Ministru prezidents:

— savā pirmajā preses konferencē

Turpinājums no 1.lpp.

— Cik ilgi, jūsuprāt, Saeimā tiks izskatīts nākamā gada budžets?

V.Krištopans:

— Ir pilnīgi nereāli runāt par to, ka Saeima varētu nākamā gada budžetu izskatīt līdz šī gada beigām. Pat ja mēs to būtu iesnieguši pirmajā dienā, kad valdība sāka pienākumu pildīšanu, tīri tehniski to nebūtu iespējams izdarīt līdz Saeimas brīvdienām. Mēs rītdien spriedīsim, kad iesniegsim budžetu Saeimā.

Budžetā pēc būtības nekādas kardinālas pārmaiņas nenotiks. Būtu nepieklājīgi un netaktiski jaunajai valdībai strauji mainīt iepriekšējās valdības noteiktās prioritātes. Es pats pavadīju ilgas stundas pie budžeta sastādīšanas, un mans skatījums ir ļoti vienkāršs — akceptējam nākamā gada budžetu un ķeramies klāt pie 2000. gada budžeta prioritātēm.

— Vai, jūsuprāt, varētu vēl tikt paplašināta valdības koalīcija?

V.Krištopans:

— Es neparedzu nekādas izmaiņas tuvākajā laikā. Ir jāredz, kā strādā Saeima, kādas ir attiecības starp frakcijām. Tālāk par situāciju mēs varētu spriest nākamā gada sākumā.

— Kāds bija iemesls VITA pārvaldnieka atstādināšanai no amata?

V.Krištopans:

— Man nebija nekādu slēptu motīvu. Es pat to nevaru pateikt precīzi, man bija saruna ar Rasnača kungu. Es šo rīkojumu parakstīju, taču dienā es parakstu simtiem rīkojumu. Es vienkārši redzēju, ka tas bija jāizdara.

— Cik valsts budžetam izmaksās divu jaunu ministru posteņu ieviešana?

V.Krištopans:

— Es nevaru precīzi jums atbildēt uz šo jautājumu, taču tas acīmredzami maksās. Pašlaik Guntars Krasts un Roberts Zīle gatavo šos aprēķinus.

— Kādi vēl faktori, izņemot Krievijas krīzi, ietekmē valsts budžetu?

V.Krištopans: — Piemēram, mēs kopā ar jums Satiksmes ministrijā priecājāmies par to, ka pieaug kravu apjomi Latvijas ostās — trīs lielajās un deviņās mazajās ostās. 1995. gadā, kad es kļuvu par ministru, kravu apjomi bija 35 — 36 miljoni tonnu, šogad būs ap 50 miljoni tonnu. Trijos gados pieaugums ir tāds kā viss apgrozījums Igaunijas ostās vai Lietuvā. Mums ir 50 miljoni, Lietuvā — 16, 17 miljoni, Igaunijā — tāpat.

Ja rēķinām tranzītbiznesā to, ko sauc par pakalpojumu eksportu, tad visi atzīst, ka apmēram desmit dolāri no tonnas paliek Latvijas ekonomikā gan nodokļu, gan apgrozāmo līdzekļu veidā, gan investīcijās, kas atgriežas Latvijā. Ja 50 miljonus sareizina ar desmit dolāriem, tad tas ir pusmiljards dolāru, kas katru gadu paliek Latvijas ekonomikā. Pieaugums no 30 miljoniem līdz 50 miljoniem bija tas, kas deva lielu ieguldījumu iekšzemes kopprodukta pieaugumā.

Tagad mēs plānojam, un ir prognozes gan Finansu, gan Ekonomikas ministrijā, ka iekšzemes kopprodukta pieaugums nākamgad būs nevis septiņi, bet gan četri procenti gadā.

Ostu apgrozījums nevar bezgalīgi pieaugt. Mēs neprognozējam vēl sešu septiņu miljonu pieaugumu gadā. Arī eksports mums ir samazinājies, turklāt arī investori taupa naudu, to mēs redzam arī Rīgas Fondu biržas indeksos, tāda pati situācija ir Igaunijā un Lietuvā.

— Kādi nosacījumi jums bija svarīgi, izvēloties kandidātu zemkopības ministra amatam?

V.Krištopans:

— Es izvēlējos pēc izslēgšanas metodes. Man jau nebija izvēles, man bija sešas kandidatūras, no kurām izvēlēties. Bet es domāju, ka tas būs ļoti labs zemkopības ministrs.

— Ko jūs esat darījis, lai veicinātu lielo uzņēmumu privatizāciju, par ko ir izteikušas bažas starptautiskas organizācijas, piemēram, Starptautiskais valūtas fonds?

V.Krištopans:

— Es sevi nevaru vainot lielo uzņēmumu privatizācijas kavēšanā. Tieši otrādi, man tagad ir visas iespējas šo privatizācijas procesu paātrināt. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka privatizācija nav pašmērķis, tā ir domāta tam, lai padarītu efektīvāku privatizējamā objekta darbību, piesaistītu kapitālu un līdz ar to iegūtu Latvijas valsts kopumā. Privatizācijai ir jābūt ļoti caurspīdīgai un saprotamai.

Tāpēc jau šajā trešdienā esmu lūdzis ekonomikas ministru Aināru Šleseru sagatavot manu vizīti Privatizācijas aģentūrā, kur man tiks sniegts izsmeļošs ziņojums. Es esmu plānojis apmeklēt arī Rīgas Fondu biržu.

Starp citu, es lepojos, ka arī es esmu pielicis roku pie Rīgas Fondu biržas dibināšanas.

Fondu biržu dibināja četras komercbankas, tā bija to labā griba. Nu jau ir pagājuši pieci gadi kopš tās dibināšanas.

— Vai jūs pildīsit arī sociāldemokrātu prasības par skolotāju un mediķu algu paaugstināšanu?

V.Krištopans:

— Es neesmu šādas prasības pagaidām saņēmis.

— Vai jūs atbalstīsit ideju par mežu valsts ministra posteņa izveidi?

V.Krištopans:

— Es pirms vēlēšanām vienmēr esmu teicis, uzskatījis un arī tagad uzskatu, ka būtu jāizveido Mežu ministrija. Cits jautājums — kā to darīt un kad to darīt. Mēs nevaram darīt visu uzreiz, mums ir nepieciešama kaut kāda secība. Vidēji priedes augšanas process ir 80 gadu, tātad vismaz 80 gadus šī nozare būs aktuāla Latvijā. Tāpēc, visu cieņu atdodot kultūrai, jo kultūrai Latvijā ir dziļas tradīcijas, es tomēr redzu šeit netaisnību, ja ir Kultūras ministrija un nav Mežu ministrijas.

— Vai šī ministrija varētu tikt izveidota jau 1999. gadā?

V.Krištopans:

— Es ceru, ka 1999. gadā mēs tādu ministriju izveidosim. Taču tam ir vajadzīgs laiks.

Mums ir jāturpina arī valsts pārvaldes reforma. Satiksmes ministrija ir izveidojusi trīs līmeņu pārvaldes modeli, kas strādā ļoti labi. Ir likumdevēju līmenis, tad aģentūru līmenis un tad brīvā tirgus biznesa līmenis. Es domāju, ka šāds modelis varētu darboties vienoti visā valstī.

Kas attiecas uz meža ministra amata kandidātu, es domāju, ka tam būtu jābūt cilvēkam, kas nav kādas interešu grupas pārstāvis, jo tas ir ļoti komplekss jautājums. Esmu pārliecināts, ka 1999. gadā būs tāds ministrs, un es gribētu redzēt tos politiskos spēkus, kas neatbalstīs šī posteņa izveidi.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore