Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Privatizācijas aģentūras valdi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.11.1998., Nr. 350 https://www.vestnesis.lv/ta/id/33120

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par ražotāju cenām

Vēl šajā numurā

25.11.1998., Nr. 350

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ekonomikas ministra uzskatā:

Par Privatizācijas aģentūras valdi

Latvijas Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarnieks, ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs, pildot Latvijas Privatizācijas aģentūras akcionāru pilnsapulces funkcijas, 1998.gada 23.novembrī atbrīvoja no LPA valdes locekļu amata A.Freibergu, I.Razumovski, V.Šadinovu, A.Tiknusu sakarā ar uzticības zaudēšanu.

L.Strujevičs, pildot valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" valsts pilnvarnieka pienākumus ir izvērtējis PA valdes darbību un tās nelabvēlīgās sekas. Ministraprāt, Latvijas Privatizācijas aģentūras darbības analīze liecina, ka aģentūras valdes darbība ir notikusi neatbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" prasībām. Likums nosaka, ka privatizācijas mērķis ir, mainot valsts īpašuma objekta īpašnieku, radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs. LPA valdes darbība ir radījusi sekas, kuras neatbilst šīm interesēm, kā arī valde ir pārkāpusi likuma un likumiem pakārtoto tiesību aktu prasības.

Ar Privatizācijas aģentūras valdes tiešu līdzdalību tika pieļauti darījumi, par kuriem tiek izmeklēta krimināllieta, un kuru rezultātā zaudēti valsts uzņēmējsabiedrības PVAS "Latvenergo" finansu līdzekļi 3 miljonu latu apjomā.

Latvijas Republikas 6. Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas, lai noskaidrotu PVAS "Latvenergo", "Bankas Baltija" un Lihtenšteinas firmas cesijas līguma rezultātā zaudēto trīs miljonu latu lietu, komisijas starpziņojumā un 1998.gada 12.augusta ziņojumā konstatēts, ka bez privatizācijas aģentūras 1997. gada 20.maija un 5.jūnija lēmumiem trīs miljonu noziedzīgais darījums nevarētu tikt īstenots. Ģenerālprokuratūras lietvedībā atrodas krimināllieta par PVAS "Latvenergo" zaudētajiem trīs miljoniem, kuras ietvaros tiek izvērtēta Privatizācijas aģentūras valdes un atsevišķu valdes locekļu loma un vainas pakāpe kriminālsodāmajā nodarījumā.

Tieši LPA valde nolēma uzdot PVAS "Latvenergo" samaksāt 10 miljonus latu saskaņā ar "Bankas Baltija" prasību. Šis LPA valdes lēmums bija brīvprātīgs, jo saskaņā ar likumu, kas toreiz jau bija spēkā, no privatizācijai nodotās "Latvenergo" šo summu nevarēja piedzīt tiesas ceļā un līdz ar to PVAS "Latvenergo" tā nebija jāmaksā. Turklāt PA valde atbalstīja PVAS "Latvenergo" prezidenta lēmumu ieķīlāt "Unibankā" 7,5 miljonus latu apgrozāmo līdzekļu, lai saņemtu ilgtermiņa kredītu 5 miljonus latu un ātrāk nomaksātu 10 miljonus latu Lihtenšteinas firmai IFCE.

Izmeklējot trīs miljonu afēru, no darba tika atbrīvoti PVAS "Latvenergo" padome, prezidents un prezidenta vietnieks. Privatizācijas aģentūras valde, kas veicinājusi šo krimināli izmeklējamo gadījumu, turpina strādāt un vadīt Latvijas uzņēmumu privatizāciju.

Ir pilnīgs pamats apgalvot, ka privatizācijas aģentūras valdes locekļi nav pildījuši savus PA statūtos noteiktos pienākumus, rīkojušies apzināti pretēji Latvijas Republikas likumos noteiktajām valsts interesēm un līdz ar to sekmējuši viņu pārziņā nodotās valsts uzņēmējsabiedrības līdzekļu zaudēšanu Ls 3000000 apjomā.

Savlaicīgi netiek veikta lielo uzņēmumu (VAS "Latvijas kuģniecība", PVAS "Latvenergo" u.c.) privatizācija.

Spilgts privatizācijas novilcināšanas piemērs ir VAS "Latvijas kuģniecība" privatizācijas process. "Latvijas kuģniecība" tika nodota privatizācijai ar MK rīkojumu nr.431 1995.gada 31. jūlijā. Trīs gadu laikā PA valde joprojām nav izstrādājusi un apstiprinājusi likumā paredzētos privatizācijas noteikumus. Līdz ar to nav konkretizēts privatizējamais objekts, nav noteikta tā nosacītā cena, privatizācijas paņēmiens un maksāšanas kārtība. Tā vietā PA valde ir vairākreiz apstiprinājusi privatizācijas pamatnostādnes, kuras likumā nav paredzētas, un līdz ar to nav saistošas ne aģentūrai, ne privatizācijas subjektiem. PA valde pēc savas iniciatīvas piesaistot tā sauktos stratēģiskos investorus, deva tiem ekskluzīvas iespējas padziļināti analizēt "Latvijas kuģniecības" ekonomisko stāvokli. Līdz ar to "Latvijas kuģniecības" komercnoslēpumi tika nodoti potenciālajiem konkurentiem.

Nenotiek efektīva valsts kapitāla daļas pārvalde privatizētajos uzņēmumos, to privatizācijas procesā ir pieļauti būtiski trūkumi un pat likumpārkāpumi. To rezultātā ir zaudēti vai nav iegūti finansu līdzekļi vairāku miljonu latu apjomā (piemēram, neiegūtie līdzekļi a/s "Latvijas gāze").

LPA valde neefektīvi pārvalda valsts kapitālu jaukta īpašuma uzņēmējsabiedrībās. Pieļaudama "Latvijas gāzes" akciju publisko un slēgto emisiju, LPA valde ir ietaupījusi "Gazprom", "Ruhrgaz" un "Preussen Elektra" 2,89 miljonus latu, un vienlaikus pieļāvusi, ka trīs minētās uzņēmējsabiedrības ieguvušas kontroli pār "Latvijas gāzi". Bet 2,89 miljoni latu, kurus LG būtu ieguvusi nosakot vienādu cenu publiskās un slēgtās emisijas acijām, netiks investēta Latvijas ekonomikā.

Gan "Latvijas gāzes" akciju slēgtās emisijas gadījumā, gan ar tā saukto stratēģisko investoru piesaistīšanu "Latvijas kuģniecības" privatizācijas procesam PA valde ir pārkāpusi vienlīdzīgo iespēju principu un radījusi nepamatotas priekšrocības ārzemju uzņēmējsabiedrībām un ierobežojusi Latvijas uzņēmējsabiedrību iespējas vienlīdzīgi piedalīties valsts īpašuma objektu privatizācijā.

Netiek nodrošināta valsts īpašuma efektīva pārvaldīšana pārņemtajos uzņēmumos un to sagatavošana privatizācijai, kā rezultātā darbu zaudējuši vairāk nekā 9000 nodarbināto. Valsts īpašuma privatizācijas fonds nevis saņem ienākumus, bet gan spiests segt maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus.

LPA neefektīvi pārvaldot pārņemtos uzņēmumus un neefektīvi sagatavojot uzņēmumus privatizācijai, uzņēmumi kļūst maksātnespējīgi. 19 uzņēmumi ir kļuvuši maksātnespējīgi laikā, kad tos pārvaldīja PA. Uzņēmuma maksātnespējas un bankrota dēļ pavisam zaudētas 9268 darba vietas. Maksātnespējīgajiem uzņēmumiem izmaksāti 3,975 miljoni latu un vēl ir jāizmaksā vismaz 1,6 miljoni latu, bet minēto uzņēmumu darbinieki ir iesnieguši prasījumus par algas parādu, kuru summai ir 3,832 miljoni latu.

Netiek veikta uzņēmumu efektīva privatizācija, kā rezultātā tie kļūst maksātnespējīgi, likvidējami vai konkurētnespējīgi (VEF, RAF, RVR, RRR u.c.).

Privatizācijas aģentūras valdes locekļi, ignorējot likuma prasības, atradās stāvoklī, kurš veicina amatpersonas nokļūšanu nelikumīgā, ietekmējamā (korumpējamā) situācijā. Tā rezultātā zaudēti maksājumi valsts īpašuma privatizācijas fondā vairāk nekā 7,22 miljonu latu apjomā.

LPA valde ilgstoši pieņēma lēmumus bez pirkuma līgumu kontroles nodrošināšanas un maiņas juridiskā mehānisma. Tā divus gadus, kopš 1996.gada aprīļa, subjektīvi, pēc saviem ieskatiem pieņēmusi nereglamentētus lēmumus un līdz ar to samazinājusi valsts īpašuma privatizācijas fonda ieņēmumus par 7,22 miljoniem latu.

Vairākus gadus LPA valdes pieci locekļi ir pieņēmuši lēmumus par Latvijas valsts īpašumu desmitiem miljonu latu apjomā. Turklāt grozījumi pirkuma līgumos tika izdarīti subjektīvi, bez likumā paredzētu dokumentu izstrādāšanas. Minētās darbības ir veiktas bez atklātuma, neinformējot par tām sabiedrību un ieinteresētās uzņēmēju aprindas. Privatizācijas aģentūras valdes darbības piesegšanā ir iesaistījušās atsevišķas politiskās partijas un to pārstāvji. 6. Saeimas Tautsaimniecības komisija noraidīja likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju" grozījumu pieņemšanu, kuros bija paredzēts atcelt iespēju mainīt maksāšanas līdzekli no latiem uz sertifikātiem. Tas liecina par korumpētības klātbūtni, ko daudzi vēlas saglabāt.

Pret PA valsts pilnvarnieku, ekonomikas ministru L.Strujeviču ir izvērsta apzināta melu kampaņa atsevišķos preses izdevumos. Ir tikuši laisti darbā iebiedēšanas un psiholoģiskā spiediena paņēmieni. Tendenciozu viedokļu un vienpusīgi atlasītas, kā arī nepatiesas informācijas izplatīšanā īpaši minams laikraksts "Diena". LPA valdes darbības rezultātā gan 1997.gadā, gan 1998. gadā netiek paredzētajā apjomā gūti ienākumi Valsts īpašuma privatizācijas fondā. Šogad tā ienākumi bija paredzēti 51,4 miljonu latu apjomā, bet LPA valde prognozē izpildi tikai par 34,8 miljoniem latu. Svarīgi, ka no Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļi vajadzīgi valsts atbalsta sniegšanai uzņēmējdarbībai. Šobrīd tie nepieciešami, piemēram, Latvijas uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanai un eksporta veicināšanai.

Ir pilnīgs pamats uzskatīt, ka Privatizācijas aģentūras valde nav vadījusi privatizācijas procesu atbilstoši saviem pienākumiem un ir zaudējusi uzticību.

Tādēļ valsts pilnvarnieks atcēla no amata četrus iepriekš minētos Latvijas Privatizācijas aģentūras valdes locekļus. Lai nodrošinātu Privatizācijas aģentūras darbības nepārtrauktību, tiek izsludināts konkurss uz vakantajām LPA valdes locekļu vietām.

Jānis Brente,

ekonomikas ministra padomnieks

1998.gada 23. novembrī

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!