu nodokli";

8) izložu un azartspēļu nodoklis — "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli";

9) sociālais nodoklis — "Par sociālo nodokli".

9.pants. Valsts nodokļu sadalījums pa budžetiem

(1) Valsts nodokļi tiek iemaksāti valsts budžetā vai arī pēc noteikta to sadalījuma — valsts budžetā un pašvaldību budžetos atbilstoši konkrētā nodokļa likumam.

(2) Budžetos ieskaitāmā soda nauda par nodokļu likumu pārkāpumiem, nokavējuma nauda un nodokļu papildu maksājumi, saglabājot nodokļu sadales proporciju, tiek iemaksāti tajos pašos budžetu kontos, kuros maksājams konkrētais nodoklis, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.

III nodaļa. Nodevas

10.pants. Nodevu sistēma

(1) Valsts nodevas tiek uzliktas saskaņā ar likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, pašvaldību nodevas — ar pašvaldības domes (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem.

(2) Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevām jāparedz to maksāšanas kārtība, likmes un atvieglojumi, ja šajā likumā vai citos likumos nav noteikts citādi.

(3) Pašvaldības domes (padomes) izdotajos saistošajos noteikumos par pašvaldības nodevu uzlikšanu jāparedz to maksāšanas kārtība, ar nodevām apliekamie objekti, likmes un atvieglojumi, kā arī citas prasības, kuras paredz citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.

11.pants. Valsts nodevu objekti

(1) Šādas valsts nodevas tiek uzliktas tikai saskaņā ar likumiem:

1) ostas un kuģošanas nodevas — "Likums par ostām";

2) transportlīdzekļu ikgadējā nodeva — likums "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu";

3) izložu un azartspēļu nodeva — likums "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli";

4) nodeva par lietu izskatīšanu Latvijas Saimnieciskajā tiesā — likums "Par Saimnieciskās tiesas procesu";

5) nodeva par uzvārda, vārda un tautības ieraksta maiņu personu apliecinošos dokumentos — likums "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu";

6) nodeva par zemes rezervēšanu lauku apvidos — likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos".

(2) Valsts nodevas ir maksājamas par šādiem juridiskajiem un citiem pakalpojumiem:

1) par darbību veikšanu tiesu iestādēs (izņemot saimniecisko tiesu);

2) par notariālo darbību izpildi;

3) par civilstāvokļa aktu reģistrēšanu, grozīšanu un papildināšanu;

4) par izdevējdarbības un masu informācijas līdzekļu reģistrēšanu;

5) par uzņēmējdarbības reģistrēšanu;

6) par informācijas sniegšanu no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra;

7) par informācijas sniegšanu no Iedzīvotāju reģistra;

8) par sabiedrisko organizāciju un to apvienību reģistrēšanu;

9) par speciālu atļauju (licenču) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem;

10) par operācijām ar vekseļiem;

11) par operācijām ar sertifikātiem;

12) par uzturēšanās atļauju izsniegšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem;

13) par Latvijas Republikas ieceļošanas vīzu izsniegšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem;

14) par Latvijas Republikas pasu un citu personu apliecinošu un tiesību apliecinošu dokumentu izsniegšanu;

15) par iedzīvotāju reģistrāciju dzīvesvietā;

16) par selekcionāru tiesību aizsardzību;

17) par rūpnieciskā īpašuma (izgudrojumu, preču zīmju, dizainparaugu un cita rūpnieciskā īpašuma) aizsardzību;

18) par naturalizācijas iesniegumu iesniegšanu;

19) par muitas iestāžu pakalpojumiem.

12.pants. Pašvaldību nodevu objekti

(1) Pilsētas domei un pagasta padomei ir tiesības Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevas par:

1) pašvaldības domes (padomes) un to izveidoto iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem;

2) izklaidējoša rakstura pasākumu sarīkošanu publiskās vietās;

3) atpūtnieku un tūristu uzņemšanu;

4) tirdzniecību publiskās vietās;

5) visu veidu dzīvnieku turēšanu;

6) transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās;

7) reklāmas, afišu un sludinājumu izvietošanu publiskās vietās;

8) laivu, motorlaivu un jahtu turēšanu;

9) pašvaldību simbolikas izmantošanu.

(2) Rajona padomei ir tiesības Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt nodevu par:

1) rajona padomes vai tās izveidoto iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem;

2) rajona pašvaldības simbolikas izmantošanu.

(3) Pašvaldību domju (padomju) un to izveidoto iestāžu sniegtos pakalpojumus fiziskajām un juridiskajām personām var apmaksāt tikai pašvaldību nodevu veidā.

(4) Republikas pilsētu domju un rajonu padomju izdotie saistošie noteikumi par pašvaldību nodevām ne vēlāk kā divas nedēļas pēc to pieņemšanas publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", un tie stājas spēkā ne ātrāk kā nākamajā dienā pēc to publicēšanas.

(5) Rajona pilsētu domju un pagastu padomju izdotie saistošie noteikumi par pašvaldību nodevām ne vēlāk kā divas nedēļas pēc to pieņemšanas izliekami redzamā vietā domes (padomes) ēkā vai pie tās, un tie stājas spēkā ne ātrāk kā nākamajā dienā pēc to izlikšanas.

(6) Saistošie noteikumi triju dienu laikā pēc to parakstīšanas reģistrējami Finansu ministrijā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(7) Nelikumīgi saistošie noteikumi par pašvaldību nodevām tiek apturēti likuma "Par pašvaldībām" 49.pantā noteiktajā kārtībā.

13.pants. Nodevu sadalījums pa budžetiem

(1) Valsts nodevas iemaksājamas valsts budžetā, ja konkrētās nodevas likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi. Valsts nodevas, kuras iekasē pilsētu un pagastu pašvaldības vai to dzimtsarakstu nodaļas, iemaksājamas pašvaldību budžetos.

(2) Pašvaldību nodevas iemaksājamas attiecīgo pašvaldību budžetos.

 

IV nodaļa. Nodokļu maksātāji

14.pants. Nodokļu maksātāju klasifikācija

(1) Latvijas Republikas likumos noteiktos nodokļus (nodevas) maksā:

1) iekšzemes nodokļu maksātāji (rezidenti);

2) ārvalstu nodokļu maksātāji (nerezidenti).

(2) Nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja:

1) šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai

2) šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai

3) šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.

(3) Šā panta otrās daļas 2. punkta piemērošanai:

1) fiziskā persona, kas nav atzīta par rezidentu pirmstaksācijas gadā, tiks uzskatīta par rezidentu taksācijas gadā ar datumu, kad tā pirmoreiz ieradās Latvijā;

2) fiziskā persona, kas netiks atzīta par rezidentu pēctaksācijas gadā, netiks atzīta par rezidentu arī taksācijas gadā pēc datuma, kad tā atstāja Latviju, ja laika posmā pēc šā datuma šai personai ir ciešākas attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju (šai personai ārvalstīs pieder īpašums vai dzīvo ģimene, vai tā veic ārvalstīs sociālās apdrošināšanas maksājumus).

(4) Nodokļu likumos nodokļu maksātājs, kurš nav fiziskā persona, tiks uzskatīts par rezidentu, ja tas ir izveidots un reģistrēts vai tas bija jāizveido un jāreģistrē saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

(5) Nodokļu maksātāji, kuri neatbilst šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas nosacījumiem, uzskatāmi par nerezidentiem. Nerezidenti maksā nodokļus saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par Latvijas Republikā, tās teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā gūto ienākumu, kā arī citus nodokļus atbilstoši konkrēto nodokļu likumiem.

(6) Nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ja tā ir izveidota un reģistrēta vai tā bija jāizveido un jāreģistrē saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, visu nodokļu likumu piemērošanai tiks uzskatīta par atsevišķu iekšzemes nodokļu maksātāju. Par nerezidenta pastāvīgo pārstāvniecību tiks uzskatīta tāda pārstāvniecība, kas atbilst kādam (vismaz vienam) no šādiem nosacījumiem:

1) izmanto noteiktu vietu, kurā uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību;

2) izmanto būvlaukumus, celtniecības, montāžas vai komplektēšanas objektus vai veic ar tiem saistīto pārraudzības vai konsultatīvo darbību;

3) izmanto dabas resursu pētīšanai vai iegūšanai paredzēto aprīkojumu vai iekārtas, arī urbšanas platformas un speciālos kuģus, vai veic ar tiem saistīto pārraudzības vai konsultatīvo darbību;

4) sniedz pakalpojumus, arī konsultatīvos, vadības un tehniskos pakalpojumus, izmantojot ārvalstu uzņēmuma darbiniekus vai piesaistīto personālu;

5) izmanto fiziskās, juridiskās vai citas personas darbību ārvalstu uzņēmuma labā, ja minētajai personai ir piešķirtas un tā izmanto pilnvaras noslēgt līgumus ārvalstu uzņēmuma vārdā.

(7) Nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā maksā nodokļus saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par Latvijas Republikā, tās teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā gūto ienākumu, par ārvalstīs gūto ienākumu, kas attiecināms uz šo pārstāvniecību, kā arī citus nodokļus atbilstoši konkrēto nodokļu likumiem.

15.pants. Nodokļu maksātāju pienākumi

(1) Nodokļu maksātāju vispārīgie pienākumi ir šādi:

1) aprēķināt maksājamo nodokļu summas;

2) noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas;

3) deklarēt taksācijas perioda ienākumus un citus ar nodokļiem apliekamos objektus;

4) uzglabāt finansiālās un saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošos dokumentus ne mazāk kā piecus gadus, lai varētu pierādīt nodokļu aprēķina pareizību;

5) ziņot par visiem saviem ienākumiem, pamatot nodokļu, nodevu un citu obligāto budžeta maksājumu summu atbilstību normatīvajiem aktiem par valstij un pašvaldībām pienākošos summu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, uzrādot vai iesniedzot nodokļu administrācijas ierēdņiem (darbiniekiem) viņu pieprasītos dokumentus;

6) atļaut nodokļu administrācijas ierēdņiem (darbiniekiem) likumā noteiktajā kārtībā apskatīt uzņēmējdarbībai izmantojamās telpas.

(2) Fiziskajām personām kā nodokļu maksātājiem ir šādi papildu pienākumi:

1) izņemt algas nodokļa grāmatiņu un algas nodokļa gada karti atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

2) iesniegt algas nodokļa grāmatiņu un algas nodokļa gada karti pamata darbavietā un papildu darbavietās vai ienākumu gūšanas vietās;

3) uzglabāt savu ienākumu gūšanas vietas izsniegtu rakstveida izziņu par to, kādus nodokļus darba devējs ir nomaksājis;

4) uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, ja to pieprasa nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks), pildot dienesta pienākumus;

5) reģistrēt pašvaldībā savu individuālā darba veidu, izņemt reģistrācijas apliecību (atļauju veikt individuālo darbu) un paziņot Valsts ieņēmumu dienestam par ienākumu gūšanas sākumu;

6) uzskaitīt individuālā darba ieņēmumus un izdevumus un aprēķināt ienākuma nodokli.

(3) Fiziskajām personām, ja tās ir darba devēji, un juridiskajām personām kā nodokļu maksātājiem ir šādi papildu pienākumi:

1) uzturēt noteiktā kārtībā grāmatvedību, sastādīt pārskatus par savu finansiālo un saimniecisko darbību, aprēķināt nodokli par taksācijas periodu;

2) uzrādīt savu nodokļu maksātāja kodu noteiktos uzskaites un pārskata dokumentos;

3) likumos noteiktajā kārtībā reģistrēties vietējā (pēc juridiskās adreses) nodokļu administrācijas institūcijā;

4) desmit dienu laikā paziņot vietējai (pēc juridiskās adreses) nodokļu administrācijas institūcijai par adreses maiņu;

5) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniegt nodokļu administrācijai deklarāciju par visiem iepriekšējā mēnesī atsevišķi veiktajiem darījumiem skaidrā naudā (arī par pirkumiem), kuri pārsniedz vienu tūkstoti latu;

6) nomaksāt nodokļus un citus maksājumus, arī nodokļu parādus, valsts budžetā un pašvaldību budžetos pēc tam, kad apmierināti darbinieku prasījumi atbilstoši darba tiesiskajām attiecībām un prasījumi atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts sakropļojuma vai cita veselības bojājuma rezultātā, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu;

7) pēc lēmuma pieņemšanas par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidāciju vai reorganizāciju likumā noteiktajā kārtībā informēt par to vietējo (pēc juridiskās adreses) nodokļu administrācijas institūciju. Uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pēc likvidācijas var izslēgt no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra tikai tad, ja tiek iesniegta vietējās nodokļu administrācijas institūcijas izziņa par nodokļu nomaksāšanu.

16.pants. Nodokļu maksātāju tiesības

Nodokļu maksātājiem ir tiesības:

1) izmantot likumos noteiktos nodokļu un nodevu atvieglojumus;

2) izmantot likumos paredzētās nodokļu atlaides;

3) nodokļu administrācijā bez maksas iepazīties ar normatīvajiem dokumentiem, kas reglamentē nodokļu un nodevu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību;

4) iepazīties ar nodokļu un nodevu aprēķinu pārbaudes aktiem un pārskatiem, kas attiecas uz konkrēto nodokļu maksātāju;

5) pārsūdzēt šā likuma VIII nodaļā noteiktajā kārtībā nodokļu administrācijas lēmumus;

6) iesniegt nodokļu administrācijā vai tiesā pieteikumus par nodokļu un nodevu samaksas pārskatīšanu triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa;

7) saņemt pārmaksāto nodokļu summas saskaņā ar konkrēto nodokļu likumiem;

8) saņemt nodokļu administrācijas nepareizi piedzīto maksājumu summas šā likuma 28.pantā noteiktajā kārtībā;

9) saņemt no savu ienākumu gūšanas vietas rakstveida izziņu par to, kādus nodokļus darba devējs ir nomaksājis.

V nodaļa. Nodokļu administrācija

17.pants. Nodokļu administrācijas tiesības

Nodokļu administrācijas tiesības nosaka šis likums, likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu" un citi likumi.

18.pants. Nodokļu administrācijas pienākumi

Nodokļu administrācijas pienākumi ir šādi:

1) nodrošināt, lai šo likumu un citu nodokļu (nodevu) likumus ievēro gan nodokļu maksātāji, gan nodokļu administrācija;

2) kontrolēt nodokļu (nodevu) aprēķināšanas un maksāšanas pareizību;

3) kontrolēt nodokļu (nodevu) maksājumu parādus;

4) piemērot sankcijas nodokļu (nodevu) likumu pārkāpējiem, pamatojoties uz likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;

5) izskatīt un izlemt jautājumus par nodokļu (nodevu) maksāšanas termiņu pagarināšanu;

6) kontrolēt nodokļu (nodevu) atlaides piemērošanas pareizību;

7) rakstveidā darīt zināmu nodokļu maksātājam deklarētā un pārrēķinātā maksājuma starpību;

8) nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, regulāri publicējot informāciju par atsevišķu nodokļu (nodevu) kopieņēmumiem un par nodokļu maksātājiem, kuriem ir lielākie nodokļu (nodevu) parādi;

9) publicēt ziņas par nodokļu un nodevu likmju, soda naudas un nokavējuma naudas noteikšanas kārtības grozīšanu;

10) veikt nodokļu (nodevu) kontroli (pārbaudi, revīziju), pamatojoties uz nodokļu administrācijas tiešās vadības rakstveida lēmumu, kurā uzrādīts kontroles (pārbaudes, revīzijas) termiņš.

19.pants. Nodokļu administrācijas atbildība

(1) Zaudējumus, arī no aprites izslēgtās naudas radītos zaudējumus, kas fiziskajai vai juridiskajai personai radušies nodokļu administrācijas prettiesiskas rīcības vai kļūdas dēļ, atlīdzina attiecīgi no Valsts ieņēmumu dienesta vai Valsts sociālās apdrošināšanas fonda speciālajiem budžetiem, valsts budžeta un pašvaldību budžetiem.

(2) No Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts sociālās apdrošināšanas fonda speciālajiem budžetiem tiek atlīdzināta tā zaudējumu daļa, kuru fiziskā vai juridiskā persona ir iemaksājusi šajos budžetos, turklāt tā tiek palielināta atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei šajā periodā.

(3) Nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks), kurš pieļāvis prettiesisku rīcību, zaudējumus atlīdzina likumos noteiktajā kārtībā.

20.pants. Konkrētu nodokļu administrēšana

Nodokļus administrē šādas institūcijas:

1) iedzīvotāju ienākuma nodokli — Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

2) uzņēmumu ienākuma nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;

3) nekustamā īpašuma nodokli — Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības atbilstoši likumam "Par nekustamā īpašuma nodokli";

4) akcīzes nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;

5) pievienotās vērtības nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;

6) dabas resursu nodokli — Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības atbilstoši likumam "Par dabas resursu nodokli";

7) izložu un azartspēļu nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;

8) muitas nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;

9) sociālo nodokli — Valsts sociālās apdrošināšanas fonds.

21.pants. Nodokļu administrācijas autonomija

Iejaukšanās nodokļu administrācijas kompetencē ietilpstošajos finansu kontroles jautājumos ir aizliegta, izņemot likumos paredzētos gadījumus.

22.pants. Konfidencialitāte

(1) Nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam) aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju jebkādu informāciju, kas viņam kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus, ja šā panta otrajā daļā nav noteikts citādi. Par informācijas izpaušanu vainīgais ierēdnis (darbinieks) tiek saukts pie likumos noteiktās atbildības.

(2) Nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) jautājumos, kas attiecas uz nodokļu maksātāju, bez maksātāja atļaujas drīkst informēt:

1) Finansu ministriju — jautājumos par valsts ieņēmumu nodrošināšanu;

2) citu nodokļu administrācijas pārstāvi — gadījumos, kad nepieciešams izskatīt jautājumu par aplikšanu ar nodokli;

3) izmeklēšanas institūcijas un tiesu iestādes — likumdošanas aktos noteiktajos gadījumos;

4) Valsts kontroli — jautājumos, kas saistīti ar revīziju veikšanu;

5) pašvaldības domi (padomi) — jautājumos par pašvaldības ieņēmumu nodrošināšanu;

6) ārvalsts pilnvaroto pārstāvi — saskaņā ar starptautisko līgumu noteikumiem, informējot par to nodokļu maksātāju. Ja nodokļu administrācijai ir aizdomas par apliekamo objektu slēpšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tā nodokļu maksātāju var informēt 90 dienas pēc ārvalsts pilnvarotā pārstāvja informēšanas;

7) citas personas — saskaņā ar šā likuma 18.panta 8.punktu, 24.panta otro daļu un 25.panta pirmo daļu.

VI nodaļa. Nodokļu (nodevu) aprēķināšana,

iekasēšana un atmaksāšana

23.pants. Nodokļa lieluma precizēšana

(1) Nodokļu administrācijai ir tiesības iekasēt papildus aprēķinātos nodokļus un uzlikt sodu gadījumos, kad ir pārkāpti nodokļu likumi, Ministru kabineta noteikumi par valsts nodevām un pašvaldības domes (padomes) izdotie saistošie noteikumi par pašvaldības nodevām, vai samazināt nodokļu (nodevu) maksājumus par pārmaksātajiem nodokļiem (nodevām) triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa. Ja šajā laikā uzņēmumā notikusi nodokļu administrācijas kontrole, tad tās atzinums ir galīgs un var tikt pārskatīts vienīgi tad, ja atklājas fakti, kas liecina par dokumentu viltošanu, par krāpšanu vai citām krimināli sodāmām darbībām.

(2) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības uz aprēķinu pamata noteikt nodokļu maksājumu lielumu nodokļu maksātājiem atbilstoši to īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugumam vai Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajām ziņām, ja tas nav pretrunā ar likumiem.

(3) Saskaņā ar šā panta otro daļu aprēķinātais nodoklis tiek iekasēts ne agrāk kā pēc 30 dienām, ja nodokļu maksātājs nepierāda, ka nodokļa uzlikšana nav pamatota.

24.pants. Nodokļu nomaksas termiņu pagarināšana

(1) Nodokļu administrācijai, kura atbilstoši šā likuma 20.pantam administrē konkrētos nodokļus, uz nodokļu maksātāja motivēta rakstveida iesnieguma pamata ir tiesības pagarināt nokavēto nodokļu un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu pamatparāda nomaksas termiņus līdz trim mēnešiem, neaprēķinot šajā likumā noteikto nokavējuma naudu.

(2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tā pilnvarotai institūcijai ir tiesības pagarināt uzņēmumiem valsts budžetā ieskaitāmo nokavēto nodokļu maksājumu termiņu līdz vienam gadam, bet privatizētiem vai privatizējamiem uzņēmumiem — valsts budžetā ieskaitāmo līdz privatizācijas brīdim nokavēto nodokļu maksājumu termiņu līdz trim gadiem, neaprēķinot šajā likumā noteikto nokavējuma naudu pamatparādam, kā arī samazināt iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu, bet ne vairāk kā par 50 procentiem. Šajā daļā noteikto nodokļu nomaksas termiņu pagarinājumu drīkst piešķirt uzņēmumiem, kuriem nodokļu parādi izveidojušies no uzņēmuma neatkarīgu apstākļu dēļ, ja tie apdraud uzņēmuma maksātspēju, tā privatizācijas iespējas un turpmākos maksājumus budžetā. Līdz ar lūgumu par nodokļu nomaksas termiņu pagarinājumu jāiesniedz uzņēmējdarbības plāns parāda nomaksai. Lēmumi par nokavēto nodokļu nomaksas termiņu pagarināšanu publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Ja, pagarinājuma termiņam beidzoties, nodokļu maksātājs nokavētos maksājumus nav pilnā apmērā nomaksājis, nokavējuma nauda par parādu summām visā kavējuma periodā tiek aprēķināta vispārējā kārtībā.

(4) Nokavēto nodokļu nomaksas termiņu pagarinājums neatbrīvo maksātāju no pienākuma veikt kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā un nodokļu likumos noteiktajos termiņos, kā arī samaksāt pamatparādu, kurš kavējuma periodā tiek palielināts atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei.

25.pants. Nodokļu un nodevu parādu dzēšana

(1) Valsts nodokļu un nodevu parādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas un nokavējuma naudas, kuru piedzīšana jāveic nodokļu administrācijai, bet kuras ar tiesas lēmumu atzītās maksātāja maksātnespējas vai tā neatrašanas dēļ nav iespējams piedzīt un kuru dzēšanas kārtība nav paredzēta, pēc nodokļu administrācijas priekšlikuma dzēš finansu ministrs. Finansu ministrija laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē informāciju par dzēstajiem valsts nodokļu un nodevu parādiem.

(2) Pašvaldību budžetos iekasējamo nodokļu un nodevu parādus šajā pantā minētajos gadījumos dzēš pašvaldības.

26.pants. Termiņā nenomaksāto nodokļu iekasēšana

(1) Nodokļu administrācijas pienākums ir rakstveidā darīt zināmu nodokļu maksātājam aprēķināšanas vai precizēšanas rezultātā noteiktā maksājuma lielumu, ja tas nesaskan ar maksātāja deklarēto maksājuma lielumu.

(2) Termiņā nenomaksātos nodokļus, soda naudas un nokavējuma naudas saskaņā ar nodokļu administrācijas lēmumu piedzen bezstrīda kārtībā:

1) nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevumā norakstot līdzekļus no nodokļu maksātāja konta bankā, arī no valūtas konta bankā. Ja nodokļu maksātāja kontā nav līdzekļu, bankas iestādēm jāpieņem nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevums un pēc tam, kad kontā saņemti līdzekļi, tas jāizpilda. Kamēr nav izpildīts nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevums, līdzekļi citām vajadzībām, izņemot darba samaksu, kas nepārsniedz pēdējo sešu mēnešu vidējās darba samaksas apmēru, netiek izsniegti;

2) no nodokļu maksātāja kontiem ārvalstu bankās starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā;

3) izņemot skaidro naudu no juridisko personu kases Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

4) no nodokļu maksātāja pārējā īpašuma. To realizē nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja nodokļu maksātājs nav pārsūdzējis nodokļu administrācijas lēmumu par nodokļu piedziņu un nav nomaksājis nodokli 30 dienu laikā no maksājuma prasības saņemšanas brīža, nodokļu administrācijai ir tiesības iekasēt šo nodokli un piedziņas izdevumus, piedzenot tos no maksātājam piederoša īpašuma tāpat, kā tas tiek darīts pēc tiesas nolēmuma.

27.pants. Nodokļu iekasēšana ienākumu avota likvidēšanas vai slēpšanas gadījumos

Ja nodokļu maksātājs likvidē savus īpašumus, uzņēmumus, uzņēmējsabiedrības vai citus ienākumu avotus vai noslēpj savu mantu vai nodokļu administrācijai ir citi pierādījumi par to, ka nodokļu maksātājs pārtrauks savu darbību Latvijā, nodokļu administrācija ir tiesīga aprēķināt nodokļus un veikt pasākumus, lai nodrošinātu aprēķinātās nodokļu summas saņemšanu pirms taksācijas perioda beigām. Šādos gadījumos aplikšanai ar nodokļiem vajadzīgās ziņas un deklarācijas, kā arī uzlikto nodokļu nomaksu nodokļu administrācija var pieprasīt neatkarīgi no konkrētā nodokļa likumā paredzētajiem termiņiem.

28.pants. Nepareizi piedzīto maksājumu atmaksāšana

Nodokļu administrācijas nepareizi piedzīto maksājumu summas jāatdod atpakaļ nodokļu maksātājam 15 dienu laikā no tās dienas, kad nodokļu administrācija vai tiesa ir pieņēmusi lēmumu, ka maksājums piedzīts nepareizi. Atmaksājamās summas nosaka, ievērojot Latvijas Bankas noteiktās refinansēšanas likmes laikā, kad summa nepareizi piedzīta. Ja nepareizi piedzītās maksājumu summas netiek atdotas 15 dienu laikā, atmaksājamās summas palielinās par 0,05 procentiem no nepareizi piedzītās maksājumu summas par katru nokavēto dienu. Soda naudu summu atlīdzina no nodokļu administrācijas speciālā budžeta līdzekļiem.

VII nodaļa. Atbildība par nodokļu likumu pārkāpšanu

29.pants. Nokavējuma naudas aprēķināšana

(1) Nodokļu, kā arī citu budžetā ieskaitāmo nokavēto maksājumu (arī soda naudu) summa (pamatparāds) tiek palielināta atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei kavējuma periodā.

(2) Par nodokļu, kā arī citu budžetā ieskaitāmo maksājumu nokavējumu no maksātāja tiek piedzīta nokavējuma nauda — no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav paredzēti citi nokavējuma naudas apmēri.

(3) Nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta, ja summa, par kādu palielināts pamatparāds atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei, kopā ar nokavējuma naudu sasniedz nokavētā maksājuma (pamatparāda) apmēru.

(4) Privatizējamiem uzņēmumiem šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās nokavējuma naudas un pamatparāda palielinājuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta uz laiku no privatizācijas noteikumu apstiprināšanas dienas līdz dienai, kad saistības tiek nodotas jaunajam īpašniekam ar pieņemšanas†— nodošanas aktu, bet ne ilgāk kā uz deviņiem mēnešiem.

30.pants. Skaidrās naudas ierobežojumi uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) savstarpējos norēķinos

(1) Uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) savstarpējie norēķini skaidrā naudā neatkarīgi no maksājuma veida vai kārtības nedrīkst pārsniegt 3000 latu par vienu darījumu, kura vērtība tiek noteikta ar rakstveida vai mutvārdu līgumu (vienošanos).

(2) Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) ik mēnesi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus, kuri pārsniedz 1000 latu.

(3) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto ierobežojumu neievērošanu maksājama soda nauda:

1) ja nav deklarēts darījums skaidrā naudā, kurš pārsniedz 1000 latu, — soda nauda 5 procentu apmērā no darījuma summas,

2) ja darījums, kura vērtība pārsniedz 3000 latu, veikts skaidrā naudā, — soda nauda 10 procentu apmērā no darījuma summas.

(4) Šā panta normas neattiecas uz kredītiestāžu pakalpojumiem.

31.pants. Ierobežojumi nodokļu atvieglojumu saņemšanā

Nodokļu maksātājiem, kuriem ir neattaisnoti nokavētie maksājumi par pārskata gadu, nav tiesību saņemt nodokļu atvieglojumus, izdarot ziedojumus vai dāvinājumus.

32.pants. Atbildība par nodokļu bāzes samazināšanu

(1) Ja nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu likumu prasības, nodokļu administrācijai iesniegtajās deklarācijās vai nodokļu aprēķinos samazina nodokļu bāzi (ar nodokli apliekamo objektu) un no tās aprēķināto nodokļu summu un iemaksā budžetā mazākus nodokļus, no viņa par labu budžetam nodokļu administrācija piedzen nenomaksāto (trūkstošo) nodokļu summu, soda naudu tās apmērā un nokavējuma naudu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.

(2) Soda naudu nepiedzen, ja nodokļu maksātājs termiņā iesniegtajai deklarācijai vai nodokļu aprēķinam pievienojis deklarācijas labojumu vai nodokļu aprēķina precizējumu un līdz nodokļu administrācijas pārbaudes sākumam novērsis pārkāpumus un samaksājis trūkstošo summu, kā arī nokavējuma naudu.

33.pants. Atbildība par deklarāciju neiesniegšanu, atkārtotu nodokļa summas samazināšanu

(1) Ja nodokļu maksātājs noteiktajos termiņos nav iesniedzis nodokļu administrācijai konkrēto nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai nodokļu aprēķinus vai triju gadu laikā atkārtoti pārkāpis nodokļu likumus [noslēpis (samazinājis) nodokļu bāzi, neuzrādīdams ienākumus vai uzrādīdams mazākus ienākumus, vai ar dokumentiem apliecinājis nepamatotus izdevumus], no nodokļu maksātāja nodokļu administrācija piedzen nesamaksātā nodokļa summu, soda naudu šīs summas divkāršā apmērā, kā arī nokavējuma naudu.

(2) Nodokļu administrācija ne biežāk kā reizi trijos maksāšanas periodos var samazināt soda naudu par nesistemātiskiem netīšiem pārkāpumiem, ja to dēļ fiziskās personas nodokļa maksājumi samazināti ne vairāk kā par 50 latiem, bet juridiskās personas nodokļa maksājumi — ne vairāk kā par 250 latiem vienā maksāšanas periodā, kā arī par deklarāciju un nodokļu aprēķinu iesniegšanas nokavējumu, kas nav ilgāks par trijām dienām.

(3) Ja triju mēnešu laikā nodokļu maksātājs nenomaksā nodokļa, soda naudas vai nokavējuma naudas parādu budžetā un viņam nav pagarināti nodokļu nomaksas termiņi šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā, nodokļu administrācija ierosina tiesā lietu par nodokļu maksātāja atzīšanu par maksātnespējīgu.

34.pants. Atbildība par uzņēmējdarbības veikšanu, nereģistrējoties kā nodokļu maksātājam un citiem nodokļu likumu pārkāpumiem

Ja fiziskā vai juridiskā persona, kas veic uzņēmējdarbību, nereģistrējas kā nodokļu maksātājs vai 30 dienu laikā pēc noteiktā termiņa neiesniedz nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai nodokļu aprēķinus, kā arī saimniecības un grāmatvedības dokumentus, bez kuriem nodokļu administrācijas ierēdņi (darbinieki) nevar noteikt nodokļu bāzi, vai nerada iespēju iekasēt nodokļus, vai neatļauj nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam) ieiet nodokļu maksātāja telpās, kad šim ierēdnim (darbiniekam) ir tādas tiesības, tad:

1) tiek piemērota šā likuma 33.panta pirmajā daļā noteiktā atbildība, bet, ja nav iespējams noteikt nodokļu lielumu, tos iekasē par iepriekšējo periodu aprēķināto nodokļu dubultā apmērā, bet, ja tādu nav bijis, nodokļu lielumu nosaka, pamatojoties uz nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju par analogiem nodokļu maksātājiem un piemērojot pārkāpējiem nodokļu maksājumus dubultā apmērā;

2) pēc nodokļu administrācijas pieprasījuma:

a) ministrijām, pašvaldībām un citām institūcijām jāatsauc nodokļu maksātājam izsniegtā atļauja (licence) veikt uzņēmējdarbību,

b) muitas iestādēm jāaptur nodokļu maksātāja eksporta un importa operācijas,

c) bankām jāpārtrauc līdzekļu izsniegšana un pārskaitījumi no nodokļu maksātāja konta, līdz tiek saņemts nodokļu administrācijas rakstveida atsaukums vai tiesas nolēmums;

3) tiek piemēroti citos likumdošanas aktos noteiktie sodi. Nodokļu administrācija ir tiesīga iesniegt materiālus attiecīgajā valsts institūcijā krimināllietas ierosināšanai.

35.pants. Atbildība par smagiem nodokļu likumu pārkāpumiem

(1) Ja nodokļu maksātājs sistemātiski neiesniedz nodokļu administrācijai nodokļu likumos noteiktos pārskatus, deklarācijas vai nodokļu aprēķinus un tai nav informācijas par šā maksātāja darbību vai ja tas ļaunprātīgi izvairās no nodokļu un nodevu maksāšanas, pēc nodokļu administrācijas priekšlikuma konkrētais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) vai organizācija tiek izslēgta no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra.

(2) Visos gadījumos, kad nodokļu maksātājs ir pieļāvis pārkāpumus, par kuriem paredzēta kriminālatbildība, nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam), kurš tos atklājis, ir pienākums 10 dienu laikā iesniegt par tiem ziņojumu un materiālus attiecīgajai valsts institūcijai krimināllietas ierosināšanai.

VIII nodaļa. Nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto

lēmumu pārsūdzēšanas kārtība

36.pants. Sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtība

(1) Nodokļu maksātājam, kas saņēmis dokumentu par nepilnīgi nomaksāto nodokli, ir tiesības 30 dienu laikā pēc šā dokumenta saņemšanas rakstveidā pārsūdzēt nodokļu administrācijas lēmumus un rīkojumus attiecīgās nodokļu administrācijas augstākās institūcijas vadītājam, izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu, kas pārsūdzami tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Sūdzību saņēmušajam nodokļu administrācijas vadītājam šā panta pirmajā daļā minētā sūdzība jāizskata un atbilde iesniedzējam jādod ne vēlāk kā 30 dienu laikā. Finansu ministram ir tiesības atļaut Valsts ieņēmumu dienestam sūdzības izskatīšanu pagarināt par 30 dienām.

37.pants. Nodokļu administrācijas lēmumu pārsūdzēšanas kārtība

Nodokļu maksātājam, kurš nepiekrīt lēmumam, ko šā likuma 36.panta kārtībā ir pieņēmis nodokļu administrācijas vadītājs, ir tiesības 30 dienu laikā pēc nodokļu administrācijas lēmuma saņemšanas pārsūdzēt to tiesā.

38.pants. Pierādījumu nodrošināšana

Ja nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas aprēķinātajam nodokļu maksājumu lielumam, pierādījumus par nodokļu maksājumu lielumu nodrošina nodokļu maksātājs.

39.pants. Lēmumu pārsūdzēšana Darījumu novērtējuma komisijā

(1) Ja nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas lēmumam par tirgus cenas vai tirgus vērtības noteikšanu konkrētam darījumam, viņam ir tiesības 10 dienu laikā pieprasīt Darījumu novērtējuma komisijas atzinumu.

(2) Darījumu novērtējuma komisiju izveido Ministru kabinets no lietpratējiem, un tā darbojas un dod atzinumus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību.

(3) Līdz Darījumu novērtējuma komisijas atzinuma saņemšanai nodokļu administrācijai nav tiesību pielietot soda sankcijas pret nodokļu maksātāju par apstrīdēto darījumu.

(4) Pēc atzinuma saņemšanas gan nodokļu administrācijai, gan nodokļu maksātājam ir tiesības to pārsūdzēt tiesā.

40.pants. Lēmuma izpildes neatkarība no pārsūdzēšanas

Pārsūdzēšana neaptur nodokļu administrācijas ierēdņa (darbinieka) lēmuma izpildi, izņemot šā likuma 39.pantā noteiktajos gadījumos, kā arī šā ierēdņa (darbinieka) pienākumu izpildi, ja augstāka amatpersona vai institūcija nav pieņēmusi citādu lēmumu.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) likums "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991,3./4/, 21./22.nr.; 1992, 2./3., 27./28.nr.; 1993, 7., 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 14.nr.);

2) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1990.gada 28.decembra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3./4.nr.);

3) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 23.decembra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 28.decembra likumā "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 2./3.nr.);

4) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 17.jūnija lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 28.decembra likumā "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā"" spēkā stāšanās kārtību"(Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27./28.nr.);

5) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 9.februāra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 28.decembra likumā "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993,7.nr.);

6) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 1993.gada 9.jūnija lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā" 3.panta otrās daļas piemērošanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993,26.nr.).

2. Līdz īpaša likuma pieņemšanai par nodokļu maksātāju reģistru nodokļu maksātāja reģistrācijas koda vietā tiek lietots:

1) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) — Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra numurs;

2) citām juridiskajām personām — Tieslietu ministrijas reģistrācijas saraksta nosaukums un kārtas numurs;

3) fiziskajām personām — personas kods.

3. Līdz likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" spēkā stāšanās dienai:

1) Latvijā ir piemērojams zemes nodoklis un īpašuma nodoklis, kā arī tiem atbilstošie likumi;

2) pašvaldības saglabā tiesības mainīt zemes nodokļa likmes atbilstoši likumam "Par zemes nodokli".

4. Līdz likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" spēkā stāšanās dienai spēkā ir likums "Par peļņas nodokli".

5. Līdz likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" spēkā stāšanās dienai spēkā ir likums "Par apgrozījuma nodokli".

6. Līdz īpaša likuma pieņemšanai par nodokļu maksātāju reģistru šā likuma 15.panta trešās daļas 3.punktā noteiktā reģistrācija jāveic 30 dienu laikā pēc uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

7. Šā likuma 26.panta trešā daļa stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem Civilprocesa kodeksā un likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu".

8. Ministru kabinetam līdz 1995.gada 1.aprīlim izstrādāt un pieņemt noteikumus par kārtību, kādā pašvaldības var noteikt pašvaldību nodevas.

9. Ministru kabinetam līdz 1995.gada 1.aprīlim pieņemt noteikumus par Darījumu novērtējuma komisijas izveidošanu un darbības kārtību šā likuma 39.panta piemērošanai.

10. Tās šā likuma normas, kuru izpildi reglamentē Ministru kabineta noteikumi, nevar piemērot, iekams nav stājušies spēkā attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.

11. Ministru kabinetam iesniegt Saeimai likumprojektu, kas precizē nodokļu administrācijas ierēdņu (darbinieku) administratīvo atbildību un krimināl– atbildību par šā likuma 22.panta pirmajā daļā minētās informācijas izpaušanu.

12. Metodiku nodokļu aprēķināšanai un ar to saistīto operāciju atspoguļošanai grāmatvedībā Valsts ieņēmumu dienests izstrādā un publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim.

Likums stājas spēkā ar 1995.gada 1.aprīli.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 2.februārī.

Valsts prezidents G. Ulmanis

Rīgā 1995.gada 18. februārī

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!