• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde publicē kultūras pieminekļu izmantošanas un saglabāšanas norādījumus attiecībā uz pieminekļiem, kas iekļauti kultūras pieminekļu sarakstā.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes 2022. gada 15. decembra vispārīgais administratīvais akts Nr. NKMP/2022/14.2-07/ 6122 "Vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 20.12.2022., Nr. 246 https://www.vestnesis.lv/op/2022/246.10

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vispārīgais administratīvais akts Nr. NKMP/2022/14.2-07/ 6150

Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Vēl šajā numurā

20.12.2022., Nr. 246

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde

Veids: vispārīgais administratīvais akts

Numurs: NKMP/2022/14.2-07/ 6122

Pieņemts: 15.12.2022.

OP numurs: 2022/246.10

2022/246.10
RĪKI

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vispārīgie administratīvie akti: Šajā laidienā 9 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. NKMP/2022/14.2-07/ 6122

Kuldīgā 2022. gada 15. decembrī

Vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Norādījumi izdoti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautu Ventspils novada Ugāles pagasta, Zlēku pagasta un Piltenes pilsētas vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļu (turpmāk tekstā – Arheoloģijas piemineklis) izmantošanai un saglabāšanai.

Adresāts: Arheoloģijas pieminekļa teritorijas vai tās daļas īpašnieks (valdītājs).

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi", nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā – Pārvaldes) atļaujas, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, kā arī pamatojoties uz Administratīvās atbildības likumu.

Kultūras pieminekļa statuss: kultūras piemineklis iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis. Informācija pieejama https://mantojums.lv/cultural-objects. Arheoloģijas piemineklim noteikta aizsardzības zona, informācija pieejama https:/mantojums.lv/cultural-objects.

Norādījumi attiecināmi uz vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļiem ar šādiem aizsardzības numuriem un atrašanās vietām:

Valsts aizsardzības Nr.

Nosaukums

Atrašanās vieta

2530

Sudmaļkalns – senkapi (Mēra kapi) Ventspils novads, Piltene

2595

Lamiķu senkapi Ventspils novads, Ugāles pagasts; pie Lamiķiem

2560

Laukgaļu senkapi Ventspils novads, Ugāles pagasts; pie Laukgaļiem

2597

Jāņkalna viduslaiku kapsēta Ventspils novads, Zlēku pagasts; pie Pankšciema Puniem

2590

Ēčkalna senkapi Ventspils novads, Zlēku pagasts; pie Ēčkalniem

2562

Muliku Kapu kalns – viduslaiku kapsēta Ventspils novads, Ugāles pagasts; pie Mulikiem

Arheoloģijas pieminekļa saglabājamās vērtības:

1. Reljefs.

2. Apbedījumu struktūra.

3. Apbedījumu inventārs.

4. Arheoloģiskās senlietas.

Arheoloģijas pieminekļa teritoriju izmanto kultūras, izglītības, zinātnes tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts Arheoloģijas piemineklis, kultūrvēsturiskā vide tā teritorijā un aizsardzības zonā.

Pārvaldes izvirzītās prasības:

1. Arheoloģijas pieminekļa teritorijā:

1.1. Uzturēšanas režīms:

1.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts Arheoloģijas piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esoša Arheoloģijas pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā teritorijas īpašnieks/valdītājs.

1.1.2. Arheoloģijas pieminekļa teritorijas īpašnieka (valdītāja) pienākums ir: ievērot likumu Par kultūras pieminekļu aizsardzību un citus likumus un normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par Arheoloģijas pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi un pašvaldības par kultūras pieminekļu uzraudzību atbildīgo institūciju par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošā Arheoloģijas pieminekļa teritorijā; laikus informēt Pārvaldi par jebkuru ar zemes reljefa izmaiņām saistītu saimniecisko darbību Arheoloģijas pieminekļa teritorijā.

1.1.3. Lai nodrošinātu Arheoloģijas pieminekļa aizsardzību, ir noteikta aizsardzības zona 500 m (pilsētās – 100 m) attālumā ap Arheoloģijas pieminekli. Lai nodrošinātu Arheoloģijas pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri (vismaz reizi gadā) jāveic Arheoloģijas pieminekļa teritorijas apsekošana (vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot reljefa izmaiņām, kas radušās dabas procesu vai nelikumīgas zemes rakšanas rezultātā. Arheoloģijas pieminekļa teritorijā konstatējot cilvēku kaulu fragmentus vai atrodot arheoloģiskās senlietas (piemēram, senas monētas, no dzelzs, bronzas, dzintara vai cita materiāla izgatavotas rotas, darbarīkus, iedzīves priekšmetus vai to fragmentus, keramiku u.c.), par to nekavējoties jāinformē Pārvalde un jānodrošina atklāto liecību saglabāšana.

1.1.4. Lai nodrošinātu Arheoloģijas pieminekļa saglabāšanu, tā īpašniekam (valdītajam) jāveic teritorijas uzturēšana, nepieļaujot aizaugšanu, piegružošanu un izbraukāšanu.

1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

1.2.1. Arheoloģijas pieminekli ir aizliegts iznīcināt, to teritoriju drīkst pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Pārvaldes atļauju. Arheoloģijas pieminekļa teritorijas pārveidošana pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt Arheoloģijas pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās Arheoloģijas pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība.

1.2.2. Lauksaimnieciski neapstrādātas, ilgstoši atmatā atstātas Arheoloģijas pieminekļa teritorijas vai to daļas lauksaimnieciskā apstrāde (uzaršana, diskošana u.c.), apmežošana un apstādīšana ar kokiem nav pieļaujama.

1.2.3. Ja nepieciešama ar reljefa izmainīšanu saistīta Arheoloģijas pieminekļa teritorijas pārveidošana, jāsaņem Pārvaldes atļauja kultūras pieminekļa teritorijas un aizsardzības zonas pārveidošanas darbiem. Darbu laikā Arheoloģijas pieminekļa īpašniekam jānodrošina arheoloģiskā izpēte (uzraudzība un/vai izrakumi atkarībā no plānoto darbu veida un apjoma). Arheoloģiskās izpētes darbiem nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju.

1.2.4. Arheoloģiskās izpētes darbu vadīšanas atļauju Pārvalde izsniedz kvalificētiem speciālistiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību humanitārajās zinātnēs un kuriem ir vismaz divu gadu pieredze arheoloģisko darbu veikšanā.

1.2.5. Pārvalde Arheoloģijas pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamo darbu nepieciešamība, vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma – darbu apraksts, kartogrāfiskais materiāls ar atzīmētām plānoto darbu vietām, vizuālā fiksācija, projekts) izvērtēšanas.

1.2.6. Arheoloģijas pieminekļa teritorijā aizliegts meklēt senlietas, izmantojot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus). Minētās ierīces drīkst izmantot tikai izpētes laikā ar Pārvaldes atļauju.

1.2.7. Arheoloģijas pieminekļa teritorijā zemē vai virs zemes atrastas senlietas pieder valstij. Par senlietu atrašanu jāinformē Pārvalde un tās jānodod glabāšanā publiskā muzejā.

1.2.8. Par Arheoloģijas pieminekļa aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

1.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

1.3.1. Arheoloģijas pieminekļa teritorijas kopšana, uzturēšana un apsaimniekošana, kas tiek veikta, nepārveidojot Arheoloģijas pieminekļa saglabājamās vērtības.

1.3.2. Arheoloģijas pieminekļa teritorijas lauksaimnieciska apstrāde, ja netiek postīta Arheoloģijas struktūra un ja tā jau ilgstoši un pastāvīgi tiek veikta.

2. Arheoloģijas pieminekļa aizsardzības zonā:

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Arheoloģijas pieminekļa pieguļošajā teritorijā – īpašuma aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu Arheoloģijas pieminekļa saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz to, īpašniekam (valdītājam) jāuztur apkārtnei raksturīgā ainava (ko veido tās elementi – meži, lauki, pļavas, raksturīgā veģetācija), kā arī jānodrošina piekļūšanas iespēja Arheoloģijas piemineklim (brīva vai daļēji ierobežota).

2.1.2. Arheoloģijas pieminekļa aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi (piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, mežsaimnieciska darbība, tādu iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība), drīkst veikt tikai ar Pārvaldes atļauju.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Arheoloģijas pieminekļa aizsardzības zonā vēsturiskā zemes reljefa pārveidošana pieļaujama gadījumos, ja pārveidojumu rezultātā netiek apdraudēts Arheoloģijas piemineklis. Arheoloģijas pieminekļa aizsardzības zonā ar zemes reljefa pārveidošanu saistītām darbībām nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju.

2.2.2. Arheoloģijas pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un tāda veida saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi vai kas var ietekmēt Arheoloģijas pieminekļa saglabāšanu un piekļūšanu tam.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

2.3.1. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek pārveidots vēsturiskais zemes reljefs.

2.3.2. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama Arheoloģijas pieminekļa aizsardzības zonā esošu ēku uzturēšanas, pārbūves, fasāžu un iekštelpu remontdarbiem, ceļu un pazemes komunikāciju uzturēšanas un citiem darbiem esošajos apjomos.

3. Citi noteikumi:

3.1. Īpašumā vai zemes vienībā plānotas zemes ierīcības rezultātā nav pieļaujama Arheoloģijas pieminekļa teritorijas vai tā daļas sadalīšana atsevišķās zemes vienībās, ja tādējādi tiek apdraudēta Arheoloģijas pieminekļa saglabāšana.

3.2. Arheoloģijas pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei un nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izdoto vispārējo normatīvo aktu vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

3.3. Arheoloģijas pieminekļa īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu.

3.4. Atsavinot Arheoloģijas pieminekli, īpašnieka pienākums ir nekavējoties ziņot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (http://zinojumi.kd.gov.lv) un Pārvaldei par katru neparastu vai aizdomīgu darījumu. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.

4. Apstrīdēšanas kārtība:

4.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu Administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam.

4.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv.

Kurzemes reģionālās nodaļas vadītāja,
galvenā valsts inspektore E. Orna

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!