Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ar sakņu balss aicinājuma spēku. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.08.2001., Nr. 117 https://www.vestnesis.lv/ta/id/33467

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar savu skatupunktu no tūkstošgadu sliekšņa

Vēl šajā numurā

10.08.2001., Nr. 117

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ar sakņu balss aicinājuma spēku

Šodien, 10.augustā, sākas Pasaules latviešu biedrību trešā konference "Mēs — latvieši savā zemē un pasaulē"

Droši vien sakņu balss viņos runā ik dienas, bet laiku pa laikam tās aicinājums kļūst tik nepiekāpīgs, ka ir jāceļas, lai dotos ceļā. Uz sakņu zemi, uz Latviju. Par mājām liktenis šo zemi nav atvēlējis saukt tūkstošiem latviešu, kurus pusgadsimtu tālīnie notikumi, apstākļu sakritība vai nolemtība aizveda pāri jūrām un okeāniem un ierādīja mājas vietu citur pasaulē. Arī vēlākajos gados vienu otru latvieti straujš dzīves pagrieziens aizvedis prom no Latvijas. Tomēr viņi neizsējās pasaules vējos uz pazušanu. Iespējams, tā pati sakņu balss sauca latviešus vienkopus ASV, Austrālijā, Kanādā, Vācijā, Zviedrijā un citās zemēs, lai ietītu tos kopības kamolos – latviešu biedrībās.

Atgriežoties uz dzīvi Latvijā no ASV, Ojāru Celli, tagad - Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāja vietnieku sadarbībā ar partneriem ārzemēs, urdīja doma: lai gan katrs šāds biedrības kamols savā nokrāsā un savdabībā ir skaists, dzīparus kopā aužot, no tiem izveidotos krāšņs un spēcīgs latvietības gobelēns. Ideju par latviešu biedrību sanākšanu Latvijā izdevās īstenot pirms pieciem gadiem. Rīgas Latviešu biedrības rīkotajā 1. Pasaules latviešu biedrību konferencē 1996. gadā piedalījās 127 delegāti no četrdesmit vienas biedrības.

Kā trešdien, 8. augustā, preses konferencē pastāstīja Pasaules latviešu biedrību 3. konferences projekta koordinatore Stella Līpīte, otrajā konferencē, kas notika 1998. gadā, piedalījās 201 delegāts no trīspadsmit valstu piecdesmit latviešu biedrībām.

Šajā konferencē tika nodibināta Pasaules latviešu biedrību sadarbības komisija, kuras vadītājs Mārtiņš Štauvers, Monreālas Latviešu biedrības priekšsēdētājs, ir trešās konferences tēmas autors.

Šodien, 10. augustā, sākas Pasaules latviešu biedrību trešā konference "Mēs — latvieši savā zemē un pasaulē". Tās rīkotāji — Rīgas Latviešu biedrība un Pasaules latviešu biedrību sadarbības komisija — Rīgā gaida divsimt piecdesmit līdz trīssimt latviešu no četrdesmit piecām organizācijām, kas darbojas trīspadsmit valstīs: Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Gruzijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Vācijā, Lielbritānijā, ASV, Kanādā, Austrālijā un Argentīnā.

S. Līpīte uzskata: konferences dalībnieku skaita pieaugums liecina, ka latvieši visā pasaulē aizvien vairāk uzticas konferences projektam. Tie, kas reiz piedalījušies tajā, ir bijuši gandarīti un vēlas tikties ar tautiešiem atkal. Tā kā ir uzsākti vairāki sadarbības projekti, interese par konferenci pieaug. Piemēram, uz pirmo konferenci no Krievijas ieradās tikai divi delegāti. Tolaik Krievijas Latviešu kongress iestājās kā biedrs Pasaules brīvo latviešu apvienībā. Līdz ar to mezgls tika sasiets. Iepriekš Rietumu un Krievijas latvieši darbojās savrup. Tagad Krievijas Latviešu kongress un tā priekšsēde Lauma Vlasova ļoti aktīvi iesaistās visas pasaules latviešu sabiedriskajā dzīvē. Otrajā konferencē piedalījās astoņi latvieši no Krievijas, bet šogad tiek gaidīti daudz vairāk, jo Krievijas Latviešu kongresa delegācijā iekļauti ne vien Maskavas, bet arī Magadanas, Komi, Intas latviešu biedrību pārstāvji. Kupla delegācija solījusies atbraukt no Sanktpēterburgas Latviešu biedrības.

Pasaules Latviešu biedrību konferences kļuvušas par šo biedrību un tām radniecīgu organizāciju pārstāvju tikšanās un domu apmaiņas vietu. Tās dod dalībniekiem enerģiju, jaunas idejas un sniedz plašas sadarbības iespējas.

Pārsvarā konferencēs piedalās vecākā paaudze, tomēr ir biedrības, kurās dominē četrdesmitgadnieki un jaunāki, piemēram, Otavas Latviešu biedrība, kuras darbs, pirms gadiem izsīcis, tagad ir atjaunojies tieši ar vidējās paaudzes spēku. Kaimiņvalstu — Igaunijas, Lietuvas un Krievijas — latviešu biedrībās darbojas vairāk jaunākās paaudzes pārstāvju. Lietuvā vai katrā lielākajā pilsētā darbojas latviešu biedrības, konferencē ierasties plānojusi to apvienotā delegācija. Par to, ka latvietības gars pasaulē neizsīkst, liecina arī tas, ka sestdienas skolās, kas darbojas gandrīz pie visām latviešu biedrībām, katru gadu ir izlaidums, sacīja S.Līpīte.

Konferences pirmajai dienai dota devīze "Mēs – latvieši". Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA), kuras mērķis bija apvienot latviešus visās zemēs, 45 gadu darbības atceres izstādes atklāšana būs kā konferences uvertīra. (Par izstādi vairāk — "Latvijas Vēstneša" 8. augusta numurā.) Konferences atklāšanas ceremoniju ievadīs Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga.

Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāja vietnieks Edgars Mucenieks informēja, ka konferences plenārsēdes daļā būs iespējams noklausīties piecus referentus: Latvijas Universitātes profesors akadēmiķis Pēteris Zvidriņš sniegs latviešu demogrāfisko vērtējumu, vadoties pēc 2000. gada tautskaites datiem, Dr. Rita Grāvere un Ilva Duļevska analizēs latviešu genotipa izmaiņas 20. gadsimtā, Māra Zirnīte iepazīstinās ar projekta "Dzīvesstāsts Latvijā un ārzemēs" īstenošanas gaitu, bet Dr. Dace Bula vērtēs latviešu folkloru globalizācijas kontekstā.

Paneļdiskusijā par latviešu biedrību sadarbību, sakaru modernizēšanu, Latvijas tēla veidošanu un identitātes jautājumiem piedalīsies PBLA priekšsēdis Andrejs Ozoliņš, datorzinātnieks Imants Freibergs, Krievijas Latviešu kongresa priekšsēde Lauma Vlasova un citi.

Konferences pirmo dienu noslēgs Kalamazū Latviešu teātra izrāde — Agates Nesaules romāna "Sieviete dzintarā" dramatizējums, ko uz Latviju atvedusi režisore Sniedze Ruņģe. Pirmo reizi izrāde iestudēta Kalamazū 1999. gadā angļu valodā. Šovakar to būs iespējams noskatīties latviski. Izrādē bēgļu gaitās devušos sieviešu likteņus, kuras sevi veltīja tam, lai nosargātu Bērnu, likteņus vēlreiz izdzīvos gan Kalamazū, gan Latvijas latvietes.

Konferences otrā diena, kas noritēs ar devīzi "Mēs — pasaulē", piedāvās konferences dalībniekiem tikšanos neformālā gaisotnē. Konferences rīkotāji novērojuši, ka tieši brīvās sarunās rodas auglīgākās idejas par sadarbības projektiem. Rīgas Latviešu biedrības namā būs iespējams noskatīties videofilmas un iepazīties ar citiem materiāliem par latviešu biedrību darbu pasaulē. Bet pievakarē konferences delegāti dosies uz Kārļa Ulmaņa piemiņas muzeju "Pikšas".

Trešo dienu, kuras devīze "Mēs – Rīgā", ievadīs ekumenisks dievkalpojums Doma baznīcā. Pēc tam — tikšanās Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā un ekskursija pa Vecrīgu. Svētdienas vakarā notiks konferences noslēguma ceremonija, kurā tiks pieņemti gala dokumenti. Vakars vainagosies ar koncertu, kurā dziesmu varu ļaus izbaudīt "Daugavas Vanagu" vīru koris no Kanādas, bet raitam dejas solim sekot varēs Lielvārdes jauniešu deju kolektīva "Pūpolītis" sniegumā.

Jau vairākkārt paldies ir teikts, bet vēl daudzkārtējs paldies izskanēs konferences projekta lielākajiem atbalstītājiem: Rīgas Latviešu biedrības atbalsta fondam, Pasaules brīvo latviešu apvienībai un Lietišķās informācijas dienestam.

Jānis Streičs, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs, konferenci sagaidīja ar vēlējumu: gribētos, lai sabiedrība sāktu apzināties latviešu biedrību lielo vēsturisko nozīmi mūsu valsts neatkarības atgūšanā. Biedrības, kuru veidošanā vienojošais bija kultūra, jau sen nesušas Latvijas tēlu pasaulē. Šobrīd vairs nevajadzētu runāt par latviešiem te un tur — svešumā. Latvieši ir vienoti pasaulē.

Latviešu biedrību konferences Latvijā ir viens no veidiem, kā stiprināt vienotību. Kā krāsainos kopības kamolus ieaust skaistā un stiprā latvietības gobelēnā.

Marika Līdaka, "LV" nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!