Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ai, māte Latgale, no tavas puses diena aust un sākas valsts - atklājot Aizgāršas robežpārejas kompleksu - apmeklējot Latvijas un Krievijas robežu - tiekoties ar integrācijas nometnes bērniem - tiekoties ar Ludzas rajona amatpersonām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.08.2001., Nr. 117 https://www.vestnesis.lv/ta/id/33462

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

10.08.2001., Nr. 117

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ai, māte Latgale, no tavas puses diena aust

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Ludzas rajona apmeklējumā 7. un 8.augustā Jāņa Eiduka fotoskatījumā speciāli "Latvijas Vēstnesim"
01R.JPG (38570 BYTES)
04R.JPG (47405 BYTES)

Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un iekšlietu ministrs Mareks Segliņš 8.augustā, atklājot Aizgāršas robežpārejas kompleksu uz mūsu Austrumu robežas (augšējā attēlā).

Iekšlietu ministrs un Valsts robežsardzes priekšnieks, izrādot robežu tās tiešajā robežas vietā Valsts prezidentei

Valsts prezidente:

— atklājot Aizgāršas robežpārejas kompleksu

Šodien mēs iezīmējam atkal jaunu, svarīgu ceļa posmu Latvijas robežā. Tikai pirms desmit gadiem atguvām savu brīvību, suverenitāti un savas robežas, kuras mums kā suverēnai valstij ir nepieciešams gan iezīmēt, gan nosargāt. Īsā laikā esam ļoti tālu progresējuši, tālu tikuši, un vēl īsākā laikā mums ir visas izredzes kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Mūsu austrumu robeža tajā brīdī kļūs par ES austrumu robežu, un mūsu valstij sakārtotības līmenis, mūsu labklājības līmenis arvien vairāk pietuvināsies tam, ko ir izdevies sasniegt Rietumu un Ziemeļeiropas valstīs pēdējā pusgadsimta laikā. Mēs esam uz ātrā attīstības ceļa, savās sarunās ar ES esam panākuši tās kandidātvalstis, kas iestāšanās sarunas iesāka jau pāris gadu pirms mums, mēs paredzam būt pirmajā paplašināšanās vilnī. Mūsu robeža būs arī ES robeža, un šī robeža tad kalpos tam, kā modernās pasaules izpratnē robeža ir dalībšķirtne starp divām suverēnām valstīm, un ir svarīgi, lai mēs spētu demarķēt tieši dabā fiziski robežlīniju, kur sākas viena valsts, kur sākas nākamā.

Mēs vēlamies arī, lai tiktu noslēgts mūsu robežlīgums ar Krieviju, lai mūsu starpvaldību komisijai šajā sadaļā darbs ritētu uz priekšu un mēs varētu likumīgi un juridiskā plāksnē pienācīgi sakārtot savas attiecības ar lielo kaimiņvalsti. Robeža modernā izpratnē ir tāda vieta, kurā pēc iespējas brīvi un netraucēti vajadzētu plūst godīgiem, strādīgiem ļaudīm, kas veic abpusēji izdevīgus darījumus, kas dodas apciemot savus radus vai savu radu kapavietas, kas dodas ciemos — kāzās, bērēs, kristībās; robeža ir atšķirība starp divām valstīm, kas nedrīkstētu būt kā šķērslis un barjera starp to godīgiem iedzīvotājiem, tieši otrādi — robežpārejas funkcija ir padarīt iespējamu civilizētā veidā, pēc visā pasaulē pieņemtiem standartiem, kontrolēt gan ļaužu, gan preču plūsmu tā, kā tas ir pēc katras valsts un starptautiskiem standartiem.

Es šodien priecājos būt klāt šī jaunā robežpunkta atklāšanā, tā ir ceļazīme mūsu attīstībā, kas parāda, ka ieguldījums, ko mēs liekam savas valsts perimetra atzīmēšanā, ir ieguldījums mūsu nākotnes attīstībā. Jā, šīs ēkas ir dārgi maksājušas, bet būs jāturpina ieguldīt ievērojamus līdzekļus, lai turpinātu attīstīt mūsu austrumu robežu, pilnīgi to nostiprināt pēc ES standartiem. Taču šis ieguldījums ir ieguldījums nākotnē, tas nākotnē nesīs mums augļus, jo mēs ļoti ceram, ka tieši tad, kad Latvija būs kļuvusi par ES dalībvalsti, lēnām uzlabosies mūsu komerciālās un politiskās attiecības ar Krieviju, ar šo nozīmīgo kaimiņvalsti, kas ar savu jauno Eiropas orientāciju spēs ar mums sadarboties dažādos attīstības projektos, no kuriem daži jau sākuši darboties — reģionālās sadarbības projekti "Saule", "Baltika". Mums vēl ir daudz perspektīvu, ko var īstenot šajā pierobežas rajonā ar ieguldījumiem no Krievijas puses, mēs varētu palīdzēt šejienes saimnieciskajai attīstībai, radīt jaunas darba vietas, šeit ir iespējas abpusējai sadarbībai starp abām pusēm, kas nāktu par labu iedzīvotājiem gan šajā, gan otrā robežas pusē.

Protams, robeža ir vajadzīga drošības dēļ, lai nostiprinātu valsts drošību. Robeža ir svarīgs drošības kontroles punkts tajā ziņā, ka tur ir jākontrolē nelegālā gan cilvēku, gan preču kustība. It sevišķi robeža ir nozīmīga starptautiskās noziedzības apkarošanā. Tas ir viens veids un viena vieta, kur ar to cīnīties, un svarīgi ir robežpārejas punkti, lai cīnītos ar kontrabandu. Kontrabanda ir tāds pasākums, kas atsevišķam cilvēkam var būt ienesīgs savām personiskām vajadzībām, un šķiet tikai tāds sīkums, ko viņš vienkārši izmanto. Piemēram, kaimiņzemē produkti ir lētāki nekā viņa paša zemē, un tas liekas tik vienkārši un triviāli, un nevar viņam to pārmest, bet, lūk, ja kontrabanda pārvēršas par plaša apmēra uzņēmējdarbību, tad nodarītais kaitējums ir lielāks. Akcīzes nodokļa neiekasēšana rada būtiskus caurumus valsts kasē, un šāda preču vešana pāri robežai rada negodīgu konkurenci tādai uzņēmējdarbībai Latvijā, kādai citādi vajadzētu attīstīties. Jebkura līdzdalība kontrabandas preču izplatīšanā būtībā palīdz graut valsts ekonomiku, tā būtībā apzog valsti, valsts caur to kļūst nabagāka, un valstij līdz ar to pietrūkst līdzekļu, lai, piemēram, uzlabotu robežposteņus, kā redzams šai punktā, bet arī muitā, policijā un citur. Lai pietiktu naudas gan pensijām, gan bērnu pabalstiem, lai pietiktu naudas medicīniskajai aprūpei, lai pietiktu naudas gan pirmskolas apmaksāšanai un izglītības vispārējiem mērķiem. Vajadzību ir daudz, bet šīs saistības ir jāpilda no valsts kases, valsts kasei blakus ienākuma nodoklim ļoti nozīmīgi ir akcīzes nodokļi, apgrozījuma nodokļi. Katrs, kas palīdz to nerealizēšanā, apzog valsti, apzog savus līdzcilvēkus un būtībā kaitē Latvijas tālākai attīstībai, un pieliek savu roku pie tā, lai šis reģions būtu viens no nabagākajiem Latvijā un Eiropā. Un Eiropā un Latvijā mēs nedrīkstam to pieļaut. It īpaši šodien, atverot šo jauno skaisto ēku, es vēlētos uzsvērt, lai tie, kas kalpo Latvijas valstij un nes tās uniformu, kas ir zvērējuši uzticību šai valstij — un mēs no viņiem to sagaidām —, lai viņi savu uniformu nes godam un godam pilda viņiem uzticētos pienākumus. No viņiem mēs prasām pilnu atbildību par to, ko viņi dara, un mums ir jābūt konsekventiem pret tiem, kas to nedara, pārtraucot viņu pilnvaras, jo ar savu rīcību viņi kaitē ne vien valstij kopumā un tās iedzīvotājiem, bet arī savas vienības godam — viņi kaitē robežsardzes, muitas un policijas godam. Un to nav pelnījuši tie muitnieki, robežsargi un policisti, kas strādā pašaizliedzīgi, strādā smagi un kalpo savai valstij.

Es tātad aicinu visus strādāt, lai šo negodīgumu izskaustu, lai izskaustu šo negodīguma vēzi, kas ir radies. Vēlos šodien uzsvērt, ka nākamo divu gadu laikā pievērsīšu pastiprinātu uzmanību valsts iekšējai un ārējai drošībai. Un aicinu arī jūs visus darīt katram savā darbā to, kas ir nepieciešams, lai šo drošību stiprinātu, jo tas būs ieguldījums Latvijas nākotnē, tāpēc palīdzēsim savai tautai un valstij!

— apmeklējot Latvijas un Krievijas robežu

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga 8. augustā pēc Aizgāršas robežpārejas kompleksa atklāšanas aicināja iekšlietu ministru Mareku Segliņu un preses pārstāvjus apmeklēt Latvijas un Krievijas robežjoslu netālu no Grebņevas muitas robežpunkta.

Apmeklējot robežjoslu, prezidente pauda uzskatu: lai gan Latvijas un Krievijas līgums par robežu nav parakstīts, Latvijai ir nopietni jāstrādā pie robežjoslas infrastruktūras stiprināšanas, paredzot izveidot stigas un citus robežjoslas kontroles elementus. Prezidente uzsvēra, ka šis darbs ir nepieciešams, lai palīdzētu Valsts robežsardzei pārraudzīt Latvijas un Krievijas robežjoslu un veicinātu cīņu ar kontrabandu. Abas puses vienojās, ka tuvākajā laikā ir jāpieliek papildu pūliņi, lai šo darbu sāktu darīt.

— tiekoties ar integrācijas nometnes bērniem

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 8.augustā apmeklēja Nautrēnu vidusskolu, kurā norit bērnu integrācijas nometne. Nometnē piedalās 25 dažādu tautību bērni no sešām apkārtnes skolām.

Bērni iepazīstināja prezidenti ar savas nometnes darbību, kuras galvenie virzieni ir Latgales kultūrvēsturiskā izpēte un dzimto pagastu novadpētniecība. Prezidentei tika stāstīts arī par to, ka nometnē katra diena tiek veltīta kādam kultūrvēsturiskam notikumam, tostarp, latgaliešu vēsturei, kultūrai un citu tautību kultūru iepazīšanai, kuras atstājušas Latgalē atpazīstamas zīmes visā tās vēstures gaitā.

Prezidente apskatīja arī Nautrēnu skolas novadpētniecības muzeju, kurā tika iepazīstināta ar dažādiem Latgales darbarīkiem un Nautrēnu pagastā atrastajām pagātnes liecībām.

Vaira Vīķe-Freiberga bija gandarīta par šo iespēju bērniem citam ar citu tuvāk iepazīties, tādējādi dziļāk iepazīstot citu tautu kultūru.

— tiekoties ar Ludzas rajona amatpersonām

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga 7. augustā Ludzā, tie-koties ar Ludzas rajona amatpersonām, uzklausīja pilsētu un pagastu vadītāju domas, kā viņi saredz Ludzas rajona attīstību, un tām problēmām, kas šodien saistās ar robežas tuvumu.

Pašvaldību vadītāji prezidenti informēja, ka rajona izaugsmei ļoti nozīmīga būtu iespēja apsaimniekot robežu un piedāvāt dažādus pakalpojumus, kas saistās ar tranzīta plūsmu cauri Ludzas rajonam. Tāpat tika spriests par iespēju ieviest ekoloģijas nodevu uz muitas robežas, lai garantētu, ka tranzīta plūsma caur rajonu nodrošina arī iespējas rajonam veikt vides tīrības un apsaimniekošanas pasākumus.

Prezidente vēlējās uzzināt pašvaldību vadītāju viedokli par to, kā attīstīt civilo, politisko un ekonomisko robežu, jo viena no problēmām, pēc pašvaldību vadītāju sacītā, ir kontrabanda un iespējas nodarboties ar legālu preču pārvešanu pāri robežai, lai otrā robežas pusē šīs preces nelegāli pārdotu. Šajā kontekstā abas puses sprieda par valsts un pašvaldību iestāžu ciešākas koordinācijas nepieciešamību, lai garantētu tiesībsargājošās sistēmas pilnīgu funkcionēšanu.

Prezidente atzina, ka tikšanās laikā ir detalizētāk iezīmējusies situācija, kā arī problēmas, kas prasa risinājumu, lai Ludzas rajons attīstītos. Viņa arī pateicās pašvaldību darbiniekiem par darbu, ko viņi veic sava rajona sakārtošanā.

"Šī valsts ir jāsakārto, un visiem ir atbildība par to, lai šis darbs tiktu veikts, lai celtu tās labklājības līmeni. Katrs, kas savu darbu padara, šo līmeni ceļ, taču katrs, kas atļaujas to nepadarīt, — atļaujas to graut," sacīja prezidente.

Tika runāts arī par izglītības jautājumiem Ludzas rajonā, par iespējām radīt jaunas darba vietas, kā arī par bērnu bāreņu situāciju un administratīvi teritoriālās reformas gaitu rajonā.

Prezidente uzsvēra, ka likumīgas uzņēmējdarbības vides veicināšana uzlabotu arī demogrāfisko situāciju Ludzas rajonā un veicinātu vispārējo rajona attīstību.

Valsts prezidenta preses dienests

02R.JPG (42748 BYTES) 05R.JPG (35210 BYTES)

Ludzā Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu sveic vietējo zemessargu vienība

Darba sēdē Ludzas rajona padomē

(no labās) : Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums un komisijas locekļi deputāti Aleksandrs Kiršteins un Palmira Lāce
03R.JPG (43648 BYTES) 20R.JPG (45278 BYTES) 13R.JPG (35548 BYTES)

Te ir mūsu valsts Latvijas robeža — Valsts prezidentei rāda Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš

Ar ziediem Valsts prezidenti sagaida Ludzas rajona padomes un Malnavas pagasta padomes priekšsēdētājs Juris Bozovičs un citi ludzānieši;

ar sālsmaizi Valsts prezidenti sagaida Goliševas pagasta iedzīvotāji

07R.JPG (21232 BYTES) 08R.JPG (16892 BYTES) 06R.JPG (17106 BYTES)

Goliševas dievnams savā mūžā redzējis daudz, bet pirmo reizi pagastu apciemo Valsts prezidente

Ar Goliševas baznīcu augsto viešņu iepazīstina mācītājs Tēvs Pēteris

Vakariņu našķiem viesu namā "Apsīšu smaids" šejienes vēži

11R.JPG (39416 BYTES) 21R.JPG (40272 BYTES)

Valsts prezidente Malnavā, sirsnīgā gaisotnē tiekoties ar pagasta ļaudīm, kam bagāta dzīves pieredze

Tā Latvijas pirmo amatpersonu sagaidīja Malnavas lauksaimniecības tehnikumā

16R.JPG (49558 BYTES) 17R.JPG (46116 BYTES) 15R.JPG (43148 BYTES)
Ar dziesmu un Latgales ziediem Ludzas novadpētniecības muzejā Vairu Vīķi–Freibergu godina novada pašdarbnieki; Latgales jaunā paaudze aug Latvijas nākotnei; fotoattēls piemiņai un liecībai bērnubērniem

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!