Vakar, 9. decembrī, Rīgā, Vāgnera zālē, notika Apvienoto Nāciju Attīstības programmas (UNDP) un Latviešu valodas apguves valsts programmas koordinācijas padomes kopējā projekta LAT/95/002 "Sociālās integrācijas veicināšana Latvijā: atbalsts Latviešu valodas apguves valsts programmai" otrās daļas (1999.–2000.g.) parakstīšanas ceremonija.

Projekta īstenošanas pirmajos divos gados tika sākts izveidot skolotāju sagatavošanas un valodas mācīšanas sistēmu, kas dod iespēju latviski nerunājošiem iedzīvotājiem iegūt valodas zināšanas tādā līmenī, lai viņi varētu pilnvērtīgi iesaistīties Latvijas ekonomiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Projekta īstenošanai paredzētie četri gadi tika sadalīti divās daļās, lai būtu iespēja izvērtēt pirmos divos gados paveikto un to izmantot turpmākajā darbā. Projekta otrās daļas ietvaros ir paredzēts turpināt atbalstīt Latviešu valodas apguves valsts programmas ieviešanu. UNDP piešķir lielu stratēģisku nozīmi projekta atbalstīšanai.

Programmas parakstīšanas ceremonijā klātesošos uzrunāja Latvijas Ministru prezidents Vilis Krištopans, ārlietu ministrs Valdis Birkavs, UNDP pastāvīgais pārstāvis Jans Sands Sorensens, izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals, Eiropas Komisijas vēstnieks Latvijā Ginters Veiss, kā arī projekta donorvalstu — Dānijas, Somijas, Nīderlandes, Norvēģijas un Zviedrijas — vēstnieki.

Skat. zemāk un 3.lpp.

Ministru prezidents Vilis Krištopans:

Ekselences! Dāmas un kungi! Man ir liels prieks atklāt Latviešu valodas apguves valsts programmas otrā posma parakstīšanas ceremoniju. Tas ir gan pagodinājums, gan atbildība vienlaikus, jo sabiedrības integrācijas un latviešu valodas apmācības jautājumi būs vieni no svarīgākajiem manis vadītajai valdībai.

Šī projekta apjoms ir tiešām nozīmīgs — 4,6 miljoni ASV dolāru. Nedaudz jokojot, ka ne jau summas ir galvenais, naudu Latvijā ir ieguldījušas arī "bagātākas" saimnieciskas struktūras.

Svarīgāka ir joma, kurā šī nauda tiek ieguldīta, — latviešu valoda. Nav tāda cilvēka Latvijā, kas nezinātu, cik liela vērtība mūsu tautai ir tās valoda. Taču padomju gadi radīja mākslīgas barjeras, lai šo vērtību apgūtu visi Latvijas iedzīvotāji. Valodas apmācības programma ir lielisks instruments barjeru nojaukšanai. Lai to izdarītu ātri un efektīvi, ir vajadzīgs mūsu kopīgs darbs — valdības, starptautisko institūciju, skolotāju, kā arī visas sabiedrības darbs.

Valodas barjeras nav vienīgās, kas radušās mūsu sabiedrībā. Barjeras mēs varam saskatīt gan izglītības sistēmā, gan kultūras apritē. Šī gada pavasarī Ministru kabinets izveidoja Integrācijas padomi, lai izstrādātu vienotu valsts politiku šajās jomās. Kā jūs zināt, valdība ir apstiprinājusi integrācijas programmas koncepciju, uz kuras bāzes pēc apspriešanas sabiedrībā tiks izstrādātas konkrētas programmas.

Arī valodas apmācības programma ir jāskata saistībā ar Latvijas valsts tālāko attīstību, sabiedrības vienotību un labklājību. Gribu atzīmēt, ka jau šodien valodas zināšanas nepieciešamas ne tikai savstarpējai sapratnei vai kultūras apguvei. Valodai ir plašākas sociālas un ekonomiskas funkcijas. Latviešu valodas zināšanas šodien ir nepieciešamas gandrīz visās nodarbinātības sfērās: palīdzot apgūt latviešu valodu, mēs mazinām bezdarbu. Šis ir vēl viens iemesls, kāpēc jaunā valdība veltīs lielu uzmanību Latviešu valodas programmas turpmākajai attīstībai.

Dāmas un kungi! Zīmīgi, ka jaunās valdības sadarbība ar ANO sākas ar visu laiku lielākā sadarbības projekta parakstīšanu starp Latvijas valdību, ANO Attīstības programmu un partneriem, kas atbalsta šo projektu.

Gribu izteikt savu pateicību ANO Attīstības programmai, kas jau kopš 1995. gada koordinējusi un kofinansējusi Latviešu valodas apguves valsts programmu.