Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas autoceļu un autotransporta programmu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.01.1995., Nr. 4 https://www.vestnesis.lv/ta/id/33595

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Šie svētie brīži Ložmetējkalnā

Vēl šajā numurā

10.01.1995., Nr. 4

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latvijas autoceļu un autotransporta programmu

Satiksmes ministrijas Nacionālās transporta attīstības padomes sēdē pamatvirzienos apstiprināta Latvijas autoceļu tīkla, autotransporta attīstības un ceļu satiksmes drošības valsts programma. Lūk, tā — izklāstā.

 

I. Autoceļu tīkla attīstība

Autoceļu tīkls ir kopējās ražošanas sistēmas neatņemama sastāvdaļa un atspoguļo visas saimnieciskās norises valstī.

Taču pārejas posma vispārējā krīze tautsaimniecībā negatīvi ietekmējusi arī autoceļu un citu ar autoceļiem saistītu objektu attīstību. Nepietiekams nozares finansējums, materiālu cenu pieaugums krasi ierobežojis ceļu remonta darbus. Strauji krītas nozares pamatfondu vērtība, palielinās laika zudumi pārvadājumos ar autotransportu, paaugstinās transporta ekspluatācijas izdevumi. Tas savukārt izraisa zaudējumus tautsaimniecībā kopumā, rada arī sociālas problēmas.

Par ceļu izmantošanu jāmaksā tā lietotājam

Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem nozares darbības normalizēšanā ir stabili funkcionējošas finansēšanas sistēmas izveide un nostiprināšana. Līdztekus esošajam ceļu nozares finansējumam no valsts budžeta (1994.gadā — 5,55 milj.latu, bet 2001.gadā pēc Finansu ministrijas prognozēm par kopbudžeta ikgadējo lielumu — 17,06 milj.latu) autoceļu tīkla attīstības valsts programmā paredzēts tālāk attīstīt Ceļu fondu un pilnveidot ceļu nodevas. Tiek izstrādāts projekts likumam "Par ceļu nodokli", paredzot maksājumus Ceļu fondā no pārdotās degvielas. Tādējādi tieši ceļa lietotājs maksātu par ceļa izmantošanu, bet ceļa apsaimniekotājs iegūtu līdzekļus uzturēšanas remonta darbu veikšanai. Nodokļa kopapjoms pirmajā ieviešanas gadā (1996.gads) prognozēts 5 milj.latu. Paredzēts ieviest autoceļu nodokli citu valstu transportlīdzekļiem, kas veic kravas un pasažieru pārvadājumus Latvijas teritorijā.

Ceļu būvei nepieciešams stabils pasūtījumu tīkls

Faktiski ir beigusies ceļu būves organizāciju privatizācija. Problēmām, kas saistītas ar jaunās saimniekošanas formas apgūšanu sakarā ar ceļu nozarē veicamo būvdarbu apjomu strauju samazināšanos, būvuzņēmējiem darbojoties konkurences apstākļos, pievienojies pasūtījumu trūkums. Tādēļ nepieciešams izveidot iespējami stabilu un skaidru pasūtījumu tirgu, šajā nolūkā organizējot ceļu nozares pasūtījumu izsoles.

Pašvaldībām jāuzņemas lielāka atbildība par ceļu uzturēšanu

Aktuāla ir valsts vienota autoceļu tīkla pārvaldīšanas sistēmas pārstrukturēšanas nepieciešamība. Iecerēts, ka valsts pārziņā atradīsies valsts autoceļi, svarīgākie maršruti ar lielu satiksmes intensitāti, ceļi, pa kuriem tiek veikti starpvalstu kravas un pasažieru pārvadājumi, tranzītmaršruti. Daļa 1.kategorijas autoceļu ar mazu kustības intensitāti un 2.kategorijas autoceļi pārietu pašvaldību pārvaldījumā. Šāda pārveide ļautu precizēt atbildību par konkrēta ceļa posma uzturēšanu, kā arī detalizētāk izstrādāt finansiālo nodrošinājumu.

Pašreiz izveidojusies transporta caurlaides spējas nesabalansētība pie Rīgas pilsētas robežas, kur valsts autoceļi pieslēdzas ielu tīklam. Rīgas attīstības plāns paredz ielu tīkla pētījumus, īslaicīgas tranzītsatiksmes ielu pagaidsistēmas izveidošanu, bet turpmāk arī izstrādāt maģistrālo ielu izvietojuma plānu.

Valsts galveno autoceļu attīstība — ceļš uz Eiropu

Vistuvākajā nākotnē Latvijas tautsaimniecības attīstībā lielu nozīmi iegūs transporta koridori. Ziemeļu–dienvidu koridoru galvenais uzdevums ir savienot Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ceļu tīklu ar Rietumeiropas un Viduseiropas ceļu tīklu. Maršruta "VIA BALTICA" attīstība Latvijas un Igaunijas teritorijā ir nozīmīgs pasākums Baltijas transporta infrastruktūras izveidē. Austrumu tirgus nozīme Latvijas tautsaimniecībā, Ventspils ostas pakalpojumi, Liepājas ostas attīstība noteic rietumu–austrumu koridoru izveidošanas aktualitāti.

Piedāvātie transporta koridori faktiski ir valsts galvenie autoceļi, kas, savstarpēji saistīti, veido konkrētus maršrutus. Šie ir visintensīvāk noslogotie autoceļi un to attīstība, paaugstinot ērtību līmeni, kvalitāti, aprīkojuma un uzturēšanas līmeni, ir svarīgs Latvijas ceļu tīklā realizējams pasākums. Tas tieši ietekmētu vietējos iedzīvotājus. Prognozēts arī, ka izveidotajos maršrutos dominējošais būs Latvijas autotransports. Transporta koridoru veidošana iespējama tikai sadarbībā ar kaimiņvalstīm, tādēļ svarīgi sakārtot muitas kontroles procedūru, samazināt laika zaudējumus robežas šķērsošanas punktos.

Situācijas attīstība uz ceļiem jāprognozē

Pašreizējās situācijas pilnīgai apzināšanai, racionālai līdzekļu izlietojuma plānošanai, perspektīvo ceļu nozarē veicamo pasākumu kompleksu plānošanai, statistikas datu iegūšanai par ceļu tīkla darbību nepieciešams izveidoto ceļu datu banku. Tā savukārt cieši saistīta ar segu vadības, tiltu vadības un ceļu uzturēšanas vadības sistēmu izveidi.

 

II. Autotransporta attīstība

Valsts ekonomiskā augšupeja, iedzīvotāju labklājība neapšaubāmi atkarīga arī no labi organizētas transporta sistēmas. Latvijas tautsaimniecības atdzimšanā būtiska nozīme ir visu transporta veidu attīstības pakāpei. No tās atkarīga arī valsts spēja integrēties Eiropas transporta sistēmā. Mainoties politiskajai un ekonomiskajai situācijai Latvijā, mainījušās arī sociālistiskajai sistēmai raksturīgās nostādnes. Zudis valsts monopolstāvoklis pārvadājumos ar autotransportu. Tajos iesaistās arvien lielāks skaits privātuzņēmēju, citāda kļūst pārvadājumu struktūra, daudzi valsts uzņēmumi pārgājuši pašvaldību īpašumā vai privatizējušies, veidojot akciju sabiedrības. Šajā laikā saasinājušās sabiedriskā transporta problēmas, ekoloģijas, satiksmes drošības jautājumi.

Automašīnu skaits palielinās un arī fiziski un morāli noveco

Statistikas dati liecina, ka automobiļu skaits Latvijā joprojām strauji palielinās (1990.g. — 386 tūkstoši, 1993.g. vairāk nekā 500 tūkstoši automobiļu). Automašīnu skaita palielināšanās notiek, galvenokārt pieaugot vieglo automobiļu parkam. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka Latvijas pasažieru un kravas automobiļu parks ir gan fiziski, gan morāli novecojis, nenotiek ritošā sastāva, it īpaši sabiedriskā transporta, autobusu, atjaunošana. Skaidrs, ka Latvija nākotnē nespēs orientēties uz jaunu automašīnu piegādi vai savas autorūpniecības izveidi. Tālab svarīgi ar likumu, noteikumu, muitas nodokļu u.c.reglamentējošo dokumentu palīdzību valstiski regulēt ar automatizāciju saistītos procesus, ievirzot tos sabiedrības interesēs.

Pārvadātāju ceļš uz starptautisko apriti

Laikā, kad valstī samazinās iekšējo pārvadājumu apjoms, vērojama tendence uz starptautisko pārvadājumu apjomu palielināšanos. Tādēļ nepieciešams nostiprināt un attīstīt svarīgākos transporta koridorus, piešķirt vislielākās labvēlības režīmu tranzīta pārvadājumiem. Svarīgs nosacījums ir nodrošināt Latvijas pārvadātāju sekmīgu integrāciju starptautiskajā apritē, noslēdzot nepieciešamos starpvalstu līgumus un pievienojoties starptautiskajām konvencijām pārvadājumos ar autotransportu. Jāpabeidz arī izstrādāt vienotu transporta politiku Baltijas reģionā, izveidojot Baltijas autotransporta padomi.

Transporta bāzes nostiprināšana

Autotransporta attīstības valsts programma paredz sakārtot autotransporta uzņēmumu ražošana bāzes, privātuzņēmēju autotransprta saimniecību atbilstību pašreizējiem noteikumiem un prasībām. Jāpaaugstina inženiertehniskā personāla kvalifikācija un remontu kvalitāte, nepieciešams izstrādāt automobiļu reglamentējamo tehnisko apkopju normas, kā arī licencēšanu automobiļu tehnisko apkopju, remontdarbu uzņēmējdarbībai un servisa punktu sertificēšanu. Latvijā nepieciešams saglabāt vismaz vienu specializētu autoremonta rūpnīcu. Būtiski jāreorganizē valsts autoostas un autostacijas. To statuss vairs neatbilst jaunajai ekonomiskajai situācijai. Plānots izveidot arī vienotu biļešu pārdošanas tīklu Latvijā.

Latvijā — savas transporta ražotnes

Latvijas intelektuālais darbaspēks, rūpnieciskais potenciāls, kā arī pieredze ir pietiekami, lai atsāktu ražot tramvajus gan iekšējam, gan ārējam tirgum. Autobusu ražošanā izmantojamas rūpnīcas RAF iespējas pārvadājumos, kas veicami ar mazas ietilpības autobusiem. Savukārt visu tipu modeļu lielas ietilpības autobusu komplektēšana iespējama, īstenojot starp Rēzeknes autobusu parku un Vācijas autobusu būves firmu "Neoplan" noslēgto līgumu. Tas paredz gadā komplektēt valstī 250 augstas klases autobusus, kas arī būtu lētāki nekā līdzīgi ārzemēs ražotie. Šādus autobusus varētu izgatavot iekšējam un ārējam tirgum ar potenciālām iespējām kāpināt ražošanu divkārtīgi vai pat četrkārtīgi. Apgūstot autobusu virsbūvju un tramvaju ražošanu, Latvijā būtu iespējams atrisināt arī trolejbusu komplektēšanu, izmantojot autobusu virsbūves elektropiedziņu.

Privatizācija un sabiedriskais transports

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas koncepciju notiek arī pasažieru pārvadājumu valsts autotransporta uzņēmumu privatizācija. Paredzams, ka šajā sfērā privatizācijas procesi noritēs grūtāk, jo pasažieru pārvadājumi ir nerentabli. Sociālais pieprasījums, iedzīvotāju ienākumi neļauj paaugstināt braukšanas maksu tādā līmenī, lai nodrošinātu rentablu darbu. Nav pieļaujams arī šo uzņēmumu bankrots, jo sabiedriskais transports ne tikai jāsaglabā, bet arī jāattīsta, piešķirot tam prioritāru nozīmi. Latvijas iedzīvotāju vidū ir liels pensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvars (660 tūkst.), invalīdu (91 tūkst.), skolēnu (vairāk nekā 300 tūkst.), maznodrošināto ģimeņu, kuru vienīgā pārvietošanās iespēja ir sabiedriskais transports.

Attīstot sabiedriskā pasažieru transporta attīstības prioritāti, nepieciešams tam piešķirt valsts pasūtījuma statusu ar attiecīgām garantijām, kas nodrošinātu tā pievilcību iedzīvotāju vidū pretstatā vieglajam automobilim. Šajā nolūkā jāizstrādā valsts pasūtījuma pieteikšanas kritēriji un nodrošinājums, pēc kuriem katra pilsēta vai rajons noteiktu nepieciešamo pārvadājumu apjomus un organizētu to īstenošanu.

Garantēta valsts pasūtījuma ieviešana pasažieru pārvadājumos darītu to rentablu un radītu konkurenci pārvadātāju tirgū, veicinātu privatizāciju, ļautu atrisināt jauna ritošā sastāva iegādi un izvairīties no lieliem kapitālieguldījumiem ceļu, ielu un stāvvietu tīkla attīstībai.

 

III. Ceļu satiksmes drošība

Pārdomāta drošības sistēma ļauj samazināt negadījumus uz ceļiem

Pieaugot autotransporta kravu un pasažieru pārvadājumu apjomam, aktuāla kļūst satiksmes drošības garantēšana Eiropas līmenī uz Latvijas ceļiem. Satiksmes drošības paaugstināšanas problēmas nozīmīgums izvirza objektīvas prasības pēc politiska un ekonomiska atbalsta starptautiskā, nacionālā un reģionālā līmenī. Ceļu satiksmes negadījumu statistikas dati liecina par zemo ceļu satiksmes drošības līmeni uz Latvijas autoceļiem. Valstī ir kritiski augsts bojā gājušo skaits ceļu satiksmes negadījumos. Tas uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir vislielākais starp apsekotajām 15 Eiropas valstīm un aptuveni četras reizes lielāks nekā Zviedrijā, Norvēģijā un Lielbritānijā. Tikai pēc stingru un efektīvu pasākumu īstenošanas sākas negadījumu skaita samazināšanās.

Pašreizējā stāvokļa vērtējums dod pamatu atzinumam, ka nepieciešama ceļu satiksmes drošības programma, kurā iekļaujama nacionālās satiksmes drošības sistēmas tiesiskā un normatīvā pamata izveidošana, sistēmas uzbūves un darbības vispārējo principu noteikšana, konkrētu mērķprogrammu izstrāde, programmas finansiālās bāzes radīšana un mērķprogrammu īstenošana. Ceļu satiksmes drošības valsts programmā paredzēts līdz 1997.gadam apturēt ceļu satiksmes negadījumu skaita un smaguma pakāpes pieaugumu, bet pēc 1997.gada samazināt negadījumus, bojā gājušo un ievainoto skaitu katru gadu par 5–7 procentiem.

Būs ceļu satiksmes informatīvā sistēma

Par vienu no priekšnoteikumiem drošai ceļu satiksmei uzskatāma vienota visas Latvijas transporta līdzekļu vadītāju (arī traktoristu un velosipēdistu) apliecību izsniegšana un uzskaite. Tai jābūt automatizētai un saslēgtai vienotā datoru tīklā, lai to varētu izmantot arī soda punktu metodes izmantošanai. Jāpilnveido ceļu satiksmes dalībnieku izglītošanas un apmācības pasākumu komplekss, jāpaaugstina drošas ceļu satiksmes propagandas un aģitācijas iedarbīgums, jāpalielina bīstamu kravu pārvadājumu drošības līmenis. Nepieciešams izstrādāt autoceļu bīstamo posmu noteikšanas, tai skaitā ceļu defektu, kustības intensitātes noteikšanas metodiku, lai varētu garantēt drošus ceļa apstākļus. Kopumā to varētu dēvēt par ceļu satiksmes informatīvo sistēmu. Tālākais būtu pašu autovadītāju un gājēju ziņā.

Kontrole un sankcijas

Ceļu satiksmes dalībnieku un pieņemto likumu un noteikumu kontrole būtu vērsta uz ceļu satiksmes drošības mērķu sasniegšanu, nevis uz soda naudas iekasēšanu, kaut gan nenoliedzami arī tā ir būtisks ietekmējošs faktors.

Atsevišķa sadaļa programmā atvēlēta iespējamiem zinātniski pamatotiem ātruma ierobežojumiem apdzīvotās vietās un uz autoceļiem. Tiek prognozēts, ka būtu lietderīgi samazināt braukšanas ātrumu apdzīvotās vietās līdz 50 km stundā, ar tālāku samazināšanu bīstamās vietās, bet palielinājumu mazāk bīstamos ceļa posmos.

Īstenojot iecerētos pasākumus, var prognozēt ceļu satiksmes negadījumu samazinājumu 1,17–1,23 reizes (no 4600 1996.gadā līdz 3720–3930 2000.gadā). Par vairāk nekā 20 miljoniem latu samazināsies valstij radītie zaudējumi.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!