Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Frakciju viedokļi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.12.1998., Nr. 369/372 https://www.vestnesis.lv/ta/id/33378

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Iesniegumi

Vēl šajā numurā

15.12.1998., Nr. 369/372

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Frakciju viedokļi

Pēc 1998.gada 10.decembra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

K.Lībane

(savienības "Latvijas ceļš" frakcija): Jāsaka, ka šodien mēs Saeimā strādājām nedaudz ilgāk, nekā bija ieplānots, jo izskatījām ne tikai likumprojektus, bet diezgan daudz laika pavadījām vairākās kārtās, šķiet, piecās, vēlot Centrālās zemes komisijas locekļus. Rezultāts gan nav tik spožs, kā gribētos, jo "Latvijas ceļam" likās, ka vissvarīgākais būtu nodrošināt, lai visas Saeimas frakcijas ir pārstāvētas Centrālajā zemes komisijā vismaz ar vienu pārstāvi, un mēs tā arī balsojām. Piemēram, es atbalstīju A.Seiles kundzi no "Tēvzemei un Brīvībai", bet beigu beigās balsojuma rezultāts bija tāds, ka "Tēvzemei un Brīvībai" šobrīd nav sava pārstāvja Zemes komisijā. Bet, tā kā brīva palikusi vēl viena vieta, jau no šodienas iespējams izvirzīt jaunus kandidātus, tāpēc domāju, ka mēs šo kļūmi vai nesaskaņotību, jo šis balsojums nebija saskaņots frakciju starpā, novērsīsim un nonāksim situācijā, ka visām frakcijām būs vismaz viens pārstāvis Centrālajā zemes komisijā.

Runājot par likumdošanu, manuprāt, svarīgi bija tas, ka mēs krietni pavirzījāmies uz priekšu ar labklājības un sociālās jomas likumprojektiem, jo te ir daži tādi, kas ļoti nepieciešami, lai novērstu tehniskas pretrunas citos likumos, kas skar bērnus un pieaugušos invalīdus, sociālo palīdzību, lai no 1.janvāra varētu turpināt tūkstošiem zāļu lietošanu, neizņemot tās no valsts medicīnas sistēmas.

Bija arī tādi likumi, kas šodien neizsauc tik daudz diskusiju, bet, manuprāt, ar laiku Saeimā par tiem varētu būt karsti strīdi. Viens no tādiem, ar neko sevišķu neizsakošu un diezgan pasausu nosaukumu, bija par 1950.gada 4.novembra Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.protokolu. Tā ir starptautiska saistība, ko ar Saeimas akceptu uzņemsies Latvijas valsts, un es ceru, ka tā būs, jo tas skar ļoti nopietnu jautājumu, par kuru es paredzu ļoti asas debates, proti, par nāvessodu.

Vēl viens likumprojekts bija deputātu grupas iesniegtais Valsts valodas likums. Tas, starp citu, nav nekas jauns, bet gan pagājušās Saeimas otrā lasījuma variants, kurā vēl nebija nekādu iekšēju pretrunu, jo tās radās vēlāk, un tas arī liedza iepriekšējai Saeimai šo likumu pieņemt. Tā ka — darbi uzsākti nopietni un pietiekami pretrunīgi. Līdz rudens sesijas beigām palikusi viena sēde, bet, sākot jau ar janvāri, domāju, ka Saeimā būs karstas politiskas debates, un ceru, ka mums visiem veiksies un ka tie politiskie uzstādījumi, ko spēsim celt jums priekšā, būs pietiekami augstvērtīgi, tāpēc sekojiet mūsu darbam!

E.Baldzēns

(Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija): Vispirms gribētu atzīmēt to, ka šodien tik tiešām bija diezgan liela politiska spēkošanās par Centrālo zemes komisiju. Diemžēl jāatzīst, ka izveidojās tāda situācija, ka šajā komisijā neiekļuva vismaz viens katras partijas pārstāvis. Taču domāju, ka drīz vien mēs to labosim un "Tēvzemei un Brīvībai" un Tautas saskaņas partijas deputāti būs šajā komisijā.

Gribētu pateikt, ka sociāldemokrāti šodien spilgti izcēlās Saeimas deputātu vidū ar vienu tēzi, jo atbilstoši saviem solījumiem vēlētājiem bijām pret starptautisku konvenciju, ko mums piedāvāja Eiropas Savienība kā rekomendāciju, nevis stingru prasību, kas gala rezultātā paredz nāvessoda atcelšanu. Redziet, visām šīm konvencijām nav nekādu pārejas noteikumu, kas tiek pieņemtas un uzreiz jāpilda. Tādā gadījumā mēs uzskatām, ka pašreiz kriminālā situācija Latvijā nav tāda, lai mēs varētu atļauties atteikties no nāvessoda kā tāda. Iespējams, nākotnē, kad situācija būs labāka, tas būs iespējams, bet — vai tas būtu maniaks, vairākkārtēja slepkavība, slepkavība ar izvarošanu vai tamlīdzīgi, mēs uzskatām, ka šī lieta tādā gadījumā jāizskata pavisam citādi. Tomēr jāņem vērā arī ANO starptautiskās tiesības, ne tikai Eiropas Savienības konvencijas, kas paredz upuru cilvēktiesību prioritāti uz dzīvību pretstatā slepkavas cilvēktiesībām. Domāju, ka šie ANO dokumenti nav mazāk svarīgi kā Eiropas Savienības dokumenti.

Otrkārt, gribētu uzsvērt, ka tā ir tikai rekomendācija, ko dod Eiropas Savienība, nevis prasība, un arī Beļģijā un daudzās citās Eiropas Savienības valstīs tiek ļoti smagi diskutēts, vai ļoti smagi kriminālnoziegumi tomēr nav sodāmi ar nāvessodu. Mēs, protams, piekrītam, ka par daudziem noziegumiem nevajadzētu piespriest nāvessodu — tam vajadzētu būt ārkārtējam notikumam.

Vēl viena lieta, kas, manuprāt, šodien sabojāja Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 50.gadadienu, bija tas, ka pēc J.Sorensena referāta un A.Seiksta nopietnā ziņojuma par situāciju Latvijā mums iedeva dokumentu ar nosaukumu "Jaunā Jalta".

Domāju, ka Latvijai tas ir diezgan ietilpīgs jēdziens, jo mēs zinām, ka Jaltas konferencē Latvija tika sadalīta starp četrām lielvalstīm — Amerikas Savienotajām Valstīm, Franciju, Angliju un Padomju Savienību. Tāpēc uzskatu, ka šādu dokumentu par cilvēktiesībām ar nosaukumu "Jaunā Jalta" mums noteikti nevajadzēja sniegt.

Bet nu pats galvenais — kamēr mēs te strīdamies par nāvessodu, cilvēktiesībām un tamlīdzīgām lietām, gribu teikt, ka cilvēktiesības sākas ar ekonomiskajām lietām, un tas nozīmē, ka arī minimālajai algai un vecuma pensijai vajadzētu būt pilna iztikas minimuma līmenī. Tikai tad mēs varēsim runāt par nopietnu cilvēktiesību ievērošanu. Diemžēl pašreiz 70% iedzīvotāju un viņu ģimenes locekļu šādus līdzekļus nesaņem.

Dz.Ābiķis

(Tautas partijas frakcija): Mūs ļoti apbēdināja viena jautājuma risinājums vai, pareizāk sakot, nerisināšana. Diemžēl ar valdošās koalīcijas spēku palīdzību no darba kārtības tika izslēgts likumprojekts, kas paredz valdībai samaksāt īpašuma kompensācijas sertifikātu vērtību politiski represētajiem. Šis likumprojekts tika iesniegts iepriekšējā valdībā, un represētie morāli šim lēmumam jau bija gatavi. Šo likumprojektu atbalstīja vienīgi Tautas partijas un vienpadsmit "Tēvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāti.

Ļoti būtiski ir tas, ka Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja Tautas partijas iesniegto likumprojektu, kas paredz atcelt deputātu nodrošinājuma likumu, par kuru pēdējā laikā sabiedrībā izraisījās ļoti plašas diskusijas. Tāpat Tautas partija atbalstīja iesniegto likumprojektu, kas paredz turpināt izskatīt iepriekšējā Saeimā iesākto Valsts valodas likumu.

Gribu informēt, ka Tautas partija kopā ar Valsts valodas centra speciālistiem izstrādājusi savu Valodas likuma variantu, kas ir ļoti konsekvents latviešu valodas pozīcijas nostiprināšanai un saskaņots ar citiem 6.Saeimā pieņemtajiem likumiem, proti, Izglītības likumu un Likumu par radio un televīziju. Visas būtiskās normas, kas iekļautas mūsu izstrādātajā likumā, mēs centīsimies iestrādāt tajā likumprojektā, ko saņemam mantojumā no iepriekšējās Saeimas. Pie tam Tautas partija darīs visu iespējamo, lai valsts valodas pozīcijas nostiprinātu dzīvē un likums nepaliktu tukša deklarācija, tas ir, lai budžetā būtu paredzēti līdzekļi izglītības sistēmas konsekventai pārejai uz mācībām valsts valodā un lai materiāli atbalstītu visus tos pedagogus, kas pasniedz mācību priekšmetus latviešu valodā gan latviešu mācību valodas skolās, gan skolās, kas īsteno mazākuma tautību izglītības programmas, un lai tur, kur tas joprojām nav izdarīts , proti, Latgalē, atvērtu latviešu skolas un klases, jo ir atsevišķas vietas, kur tas ir ārkārtīgi nepieciešams. Tāpat mēs darīsim visu iespējamo, lai ar budžeta palīdzību nostiprinātu Valsts valodas centru un Valodas inspekciju, kas diemžēl šobrīd ir vienīgā kontroles institūcija un atstāta pabērna lomā. Mēs negribam būt tā saucamā papildnacionālistu partija, kas nodarbojas tikai ar skaļu paziņojumu un lozungu tiražēšanu, bet gan konsekventas rīcības partija, tāpēc šajā jautājumā mūsu rīcība būs nepārprotami konsekventa, un mēs ļoti ceram arī uz citu frakciju atbalstu.

J.Pliners

(Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija): Šodien ir tieši tā diena, kad Saeimas deputāti atzīmē Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas parakstīšanas 50.gadadienu. Mūsu frakcijas deputāti uzskata, ka ar cilvēka tiesību ievērošanu Latvijā ir nopietnas problēmas — ap 80% Latvijas iedzīvotāju dzīvo zem iztikas minimuma, tāpēc nevar realizēt savas vajadzības un tiesības, kas garantētas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā. Līdz šim saglabājusies starpība sociālajās tiesībās starp Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, mūsu valstī pastāv arī aizliegumi uz dažām profesijām, kā arī ir problēmas ar invalīdu, pensionāru un bērnu tiesību ievērošanu. Kā jums zināms, pēc akcijas "Tevi gaida skola" rezultātiem vairāk nekā pieci tūkstoši skolas vecuma bērnu neapmeklē skolu. Bet viņi ir ne tikai mūsu nākotne, bet arī tagadne. Bērni ir absolūta kategorija, un vecākiem, skolai, sabiedrībai, pašvaldībām un visu līmeņu deputātiem jāpanāk, lai visi Latvijas bērni reāli apmeklētu skolu.

Mūsu vēlētājus ļoti uztrauc izglītības un kultūras eksministra Māra Grīnblata kunga 1996.gada 18.decembra 175. rīkojums. Lietas būtība — visiem skolotājiem jāpārvalda valsts valoda augstākajā pakāpē, bet šodien šīs pakāpes vēl nav 448 skolotājiem, no kuriem 359 ir augstākā pedagoģiskā izglītība. Mēs uzskatām, ka stāvoklis ar skolotāju izglītību Latvijā ir ne tikai kritisks, bet pat traģisks. 55% Latvijas skolotāju nav augstākās pedagoģiskās izglītības, 10% skolotāju strādā ar vispārējo vidējo un vispārējo profesionālo izglītību. Kā jūs saprotat, neizglītots skolotājs nevar labi mācīt bērnus, bet, atlaižot no darba 400 skolotājus, mēs ražosim bezdarbniekus un atstāsim bērnus bez skolotāja. 1.septembrī Latvijas skolās bija vakantas ap 100 skolotāju likmes — Latvijā trūkst angļu valodas, latviešu valodas, matemātikas, informātikas, mūzikas un rokdarbu, kā arī fizkultūras skolotāju. Atlaižot skolotājus no darba, mēs vēl vairāk pasliktināsim skolotāju kvalitatīvo sastāvu, tā palielinot spriedzi sabiedrībā. Viennozīmīgi iestājoties par to, lai Latvijas tauta brīvi pārvaldītu valsts valodu, mēs uzskatām, ka valodai jākļūst par mūsu sabiedrības humanizācijas un apvienošanas līdzekli, nevis par cilvēka baiļu, pazemošanas vai profesiju aizlieguma līdzekli.

Mūsu frakcija griezīsies ar lūgumu pie Ministru prezidenta V.Krištopana kunga un izglītības ministra J.Gaigala kunga, lai valodas atestācija skolotājiem tiktu pagarināta līdz 1999.gada 1.septembrim.

Diemžēl mūs neapmierina arī pieņemtais Izglītības likums, jo uzskatām, ka tā 9.pants un 50.pants neatbilst starptautiskajiem dokumentiem.

J.Dobelis

(apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Nevar būt cita vērtējuma deputātu darbam Saeimā, kā vien viņu tiešais balsojums un izpratne par šo balsojumu. Tāpēc šīs dienas balsojuma rezultāts par Centrālās zemes komisijas kandidātiem diemžēl liks mūsu apvienībai nopietni izvērtēt katru valdības partneru piedāvājumu un ļoti kritiski apsvērt iespējas pieņemt vai nepieņemt šādu piedāvājumu. Tas nozīmē to, ka par jebkuru personu, ko Ministru prezidents vēlēsies no jauna iesaistīt valdībā, mēs lemsim pietiekami ilgi un pamatīgi un nebūt vairs nesteigsimies ar lēmumu pieņemšanu, kas līdz šim bijuši ļoti lojāli. Diemžēl esam konstatējuši, ka saviem partneriem vairs nevaram uzticēties tā, kā to bijām cerējuši agrāk.

Tagad nedaudz par to, kas patiesi rūpējas par latviešu tautas turpmāko likteni un kas par to runā tikai tad, kad tas vajadzīgs. Mūsu apvienība jau 6.Saeimā iesniedza priekšlikumus par grozījumiem Satversmē, un šo aktivitāšu rezultātā Satversmes 4.pantu papildināja ar normu, kas nosaka, ka tikai un vienīgi latviešu valoda ir mūsu valsts valoda. Mēs šo tradīciju turpinām arī tagad, un, pateicoties mūsu ierosmei, šodien Saeima izskatīja no jauna "izgāzto" Valsts valodas likumu un atkal pieņēma to pirmajā lasījumā. Ļoti aicināsim savus kolēģus 7.Saeimā pēc iespējas ātrāk izskatīt visus priekšlikumus un beidzot pieņemt šo likumu. Paldies Dievam, par to nobalsoja vairums deputātu.

Bet to nevar teikt par citu jautājumu — pašvaldības aptauju. Šis likumprojekts pašlaik paredz tā saucamās konsultatīvās aptaujas, kurās var piedalīties visas attiecīgās pašvaldības teritorijā pastāvīgi dzīvojošās personas — gan pilsoņi, gan nepilsoņi, gan ārvalstnieki un pat bezvalstnieki. Lūk, tik bezjēdzīgu normu atbalstīja visi Saeimas deputāti, izņemot mūsu frakciju, kas balsoja pret šādas normas turpmāko izskatīšanu. Tādi nu ir tie rezultāti, un acīmredzot ļoti bieži būs jādzird skaistas runas, bet pēc tam jāredz pavisam ne tik skaisti darbi.

Tomēr, neskatoties ne uz ko, darbs šeit turpināsies, un joprojām ir zināmas iespējas sadarboties ar kolēģiem, kuras arī centīsimies izmantot.

S.Dreimane

("Jaunās partijas" frakcija): Noslēdzot "Frakciju" viedokļus par šīsdienas Saeimas plenārsēdes darbu, es vēlētos sākt ar jautājumu par Centrālās zemes komisijas locekļu vēlēšanām. Arī man ir ļoti žēl, ka šajā komisijā netika ievēlēta A.Seile, jo "Jaunā partija" viennozīmīgi balsoja par viņas kandidatūru, jo runa bija par to, ka šajā komisijā jāstrādā augsta līmeņa profesionāļiem, ne tikai cilvēkiem ar partejisko pāliecību, bet tiem, kuri spēj risināt lietas augsti profesionālā līmenī.

Jāsaka, ka A.Seile bija viens no pirmajiem cilvēkiem, kurš nāca ar iniciatīvu dibināt Centrālo zemes komisiju un šajā komisijā strādāja jau no tās darbības sākuma. Viņas pieredze ir neatsverama un viņas padoma ļoti trūks, ja viņa netiks ievēlēta Zemes komisijā. Es ceru, ka "Tēvzemei un Brīvībai" atkārtoti izvirzīs A.Seiles kandidatūru Centrālajā zemes komisijā un mēs visi varēsim par viņu nobalsot. Un, lai gan, kā teica J.Dobeļa kungs, šīs vēlēšanas parādīja, ka tas varētu būt klupšanas akmens nākotnes sadarbībai, valdības koalīcijai pieņemot ļoti nopietnus lēmumus, es tomēr ceru, ka tas tā nebūs, ka šis pārpratums tiks atrisināts un ka tas nebūs par iemeslu tālākai nākotnes sadarbībai nelabvēlīgā virzienā.

Vēl vēlētos atgriezties pie likumprojekta "Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.protokolu". Esmu ļoti gandarīta, ka tas nodots izskatīšanai komisijām, taču jāsaka, cik vienprātīgi tas tika izdarīts, nododot komisijām, es paredzu, ka tas nebūs tikpat vienprātīgi līdz pat trešajam lasījumam, jo jautājums par nāvessoda atcelšanu — tas ir viens no sāpīgākajiem bijis ne tikai Latvijā, bet arī daudzās citās Eiropas valstīs, kā jau minēja E.Baldzēna kungs. Tomēr labi, ka kārtējo reizi notiks atklāta diskusija, kurā tiks izteikti viedokļi, jo nāvessoda atcelšana ir ļoti nopietns solis. Pati esmu strādājusi tiesu sistēmā un zinu, cik grūti tiesnesim pieņemt šādu lēmumu, kaut arī visi likumu kritēriji nosaka, ka jāpiespriež nāvessods, tomēr tā ir cilvēka dzīvības atņemšana — neskatoties uz to, ko viņš nodarījis. Tajā pašā laikā arī jārēķinās ar to, kas noticis ar reālo faktu un situāciju, un sabiedrības lielākajai daļai jānonāk pie kopējā slēdziena, jo to nevar izlemt atsevišķu politiķu grupa. Sabiedrībā jābūt kopējai pārliecībai, ka nāvessoda atcelšana šobrīd ir nepieciešama.

Vēlos nedaudz pakavēties arī pie tāda jautājuma kā grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā. Šodien tika pieņemti daži pantu labojumi, tāpēc gribu iepriecināt radioklausītājus, ka sakarā ar šo grozījumu stāšanos spēkā lietu izskatīšanas kārtība, iespējams, vismaz laika ziņā ātrāk virzīsies uz priekšu. Šodien ikviens no mums, saskaroties ar tiesas darbu, ir liecinieks tam, ka darbs tiesās tiek paralizēts, jo neierodas liecinieki, prasītāji vai atbildētāji, tāpēc lietas tika atliktas atkal un atkal. Ar šiem grozījumiem tiek ierobežoti lietu izskatīšanas termiņi, kā arī ietverta viena jauna norma — pušu neierašanās gadījumā tiesa šo lietu tomēr var izskatīt.

Pāris vārdos atgriezīšos pie likuma "Par Saeimas deputātu darbības nodrošinājuma likuma atzīšanu par spēku zaudējušu". Jāsaka, ka, protams, šis likums nav pati pilnība un saturiski ietver sevī ar likumu nodrošinātas kompensācijas. Tomēr ļoti kritiski izturos pret šodien R.Pīka kunga teikto, ka šis likums ir staļinisma laika kastu radīšanas process. Mēs nevaram to teikt par deputātiem, kas parakstījuši Neatkarības deklarāciju, jo tie ir cilvēki, kas jau tajā laikā bija gados, bet šobrīd viņi ir pensijas vecumā. Tādēļ mēs nevaram, neskatoties uz to, ka deputātiem ir neaizskaramības princips un visas neaizskaramības garantijas, tik bezatbildīgi mētāties ar šiem vārdiem un apvainot cilvēkus, kas tajā laikā uzņēmās milzīgu atbildību.

Un pats pēdējais — Jaunās partijas frakcijā ir jauns deputāts — Krišjānis Peters. Žurnālisti joko, ka Pauls un Peters ir jaunā kvalitātē, un tā patiešām ir jauna kvalitāte. Esam ļoti priecīgi, ka tieši Krišjānis Peters ir nākamais Vidzemes vēlēšanu apgabala deputāta kandidāts, jo šis jauneklis beidzis starptautiska līmeņa izglītības mācību iestādi, un es ceru, ka viņa zināšanas, entuziasms un jau redzētā dzīves pieredze un prakse daudz veiks Latvijas starptautisko attiecību tālākajā veicināšanā.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!