Svinīgajā sarīkojumā Nacionalajā operā satiksmes ministrs Vilis Krištopans, labklājības ministrs Vladimirs Makarovs…

…tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, zemkopības ministrs Andris Rāviņš, Augstākās tiesas priekšsēdetājs Andris Guļāns…

… ārlietu ministrs Valdis Birkavs, iekšlietu ministrs Andrejs Krastiņš, veselības valsts ministrs Viktors Jaksons un ekonomikas ministrs Laimonis Strujēvičs

"Mūsu tautu nākotne ir atkarīga

no šodienas jaunās paaudzes"

Lietuvas prezidents Valds Adamkus

svinīgajā sarīkojumā

Nacionālajā operā 18.novembrī:

Turpinājums

no 1.lpp.

Šodien es gribētu atcerēties un godināt tos, kuru pašaizliedzīgā cīņa un ikdienas darbs dzimtenes labā ļauj mums baudīt brīvu, neatkarīgu un demokrātisku Latviju.

Mēs pilnībā apzināmies, ka mūsu tautu nākotne ir atkarīga no šodienas jaunās paaudzes, tās rūpēm par tēvzemes nākotni un attieksmes pret mūžīgajām vērtībām un to saglabāšanu. Tieši šī paaudze radīs divdesmit pirmā gadsimta sabiedrību un cels tās labklājību. Tādēļ mums jādara viss iespējamais, lai jaunatne apgūtu vēstures mācību un turpinātu senču centienus.

Lietuvas un Latvijas tautas saista ne tikai etniskās, kultūras un vēsturiskās saites, mēs arī esam kaimiņi Baltijas jūras krastā, kas pēc manas stingrākās pārliecības kļūs par stabilitātes un ciešas sadarbības jūru jaunajā Eiropā. Tas, ka esam kaimiņi, nosaka mūsu kopējo atbildību par šī reģiona nākotni un nepieciešamību risināt problēmas kopīgiem spēkiem. Latvija un Lietuva ar savu konstruktīvo sadarbību ir pierādījušas, ka ir kaimiņi, uz kuriem var paļauties.

Esmu pārliecināts, ka tuvākajā nākotnē mūsu valstis sasniegs savu galveno mērķi — kļūt par pilntiesīgām Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm. Jau šodien mūsu valstis ir aktīvas reģionālo procesu virzītājas un sniedz lielu ieguldījumu drošas un vienotas Eiropas radīšanā. Līdzdalība Eiropas un transatlantiskajās struktūrās palīdzēs mums atgriezties Rietumu demokrātijas saimē.

Šodien, atzīmējot Latvijai tik svarīgo dienu, mēs esam pārliecības pilni par savu nākotni un mūsu tautu gatavību sadarboties un strādāt nākotnes mērķu sasniegšanai.

Cienījamās dāmas un kungi!

Lietuvas valsts un tās tautas vārdā novēlu Latvijas valstij zelt, bet Latvijas tautai labklājību un laimi. Dievs, svētī Latviju!

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

ka Latvija nepadosies"

Igaunijas prezidents Lennarts Meri

svinīgajā sarīkojumā

Nacionālajā operā 18.novembrī:

Turpinājums

no 1.lpp.

Dzimšanas dienās ir pieņemts paraudzīties pagātnē, izvērtēt sasniegumus, meklēt likumsakarības un rast atbildes uz visaktuālākajiem jautājumiem. Šis darbs Latvijā, tāpat kā Igaunijā, ir darīts jau pirms svētkiem un turpināsies vēl ilgi pēc tiem.

Savā uzrunā es īsumā gribētu pakavēties pie iepriekšējā, pirmssvētku gada, kuru atcerēsimies ilgi dažādo pārbaudījumu un satricinājumu dēļ. Jūsu apņēmība pierādīt, ka nedz ārējais spiediens, nedz iekšējās likstas nespēj jūs salauzt, nesis jums starptautisku atzinību. Tas nešaubīgi bija grūts gads, bet mēs esam stipri savā pārliecībā, ka Latvija nepadosies.

Jūsu panākumi ir kļuvuši par iedvesmas avotu pārējām kandidātvalstīm, kas pretendē uz iestāšanos Eiropas Savienībā, ieskaitot arī Igauniju. Esmu pārliecināts, ka Latvija novērtē Eiropas Komisijas ziņojumā sniegto augsto vērtējumu Latvijas ekonomiskajai un politiskajai virzībai. Sarunās ar Hansu van den Bruku, Eiropas Kopienas ārlietu komisāru, es vēl dziļāk pārliecinājos par ziņojumā izteikto vērtējumu nozīmību. Latvija strādājusi ļoti veiksmīgi, un drīz arī darbs vainagosies panākumiem, vainagosies ar uzaicinājumu uz iestāšanās sarunām. Latvija, šķiet, ir vienīgā jaunā valsts, kas tiks iekļauta pirmajā iestāšanās sarunu raundā.

Igaunija ir konsekventi atbalstījusi Latviju un darīs to arī turpmāk. Apsveicu Latviju! Igaunija vēl jums izturību un apņēmību savu mērķu sasniegšanai!

Ulmaņa kungs, ļaujiet man jums nodot dāvanu no Igaunijas tautas. Tā ir skulptūra ar simbolisku nosaukumu — "Dialogs", ko ir veidojis igauņu mākslinieks Raits Prēts. Lai šis mākslas darbs, kur redzam gan Latvijas, gan Igaunijas krāsas, simbolizē vēsturisko saiti starp mūsu tautām, kā arī mūsu vēlēšanos turpināt dialogu par iespēju runāt ar draugiem un uzklausīt draugus.

Paldies!

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

Svinīgajā parādē: Saeimas priekšsedētāja biedrs Gundars Bojārs, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Ministru prezidents Guntars Krasts un Nacionālo bruņoto spēku komandiera pienākumu izpildītājs Zemessardzes pulkvežleitnants Raimonds Graube Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Valsts prezidents Guntis Ulmanis svinīgajā parādē:

Godātie Latvijas karavīri un virsnieki! Godātie klātesošie! Šodien atzīmējam Latvijas 80.gadadienu. Sava valstiskuma un brīvības 80.gadadienu.

Mūsu valsts neatkarība šajos gados tika aizstāvēta kaujās, darbā un ilgus gadus tika glabāta cilvēku atmiņās un ticībā atkal brīvai nākotnei.

Mūsu valsts vēsture cieši saaugusi ar Latvijas armijas un latviešu karavīru cīņu pagātni. 1918.—1920.gadā latviešu tauta un karavīri, pulcējoties zem sava sarkanbalti sarkanā karoga, vienojās cīņā par brīvu valsti. Kad 18.novembrī tika pasludināta Latvijas valsts, aiz Nacionālā teātra sienām valdīja bads, aukstums, ielās patrulēja vācu zaldāti. Pagaidu valdības rīcībā bija tikai daži simti karavīru pulkveža Oskara Kalpaka vadībā. Vācu okupācijas varas iestādes sākotnēji nopietni neuztvēra latviešu alkas pēc neatkarības. Ko gan var izdarīt maza tauta ar saujiņu karavīru? Taču tauta un karavīri uzvarēja pārspēku ar savu varonību un pārliecību par brīvu, neatkarīgu, demokrātisku valsti!

Latvijas karavīri visspožākās uzvaras guvuši, cīņās par savu valsti ejot ar savas valsts karogu. Taču latviešu karavīriem nācies cīnīties arī svešu armiju mundieros. Tās ir traģiskas mūsu vēstures lappuses. Šodiena liek to apzināties un neaizmirst, liek to vairs nekad nepieļaut.

Latvijas neatkarīgās valsts dibināšana, brīvības cīņas, Latvijas neatkarības atjaunošana parāda, ka spējam aizstāvēt savus ideālus un tos īstenot. Taču šie vēsturiskie notikumi atgādina arī par to, ka mēs savu neatkarību esam spējuši sasniegt, pateicoties arī mūsu draugu atbalstam.

Arī šodien demokrātija, miers un stabilitāte ir garantējama kopīgiem spēkiem. Mūsu karavīri šodien ir gatavi mieru un stabilitāti aizstāvēt savā un arī svešā zemē. To mēs dēvējam par eiropeisko solidaritāti.

Latvija, līdzīgi kā kaimiņvalstis, kuras arī šogad atskatās uz 80 neatkarības gadiem, par savu drošības garantu izraudzījusies NATO. Izvēle iekļauties šajā organizācijā nenozīmē tikai vēlēšanos būt pasargātiem, bet arī vēlēšanos būt atbildīgiem par savas un arī citu valstu drošību.

Latvijas karavīri ir sevi pārliecinoši parādījuši sadarbībā ar citu Baltijas valstu un NATO dalībvalstu karavīriem. Dalība Baltijas bataljonā, programmā "Partnerattiecības mieram", stabilizācijas spēkos bijušajā Dienvidslāvijā un citos projektos apliecina mūsu karavīru labo militāro sagatavotību.

Lai spētu īstenot savu mērķi iekļauties NATO, mums jāspēj nodrošināt turpmāko armijas attīstību.

Apsveicams ir valdības lēmums nākamajā gadā palielināt finansējumu Latvijas armijai līdz vienam procentam no iekšzemes kopprodukta. Es esmu pārliecināts, ka Saeima atbalstīs šo valdības lēmumu, apzinoties valsts atbildību par to, lai mums būtu NATO standartiem atbilstoši bruņotie spēki.

Šodien būtisks mūsu kareivju uzdevums ir iegūt modernu militāro izglītību, labi zināt svešvalodas un uzturēt labu fizisko sagatavotību.

Šodien Latvijas armijas kareivju uzdevums ir domāt arī par savu karavīra stāju. Armija prasa pakļaut reglamentam ne tikai savu dienesta dzīvi, bet arī ikdienā rīkoties atbilstoši karavīra godam.

Šodien sabiedrība ne vienmēr ir pietiekami novērtējusi un atbalstījusi karavīrus. Ne vienmēr armija saņēmusi pietiekami daudz sapratnes un cieņas. Taču arī karavīriem jāapzinās, ka sabiedrības atzinība ir pelnāma dienu no dienas — ar profesionalitāti, stingru morāli un atbildību.

Es ticu, ka Latvijas armijas vārds nākotnē tiks saistīts ar pašaizliedzību, nesavtību un patriotismu.

Šodien kopā ar Zemessardzi Nacionālie bruņotie spēki kritiskos brīžos spēj uzņemties atbildību un spēj palīdzēt. Rūpēties par katra Latvijas iedzīvotāja drošību — arī tas ir šodienas karavīra uzdevums.

Arī tagad Latvijas karavīra uzdevums, gluži kā pirms 80 gadiem, ir veidot un sargāt neatkarīgu un stipru valsti.

11.novembris — Lāčplēša un tagad arī Latvijas bruņoto spēku svētku diena — simbolizē varonību un pašaizliedzību. 11.novembri un Latvijas brīvības cīņas īsi apraksta Lāčplēša Kara ordenis: "Par Latviju". Lai tā ir arī jūsu devīze, strādājot un dzīvojot Latvijai un tās nākotnei!

18.novembris — Latvijas valsts dibināšanas diena — simbolizē tautas uzdrīkstēšanos un ticību neatkarīgas valsts idejai. Lai arī šodien jūs pavada uzdrīkstēšanās un ticība!

Latvijas karavīri, virsnieki, sveicu jūs Latvijas 80.gadadienā!

Sveicu visus, kas dienējuši Latvijas armijā!

Šodien svētku dienā sveicu arī karavīru ģimenes!

Veidosim visi kopā stipru, drošu un laikmetīgu valsti!

Dievs, svētī Latviju!