• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ceļš uz Lielo estrādi - Lielajā aulā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.02.1995., Nr. 16 https://www.vestnesis.lv/ta/id/33794

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Gars nepakļaujas materiālas dabas likumiem

Vēl šajā numurā

01.02.1995., Nr. 16

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ceļš uz Lielo estrādi – Lielajā aulā

Kopš janvāra pēdējās nedēļas nogales esam varējuši kļūt par lieciniekiem būtiskam pavērsienam Latvijas skolu jaunatnes VII Dziesmu un deju svētku sagatavošanā. Kā jau vairākkārt rakstīts arī "LV" slejās, jūnija beigās un jūlija sākumā Rīga ar Izglītības un zinātnes ministrijas gādību uzņems aptuveni 25 tūkstošus skolu audzēkņu no dažādiem novadiem, kuri ne tikai čakli mācījušies, bet arī labprāt piedalījušies koros, deju kolektīvos un pūtēju orķestros. Svētku vietas, kā jau ierasts, būs tradicionālās: Mežaparka Lielā estrāde un "Daugavas" stadions, tāpat kā allaž paredzēts arī dalībnieku svinīgais gājiens pa Rīgas centra ielām no Daugavmalas līdz Brīvības piemineklim. Netrūks ciemiņu no kaimiņvalstīm, svētku programmas izveidē tiks meklēti jauni, līdz šim nebijuši akcenti.

Tāpat kā tas kļuva redzams XXI vispārējo lielo Dziesmu svētku norisē pirms pāris gadiem, dominēs latviešu autoru mūzika un horeogrāfijas svētku izkārtojums un veiksmīga norise kā allaž būs virsdiriģentu un virsvadītāju ziņā. Svētku rīcības komiteja un mākslinieciskā padome prāvu daļu savu uzdevumu jau paveikusi, slīpējuma daļa paliek rajonu un reģionālo kopmēģinājumu ziņā. Jā, tāpat kā allaž būs arī pretendentu skates, noklausīšanās un noskatīšanās, neiztiksim bez pusfināliem un fināla svēku nedēļā Rīgā.

Svētku veidotāju tradicionālā pirmssvētku tikšanās Latvijas Universitātes Lielajā aulā sestdien sākās ar skumju noti: tieši šīs zīmīgās tikšanās sākumbrīdis sakrita ar atvadām Meža kapos no daudzu līdzšinējo svētku rosinātājas Rīgas pilsētas mūzikas skolotāju un metodiskās apvienības ilggadējās vadītājas, Rīgas 6. vidusskolas koru diriģentes Alvīnes Gruntmanes. Šoreiz svētku noslēguma modelēšanas koncerta satura smaguma lielāko daļu iznesa Rīgas Mūzikas internātskolas pedagogi un audzēkņi – jauktais koris "Vaidelote", vidējo klašu skolēnu koris un zēnu koris, tāpat Rīgas 6.vidusskolas pūtēju orķestris "Auseklītis", bērnu tautas deju ansamblis "Zelta sietiņš", bija aicināts arī Mūzikas akadēmijas Dziedāšanas skolotāju sagatavošanas nodaļas mācību koris.

Tālāko paveica virsdiriģenti Terēze Broka, Jānis Brants, Jānis Dūmiņš, Jānis Ērenštreits, Arvīds Platpers, Sigvards Kļava, Jānis Sprancmanis, Romāns Vanags. Latviešu mūzikas pārstāvniecība dominē visās koru grupās: daudzveidīgs tautasdziesmu klāsts, Rūjienas skolotāja Ēvalda Siliņa veidoto svītu "Ganu dziesmas" ieskaitot; komponistu saraksts var šķist pat pārāk pieticīgs, kaut arī nojaušam, ka noslēguma koncerts nevar būt bezgalīgs. Likumsakarīgs solis ir klaida latviešu skaņdarbu atkalatgriešanās Dziesmu svētku apritē. Universitātes Lielās aulas akustiskās iespējas šoreiz, rādās, bija izmantotas pilnībā. Vai tās saskanēs ar Lielās estrādes apsolījumu, dzirdēsim vasarā.

Mūzikas skolotāji, kordiriģenti un orķestru vadītāji no daudziem Latvijas novadiem, kā varēju secināt, atzinīgi novērtēja skaņdarbu paraugdemonstrējumu.

Mintauts Ģeibaks,

"LV" korespondents

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!