Ministriju dokumenti

Lauksaimniecības attīstības

1999.gada programma

Zemkopības ministrijas izstrādāta

un 1998.gada 31.augusta

Ministru kabineta sēdē

(prot. Nr.47, 36.§) akceptēta

Saturā

1. Ievads

2. Lauksaimniecības produkcijas ražošanas apjomi

3. Muitas tarifi un tarifu kvotas

4. Asignējumi lauksaimniecības zinātnes un izglītības attīstībai

4.1. Lauksaimniecības izglītības praktiskās apmācības uzlabošana 1999.gadā

5. Nozares valsts pētījumu programmas svarīgākās apakšprogrammas un projekti,

to finansējums un izstrādes gatavība

6. Ārējo ekonomisko sakaru attīstība (integrācijas jautājumi)

6.1. Integrācijas gaita Zemkopības ministrijā

6.2. Tehniskā palīdzība — PHARE’s un divpusējie kontakti

6.3. Darbs pie "Pozīcijas dokumenta" izstrādāšanas

7. Brīvās tirdzniecības līgumi

8. Ienākumi, ražošanas izmaksas, nodokļi

8.1. Ienākumi, ražošanas izmaksas

8.2. Nodokļi

9. Lauksaimniecības produkcijas kvalitātes jautājumi, to ietekmēšanas pasākumi

10. Valsts budžeta asignējumi un investīcijas

11. Vides aizsardzības un netradicionālo nozaru attīstības pasākumi

11.1. Vides aizsardzības pasākumi

11.2. Netradicionālo nozaru attīstības tendences

12. Ekonomiski atbalstāmās lauksaimniecības nozares, atbalsta programmas

un subsīdiju piešķiršanas principi

12.1. Lauksaimniecības nozaru politika

12.2. Subsīdiju programmas un piešķiršanas principi

13. Tirgus intervence

14. Pielikumi

1. Ievads

Latvijas lauksaimniecības attīstības programma izstrādāta saskaņā ar Lauksaimniecības likumu atbilstoši tā 7. panta prasībām. Likumā noteikts, ka Ministru kabinets katru gadu apstiprina lauksaimniecības attīstības gada programmu, kurā nosaka lauksaimniecības attīstības uzdevumus nākamajam gadam un pamatuzdevumus triju gadu periodam, kā arī konkrētus to realizācijas pasākumus un mehānismus.

Programmas struktūra, tās nodaļu nosaukumi atbilst likuma 7.pantā formulētām sadaļām.

 

2. Lauksaimniecības produkcijas

ražošanas apjomi

Pēc veiktajiem aprēķiniem, Zemkopības ministrija prognozē, ka 1999.gadā turpināsies jau iepriekšējā gadā atsevišķās nozarēs (graudaugu un cukurbiešu ražošanā, piensaimniecībā) iezīmējusies lauksaimnieciskās ražošanas augšupeja un tā iegūs visaptverošu raksturu.

2.1. tabula

Ražošanas attīstība

		Saražots 1997. gadā	Paredzams	Prognozējamais
	Patēriņš			saražot	minimālais
Produkcijas veids	1997. gadā,	tūkst. t	% no	1999. gadā,	nepieciešamais
	tūkst. t		patēriņa	tūkst. t	eksportprodukcijas
					apjoms,* tūkst.t
Piens	929,1	985,8	106	990,0	60,9
Gaļa un gaļas
produkti (kautmasā)	130,7	70,6	54	73	—
t.sk. liellopu	39,8	25,5	64	26	—
cūku	68,8	37,1	54	38	—
putnu	21,2	7,6	36	8	—
Olas, milj.gab.	474,2	465,0	98	474	—
Graudi	982,2	1043,5	106	1150	167,8
Cukurbietes	—	387,5	—	600	—
Cukurbiešu cukurs**	70,0	41,2	59	70	—
Kartupeļi	950,0	946,2	100	950	—

* pie nosacījuma, ka patēriņš saglabāsies 1997. gada līmenī

** uzrādīts kopējais cukura patēriņš (ieskaitot cukurniedru cukuru)

 

Piena

ieguves apjomi pieaugs, turpinot palielināties izslaukumiem no govs un stabilizējoties govju kopskaitam. Palielināsies arī piena preču produkcijas daļa un pārdošanas apjomi pienotavām, jo zemnieku saimniecībās sāk izpausties ražošanas koncentrācijas un specializācijas ietekme. Šā gada sešos mēnešos nozarē jau ir iezīmējušās pozitīvas attīstības tendences — pārstrādei iepirktā piena apjoms ir palielinājies par 35% salīdzinājumā ar to pašu laika posmu pagājušajā gadā un pārdotā piena īpatsvars kopējā saražotajā piena apjomā ir palielinājies līdz 45 %. Tas ir panākts arī pateicoties piena iepirkuma cenas pieaugumam un labai piena ražotāju un pārstrādātāju sadarbībai, t.i., regulārām piena naudas izmaksām, atvieglotu kredītu piešķiršanai utt.. 1999. gadā sagaidāma arī piena kvalitātes uzlabošanās, kas finansiāli tiek īpaši stimulēta no pārstrādes uzņēmumu puses, un praktiski jau pašlaik piena ieguve saimniecībās atmaksājas tikai tad, ja tiek iegūts augstākā labuma piens (tā īpatsvars 1997. gadā iepirktā piena apjomā bija tikai nedaudz vairāk par trešdaļu). Piensaimniecības nozares tālākai attīstībai īpaši nozīmīga un svarīga ir produkcijas eksporta nodrošināšana.

Gaļas

ražošanas lejupslīde, kas bija vērojama pēdējos gados, tiks apturēta un stabilizēsies, 1999.gadā nedaudz pārsniedzot 1997. gada ražošanas līmeni. Parādīsies pēdējos gados nozares sakārtošanai veltītā darba (dzīvnieku identifikācijas un reģistrēšanas sistēmas ieviešanas, subsidētas šķirnes dzīvnieku iepirkšanas u.c.) rezultāti. Nozares galvenā problēma ir tās konkurētspējas paaugstināšanās vietējā tirgū, lai vietējā augstas kvalitātes produkcija būtu pieejama arī mazturīgam patērētājam un spētu izkonkurēt tirgū ievestās gaļas produktus un subproduktus. Pašlaik gaļas ražošanas palielināšanos bremzē nelabvēlīgā tirgus situācija, kāda izveidojusies patērētāju zemās pirktspējas, produkcijas salīdzinoši augstās pašizmaksas u.c. faktoru ietekmē, kā rezultātā nozares uzņēmumu ekonomiskie rezultāti raksturojas ar zemu rentabilitāti. Tomēr šā gada pirmajā pusē iezīmējas pozitīvas attīstības tendences — gaļas iepirkuma apjoms, salīdzinājumā ar 1997. gada pirmo pusgadu, ir palielinājies par 9 %.

Saglabājoties labības cenas samazināšanās tendencei, gaļas ražošanas rentablitāte, palielināsies un rezultātā tās ražošanas apjomi tuvākos gados var straujāk pieaugt.

Olu

ieguve 1999. gadā varētu palielināties līdz 474 milj. gab. un nedaudz palielināties arī turpmāk, kas nodrošinātu vietējā tirgus pieprasījumu. Ražošana arvien vairāk koncentrēsies tehnoloģiski un ekonomiski efektīvās putnu fabrikās, kas nodrošinās arī ražotāju eksportpotenciāla pieaugumu.

Graudaugu

audzēšanā, sekmīgi realizējot valsts pasākumus vietējā labības tirgus stabilizācijai (ievērojot MK noteikumus "Par tirgus intervenci labības un piena produktu tirgū", kā arī subsidējot graudu uzglabāšanu ražotāju noliktavās), ražošanas apjomi 1999.gadā var palielināties līdz 1150 tūkst. t. Minētais pieaugums varētu tikts panākts vidējās ražības palielināšanās rezultātā (kas vienlaicīgi paaugstinās arī labības ražošanas ekonomisko efektivitāti), neraugoties pat uz iespējamo graudaugu sējplatību samazināšanaos, ko noteiks labības realizācijas cenu samazināšanās un no tā izrietošā nelielo labības audzētāju izkonkurēšana no specializēto lielražotāju puses. Turpmākai nozares attīstībai ir nepieciešams atrisināt graudu produkcijas eksporta jautājumu, jo kopš 1997. gada Latvija sevi pilnībā nodrošina ar graudiem.

Cukurbiešu

audzēšanā, ja arī turpmāk tiks īstenoti vietējā tirgus aizsardzības pasākumi, 1999. gadā būs vislielākais (salīdzinājumā ar pagājušo gadu) ražošanas apjomu kāpinājums — par 55 % sasniedzot 600 tūkst. t. Līdz ar to pašlaik visienesīgākajā lauksaimniecības nozarē turpināsies pakāpeniska un pārdomāta attīstība, kas īstenojas sekmīgas ražotāju un pārstrādātāju sadarbības, kā arī subsīdiju politikas rezultātā. Turpinās izpausties cukurbiešu audzētājsaimniecībām īpaši raksturīgie ražošanas tehniskās un tehnoloģiskās modernizācijas, specializācijas un koncentrācijas pozitīvie aspekti.

Kartupeļu

audzēšana arī turpmāk saglabāsies 950 tūkst. t apmērā, kas pilnībā nodrošina vietējo patēriņu. Augstražīgāku un kvalitatīvāku kartupeļu šķirņu paplašinātas ieviešanas rezultātā palielināsies pārstrādei (cietes, čipsu, frī kartupeļu u.c. pusfabrikātu ražošanai) realizējamo un pārtikā lietojamo kartupeļu īpatsvars kopējā ražošanas apjomā.

Turpmāk visām lauksaimniecības nozarēm nepieciešams meklēt noieta tirgus ārpus Latvijas robežām. Tāpat valstī veidojas eksporta potenciāls, kas jau tuvākajā nākotnē spēs konkurēt pasaules tirgū.

Šo mērķu realizēšanai darbība būtu jāattīsta sekojošos virzienos:

* Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšana;

* potenciālo ekspotra produktu un to noieta tirgus apzināšana;

* tirgus informācijas nodrošināšana;

* "Latvijas tēla" prestiža celšana;

* potenciālo eksportētāju apmācība.

 

3. Muitas tarifi un tarifu kvotas

Likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)" noteiktie ievedmuitas tarifi galvenajiem lauksaimniecības un pārstrādātiem produktiem 1998. gadā nav mainījušies. Samazināti ir ievedmuitas tarifi produktiem, kurus Latvijā neražo vai kuri nepieciešami ražošanas attīstībai, piemēram, vafeļu konusi, lopbarības lizīns, augstvērtīgas kvalitātes vīni, dzērveņu stādi u.c..

Pēc Latvijas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā, vadoties no iekšējā tirgus situācijas, katru gadu būs jānosaka pielietojamie ievedmuitas tarifi, kas nebūs augstāki kā Latvijas un PTO pievienošanās protokolā noteiktie. Pašlaik ir sagatavots projekts, kas attieksies uz 1999. gadā pielietojamajām ievedmuitas tarifu likmēm. Saskaņā ar Starptautiskajam valūtas fondam iesniegto Ekonomiskās politikas memorandu, valdība apņēmās samazināt lauksaimniecības sektora aizsardzības līmeni. Pēc Starptautiskā valūtas fonda aprēķinu metodikas vidējais svērtais importa pamata tarifs lauksaimneicības precēm Latvijā pašlaik ir 47% (MFN — 40%), kas jāsamazina, saskaņā ar Ekonomiskās politikas memoranda prasībām līdz 30% 1998.gadā. Saskaņā ar pēdējiem grozījumiem likumā "Par muitas nodokli (tarifirm)" lielākā daļa spesifisko muitas nodokļu likmju (Ls par vienību) tika pārveidotas par ad valorem tarifiem (% no muitas vērtības), izņemot cukuram, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai. Ir paredzēts, ka 1998.gadā arī specifisko tarifu likmes alkoholiskajiemdzērieniem un tabakai tiks konvertētas uz ad valorem likmēm.Tajā galvenajām lauksaimniecības produktu grupām ir paredzēts tarifus pazemināt, lai nebūtu augstāki par 30 % (1. pielikums).

Pakāpenisks ievedmuitas tarifu samazinājums, tai skaitā tarifu kvotu ietvaros (2. pielikums), paredzēts Latvijas un ārvalstu noslēgtajos Brīvās tirdzniecības līgumos (BTO).

 

4. Asignējumi lauksaimniecības

zinātnes un izglītības attīstībai

Zemkopības ministrija, plānojot lauksaimniecības zinātnes un izglītības attīstību, vadās no Finansu ministrijas noteiktās un valdības akceptētās kārtības 1999. gada valsts budžeta projekta sastādīšanai.

Zinātnes attīstībai lauksaimniecības nozarēs atbilstoši likumam "Par zinātnisko darbību", 1999. gadā paredzēts (projektēts):

1. Turpināt 1997. gadā sāktās, Latvijas Zinātnes padomes finansētās, valsts pētījumu programmas, saglabājot iepriekšējā gada finansējuma līmeni Ls 182210;

2. Turpināt 1997. gadā sāktos Latvijas Zinātnes padomes finansētos 59 zinātniskos projektus (grantus ), saglabājot iepriekšējā gada finansējuma līmeni Ls 378843.

3. Zemkopības ministrijas darba zinātniskai nodrošināšanai tiks pasūtīti zinātniskie pētījumi Ls 282 700 apjomā šādos svarīgākajos virzienos:

* Latvijas lauksaimniecības politikas attīstības scenāriju kvantitatīvās analīzes un simulācijas modeļa izstrādāšana;

* Lauksaimniecības mašīnu tehniskā un tehnoloģiskā novērēšana, ieteikumi zemniekiem;

* labas lauksaimniecības prakses nosacījumi;

* priekšlikumi laukaugu sēklkopības sistēmas pilnveidošanai;

* mežsaimniecības attīstības programmas izstrāde visa zemes fonda ferspektīvas izmantošanas kontekstā;

* zivju resursu novērtējums un prognoze, nozvejas prognoze un priekšlikumi resursu racionālai ilglaicīgai izmantošanai LR teritoriālos ūdeņos Baltijas jūras un Rīgas jūras līča atklātajā daļā.

Pētījumu tematika tiks saistīta ar lauksaimniecības attīstības rīcības programmā noteiktajām prioritātēm: piena lopkopība, t.sk. lopbarības ražošana, cūkkopība, graudkopība un augļkopība.

Pētījumu ietvaros ir paredzēts veikt analīzi un izstrādāt pamatojumu intensīvo tehnoloģiju ieviešanai minētajās nozarēs, kā arī sagatavot iespiešanai rokasgrāmatas piensaimniecībā, graudkopībā un augļkopībā.

4. Zinātnes materiāli tehniskā bāze, Valsts investīciju programmas ietvaros, tiks attīstīta tikai Valsts Priekuļu selekcijas stacijā Ls 100 000 apjomā, nodrošinot iesāktā meristēmu laboratorijas kompleksa ekspluatācijas sākšanu.

Diemžēl, valsts budžeta veidošanas pamatprincipos noteikto ierobežojumu dēļ, nav iespējams projektēt citu agrāro zinātnes centru bāzes attīstību.

Turpmākajos trijos gados valsts budžeta finansējums jāpalielina:

* valsts pētījumu programmām līdz 500000 latiem;

* LZP finansiāliem projektiem līdz 600000 latiem;

* ZM pasūtītajiem pētījumiem līdz 400000 latiem.

Izglītības attīstībai 1999. gadā Valsts investīciju programmā (13.07.1998. akceptēta Ekonomikas ministrijā) plānota lauksaimniecības izglītības centru attīstība, lai panāktu izglītības kvalitātes atbilstību Eiropas Savienības prasībām un radītu iespēju valsts iedzīvotājiem sekmīgi konkurēt darba tirgū.

Valsts investīciju programmas projekti

	Projekta nosaukums	Finansējums, milj.Ls
Lauksaimniecības izglītības centru izveidošana	0,393
t.sk.	Malnavas lauksaimniecības tehnikums	0,102
	Kandavas lauksaimniecības tehnikums	0,102
	Saulaines lauksaimniecības tehnikums	0,045
	Priekuļu lauksaimniecības tehnikums	0,104
	Bulduru dārzkopības tehnikums	0,040

 

Tā kā valsts budžeta projekta veidošanas noteikumos nav paredzēta pat daļēja inflācijas kompensācija izglītības iestāžu finansēšanai, tad 1999. gadā izglītība ZM sistēmā var tikt finansēta tikai līdzšinējā apjomā:

	Budžeta programma	Finansējums, Ls
07.00.00	Izglītība	12 555 077
07.01.00	Vispārējā un profesionālā izglītība	8 859 732
07.02.00	Augstākā izglītība	3 287 161
07.03.00	Nozarē strādājošo kvalifikācijas celšana un mācību
	iestāžu metodiskā darba nodrošināšana.	398 184

 

Šāds finansējums ļaus nodrošināt pašreizējā kvalitātes līmenī mācības par valsts budžeta līdzekļiem 11450 audzēkņiem un 3577 studentiem. Savukārt pieaugušo izglītībā, saglabājoties tikai šā gada finansējuma līmenim, kā arī ievērojot to, ka beidz darboties ES PHARE programma "Tehniskā palīdzība zemnieku saimniecību biznesa attīstībai Latvijā", samazināsies apmaksāto pasākumu un darbu daudzums un radīsies vairākas negatīvas sekas:

* krasi samazināsies tehnoloģiju demonstrējumi no 180 objektiem 1998. gadā līdz 20 objektiem 1999. gadā;

* lauksaimniecības nozarēs strādājošo apmācības kursu skaits samazināsies par pieciem četru dienu kursiem 20 cilvēkiem (no 70 kursiem 1998. gadā līdz 65 kursiem 1999. gadā);

* krasi samazināsies lauksaimniecības nozarē strādājošo izglītošanas kursu skaits atbilstoši PHARE finansējuma samazinājumam (apm. 2000 zemniekiem);

* bez darba paliks 20 — 30 speciālisti (t.sk. 10 cilvēki, kurus finansēja PHARE).

* apstāsies mācību telpu un konsultāciju biroju tehniskā pilnveidošana, kas līdz šim veikta par PHARE līdzekļiem.

Valsts budžeta finansējumu lauksaimniecības izglītībai 2000.gadā nepieciešamas palielināt vismaz par 30 %, lai varētu kaut daļēji nomainīt mācībspēku darba samaksu un attīstīt mācību bāzi.

1999. gadā turpināsies vidējās profesionālās izglītības reforma:

* Valsts budžeta līdzekļu racionālākai izmantošanai apstiprināti pagaidnormatīvi izglītības programmu finansēšanai (uz 1 audzēkni);

* uz Ogres lauksaimniecības skolas un Virķēnu lauksaimniecības skolas bāzes paredzēts izveidot valsts bezpeļņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (kā pilotprojektus);

* turpināsies jauno izglītības programmu ieviešana (izstrādātās PHARE programmas un sadarbības ar Vācijas Lauksaimniecības ministriju ietvaros);

* tiks uzsākta izglītības iestāžu vadītāju atestācija;

* pārējās mācību iestādes turpinās konkrētam reģionam nepieciešamo nelauksaimniecības specialitāšu un arodu izglītības programmu īstenošanu;

* mācību iestādēm ar nelielu audzēkņu skaitu tiks piedāvāts mainīt statusu — pārveidot tās par uzņēmējsabiedrībām, apvienot ar citām izglītības iestādēm, nodot pašvaldību pārziņā (pēc savstarpējas vienošanās).

Augstākā izglītība — Latvijas Lauksaimniecības universitātē:

* LR Ministru kabinetā un Saeimā tiks iesniegta LLU attīstības mērķprogramma;

* LR Ministru kabinetā tiks iesniegts Latvijas — Norvēģijas projekts "Lauku attīstības mācību un pētījumu centrs" Jelgavā;

* tiks akreditētas trīs studiju programmas;

* tiks turpināta valsts profesoru institūcijas pilnveidošana;

* tiks turpināta doktorantūras attīstība un tās studiju programmu pilnveidošana.

Zemkopības ministrijas Pētījumu un izglītības departamentā izstrādātā programma "Lauksaimniecības izglītības praktiskās apmācības uzlabošana 1999.gadā" ir bez finansiālā seguma: tai jāparedz valsts budžeta asignējumi nākošajam un turpmākajiem gadiem.

4.1. Lauksaimniecības izglītības

praktiskās apmācības uzlabošana 1999. gadā

Pēdējo 10 gadu laikā Zemkopības ministrijas pārziņā esošo lauksaimniecības mācību iestāžu mācību saimniecībām nav atjaunota materiāli tehniskā bāze no valsts budžeta. Tātad netiek nodrošināta, modernas tehnoloģijas prasībām atbilstoša izglītības kvalitāte. Sāktā valsts atbalsta programma tehnoloģijas modernizācijai būs mazefektīva, ja nebūs pietiekami apmācīti darbinieki, kuri prot strādāt ar jaunajām tehnoloģijām.

Lauksaimnieku izglītošana notiek 8 izglītības centros, pārējās 30 lauksaimniecības mācību iestādēs, zinātniskajās iestādēs un labas prakses saimniecībās. Tāpēc ir jāattīsta visu izglītotāju organizāciju un iestāžu materiāli tehniskā bāze.

Valsts investīciju programmā atvēlētie līdzekļi ļauj sākt pamazām nostiprināt praktisko apmācību tikai izglītības centros, bet labas prakses saimniecībām un mācību saimniecībām valsts atbalsts ir nepietiekams. Lai valsts subsīdijas tiktu izmantotas ar atdevi, svarīgi ir ieguldīt līdzekļus jauno lauksaimnieku izglītošanā.

Programma paredz praktiskās apmācības bāzes nostiprināšanu 3 virzienos:

* labas prakses saimniecību atbalsts;

* lauksaimniecības tehnoloģiju demonstrējumu ierīkošana mācību iestādēs, selekcijas stacijās un zemnieku saimniecībās LKC metodiskajā vadībā;

* mācību un zinātnisko iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošana.

Programmas kopējās izmaksas ir Ls 1 000 000 un tās sadalās sekojošos apmēros:

N.	Pasākums, virziens	Izmaksas,
p.k.		Ls
1.	Labas prakses saimniecību atbalsts	270 000
2.	Lauksaimniecības tehnoloģiju demonstrējumu ierīkošana mācību
	iestādēs, selekcijas stacijās un zemnieku saimniecībās LKC
	metodiskajā vadībā	81 460
3.	Mācību un zinātnisko iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošana	648 540

 

5. Nozares valsts pētījumu programmas

svarīgākās apakšprogrammas

un projekti, to finansējums

un izstrādes gatavība

1. Valsts pētījumu nozares programma ir uzsākta 1997. gadā, un tās gatavības pakāpi nosaka ļoti nepietiekamais finansējums.

1998. gadā šādu programmas apakšprogrammu izpildei ir paredzēti Ls 182210, kas sastāda tikai trešo daļu no pieprasītā un vajadzīgā finansējuma.

* Latvijas lauksaimniecība un lauku attīstība, integrējoties Eiropas Savienībā;

* Nepiesārņota un augstvērtīga pārtika: kvalitātes kritēriji un konkurētspēja,

* Jauni un uzlaboti pārtikas produkti no lauksaimniecības izejvielām un to ražošanas tehnoloģija;

* Latvijā audzējamo produktīvo dzīvnieku un mājputnu izkopšana, izmantojot pasaulē aprobētas selekcijas metodes;

* Latvijas ekoloģiskiem apstākļiem un saimnieciskām prasībām atbilstošu laukaugu šķirņu veidošana un to uzturošā selekcija;

* Konkurētspējīgas un rentablas dārzkopības sistēmas izstrāde.

2. Latvijas Zinātnes padomes grantu tēmas ir sāktas 1997 gadā, to izpildes termiņš 1999. gada decembris.

1998. gadā 59 grantu tēmu izpildei ir paredzēti Ls 378843. Svarīgākās zinātniskās izpētes tēmas ir šādas:

* Laukaugu audzēšanas, novākšanas un glabāšanas tehnoloģiju pētījumi un tehnikas pilnveidošana, lai samazinātu produkcijas izmaksas un nodrošinātu kvalitāti;

* Latvijas apstākļiem piemērotu bagātinātājpiedevu un prēmiksu izstrāde, to bioloģiskais un zootehniskais izvērtējums mājlopu un putnu ēdināšanā,

* Proteīna problēmas risinājums Latvijā, izmantojot zāles konservēšanas progresīvās metodes;

* Augļu koku un ogulāju selekcija;

* Lauksaimniecības dzīvnieku izplatītāko nelipīgo un lipīgo slimību etiopatoģenētiskais izvērtējums, profilakses un ārstniecisko līdzekļu izstrāde;

* Drenāžas hidroloģiskā darbība dabas vides un dažādu mākslīgu faktoru ietekmē.

 

6. Ārējo ekonomisko sakaru attīstība

(integrācijas jautājumi)

Latvijas ekonomiskā attīstība nav iespējama bez sakārtotas likumdošanas. Zemkopības ministrijai daudz jāpaveic, lai Latvijas lauksaimniecības likumdošanu saskaņotu ar ES likumdošanu. Latvijas uzņēmējam pagaidām ir grūti sasniegt augstus ražošanas standartus, jo ražošanas pārstrukturēšana atbilstoši ES prasībām prasa lielus kapitālieguldījumus. Tomēr valsts politika konsekventi tiek orientēta uz pakāpenisku prasību paaugstināšanu.

6.1. Integrācijas gaita Zemkopības ministrijā.

Zemkopības ministrijas Integrācijas un ārējo sakaru departaments ir atbildīgs par ES integrācijas gaitas koordināciju Zemkopības ministrijā. Departamenta uzdevums — nodrošināt Zemkopības ministrijas departamentu darbu likumdošanas saskaņošanā, PHARE un bilateriālo projektu koordinācija, sagatavošana un vadīšana, kā arī izstrādāt iestāšanās sarunu stratēģiju, sekmēt lauksaimniecības politikas virzību saskaņā ar ES Kopējās lauksaimniecības reformu.

Lauksaimniecību regulējošo normatīvo aktu saskaņošanas darba vadība

1996. gadā Ministru kabinets pirmo reizi pieņēma Latvijas Nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā, kas ietver valsts attīstības galvenos virzienus, kā arī likumdošanas saskaņošanas metodes un secību Latvijas veiksmīgai iesaistei Eiropā un tās iekšējā tirgū. 1997. gada 27. oktobrī Eiropas Integrācijas padome pieņēma jaunu, precizētu šīs programmas variantu — Trešā Nacionālā programma integrācijai ES. Šī jaunā programma pilnībā atbilst ES Komisijas prasībai izstrādāt nacionālo programmu acquis pārņemšanai.

Lauksaimniecības jomā Zemkopības ministrija turpina sekmīgi strādāt pie ES acquis pārņemšanas un ieviešanas Latvijas likumdošanā. Līdz 2000. gadam paredzēts ieviest Latvijas likumdošanā 140 I un II pakāpes direktīvas un noteikumus, kas minēti Nacionālā programmā, paralēli strādājot pie visa ES lauksaimniecības acquis ieviešanas.

Katrai no Nacionālā programmā minētām direktīvām ir noteikts ieviešanas termiņš un atbildīgā persona darbam ar šo direktīvu. Ministrijā šajā darbā ir iesaistīts Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas departaments, Produkcijas kvalitātes departaments un Veterinārais departaments (izveidota speciāla Eiropas nodaļa darbam ar Eiropas Savienības likumdošanu), kā arī izveidotas speciālas ekspertu grupas. Ekspertu grupas attiecīgajās nozarēs izvērtē un analizē ES direktīvas un izstrādā dokumentu projektus.

Patreizējā brīdī norit saskaņošana vairākiem likumdošanas projektiem, kas tiks iesniegti apstiprināšanai Ministru kabinetā.

6.2. Tehniskā palīdzība —

PHARE’s un divpusējie projekti

Nacionālā indikatīvā programma (NIP) ir dokuments, kas nosaka Latvijas vajadzības tehniskās palīdzības sfērā. Tā tiek plānota divu gadu periodam (1998. — 1999. g.). NIP mērķis ir sniegt donorvalstīm precīzu tuvāko gadu tehniskās palīdzības vajadzību pārskatu. Zemkopības ministrija ir izstrādājusi savas prioritātes tehniskās palīdzības sfērā. Turpmākos divos gados galvenās pamatprogrammas caur kurām tiks virzīti tālākie sadarbības projekti būs sekojošas:

* ES integrācija;

* lauku attīstība;

* lauksaimniecības politika;

* zivsaimniecības sektora attīstība;

* mežsaimniecības sektora attīstība;

* izglītības un cilvēkresursu attīstība.

Zemkopības ministrija ir atbildīga par PHARE’s un divpusējo projektu realizāciju un koordināciju lauksaimniecības sektorā. 1997. gadā tika uzsākti 3 šobrīd darbojošies PHARE’s projekti kopsummā par 4.8 miljoniem ECU.

Projekts — Institucionālais atbalsts Zemkopības ministrijai (Budžets — 1.8 MECU, projekts sākās 1997. gada oktobrī un turpināsies līdz 1999. gada novembrim) nodrošinās tehnisko palīdzību, lai uzlabotu Zemkopības ministrijas un galveno lauksaimniecības institūciju darbu, sagatavojoties integrācijai ES. Projektam ir 4 komponenti:

* atbalsts lauksaimniecības politikas izstrādei,

* atbalsts integrācijas ES,

* apmācības,

* Zemkopības ministrijas struktūras pilnveidošana.

Projekts — Kvalitātes kontrole nacionālā un sektoriālā līmenī (Budžets — 1.8. MECU, projekts sākās 1997. gada oktobrī un turpināsies līdz 1999. gada novembrim) Atbalsts pārtikas kvalitātes sistēmas izveidei nacionālā un sektoru līmenī.

* Nacionālā jeb valsts līmenī — sekmējot vienotas kvalitātes stratēģijas izveidei un nostiprinot institūciju spēju nodrošināt šīs valsts stratēģijas ieviešanu ar vairāku organizāciju līdzdarbošanos.

* Sektoru līmenī — Izveidot kvalitātes nodrošināšanas modeļus konkrētām produktu grupām, visā pārtikas ķēdē — no izejvielas līdz galaproduktam, nostiprinot pārtikas pārstrādātāju spēju uzlabot savu produktu sortimentu.

Projekts — Lauku ekonomikas dažādošana (Budžets — 1.2 MECU, projekts sākās 1998. gada janvārī un turpināsies līdz 1999. gada decembrim)

Tā mērķis — sekmēt lauku attīstības politikas formulēšanu Zemkopības ministrijā;

— sekmēt vietējo iniciatīvas grupu spēju pašiem izstrādāt uzņēmējdarbības attīstības vai reģionu attīstības plānus, lai tie būtu pietiekami pievilcīgi kredītdevējam.

Nacionālā līmenī 1998. gada jūnijā tika uzsākts projekts — Likumdošanas saskaņošana ar ES prasībām , ko koordinē Eiropas integrācijas birojs (Budžets — 3 MECU, turpināsies līdz 1999. gada decembrim). Projektā tiks iesaistītas visas ministrijas. Mērķis — palīdzēt ministrijām sagatavoties un izstrādāt likumdošanu sektoru nozarēs.

1998. gadā ir uzsākti un paredzēts uzsākt sekojošus projektus:

1. Projekts — Tehniskā palīdzība Sanitārās robežkontroles veterinārās jomas uzlabošanai.

(Budžets — 0.16 MECU, projekts tika uzsākts 1998. gada martā un ilgs līdz 1999. gada decembrim). Tā mērķis — uzlabot sanitāro robežkontroli veterinārajā jomā.

2. Projekts — Dzīvnieku identifikācija un reģistrācija

(Budžets — 0.12 MECU, projekts tika uzsākts 1998. gada maijā un ilgs līdz 1999. gada martam). Tā mērķis — dzīvnieku reģistrācijas un identifikācijas sistēmas un kontroles izveide.

3. Projekts — Institucionālā attīstība privātās mežsaimniecības attīstībai.

(Budžets — 0,426 MECU, projekts paredzēts uzsākt 1998. gada augustā un turpināsies līdz 1999. gada decembrim). Tā mērķis — stratēģijas un mērķu izstrāde privātās mežsaimniecības jomā.

4. Projekts — Tehniskā palīdzība Zemkopības ministrijai lauksaimniecības sektora pārstrukturēšanai un modernizēšanai.

(Budžets — 1,6 MECU, projekts paredzēts uzsākt 1998. gadā un ilgs līdz 1999. gada decembrim). Tā mērķis — zemes konsolidācijas uzsākšana, veterinārā un fitosanitārā dienesta darbības uzlabošana.

1999. gadā plānots uzsākt sekojošus PHARE projektus:

1. Projekts — Tirgus organizācijas standarti un statistika.

Tā mērķis — Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas instrumentu ieviešana un lauksaimniecības tirgus regulējošo un aizsargmehānismu ieviešanas izstrāde.

2. Projekts — Zemes izmantošana un konsolidācija.

Tā mērķis — Palielināt lauksaimniecības attīstības efektivitāti un izstrādāt alternatīvas.

3. Projekts — Tehniskā palīdzība veterinārajam un fitosanitārajam dienestam.

Tā mērķis — Veterinārā un fitosanitārā dienesta laboratoriju uzlabošana.

2.2. Divpusējās sadarbības projekts ir Baltijas un Ziemeļvalstu (Dānijas, Somijas un Zviedrijas) "Programma 3+3" , kuras ietvaros ir izveidotas 7 darba grupas. Darba grupu galvenie uzdevumi — ES likumdošanas caurskatīšana, pašreizējās situācijas analizēšana 3 Baltijas valstīs, ieskaitot attīstības programmas, kas norit patreiz vai tiek plānotas. Darba mērķis — identificēt sfēras, kurās ir vajadzīga īpaša palīdzība, lai sagatavotu Baltijas valstis iestājai Eiropas Savienībā.

6.3. Darbs pie "Pozīcijas dokumenta" izstrādāšanas.

Gatavojoties iestāties ES, Latvijas Zemkopības ministrijai ir veicams milzīgs darbs. Kopējā Lauksaimniecības Politika (KLP) un ar to saistītie pasākumi, kas veido lauksaimniecības un pārtikas produktu Kopējo Tirgu, sastāda ES darbības centrālo daļu. Kopējā Lauksaimniecības Politika ir visnozīmīgākā, visattīstītākā un vissarežģītākā no Savienības politikām un ar to saistītie pasākumi, katru gadu sastāda gandrīz divas trešdaļas no Savienības likumdošanas aktivitātēm.

Asociētās valstis ir konstatējušas, ka pārtikas un lauksaimniecības likumdošana ir iestāšanās procesa vissarežģītākā daļa. Daļēji tas ir pateicoties — dažu lauksaimniecības jautājumu politiskā ievirzei, kā arī attiecīgo dokumentu sarežģītībai un nepieciešamībai radīt radikāli atšķirīgas organizatoriskas struktūras, lai varētu izpildīt KLP administrācijas prasības.

Lai Latvija būtu sagatavota un varētu uzsākt sarunas ar ES par iestāšanās jautājumiem lauksaimniecībā, ir nepieciešams izstrādāt "Pozīcijas dokumentu" , kurā būtu atspoguļota Latvijas nostāja pret pašreizējo Eiropas Savienības Kopējo lauksaimniecības politiku.

Ir izveidotas 13 darba grupas, kuras veic Kopējās lauksaimniecības politikas likumdošanas analīzi sektoru griezumā: graudaugi, piens, cukurs, veterinārie un fitosanitārie jautājumi, augļi un dārzeņi, pārstrādātā pārtika strukturālie fondi utt. Grupu vada ministrijas attiecīgā sektora atbildīgais ierēdnis. Bet galvenais darba darītājs, kurš veic likumdošanas atlasi, studēšanu un sagatavo dokumentāciju lēmumu pieņemšanai ir tā saucamais — jaunākais eksperts. Lēmuma pieņemšanai tiek pieaicināti kompetenti eksperti no ražotāju pārstāvniecībām, zinātnes institūcijām, zemnieku organizācijām, tādējādi nodrošinot ieinteresēto pušu līdzdarbību un arī atbildību valsts attieksmes veidošanā pret ES prasībām.

Galvenie uzdevumi darba grupām ir sekojoši:

* Detalizēti izpētīt ES likumdošanu, kas attiecas uz grupai uzdoto jautājumu.

* Noteikt visas atšķirības starp ES un Latvijas likumdošanu un sniegt ieteikumus veicamajiem pasākumiem.

* Papildināt rakstiskos ziņojumus ar statistiku un faktiem visos jautājumos, kuri tiks iesniegti sarunām ar ES.

* Sniegt atbalstu sarunās šī (sarunu) posma laikā.

 

7. Brīvās tirdzniecības līgumi

1997. gada 1. janvārī stājās spēkā Baltijas valstu Brīvās tirdzniecības līgums ar lauksaimniecības produktiem, kura ietvaros notiek pilnīgi brīva savstarpējā tirdzniecība.

1997. gadā un 1998. gada pirmajā pusē ir sagatavoti šādi BTL, kas, stājoties spēkā, ietekmēs Latvijas un attiecīgās valsts savstarpējo tirdzniecību:

* Latvijas un Polijas BTL — stājies spēkā 1998. gada 1. aprīlī.

* Latvijas un Turcijas BTL — parakstīts 1998. gada jūnijā, iesniegts ratificēšanai abu valstu parlamentos.

* Latvijas un Ukrainas BTL ar lauksaimniecības precēm — parakstīts 1998. gada februārī, iesniegts ratificēšanai abu valstu parlamentos.

1998. gada otrajā pusē un 1999. gadā tiks strādāts pie šādu BTL lauksaimniecības daļām:

* Latvijas un Ungārijas BTL — pašlaik sagatavošanas stadijā. Paredzēti abpusēji pielikumi ar tarifu kvotām konkrētiem lauksaimniecības un pārstrādātiem produktiem.

* Latvijas un Rumānijas BTL — notikušas pirmās konsultācijas par līguma saturu.

* Latvijas un Bulgārijas BTL — izteikta vēlme sākt sarunas.

* Latvijas un Izraēlas BTL — izteikta vēlme sākt sarunas.

 

8. Ienākumi,

ražošanas izmaksas, nodokļi

8.1. Ienākumi, ražošanas izmaksas

Lauksaimnieku 1999. gada ienākumu prognoze, kas sastādīta ar Lauksaimniecības ekonomiskā kopaprēķina (LEK) metodikas palīdzību, rāda, ka pagaidām ir pāragri runāt par pietiekamiem ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas. Tāpēc ZM uzsver, ka ir nepieciešams palielināt valsts atbalstu lauksaimniecībai, lai tiktu nodrošināta Latvijas tautsaimniecībai svarīgās nozares attīstības.

Ienākumu prognoze izstrādāta, par pamatu ņemot ZM sastādīto lauksaimniecības produkcijas ražošanas apjomu un vidējo cenu prognozi 1999. gadam, kā arī prognozējot iespējamo ražošanas resursu patēriņa un cenu attīstību, nodokļu, nomas, kredītprocentu u.c. maksājumu dinamiku.

Veiktais aprēķins liecina, ka, saglabājoties cenu attīstības tendencēm un valsts budžeta subsīdijām lauksaimniecībai, lauksaimnieku ienākumi 1999. gadā sasniegs Ls 99 milj. jeb, pēc nodokļu samaksas, Ls 568 gadā (Ls 47 mēnesī) uz vienu lauksaimniecībā nodarbināto cilvēku, kas, salīdzinot ar 1997. gadu, ir neto ienākumu palielinājums par 16 % (skat. 6.1. 1.tabulu). Tas galvenokārt tiks panākts ar lauksaimniecības produkcijas ražošanas un realizācijas apjomu palielināšanu svarīgākajiem produkcijas veidiem (pienam, gaļai, labībai) palīdzību, kas kompensēs prognozējamo cenu samazinājumu graudaugiem, cukurbietēm u.c. produkcijai. Tātad, ienākumi faktiski palielināsies uz ražošanas intensifikācijas un efektivitātes paaugstināšanas rēķina.

Vislielāko kāpinājumu — par 6 % jeb Ls 9.9 milj.— galaprodukcijas vērtības palielināšanā dos lopkopības produkcija, kamēr augkopības galaprodukcijas (īpaši cukurbiešu) vērtība palielināsies par 11.3 % jeb Ls 8.9 milj.. Tā rezultātā kopējā galaprodukcijas vērtība 1999. gadā sasniegs Ls 263.1 milj..

Tajā pašā laikā visai ievērojams kāpums tiek prognozēts arī ražošanas resursu un pakalpojumu izmaksām — par 10 %, kas izskaidrojams ar ražošanas apjomu pieaugumu, pakalpojumu sadārdzināšanos un degvielas cenu palielināšanos galvenokārt akcīzes nodokļa palielināšanās rezultātā. Tāpat 1999. gadā palielināsies lauksaimnieku izmaksas kredītprocentu un nomas nomaksai, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas maksājumiem.

Kā pozitīvs fakts ir jāatzīmē subsīdiju apjoma palielināšanās lauksaimniecībai, kas nākotnē pozitīvi ietekmēs lauksaimniecības attīstību un konkurētspēju. Lauksaimniecības likumā noteikts valsts subsīdiju minimālais apjoms — 3 % no valsts pamatbudžeta izdevumiem, tomēr 1998. gadā tas netiek nodrošināts un plānots 1999. gadam, izdarot grozījumus Likumā par valsts budžetu. 1998. gada 19. jūnijā pieņemtajos grozījumos likumā "Par valsts budžetu 1998. gadam" valsts pamatbudžeta izdevumi noteikti Ls 679 milj., no kuriem 3 % sastāda Ls 20,4 milj., bet 1997. gada beigās piešķirtā summa Ls 17,1267 milj. palikusi nemainīga. 1999. gada budžeta projektā ieplānoti Ls 18,8 milj., kas sastāda 2,98 % no plānotajiem pamatbudžeta izdevumiem.

Bez tam vēl ievērojot paredzamo lauksaimniecībā nodarbināto cilvēku skaita samazināšanos par aptuveni 3 %, salīdzinot ar 1997. gadu, ienākumi no lauksaimnieciskās darbības pieaugs, taču joprojām nesasniegs citās tautsaimniecības nozarēs strādājošo ienākumu līmeni un būs nepietiekami pilnvērtīgai tālākai ražošanas attīstīšanai.

Svarīgākās ienākumu veidošanās pozīcijas lauksaimniecībā

1997. un 1999. gadā

		Vērtība (milj. Ls)
	Rādītājs	1997. g.	1999. g.	+/- 1999.g./
				1997.g. (%)
Augkopības galaprodukcijas vērtība	78,93	87,81	11,3
Lopkopības galaprodukcijas vērtība	165,37	175,29	6,0
Galaprodukcija	244,29	263,10	7,7
Resursu un pakalpojumu izmaksas	114.,97	126,47	10,0
Bruto pievienotā vērtība tirgus cenās	129,32	136.63	5,7
Subsīdijas	12,84	18,50	44,1
Ar ražošanu saistītie nodokļi (1)	17,20	17,20	0,0
Nolietojums	34,66	36,40	5,0
Neto pievienotā vērtība faktoru izmaksās	90,30	101,53	12,4
Noma	0,26	0,50	90,0
Kredītprocenti	1,55	1,70	9,5
Lauksaimniecības sektora ienākumi (2)	88,48	99,33	12,3
Nodokļi no ienākuma (3)	6,77	7,25	7,0
Ienākumi (4)	489	568	16

(1) nekustamā īpašuma un dabas resursu nodokļi

(2) visu lauksaimniecībā nodarbināto ienākumi pirms nodokļu samaksas;

(3) ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi

(4) viena lauksaimniecībā nodarbinātā gada ienākums pēc nodokļu nomaksas, latos

8.2. Nodokļi

Lai varētu sekmīgi saimniekot, nodokļu sistēmai jābūt nemainīgai ilgāku laika periodu. Lauksaimniecībā nav nepieciešami nodokļu papildu atvieglojumi, taču, ja gribam saglabāt lauksaimniecisko ražošanu mazsaimniecībās un sīksaimniecībās arī turpmāk, nepieciešams saglabāt līdz šim spēkā esošos nodokļu atvieglojumus lauksaimniecībā.

Ja netiks atcelti līdz šim spēkā esošie nodokļu atvieglojumi lauksaimniecībā, 1999. gadā, salīdzinot ar 1998. gadu, lauksaimniecībā nav prognozējams nodokļu maksājumu būtisks palielinājums.

Taču finansiālo stāvokli lauksaimniecībā jūtami var ietekmēt 1999. gadā akcīzes nodokļa atmaksai plānoto līdzekļu apmērs. Neraugoties uz to, ka akcīzes nodokļa likme 1999. gadā, salīdzinot ar 1998. gadu, palielinās par 30 %, budžeta pirmprojektā 1999. gadam akcīzes nodokļa atmaksai plānots tikai Ls milj. 6,0, kaut gan jau 1997. gadā akcīzes nodokļa atmaksai iesniegti pieteikumi kopsummā par Ls 7,0 milj.

1998. gadā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem noteikta akcīzes nodokļa kompensācija Ls 0,10 par litru dīzeļdegvielas, bet 1999. gadā — Ls 0,13, rēķinot 120 litrus dīzeļdegvielas par katru īpašumā vai pastāvīgā lietošanā esošu lauksaimniecībā izmantoto zemes hektāru. Tas nozīmē, ka teorētiski lauksaimniecības produkcijas ražotājiem iespējams saņemt kompensāciju 1998. gadā Ls 12,00, bet 1999. gadā Ls 15,60 par katru lauksaimniecības produkcijas ražošanai izmantotās zemes hektāru.

Jaunajā likumprojekta par vienotu ienākuma nodokli ir jāsaglabā ienākuma nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas veic lauksaimniecisko darbību, 10 latu gadā par katru lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru, bet fiziskām personām saglabājot neapliekamo ienākumu no lauksaimnieciskās darbības Ls 3000 gadā.

Tā kā 1999. gadā ar īpašuma nodokli netiks aplikts īpašums, kuru izmanto vai kuru paredzēts izmantot tikai lauksaimnieciskai darbībai, tad īpašuma nodokļa maksājumi būs lauksaimniecībā arī 1999. gadā paredzami salīdzinoši nenozīmīgi.

 

9. Lauksaimniecības produkcijas

kvalitātes jautājumi,

to ietekmēšanas pasākumi

Produkcijas kvalitātes paaugstināšanas jautājumus Zemkopības ministrija uzskata par īpaši svarīgiem, jo no tās lielā mērā atkarīgas produkcijas realizācijas cenas, ražotāju ienākumi un saimniecību konkurētspēja. Nākošā gadā turpināsies šādi pasākumi:

1. kvalitātes kontroles dienestu struktūru optimizācija un reorganizācija augu izcelsmes produktu valsts uzraudzībai un kontrolei;

2. pārtikas aprites valsts uzraudzības un kontroles sistēmas mērķtiecīgas un sistematizētas darbības veidošana, izstrādājot uzraudzības programmas;

3. pārtikas valsts uzraudzībā un kontrolē iesaistīto laboratoriju funkciju optimizācija, analīžu metožu aprobācija, tehniskā aprīkojuma modernizācija;

4. normatīvās dokumentācijas izstrāde, saskaņojot to ar starptautiskajām un ES prasībām, ievērojot noteiktās prioritātes:

* piens, piena produkti,

* labība, labības produkti,

* cūkgaļa,

* augļi,

* u.c. produkti.

5. normatīvās dokumentācijas paketes izstrāde veterinārās un fitosanitārās kontroles nodrošināšanai robežkontroles punktos saskaņā ar ES prasībām;

6. zonālo piena kontroles laboratoriju izveide piena (izejvielas) kvalitātes noteikšanai;

7. Baltijas valstu graudu kvalitātes kontroles tīkla izveide;

8. starptautisko un bilateriālo projektu realizācija (Phare, Dānija u.c.);

9. pesticīdu monitoringa metodikas aprobācija;

10. inspektoru apmācības koordinācija;

11. rokasgrāmatas (ieteikumi) ražotājiem — izstrādes koordinācija.

 

10. Valsts budžeta asignējumi

un investīcijas

Zemkopības ministrijai valsts budžeta programmu realizācijai likumā "Par valsts budžetu 1998. gadam" paredzētie pamatbudžeta izdevumi sastādīja Ls milj. 45,9 no tā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem Ls milj. 39,8 bet speciālajā budžetā plānoto programmu finansēšanai bija paredzēti — Ls milj. 21,1.

Zemkopības ministrijas pamatbudžetu veido 11 valsts budžeta programmas, kurās ir paredzēts finansējums:

* subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem Ls milj. 17,1;

* valsts investīciju programmā iekļautajiem projektiem Ls milj. 1,1;

* valsts funkciju realizācijai lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un mežsaimniecībā Ls milj. 9,4;

* lauksaimniecības izglītībai Ls milj. 12,2.

Zemkopības ministrijas valsts budžeta programmas

1997.–1998.gados, Ls tūkst.

	Programmas nosaukums	1997.gada	Īpatsv.,	1998.g.	Īpatsv.,
		atskaite	%	plāns	%
1	Valsts atbalsts ES kvalitātes
	prasībām atbilstošas
	produkcijas ražošanai	10039.2	33.9	17126.7	43.1
2	Lauksaimniecība	4483.9	15.1	6217.3	15.6
3	Sanitārā robežu inspekcija	625.8	2.1	945.2	2.4
4	Veterinārmedicīna	781.5	2.6	896.1	2.3
5	Zivsaimniecība un zvejniecība	244.9	0.8	217.9	0.5
6	Nozares vadība	1253.9	4.2	1289.9	3.2
7	Izglītība	11769.9	39.7	12696.1	32.0
8	Kultūra	47.9	0.2	56.2	0.1
9	Valsts nozīmes datu pārraides
tīkla uzturēšanas izdevumi			148.8	0.4
10	Iemaksas starptautiskajās organizācijās	111.3	0.4	167.9	0.4
11	Mežsaimniecības attīstība	299.0	1.0	17.0	0
	KOPĀ	29657.3	100	39779.1	100

No speciālā budžeta tiek finansētas 2 programmas:

* Zivju fonds Ls milj. 0,87

Zivsaimniecības attīstības fondā tiek koncentrēti finansu resursi zivju atražošanas un aizsardzības pasākumu, kā arī tādu zinātnisko pētījumu finansēšanai, kas saistīti ar zivju resursu izpēti, kā arī piesārņojuma un saimnieciskās darbības ietekmes uz zivju resursiem izpēti.

* Mežsaimniecības attīstības fonds Ls milj. 20,2.

Meža attīstības fondā tiek uzkrāti līdzekļi meža ražības un kvalitātes paaugstināšanas pasākumu finansēšanai, meža atjaunošanai, kopšanai un apsardzībai.

Finansu ministrijas sagatavotajā un Ministru kabinetā izskatīšanai iesniegtajā pirmprojektā "Par valsts budžeta projektu 1999. gadam" Zemkopības ministrijai ir paredzēta valsts budžeta "tehniskā bāze" Ls milj. 42,4 (bez VIP). Salīdzinājumā ar šo gadu, no budžeta dotācijām ir izslēgti 1998. gadā finansētie vienreizējie pasākumi, bet iekļauti Ls milj. 6,0 akcīzes nodokļa atmaksai par lauksaimniecības produkcijas ražošanai izlietoto dīzeļdegvielu.

Tā kā budžeta projektā nav paredzēta pat daļēja inflācijas kompensācija budžeta institūciju finansēšanai, lielākā daļa no Zemkopības ministrijas budžeta programmām nākamajā gadā var tikt finansētas tikai līdzšinējā apjomā, neparedzot papildu resursus valstisko funkciju izpildes nodrošināšanai un programmu attīstībai.

FM prognozētais patēriņa cenu indeksa pieaugums 1999. gadā ir 6 %, tas nozīmē, ka materiāltehnisko resursu un pakalpojumu sadārdzinājuma finansēšanai nākamajā gadā ZM budžeta institūcijām papildus būtu nepieciešami vismaz Ls milj. 1,3.

Lai daļēji nodrošinātu Lauksaimniecības likuma prasību izpildi, Zemkopības ministrijai 1999. gada budžetā ir nepieciešams finansējums vismaz Ls milj. 48,4, no tā valsts budžeta investīcijas Ls milj. 3,7.

Zemkopības ministrija ir iesniegusi savus priekšlikumus par 1999. gadā neatliekami realizējamajiem pasākumiem — kopumā par Ls milj. 12,2, tai skaitā:

Subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem papildus nepieciešami Ls milj. 1,4. Lai nodrošinātu Lauksaimniecības likuma 16. panta prasību izpildi, kurā subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem jāparedz ne mazāk kā 3 % no pamatbudžeta izdevumiem, 1999. gada budžeta projektā valsts atbalstam lauksaimniecībai ir jāplāno vairāk par Ls milj. 22,0.

Valsts intervences pasākumu realizēšanai attiecībā uz labību un piena produktiem, atbilstoši Lauksaimniecības likuma 10. panta nosacījumiem, nepieciešami vismaz Ls milj. 1,9.

Strukturālo fondu programmu sagatavošanai un administrēšanai 1999. gadā nepieciešami Ls milj. 0,15. Lauku ekonomiskas strukturālās reformas būs viena no ES strukturālā finansējuma prioritātēm, un sagatavošanās posms šai sektorā ir ilglaicīgāks, Latvijas pusei ir nepieciešams nodrošināt adekvātu programmu sagatavošanu, vadīšanu un uzraudzību. Tā kā administrēšanas mehānisms lauku strukturālajām reformām ir komplicētāks kā citās nozarēs, svarīgi ir izstrādāt atbilstošu reģionāla līmeņa institūciju iesaisti šā finansējuma procesā.

Šī pasākuma galvenais uzdevums — nodrošināt Latvijas vajadzībām un Strukturālo fondu kritērijiem atbilstošu programmu izstrādi.

Piešķirot papildu finansējumu un štata vienības, šo uzdevumu varētu veikt jau pašlaik rajonos esošie lauksaimniecības departamenti.

Skrīninga un likumdošanas harmonizēšanas pasākumu komplekss, kura risināšanai nepieciešami Ls milj. 0.34. Ievērojot to, ka 50 % no ES likumdošanas attiecas uz lauksaimniecību, nepieciešams iesaistīt papildu finansējumu ES tiesību normu tulkošanai un tām atbilstošu Latvijas normatīvo dokumentu izstrādei.

Lauksaimniecības un pārtikas produkcijas nekaitīguma un kvalitātes rādītāju noteikšanas programma Ls milj. 0,84. Valstij ir jānodrošina produkcijas nekaitīguma pārbaudes, taču šim mērķim piešķirtie līdzekļi nav pietiekami valstisko funkciju izpildes nodrošināšanai, t.i. veikt nepieciešamās analīzes pilnā apjomā.

LR likums "Par pārtiku" paredz izlases kontrolparaugu noņemšanu un analīžu veikšanu. Gadījumos, kad analīžu rezultāti atbilst kvalitātes sertifikātā uzrādītajiem, analītiskie izmeklējumi jāapmaksā no valsts budžeta līdzekļiem.

Zivju resursu atražošanas un pavairošanas kārtējie izdevumi Ls milj. 0,2. Grozījumi Zivju fonda nolikumā turpmāk nepieļauj novirzīt līdzekļus zivju audzētavu kārtējo izdevumu finansēšanai, un tāpēc šos izdevumus jāsedz no valsts budžeta dotācijas.

No iepriekšminētajiem prioritārajiem pasākumiem FM ir atbalstījusi tikai Ls milj. 0,1 daļējai kompensācijai par likumīgajiem īpašniekiem atsavināto zemi un Ls milj. 0,5 dzīvnieku izcelsmes pārtikas valsts uzraudzībai un kontroles nodrošināšanai, dzīvnieku lipīgo slimību profilaksei un apkarošanai.

Daļēja kompensācija likumīgajiem īpašniekiem par valsts vajadzībām atsavināto zemi Ls milj. 0,13. Nākamgad ir jāpabeidz zemes izpirkšanas process un tās nostiprināšana Zemesgrāmatā uz Zemkopības ministrijas vārda, kas tika uzsākts 1994. gadā. Līdz 1998. gada beigām praktiski tiks pabeigta lauku zemju atpirkšana, un 1999. gadā ir jāparedz līdzekļi pilsētās esošo mācību iestāžu zemes atpirkšanai.

Zemkopības ministrija nepiekrīt 1999. gada valsts budžeta projektā plānotajai summai akcīzes nodokļa atmaksai par izlietoto dīzeļdegvielu Ls milj. 6,0, jo tā ir nepietiekama spēkā esošā likuma izpildei, kā arī priekšlikumam to iekļaut Zemkopības ministrijas budžetā. Pat pēc ļoti pieticīgām prognozēm, 1999. gadā šiem mērķiem būs nepieciešami vismaz Ls milj. 13.

Saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" nodokļu administrēšanu veic Valsts ieņēmumu dienests. Akcīzes nodokli lauksaimniecības produkcijas ražotājiem jau piekto gadu atmaksā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes .Esošā kārtība ir valstiski efektīvāka un būtu jārealizē arī turpmāk, jo funkciju pārdale starp resoriem neatrisinās šīs problēmas finansiālo pusi.

Valsts investīciju politikas nodrošināšanai katru gadu tiek izveidota un precizēta valsts investīciju programma (VIP), kura tiek sagatavota laika posmam uz nākamajiem trim gadiem, vadoties pēc valdības deklarācijā attiecīgajā laika posmā noteiktām prioritātēm, finansu stratēģijas, tautsaimniecības attīstības virzieniem un pieejamiem finansu līdzekļu apjomiem.

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ekonomikas ministrijā finansējuma pieprasījumu valsts investīciju 1999.–2001. gada programmai kopumā Ls milj. 9,4, no tā 1999. gadā realizējamiem projektiem Ls milj. 3,7.

EM ir akceptējusi finansējumu Ls milj. 2,34 sekojošiem 1999. gada VIP projektiem (3. pielikums).

 

11. Vides aizsardzības

un netradicionālo nozaru

attīstības pasākumi

11.1. Vides aizsardzības pasākumi

Turpinās vairāku svarīgu normatīvo aktu izstrāde un to ieviešana dzīvē ar mērķi, lai veicinātu vides aizsardzības prasību izpildi un vide draudzīgu saimniekošanas metožu izmantošana lauksaimniecībā. Saskaņā ar "Labas lauksaimniecības prakses kodeksa" pamatprincipiem, minētā realizācijai ir nepieciešams ieviest tam atbilstošu subsidēšanas mehānismu.

1. Likumdošanas jomā veicamie darbi:

* Jāpabeidz "Labas lauksaimniecības prakses kodeksa" (pamatojoties uz Eiropas Padomes 1991. gada 12. decembra direktīvu 91/676 EC "Par ūdeņu aizsardzību no lauksaimniecības izcelsmes nitrātu piesārņojuma" izstrāde.

* Jāizstrādā Ministru kabineta noteikumu projekts "Par mēslošanas līdzekļiem", pamatojoties uz Eiropas Padomes 1991. gada 12. decembra direktīvu 91/676 EC.

* Metodikas izstrādāšana "Par videi nodarīto zaudējumu aprēķināšanu un atlīdzināšanu zemes resursu piesārņošanas gadījumos", atbilstoši VAPP un VARP.

* Normatīvā akta projekta iestrādāšana Latvijas likumdošanā pamatojoties uz ES Padomes noteikumu 2078/92 "Lauksaimniecības ražošanas metodes, kas savienojamas ar vides aizsardzību un ainavu saglabāšanu".

* Visu ES normatīvo aktu 2092/91 "Par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu, un norādījumi, kas attiecas uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas vielām" saskaņošanas pabeigšana ar Nacionālo normatīvo aktu, kas attiecas uz bioloģisko lauksaimniecību, šo normatīvu ieviešana.

2. Projektu un koncepciju izstrādes jomā veicamie darbi:

* BEAROP (Baltijas jūras vides aizsardzības programma) projekta (Zviedrija un Latvija) ietvaros tiek veikts lauksaimniecības noteču monitorings. Šī projekta pirmais posms beidzas 1998. gadā. Rodot finansējumu, 1999. gadā var tikt uzsākts projekta otrais posms. Pēc tā rezultātiem noteiks ūdens noteču piesārņojuma apjomus un tendences lauksaimniecības teritorijās ar dažādu saimniekošanas intensitāti.

* Koncepcijas izstrādāšana par videi draudzīgu lauksaimniecību, pamatojoties uz "Vides aizsardzības politikas plānu Latvijā" (VAPP) un "Vides aizsardzības rīcības programmu" (VARP).

* Koncepcijas izstrādāšana par Latvijas augšņu klasifikāciju atbilstoši starptautiskajām prasībām. Latvijas augšņu kartes izveidošana un iekļaušana Eiropas augšņu karšu sistēmā.

* Vadoties pēc "Ilgtspējīgas attīstības programmas Baltijas jūras reģiona valstīm Baltic 21", kura izstrādāta 1996. gadā. Baltijas valstu premjerministru tikšanās laikā, tiks izstrādātas "Latvijas lauksaimniecības ilgtspējīgas attīstības apakšprogrammas".

* Nacionālā programmā par Baltijas jūras vides aizsardzību paredzēta apakšprogrammas izstrādāšana par biogēno elementu — slāpekļa un fosfora noplūdes samazināšanu Baltijas jūrā.

* HELCOM rekomendāciju un prasību iestrāde Latvijas likumdošanā attiecībā uz augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu lietošanu.

* Koncepcijas izstrādāšana par videi draudzīgu un ilgtspējīgu lauksaimniecību.

* Mācību programmas izstrādāšana vides aizsardzībai lauksaimniecībā zemnieku izglītošanai lauksaimniecības konsultāciju dienesta sistēmā.

* Jaunu augsnes standartu izstrādāšana atbilstoši ES standartu prasībām.

* Kultūraugu mēslošanas un integrētas augu aizsardzības prognožu un rekomendāciju sistēmas izstrāde un īstenošana.

* Latvijas augšņu agroķīmiskā un agroekoloģiskā Valsts kadastra izveidošana.

* Es padomes noteikumu 2078/92 "Lauksaimniecības ražošanas metodes, kas savienojamas ar vides aizsardzību un ainavu saglabāšanu" iestrādāšana Latvijas normatīvajos aktos.

* MK noteikumu "Par erozijas apdraudēto un erodēto augšņu racionālu izmantošanu un aizsardzību" izstrādāšana.

11.2. Netradicionālo nozaru attīstības tendences.

Veicinot laukos jaunu darba iespēju rašanos, 1998. gadā sākta "Valsts atbalsta programma netradicionālo lauksaimniecības nozaru un lauku vides atbalstam", kura tiks pilnveidota un turpināta 1999. gadā. Tiks attīstītas tādas nozares kā lauku tūrisms, bioloģiskā lauksaimniecība, dzērveņu, sēņu audzēšana u.c.. Pašlaik valstī ir izveidojušās piecas netradicionālo nozaru asociācijas un apvienības, un to skaits turpinās pieaugt.

Lauku vides attīstības programmas un lauksaimniecības netradicionālo nozaru attīstības mērķis ir veicināt netradicionālās lauksaimniecības nozares un alternatīvo uzņēmējdarbību attīstību ražojošajā, pārstrādes un pakalpojumu sfērā, balstoties uz vietējā darbaspēka un dabas resursu racionālu izmantošanu un aizpildot objektīvi eksistējošās nišas lauku apvidos. Saimniecības, kuras nodarbojas ar netradicionālajām nozarēm, ir pierādījušas, ka šīs nozares var būt rentablas un nodrošina sekmīgu dažādu veidu un lieluma uzņēmumu pastāvēšanu un attīstību. 1999. gadā nepieciešams palielināt subsīdiju apjomu šīm nozarēm līdz Ls milj. 1,2.

Viens no projekta mērķiem ir atbalstīt cilvēkus, kas sāk nelauksaimniecisku uzņēmējdarbību. Zemkopības ministrijā PHARE programmas ietvaros darbu uzsācis "Lauku dažādošanas projekts".

 

12. Ekonomiski atbalstāmās

lauksaimniecības nozares,

atbalsta programmas

un subsīdiju piešķiršanas principi

Lauksaimniecības likumā ir formulēta valsts labvēlīga attieksme pret lauksaimniecību kā vienu no svarīgākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, nominēti galvenie mērķi — veidot racionālu, efektīvu un konkurētspējīgu ražošanu un noteikti valsts atbalsta pasākumi mērķu sasniegšanai.

Saskaņā ar Lauksaimniecības likumu, valsts atbalsts lauksaimniecībai paredzēts 3 % apmērā no valsts pamatbudžeta.

Lauksaimniecības subsīdiju uzdevums ir realizēt Lauksaimniecības likumā noteiktās valsts funkcijas:

* veicināt lauksaimniecības, kā vienas no tautsaimniecības pamatnozarēm, attīstību;

* racionālu daudzveidīgu lauku uzņēmumu attīstība, lai ražotu izmaksu un kvalitātes jomā konkurētspējīgu produkciju iekšējā un ārējā tirgū, paaugstinot lauksaimnieciskās ražošanas efektivitāti;

* ekonomiski stabilas, vidi saudzējošas un sociāli orientētas lauksaimniecības attīstība;

* nodarbinātības veicināšana lauku apvidos, lauku kultūrvides attīstība, vides un teritorijas apsaimniekošana.

12.1. Lauksaimniecības nozaru politika

Lauksaimniecības nozares attiecībā uz valsts atbalstu tiek iedalītas četrās grupās:

1. Prioritārās nozares, kuras raksturojas ar ievērojamu eksporta potenciālu:

* Piensaimniecība;

* Cūkgaļas ražošana;

* Graudkopība, kas cieši saistīta ar cūkgaļas ražošanu;

* Tilpumainās lopbarības ražošana, kura savukārt cieši saistīta ar piensaimniecību.

2. Perspektīvās nozares, kuras raksturojas ar iekšējā tirgus piesātināšanu un nelielu eksporta potenciālu:

* Putnkopība;

* Kartupeļu ražošana;

* Dārzeņkopība;

* Augļkopība;

* Cukura ražošana.

3. Neitrālās nozares, kuru ražošanas apjomi ir nelieli un galvenais uzdevums ir lauksaimniecības nodarbinātības dažādošana:

* Zirgkopība;

* Bioloģiskā lauksaimniecība

* Netradicionālās lauksaimniecības nozares;

* Aitkopība;

* Kazkopība.

4. Nozares, kurām nepieciešama papildus analīze, jo šobrīd bez valsts dotācijām nespēj ražot konkurētspējīgu produkciju:

* Linkopība;

* Liellopu gaļas ražošana.

12.2. Subsīdiju programmas un piešķiršanas principi

Lai sasniegtu augšminētos mērķus un radītu priekšnosacījumus prioritāro un perspektīvo nozaru attīstībai, tiek realizētas sekojošas subsīdiju programmas:

1. Augšņu kultūrtehniskā un agrotehnoloģiskā ielabošana;

2. Lauksaimnieciskās ražošanas attīstība un tehnoloģiskā modernizācija;

3. Ciltsdarba attīstība;

4. Sēklkopības attīstība;

5. Augstas kvalitātes produkcijas ražošana un glabāšana;

6. Netradicionālo nozaru un lauku vides sakārtošana;

7. Kredītu garantijas fonds;

8. Privātu mežu platību mākslīga atjaunošana un lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošana;

9. Lauksaimniecības produkcijas intervences pasākumi.

Lai sasniegtu šos uzdevumus, ir jānodala subsīdijas, kuras paredzētas ražošanas apjomu un kvalitātes pieaugumam, un subsīdijas, kuras paredzētas lauku vides saglabāšanai. Ražošanas attīstības subsīdiju mērķis ir neadministratīvi panākt iekšējā tirgus maksimālu piesātinājumu ar pašražotām konkurētspējīgām precēm, kā arī efektīvi un vidi saudzējoši izmantojot Latvijas dabīgos un tehnoloģiskos resursus, attīstīt prioritāro un perspektīvo nozaru produkcijas eksportu. Šo uzdevumu veikšanai tuvākajos gados nepieciešams ievērojami paaugstināt produktivitāti un saražotās produkcijas kvalitāti, pirmkārt, tajās saimniecībās, kuras saražo preču produkcijas galveno — noteicošo daļu.

Nosacījumi valsts subsīdiju saņēmējiem:

1. Programmās noteikto ražošanas un videi draudzīgas saimniekošanas kritēriju sasniegšana.

2. Īpašumā vai lietošanā esošo zemju melioratīvo sistēmu un laba augšņu kultūrtehniskā stāvokļa uzturēšana.

3. Lauksaimnieciskā izglītība (atbilstošs diploms, apliecība vai sertifikāts par lauksaimniecības pamatzināšanu kursa programmas apguvei).

4. Saimniecības vai uzņēmuma grāmatvedības uzskaite.

5. Valsts statistikas pārvaldes un Zemkopības ministrijas noteiktās informācijas sniegšana.

6. Lauku organizācijas projekts (racionāls saimniekošanas sistēmas plāns) — sākot ar 2002. gadu.

7. Nokārtoti visi Latvijas Republikas likumdošanā noteiktie nodokļu maksājumi.

8. Subsidēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā pārkāpējam tiek liegta valsts subsīdiju saņemšana uz 5 gadiem, bet līdzfinansēšanas programmu ietvaros — paredzēta arī subsīdiju līdzekļu atmaksāšana.

9. Jaunajiem zemniekiem paredzētais atbalsts tiek attiecināts uz tiem, kuru vecums nepārsniedz 35 gadus, kuri dzīvo un strādā attiecīgajā saimniecībā un kuriem ir lauksaimnieciskā izglītība.

Lai veicinātu katra lauksaimnieka iniciatīvu, efektīvas ražošanas attīstību un atbildības pastiprināšanu par valsts budžeta līdzekļu izmantošanas rezultātiem, subsīdiju izmantošanas pamatā ir sekojoši principi:

* subsīdijas tiek piešķirtas konkrētam mērķim, un to apjoms ir pietiekams gaidāmā rezultāta sasniegšanai. Līdzekļu trūkuma gadījumā tie koncentrējami šaurāka problēmu loka atrisināšanai.

* subsīdiju sistēma ir ilglaicīga, lai dotu iespēju ražotājiem pašiem pieņemt pamatotus saimnieciskās darbības lēmumus, ievērojot ekonomiskās attīstības apstākļus un valsts piedāvātos atbalsta noteikumus.

* subsīdijas tiek izmantotas konkrētu programmu realizācijai, un tās ir tikai daļa no programmas realizēšanas instrumentiem. Tās var aptvert visus ar programmas realizēšanu saistītos aspektus.

* subsīdiju izmantošanas noteikumi ir publiski, un to piešķiršana notiek, pamatojoties uz apstiprinātiem nolikumiem, sniedzot publisku atskaiti par līdzekļu izmantošanas apjomiem un rezultātiem.

* valsts savu atbalstu ar subsīdijām ražotājiem sniedz gadījumos, ja tas attiecīgās programmas realizēšanā piedalās ar saviem vai citādi piesaistītiem (kredīta) finansu resursiem. Valsts atbalsts ir tikai daļa no projekta izmaksām.

 

13. Tirgus intervence

1998.gada 11.augustā Ministru kabinets pieņēma noteikumus "Noteikumi par tirgus intervenci labības tirgū", kas nosaka kārtību, kādā 1998./1999.gadā veicama tirgus intervence Latvijā audzētās labības tirgū. Pamatojoties uz šo noteikumu 14.punktu ir sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par tirgus intervences pasākumu labības tirgū īstenošanu", kuros atrunāti nepieciešamie pasākumi un to pielietošanas kārtība, lai realizētu tirgus intervences mehānismu labības tirgū.

Lai realizētu tirgus intervences pasākumus 1999.gadā, nepieciešams sagatavot divus Ministru kabineta noteikumu projektus:

* "Noteikumi par tirgus intervenci labības tirgū", kas tiks izstrādāti pamatojoties uz 1998./1999.gada sezonas pieredzi un ievērojot nākošās — 1999./2000.gada sezonās iekšējā tirgus situāciju.

* "Noteikumi par tirgus intervenci piena produktu tirgū", paredzot pielietot sviestam, sieram, sausajam vājpietna pulverim un piena konserviem intervences uzglabāšanas metodi.

 

14. Pielikumi

Latvijas un citu valstu Brīvās tirdzniecības līgumos paredzētās

muitas tarifu kvotas 1999. gadam un turpmākajiem gadiem,

kā arī ievedmuitas tarifi kvotu ietvaros ar samazinājumu pa gadiem

1. pielikums

Projekts ievedmuitas tarifu samazinājumam pēc Latvijas iestāšanās PTO

(piemēri atsevišķām lauksaimniecības produktu grupām )

		Pamat-	MFN	Pielietojamā
Kods	Apraksts	likme,	likme,	likme,
		%	%	%
010391	Dzīvas cūkas	55	45	30
0203	Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa	55	45	30
0405	Sviests un pārējie piena tauki	55	45	30
0406	Sieri un biezpiens	55	45	30
100200000	Rudzi	75	75	30
100300	Mieži	75	75	30
100400000	Auzas	75	75	30
100890	Pārējie graudaugi	75	75	30
110100	Kviešu milti	75	75	30
110210000	Rudzu milti	75	75	30
110290	Pārējie milti	75	75	30
110311	Kviešu putraimi un milti	75	75	30
110312000	Auzu putraimi un milti	75	75	30
110321000	Kviešu granulas	75	75	30
110329	Pārējo graudaugu granulas	75	75	30
1104	Graudi, kas apstrādāti citādā veidā
	-sasmalcināti graudi vai graudi
	pārslu veidā:
110411	--miežu	75	75	30
110412	--auzu	75	75	30
110419	--pārējo graudaugu	75	75	30

1105	Kartupeļu milti, rupja maluma milti,
	pulveri, pārslas, granulas	75	75	30
120922	--āboliņa(Trifoliuma spp) sēklas	75	75	30
120923	--auzeņu sēklas:	75	75	30
120924000	- -Kentuki pļavas skarenes sēklas:	75	75	30
120925	--aireņu sēklas:	75	75	30
120926000	- -pļavas timotiņa sēklas:	75	75	30
120929	--pārējo:	75	75	30
160100	Desas un līdzīgi produkti no gaļas,
	gaļas subproduktiem vai asinīm	55	45	30
1602	Pārējie gatavie izstrādājumi vai
	konservi no gaļas, gaļas subpro-
	duktiem vai asinīm	55	45	30
1905	Maizes, miltu izstrādājumi, kūkas,
	cepumi un pārējie izstrādājumi	35	35	30
230990	Produkti, kurus izmanto dzīvnieku
	barībai	75	75	30
2. pielikums
Latvijas un ES Brīvās tirdzniecības līgumā (BTL)
		Kvotas	Muitas	Muitas
CN kods	Preces apraksts	daudzums	tarifs	tarifs
			1999.g.	2000.g.
02013000	Svaiga, atdzesēta liellopu gaļa
	bez kauliem	100 t	10,4%	10%
02031211	Svaigs, atdzesēts cūkgaļas šķiņķis,
	tā izcirtņi	100 t	14,8%	14%
02060000	Svaigi, atdzesēti vai saldēti liellopu,
	cūku subprodukti	50 t	5,2%	5%
02090000	Svaigi, atdzesēti, saldēti, sālīti,
	kūpināti cūku tauki	250 t	5,2%	5%
03 02 50	Menca (Gadus morhua, Gadus ogac,
03 03 60	Gadus macrocephalus) un polārā
03 02 69 35	menca (Boreagadus saida),
03 03 79 41	svaiga vai saldēta	1000 t	6%	6%
no 03 02 64 10	Skumbrija, stavrida (Scomber	bez iero-
no 03 02 64 90	scombrus, Scomber japonicus),	bežo
03 03 74 11	svaiga vai saldēta	juma	0%	0%
03 03 74 19
no 03 02 40 10
no 03 02 40 90	Siļķes (Clupea harengus),
no 03 02 50 10	svaigas vai saldētas	2200 t	5%	5%
no 03 02 50 90
03 02 61 91
03 02 61 99	Brētliņas vai šprotes (Sprattus
03 03 71 91	sprattus), svaigas vai saldētas	1300 t	5%	5%
03 02 71 99
03 07 31	Mīdijas (Mytilus spp., Perna spp.)	bez ierobe-
03 07 39		žojuma	0%	0%
03 07 41	Sēpijas un kalmāri	bez ierobe-
03 07 49		žojuma	0%	0%
04031000	Jogurts	20 t	6%	5%
04069014	Emmentāles, Gruyere, Sbrinz,
	Bergkaese un Appenzeil sieri	300 t	14,8%	14%
06011030	Tulpju sīpoli	220 t	1,4%	0,5%
06031013	Neļķes	13 t	12%	10%
06031051	Rozes	4,3 t	1,4%	0,5%
06031053	Neļķes	30 t	1,4%	0,5%
06031055	Orhidejas	1,2 t	0,2%	0%
06031065	Krizantēmas	2.8 t	1,4%	0,5%
07011000	Sēklas kartupeļu	500 t	0%	0%
070200450
070200500
070200150	Tomāti	600 t	1,4%	0,5%
070200200
070200250
07040000	Galviņkāposti, ziedkāposti, kolrābji,
	brokoļi u.c., svaigi vai dzesēti	280 t	12%	10%
07069000	Burkāni, galda bietes, selerijas,
	redīsi u.c.	130 t	1,4%	0,5%
070700350
070700400
070700100	Gurķi	330 t	1,4%	0,5%
070700150
070700200
07096000	Sarkanie pipari (Capsicum) un
	smaržīgie pipari (Pimenta)	320 t	1,4%	0,5%
10011000	Cietie kvieši	15000 t	0,5%	0,5%
13020000	Augu sulas un ekstrakti	120 t	1,4%	0,5%
15020010	Liellopu tauki rūpnieciskām
	vajadzībām, izņemot pārtikas
	produktu ražošanai	650 t	1,4%	0,5%
16010000	Desas un analoģiski produkti no gaļas	150 t	14,8%	14%
16020000	Pārējie izstrādājumi, konservi no gaļas	150 t	14,8%	14%
19050000	Kakao nesaturoši vai saturoši maizes
	un miltu konditorejas izstrādājumi	20 t	0,184 Ls	0,18 Ls
21041000	Gatavas zupas un buljoni un to
	pusfabrikāti	20 t	2,4%	0,5%
22085000	Džins un kadiķogu uzlējums	20 t	2Ls/l	2Ls/l
			100%	100%
			/spirta	/spirta
22090000	Etiķis un tā aizvietotāji, kas iegūti
	no etiķskābes	40 t	1,4%	0,5%
Islandes un Latvijas BTL
		Kvotas	Muitas	Muitas
CN kods	Preces apraksts	daudzums	tarifs	tarifs
			1999.g.	2000.g.
ex03 05 61 00	Sālītas siļķes	200 t	0%	0%
Slovēnijas un Latvijas BTL
		Kvotas	Muitas	Muitas
CN kods	Preces apraksts	daudzums	tarifs	tarifs
			1999.g.	2000.g.
04 06 90	Siers (Emmentāles un brinza)	20 t	22,5%	22,5%
07 01	Kartupeļi no 01.06.—01.07.	100 t	15%	15%
07 04	Galviņkāposti, ziedkāposti	30 t	15%	15%
16 01	Desas	20 t	22,5%	22,5%
16 02	Konservi no gaļas	50 t	22,5%	22,5%
ex	Konfektes no cukura un taukvielām,
17 04 90 75 0	karameles un analoģiskas konfektes	30 t	5%	5%
18 06	Šokolāde un citi pārtikas produkti,
	kas satur kakao	20 t	15%	15%
19 02	Pasta	20 t	7,5%	7,5%
19 05	Maize, kūkas, cepumi un citi
	maizes izstrādājumi	50 t	17,5%	17,5%
20 09 90	Sulu maisījumi	50 t	7,5%	7,5%
21 04	Gatavas zupas un buljoni un
	pusfabrikāti	10 t	7,5%	7,5%
21 05	Saldējums	20 t	7,5%	7,5%
22 01 10	Minerālūdeņi un gāzētie ūdeņi	20 t	0%	0%
22 04	Šampanietis	100 t	0.05Ls/l	0,05Ls/l
22 09	Etiķis	10 t	7,5%	7,5%
Čehijas un Latvijas BTL
		Kvotas	Muitas	Muitas
CN kods	Preces apraksts	daudzums	tarifs	tarifs
			1999.g.	2000.g.
18 06	Šokolāde un pārējie pārtikas
	produkti ar kakao piedevu	50 t	10%	10%
ex 19 02	Makaroni	100 t	5%	5%
21 05	Saldējums	50 t	10%	10%
22 03	Alus	250 t	10%	10%
Slovākijas un Latvijas BTL
		Kvotas	Muitas	Muitas
KN kods	Preces apraksts	daudzums	tarifs	tarifs
			1999.g.	2000.g.
18 06 10	Kakao pulveris	50 t	10%	10%
18 06 20	Šokolādes izstrādājumi vairāk kā
	2 kg svarā	50 t	10%	10%
18 06 31	Šokolādes izstrādājumi ar pildījumu	50 t	10%	10%
18 06 32	Šokolādes izstrādājumi bez pildījuma	50 t	10%	10%
18 06 90	Šokolāde un šokolādes produkti
	Šokolāde ar pildījumu vai bez
	pildījuma	50 t	10%	10%
19 02 11	Makaronu izstrādājumi, kas satur olas	100 t	5%	5%
19 02 19	Pārējie makaronu izstrādājumi	100 t	5%	5%
19 02 20	Makaronu izstrādājumi ar pildījumu	100 t	5%	5%
19 02 30	Pārējie makaronu izstrādājumi	100 t	5%	5%
22 03	Iesala alus	100 t	10%	10%
22 08 60	Degvīns	50 t	30%	30%
22 08 70	Liķieris un kordials	50 t	30%	30%
22 08 90	Pārējie alkoholiskie dzērieni	50 t	30%	30%
Turcijas un Latvijas BTL
		Kvotas	Muitas	Muitas
CN kods	Preces apraksts	daudzums	tarifs	tarifs
			1999.g.	2000.g.
04069029
04069031	Pārējie sieri	100 t	0%	0%
04069033
04069050
06031051
06031053
06031061	Griezti ziedi	15 t	0%	0%
06031065
07020015	Tomāti (no 1.novembra līdz
07020045	31.martam)	150 t	0%	0%
07020050
07096010	Saldie pipari	50 t	0%	0%
1517	Margarīns	100 t	0%	0%
160414	Zivju konservi	bez ierobe-
16042070		žojuma	0%	0%
170410	Košļājamā gumija	20 t	7,5%	7,5%
170490	Konditorejas izstrādājumi no
	cukura, pārējie	200 t	7,5%	7,5%
180631
180632	Šokolāde	100 t	15%	15%
180690
1905	Miltu konditorejas izstrādājumi	50 t	17,5%	17,5%
200570	Olīvas	100 t	0%	0%
2007
(izņ.20079199,
20079931,
20079933,	Džemi, augļu želejas, marmelādes	bez ierobe-
20079935,		bežojuma	0%	0%
20079955,
20079991)
2008
(izņ.200840,	Augļi, rieksti un pārējās augu	bez ierobe-
200860,	ēdamās daļas	žojuma	0%	0%
200880)
210320	Kečups	150 t	0%	0%
2105	Saldējums	100 t	7,5%	7,5%
2203	Alus	1000 hl	0%	0%
2401	Tabaka	bez ierobe-
		žojuma	0%	0%
3. pielikums
Valsts investīciju programma 1997.–1999. gadam
		1997. gads	1998. gads	1999. gads
	Programmas	fakts	plāns	(EM atbal-
		(tūkst. Ls)	(tūkst. Ls)	stītie proj.)
				(tūkst. Ls)
INVESTĪCIJAS— pavisam	1079.2	1115	2340
t.sk.
Lauksaimniecības izglītības centru mat.tehsn.
bāzes attīstība	0	0	393
Melioratīvo būvju un objektu atjaunošanas
programma	320	343	400
Zinātnes iestāžu materiālās bāzes attīstība	197	219	160
Nacionālā zivju atražošanas programma	80	48	107
Vidējo mācību iestāžu bāzes attīstība	219	238	283
Augstākā izglītība — LLU	160	250	290
Dzīvnieku izcelsmes pārtikas valsts
uzraudzības un kontroles sistēmas izveidei			657
Celulozes rūpnīcas projekts*	103.2		0
Meža resursu reģistrs "Meža fonds" datu bāzes
izstrāde	0	17	50
*1998.g. līdzekļi paredzēti no Mežsaimniecības attīstības fonda.
4. pielikums
1999.gada valsts budžeta projektā paredzētais finansējums
iemaksām starptautiskajās organizācijās
		1997.g.	1998.g.	1999.g.
		fakts	plāns	projekts
FAO — Pārtikas un lauksaimniecības organizācija	90000	150000	178000
Starptautiskais epizootiju birojs	9700	6600	8300
Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības
organizācija	8400	8400	6200
Starptautiskā sēklu kontroles asociācija	2200	1900	1780
Starptautiskā graudu zinātnes un tehnoloģijas
organizācija	1000	1000	1700
OECD Sēklu shēmas			2480
Vispasaules arāju organizācija			1230
Starptautiskā Baltijas jūras zvejniecības komisija			15000
Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija			7750
Starptautiskā Jūras pētniecības padome			25500
	KOPĀ	111300	167900	247940

 

Lauksaimniecības attīstības

1999.gada programma

Zemkopības ministrijas izstrādāta

un 1998.gada 31.augusta

Ministru kabineta sēdē

(prot. Nr.47, 36.§) akceptēta

Saturā

1. Ievads

2. Lauksaimniecības produkcijas ražošanas apjomi

3. Muitas tarifi un tarifu kvotas

4. Asignējumi lauksaimniecības zinātnes un izglītības attīstībai

4.1. Lauksaimniecības izglītības praktiskās apmācības uzlabošana 1999.gadā

5. Nozares valsts pētījumu programmas svarīgākās apakšprogrammas un projekti,

to finansējums un izstrādes gatavība

6. Ārējo ekonomisko sakaru attīstība (integrācijas jautājumi)

6.1. Integrācijas gaita Zemkopības ministrijā

6.2. Tehniskā palīdzība — PHARE’s un divpusējie kontakti

6.3. Darbs pie "Pozīcijas dokumenta" izstrādāšanas

7. Brīvās tirdzniecības līgumi

8. Ienākumi, ražošanas izmaksas, nodokļi

8.1. Ienākumi, ražošanas izmaksas

8.2. Nodokļi

9. Lauksaimniecības produkcijas kvalitātes jautājumi, to ietekmēšanas pasākumi

10. Valsts budžeta asignējumi un investīcijas

11. Vides aizsardzības un netradicionālo nozaru attīstības pasākumi

11.1. Vides aizsardzības pasākumi

11.2. Netradicionālo nozaru attīstības tendences

12. Ekonomiski atbalstāmās lauksaimniecības nozares, atbalsta programmas

un subsīdiju piešķiršanas principi

12.1. Lauksaimniecības nozaru politika

12.2. Subsīdiju programmas un piešķiršanas principi

13. Tirgus intervence

14. Pielikumi

1. Ievads

Latvijas lauksaimniecības attīstības programma izstrādāta saskaņā ar Lauksaimniecības likumu atbilstoši tā 7. panta prasībām. Likumā noteikts, ka Ministru kabinets katru gadu apstiprina lauksaimniecības attīstības gada programmu, kurā nosaka lauksaimniecības attīstības uzdevumus nākamajam gadam un pamatuzdevumus triju gadu periodam, kā arī konkrētus to realizācijas pasākumus un mehānismus.

Programmas struktūra, tās nodaļu nosaukumi atbilst likuma 7.pantā formulētām sadaļām.

 

2. Lauksaimniecības produkcijas

ražošanas apjomi

Pēc veiktajiem aprēķiniem, Zemkopības ministrija prognozē, ka 1999.gadā turpināsies jau iepriekšējā gadā atsevišķās nozarēs (graudaugu un cukurbiešu ražošanā, piensaimniecībā) iezīmējusies lauksaimnieciskās ražošanas augšupeja un tā iegūs visaptverošu raksturu.

2.1. tabula

Ražošanas attīstība

		Saražots 1997. gadā	Paredzams	Prognozējamais
	Patēriņš			saražot	minimālais
Produkcijas veids	1997. gadā,	tūkst. t	% no	1999. gadā,	nepieciešamais
	tūkst. t		patēriņa	tūkst. t	eksportprodukcijas
					apjoms,* tūkst.t
Piens	929,1	985,8	106	990,0	60,9
Gaļa un gaļas
produkti (kautmasā)	130,7	70,6	54	73	—
t.sk. liellopu	39,8	25,5	64	26	—
cūku	68,8	37,1	54	38	—
putnu	21,2	7,6	36	8	—
Olas, milj.gab.	474,2	465,0	98	474	—
Graudi	982,2	1043,5	106	1150	167,8
Cukurbietes	—	387,5	—	600	—
Cukurbiešu cukurs**	70,0	41,2	59	70	—
Kartupeļi	950,0	946,2	100	950	—

* pie nosacījuma, ka patēriņš saglabāsies 1997. gada līmenī

** uzrādīts kopējais cukura patēriņš (ieskaitot cukurniedru cukuru)

 

Piena

ieguves apjomi pieaugs, turpinot palielināties izslaukumiem no govs un stabilizējoties govju kopskaitam. Palielināsies arī piena preču produkcijas daļa un pārdošanas apjomi pienotavām, jo zemnieku saimniecībās sāk izpausties ražošanas koncentrācijas un specializācijas ietekme. Šā gada sešos mēnešos nozarē jau ir iezīmējušās pozitīvas attīstības tendences — pārstrādei iepirktā piena apjoms ir palielinājies par 35% salīdzinājumā ar to pašu laika posmu pagājušajā gadā un pārdotā piena īpatsvars kopējā saražotajā piena apjomā ir palielinājies līdz 45 %. Tas ir panākts arī pateicoties piena iepirkuma cenas pieaugumam un labai piena ražotāju un pārstrādātāju sadarbībai, t.i., regulārām piena naudas izmaksām, atvieglotu kredītu piešķiršanai utt.. 1999. gadā sagaidāma arī piena kvalitātes uzlabošanās, kas finansiāli tiek īpaši stimulēta no pārstrādes uzņēmumu puses, un praktiski jau pašlaik piena ieguve saimniecībās atmaksājas tikai tad, ja tiek iegūts augstākā labuma piens (tā īpatsvars 1997. gadā iepirktā piena apjomā bija tikai nedaudz vairāk par trešdaļu). Piensaimniecības nozares tālākai attīstībai īpaši nozīmīga un svarīga ir produkcijas eksporta nodrošināšana.

Gaļas

ražošanas lejupslīde, kas bija vērojama pēdējos gados, tiks apturēta un stabilizēsies, 1999.gadā nedaudz pārsniedzot 1997. gada ražošanas līmeni. Parādīsies pēdējos gados nozares sakārtošanai veltītā darba (dzīvnieku identifikācijas un reģistrēšanas sistēmas ieviešanas, subsidētas šķirnes dzīvnieku iepirkšanas u.c.) rezultāti. Nozares galvenā problēma ir tās konkurētspējas paaugstināšanās vietējā tirgū, lai vietējā augstas kvalitātes produkcija būtu pieejama arī mazturīgam patērētājam un spētu izkonkurēt tirgū ievestās gaļas produktus un subproduktus. Pašlaik gaļas ražošanas palielināšanos bremzē nelabvēlīgā tirgus situācija, kāda izveidojusies patērētāju zemās pirktspējas, produkcijas salīdzinoši augstās pašizmaksas u.c. faktoru ietekmē, kā rezultātā nozares uzņēmumu ekonomiskie rezultāti raksturojas ar zemu rentabilitāti. Tomēr šā gada pirmajā pusē iezīmējas pozitīvas attīstības tendences — gaļas iepirkuma apjoms, salīdzinājumā ar 1997. gada pirmo pusgadu, ir palielinājies par 9 %.

Saglabājoties labības cenas samazināšanās tendencei, gaļas ražošanas rentablitāte, palielināsies un rezultātā tās ražošanas apjomi tuvākos gados var straujāk pieaugt.

Olu

ieguve 1999. gadā varētu palielināties līdz 474 milj. gab. un nedaudz palielināties arī turpmāk, kas nodrošinātu vietējā tirgus pieprasījumu. Ražošana arvien vairāk koncentrēsies tehnoloģiski un ekonomiski efektīvās putnu fabrikās, kas nodrošinās arī ražotāju eksportpotenciāla pieaugumu.

Graudaugu

audzēšanā, sekmīgi realizējot valsts pasākumus vietējā labības tirgus stabilizācijai (ievērojot MK noteikumus "Par tirgus intervenci labības un piena produktu tirgū", kā arī subsidējot graudu uzglabāšanu ražotāju noliktavās), ražošanas apjomi 1999.gadā var palielināties līdz 1150 tūkst. t. Minētais pieaugums varētu tikts panākts vidējās ražības palielināšanās rezultātā (kas vienlaicīgi paaugstinās arī labības ražošanas ekonomisko efektivitāti), neraugoties pat uz iespējamo graudaugu sējplatību samazināšanaos, ko noteiks labības realizācijas cenu samazināšanās un no tā izrietošā nelielo labības audzētāju izkonkurēšana no specializēto lielražotāju puses. Turpmākai nozares attīstībai ir nepieciešams atrisināt graudu produkcijas eksporta jautājumu, jo kopš 1997. gada Latvija sevi pilnībā nodrošina ar graudiem.

Cukurbiešu

audzēšanā, ja arī turpmāk tiks īstenoti vietējā tirgus aizsardzības pasākumi, 1999. gadā būs vislielākais (salīdzinājumā ar pagājušo gadu) ražošanas apjomu kāpinājums — par 55 % sasniedzot 600 tūkst. t. Līdz ar to pašlaik visienesīgākajā lauksaimniecības nozarē turpināsies pakāpeniska un pārdomāta attīstība, kas īstenojas sekmīgas ražotāju un pārstrādātāju sadarbības, kā arī subsīdiju politikas rezultātā. Turpinās izpausties cukurbiešu audzētājsaimniecībām īpaši raksturīgie ražošanas tehniskās un tehnoloģiskās modernizācijas, specializācijas un koncentrācijas pozitīvie aspekti.

Kartupeļu

audzēšana arī turpmāk saglabāsies 950 tūkst. t apmērā, kas pilnībā nodrošina vietējo patēriņu. Augstražīgāku un kvalitatīvāku kartupeļu šķirņu paplašinātas ieviešanas rezultātā palielināsies pārstrādei (cietes, čipsu, frī kartupeļu u.c. pusfabrikātu ražošanai) realizējamo un pārtikā lietojamo kartupeļu īpatsvars kopējā ražošanas apjomā.

Turpmāk visām lauksaimniecības nozarēm nepieciešams meklēt noieta tirgus ārpus Latvijas robežām. Tāpat valstī veidojas eksporta potenciāls, kas jau tuvākajā nākotnē spēs konkurēt pasaules tirgū.

Šo mērķu realizēšanai darbība būtu jāattīsta sekojošos virzienos:

* Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšana;

* potenciālo ekspotra produktu un to noieta tirgus apzināšana;

* tirgus informācijas nodrošināšana;

* "Latvijas tēla" prestiža celšana;

* potenciālo eksportētāju apmācība.

 

3. Muitas tarifi un tarifu kvotas

Likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)" noteiktie ievedmuitas tarifi galvenajiem lauksaimniecības un pārstrādātiem produktiem 1998. gadā nav mainījušies. Samazināti ir ievedmuitas tarifi produktiem, kurus Latvijā neražo vai kuri nepieciešami ražošanas attīstībai, piemēram, vafeļu konusi, lopbarības lizīns, augstvērtīgas kvalitātes vīni, dzērveņu stādi u.c..

Pēc Latvijas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā, vadoties no iekšējā tirgus situācijas, katru gadu būs jānosaka pielietojamie ievedmuitas tarifi, kas nebūs augstāki kā Latvijas un PTO pievienošanās protokolā noteiktie. Pašlaik ir sagatavots projekts, kas attieksies uz 1999. gadā pielietojamajām ievedmuitas tarifu likmēm. Saskaņā ar Starptautiskajam valūtas fondam iesniegto Ekonomiskās politikas memorandu, valdība apņēmās samazināt lauksaimniecības sektora aizsardzības līmeni. Pēc Starptautiskā valūtas fonda aprēķinu metodikas vidējais svērtais importa pamata tarifs lauksaimneicības precēm Latvijā pašlaik ir 47% (MFN — 40%), kas jāsamazina, saskaņā ar Ekonomiskās politikas memoranda prasībām līdz 30% 1998.gadā. Saskaņā ar pēdējiem grozījumiem likumā "Par muitas nodokli (tarifirm)" lielākā daļa spesifisko muitas nodokļu likmju (Ls par vienību) tika pārveidotas par ad valorem tarifiem (% no muitas vērtības), izņemot cukuram, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai. Ir paredzēts, ka 1998.gadā arī specifisko tarifu likmes alkoholiskajiemdzērieniem un tabakai tiks konvertētas uz ad valorem likmēm.Tajā galvenajām lauksaimniecības produktu grupām ir paredzēts tarifus pazemināt, lai nebūtu augstāki par 30 % (1. pielikums).

Pakāpenisks ievedmuitas tarifu samazinājums, tai skaitā tarifu kvotu ietvaros (2. pielikums), paredzēts Latvijas un ārvalstu noslēgtajos Brīvās tirdzniecības līgumos (BTO).

 

4. Asignējumi lauksaimniecības

zinātnes un izglītības attīstībai

Zemkopības ministrija, plānojot lauksaimniecības zinātnes un izglītības attīstību, vadās no Finansu ministrijas noteiktās un valdības akceptētās kārtības 1999. gada valsts budžeta projekta sastādīšanai.

Zinātnes attīstībai lauksaimniecības nozarēs atbilstoši likumam "Par zinātnisko darbību", 1999. gadā paredzēts (projektēts):

1. Turpināt 1997. gadā sāktās, Latvijas Zinātnes padomes finansētās, valsts pētījumu programmas, saglabājot iepriekšējā gada finansējuma līmeni Ls 182210;

2. Turpināt 1997. gadā sāktos Latvijas Zinātnes padomes finansētos 59 zinātniskos projektus (grantus ), saglabājot iepriekšējā gada finansējuma līmeni Ls 378843.

3. Zemkopības ministrijas darba zinātniskai nodrošināšanai tiks pasūtīti zinātniskie pētījumi Ls 282 700 apjomā šādos svarīgākajos virzienos:

* Latvijas lauksaimniecības politikas attīstības scenāriju kvantitatīvās analīzes un simulācijas modeļa izstrādāšana;

* Lauksaimniecības mašīnu tehniskā un tehnoloģiskā novērēšana, ieteikumi zemniekiem;

* labas lauksaimniecības prakses nosacījumi;

* priekšlikumi laukaugu sēklkopības sistēmas pilnveidošanai;

* mežsaimniecības attīstības programmas izstrāde visa zemes fonda ferspektīvas izmantošanas kontekstā;

* zivju resursu novērtējums un prognoze, nozvejas prognoze un priekšlikumi resursu racionālai ilglaicīgai izmantošanai LR teritoriālos ūdeņos Baltijas jūras un Rīgas jūras līča atklātajā daļā.

Pētījumu tematika tiks saistīta ar lauksaimniecības attīstības rīcības programmā noteiktajām prioritātēm: piena lopkopība, t.sk. lopbarības ražošana, cūkkopība, graudkopība un augļkopība.

Pētījumu ietvaros ir paredzēts veikt analīzi un izstrādāt pamatojumu intensīvo tehnoloģiju ieviešanai minētajās nozarēs, kā arī sagatavot iespiešanai rokasgrāmatas piensaimniecībā, graudkopībā un augļkopībā.

4. Zinātnes materiāli tehniskā bāze, Valsts investīciju programmas ietvaros, tiks attīstīta tikai Valsts Priekuļu selekcijas stacijā Ls 100 000 apjomā, nodrošinot iesāktā meristēmu laboratorijas kompleksa ekspluatācijas sākšanu.

Diemžēl, valsts budžeta veidošanas pamatprincipos noteikto ierobežojumu dēļ, nav iespējams projektēt citu agrāro zinātnes centru bāzes attīstību.

Turpmākajos trijos gados valsts budžeta finansējums jāpalielina:

* valsts pētījumu programmām līdz 500000 latiem;

* LZP finansiāliem projektiem līdz 600000 latiem;

* ZM pasūtītajiem pētījumiem līdz 400000 latiem.

Izglītības attīstībai 1999. gadā Valsts investīciju programmā (13.07.1998. akceptēta Ekonomikas ministrijā) plānota lauksaimniecības izglītības centru attīstība, lai panāktu izglītības kvalitātes atbilstību Eiropas Savienības prasībām un radītu iespēju valsts iedzīvotājiem sekmīgi konkurēt darba tirgū.

Valsts investīciju programmas projekti

	Projekta nosaukums	Finansējums, milj.Ls
Lauksaimniecības izglītības centru izveidošana	0,393
t.sk.	Malnavas lauksaimniecības tehnikums	0,102
	Kandavas lauksaimniecības tehnikums	0,102
	Saulaines lauksaimniecības tehnikums	0,045
	Priekuļu lauksaimniecības tehnikums	0,104
	Bulduru dārzkopības tehnikums	0,040
Tā kā valsts budžeta projekta veidošanas noteikumos nav paredzēta pat daļēja inflācijas kompensācija izglītības iestāžu finansēšanai, tad 1999. gadā izglītība ZM sistēmā var tikt finansēta tikai līdzšinējā apjomā:
	Budžeta programma	Finansējums, Ls
07.00.00	Izglītība	12 555 077
07.01.00	Vispārējā un profesionālā izglītība	8 859 732
07.02.00	Augstākā izglītība	3 287 161
07.03.00	Nozarē strādājošo kvalifikācijas celšana un mācību
	iestāžu metodiskā darba nodrošināšana.	398 184

Šāds finansējums ļaus nodrošināt pašreizējā kvalitātes līmenī mācības par valsts budžeta līdzekļiem 11450 audzēkņiem un 3577 studentiem. Savukārt pieaugušo izglītībā, saglabājoties tikai šā gada finansējuma līmenim, kā arī ievērojot to, ka beidz darboties ES PHARE programma "Tehniskā palīdzība zemnieku saimniecību biznesa attīstībai Latvijā", samazināsies apmaksāto pasākumu un darbu daudzums un radīsies vairākas negatīvas sekas:

* krasi samazināsies tehnoloģiju demonstrējumi no 180 objektiem 1998. gadā līdz 20 objektiem 1999. gadā;

* lauksaimniecības nozarēs strādājošo apmācības kursu skaits samazināsies par pieciem četru dienu kursiem 20 cilvēkiem (no 70 kursiem 1998. gadā līdz 65 kursiem 1999. gadā);

* krasi samazināsies lauksaimniecības nozarē strādājošo izglītošanas kursu skaits atbilstoši PHARE finansējuma samazinājumam (apm. 2000 zemniekiem);

* bez darba paliks 20 — 30 speciālisti (t.sk. 10 cilvēki, kurus finansēja PHARE).

* apstāsies mācību telpu un konsultāciju biroju tehniskā pilnveidošana, kas līdz šim veikta par PHARE līdzekļiem.

Valsts budžeta finansējumu lauksaimniecības izglītībai 2000.gadā nepieciešamas palielināt vismaz par 30 %, lai varētu kaut daļēji nomainīt mācībspēku darba samaksu un attīstīt mācību bāzi.

1999. gadā turpināsies vidējās profesionālās izglītības reforma:

* Valsts budžeta līdzekļu racionālākai izmantošanai apstiprināti pagaidnormatīvi izglītības programmu finansēšanai (uz 1 audzēkni);

* uz Ogres lauksaimniecības skolas un Virķēnu lauksaimniecības skolas bāzes paredzēts izveidot valsts bezpeļņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (kā pilotprojektus);

* turpināsies jauno izglītības programmu ieviešana (izstrādātās PHARE programmas un sadarbības ar Vācijas Lauksaimniecības ministriju ietvaros);

* tiks uzsākta izglītības iestāžu vadītāju atestācija;

* pārējās mācību iestādes turpinās konkrētam reģionam nepieciešamo nelauksaimniecības specialitāšu un arodu izglītības programmu īstenošanu;

* mācību iestādēm ar nelielu audzēkņu skaitu tiks piedāvāts mainīt statusu — pārveidot tās par uzņēmējsabiedrībām, apvienot ar citām izglītības iestādēm, nodot pašvaldību pārziņā (pēc savstarpējas vienošanās).

Augstākā izglītība — Latvijas Lauksaimniecības universitātē:

* LR Ministru kabinetā un Saeimā tiks iesniegta LLU attīstības mērķprogramma;

* LR Ministru kabinetā tiks iesniegts Latvijas — Norvēģijas projekts "Lauku attīstības mācību un pētījumu centrs" Jelgavā;

* tiks akreditētas trīs studiju programmas;

* tiks turpināta valsts profesoru institūcijas pilnveidošana;

* tiks turpināta doktorantūras attīstība un tās studiju programmu pilnveidošana.

Zemkopības ministrijas Pētījumu un izglītības departamentā izstrādātā programma "Lauksaimniecības izglītības praktiskās apmācības uzlabošana 1999.gadā" ir bez finansiālā seguma: tai jāparedz valsts budžeta asignējumi nākošajam un turpmākajiem gadiem.

4.1. Lauksaimniecības izglītības

praktiskās apmācības uzlabošana 1999. gadā

Pēdējo 10 gadu laikā Zemkopības ministrijas pārziņā esošo lauksaimniecības mācību iestāžu mācību saimniecībām nav atjaunota materiāli tehniskā bāze no valsts budžeta. Tātad netiek nodrošināta, modernas tehnoloģijas prasībām atbilstoša izglītības kvalitāte. Sāktā valsts atbalsta programma tehnoloģijas modernizācijai būs mazefektīva, ja nebūs pietiekami apmācīti darbinieki, kuri prot strādāt ar jaunajām tehnoloģijām.

Lauksaimnieku izglītošana notiek 8 izglītības centros, pārējās 30 lauksaimniecības mācību iestādēs, zinātniskajās iestādēs un labas prakses saimniecībās. Tāpēc ir jāattīsta visu izglītotāju organizāciju un iestāžu materiāli tehniskā bāze.

Valsts investīciju programmā atvēlētie līdzekļi ļauj sākt pamazām nostiprināt praktisko apmācību tikai izglītības centros, bet labas prakses saimniecībām un mācību saimniecībām valsts atbalsts ir nepietiekams. Lai valsts subsīdijas tiktu izmantotas ar atdevi, svarīgi ir ieguldīt līdzekļus jauno lauksaimnieku izglītošanā.

Programma paredz praktiskās apmācības bāzes nostiprināšanu 3 virzienos:

* labas prakses saimniecību atbalsts;

* lauksaimniecības tehnoloģiju demonstrējumu ierīkošana mācību iestādēs, selekcijas stacijās un zemnieku saimniecībās LKC metodiskajā vadībā;

* mācību un zinātnisko iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošana.

Programmas kopējās izmaksas ir Ls 1 000 000 un tās sadalās sekojošos apmēros:

N.	Pasākums, virziens	Izmaksas,
p.k.		Ls
1.	Labas prakses saimniecību atbalsts	270 000
2.	Lauksaimniecības tehnoloģiju demonstrējumu ierīkošana mācību
	iestādēs, selekcijas stacijās un zemnieku saimniecībās LKC
	metodiskajā vadībā	81 460
3.	Mācību un zinātnisko iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošana	648 540

 

5. Nozares valsts pētījumu programmas

svarīgākās apakšprogrammas

un projekti, to finansējums

un izstrādes gatavība

1. Valsts pētījumu nozares programma ir uzsākta 1997. gadā, un tās gatavības pakāpi nosaka ļoti nepietiekamais finansējums.

1998. gadā šādu programmas apakšprogrammu izpildei ir paredzēti Ls 182210, kas sastāda tikai trešo daļu no pieprasītā un vajadzīgā finansējuma.

* Latvijas lauksaimniecība un lauku attīstība, integrējoties Eiropas Savienībā;

* Nepiesārņota un augstvērtīga pārtika: kvalitātes kritēriji un konkurētspēja,

* Jauni un uzlaboti pārtikas produkti no lauksaimniecības izejvielām un to ražošanas tehnoloģija;

* Latvijā audzējamo produktīvo dzīvnieku un mājputnu izkopšana, izmantojot pasaulē aprobētas selekcijas metodes;

* Latvijas ekoloģiskiem apstākļiem un saimnieciskām prasībām atbilstošu laukaugu šķirņu veidošana un to uzturošā selekcija;

* Konkurētspējīgas un rentablas dārzkopības sistēmas izstrāde.

2. Latvijas Zinātnes padomes grantu tēmas ir sāktas 1997 gadā, to izpildes termiņš 1999. gada decembris.

1998. gadā 59 grantu tēmu izpildei ir paredzēti Ls 378843. Svarīgākās zinātniskās izpētes tēmas ir šādas:

* Laukaugu audzēšanas, novākšanas un glabāšanas tehnoloģiju pētījumi un tehnikas pilnveidošana, lai samazinātu produkcijas izmaksas un nodrošinātu kvalitāti;

* Latvijas apstākļiem piemērotu bagātinātājpiedevu un prēmiksu izstrāde, to bioloģiskais un zootehniskais izvērtējums mājlopu un putnu ēdināšanā,

* Proteīna problēmas risinājums Latvijā, izmantojot zāles konservēšanas progresīvās metodes;

* Augļu koku un ogulāju selekcija;

* Lauksaimniecības dzīvnieku izplatītāko nelipīgo un lipīgo slimību etiopatoģenētiskais izvērtējums, profilakses un ārstniecisko līdzekļu izstrāde;

* Drenāžas hidroloģiskā darbība dabas vides un dažādu mākslīgu faktoru ietekmē.

 

6. Ārējo ekonomisko sakaru attīstība

(integrācijas jautājumi)

Latvijas ekonomiskā attīstība nav iespējama bez sakārtotas likumdošanas. Zemkopības ministrijai daudz jāpaveic, lai Latvijas lauksaimniecības likumdošanu saskaņotu ar ES likumdošanu. Latvijas uzņēmējam pagaidām ir grūti sasniegt augstus ražošanas standartus, jo ražošanas pārstrukturēšana atbilstoši ES prasībām prasa lielus kapitālieguldījumus. Tomēr valsts politika konsekventi tiek orientēta uz pakāpenisku prasību paaugstināšanu.

6.1. Integrācijas gaita Zemkopības ministrijā.

Zemkopības ministrijas Integrācijas un ārējo sakaru departaments ir atbildīgs par ES integrācijas gaitas koordināciju Zemkopības ministrijā. Departamenta uzdevums — nodrošināt Zemkopības ministrijas departamentu darbu likumdošanas saskaņošanā, PHARE un bilateriālo projektu koordinācija, sagatavošana un vadīšana, kā arī izstrādāt iestāšanās sarunu stratēģiju, sekmēt lauksaimniecības politikas virzību saskaņā ar ES Kopējās lauksaimniecības reformu.

Lauksaimniecību regulējošo normatīvo aktu saskaņošanas darba vadība

1996. gadā Ministru kabinets pirmo reizi pieņēma Latvijas Nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā, kas ietver valsts attīstības galvenos virzienus, kā arī likumdošanas saskaņošanas metodes un secību Latvijas veiksmīgai iesaistei Eiropā un tās iekšējā tirgū. 1997. gada 27. oktobrī Eiropas Integrācijas padome pieņēma jaunu, precizētu šīs programmas variantu — Trešā Nacionālā programma integrācijai ES. Šī jaunā programma pilnībā atbilst ES Komisijas prasībai izstrādāt nacionālo programmu acquis pārņemšanai.

Lauksaimniecības jomā Zemkopības ministrija turpina sekmīgi strādāt pie ES acquis pārņemšanas un ieviešanas Latvijas likumdošanā. Līdz 2000. gadam paredzēts ieviest Latvijas likumdošanā 140 I un II pakāpes direktīvas un noteikumus, kas minēti Nacionālā programmā, paralēli strādājot pie visa ES lauksaimniecības acquis ieviešanas.

Katrai no Nacionālā programmā minētām direktīvām ir noteikts ieviešanas termiņš un atbildīgā persona darbam ar šo direktīvu. Ministrijā šajā darbā ir iesaistīts Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas departaments, Produkcijas kvalitātes departaments un Veterinārais departaments (izveidota speciāla Eiropas nodaļa darbam ar Eiropas Savienības likumdošanu), kā arī izveidotas speciālas ekspertu grupas. Ekspertu grupas attiecīgajās nozarēs izvērtē un analizē ES direktīvas un izstrādā dokumentu projektus.

Patreizējā brīdī norit saskaņošana vairākiem likumdošanas projektiem, kas tiks iesniegti apstiprināšanai Ministru kabinetā.

6.2. Tehniskā palīdzība —

PHARE’s un divpusējie projekti

Nacionālā indikatīvā programma (NIP) ir dokuments, kas nosaka Latvijas vajadzības tehniskās palīdzības sfērā. Tā tiek plānota divu gadu periodam (1998. — 1999. g.). NIP mērķis ir sniegt donorvalstīm precīzu tuvāko gadu tehniskās palīdzības vajadzību pārskatu. Zemkopības ministrija ir izstrādājusi savas prioritātes tehniskās palīdzības sfērā. Turpmākos divos gados galvenās pamatprogrammas caur kurām tiks virzīti tālākie sadarbības projekti būs sekojošas:

* ES integrācija;

* lauku attīstība;

* lauksaimniecības politika;

* zivsaimniecības sektora attīstība;

* mežsaimniecības sektora attīstība;

* izglītības un cilvēkresursu attīstība.

Zemkopības ministrija ir atbildīga par PHARE’s un divpusējo projektu realizāciju un koordināciju lauksaimniecības sektorā. 1997. gadā tika uzsākti 3 šobrīd darbojošies PHARE’s projekti kopsummā par 4.8 miljoniem ECU.

Projekts — Institucionālais atbalsts Zemkopības ministrijai (Budžets — 1.8 MECU, projekts sākās 1997. gada oktobrī un turpināsies līdz 1999. gada novembrim) nodrošinās tehnisko palīdzību, lai uzlabotu Zemkopības ministrijas un galveno lauksaimniecības institūciju darbu, sagatavojoties integrācijai ES. Projektam ir 4 komponenti:

* atbalsts lauksaimniecības politikas izstrādei,

* atbalsts integrācijas ES,

* apmācības,

* Zemkopības ministrijas struktūras pilnveidošana.

Projekts — Kvalitātes kontrole nacionālā un sektoriālā līmenī (Budžets — 1.8. MECU, projekts sākās 1997. gada oktobrī un turpināsies līdz 1999. gada novembrim) Atbalsts pārtikas kvalitātes sistēmas izveidei nacionālā un sektoru līmenī.

* Nacionālā jeb valsts līmenī — sekmējot vienotas kvalitātes stratēģijas izveidei un nostiprinot institūciju spēju nodrošināt šīs valsts stratēģijas ieviešanu ar vairāku organizāciju līdzdarbošanos.

* Sektoru līmenī — Izveidot kvalitātes nodrošināšanas modeļus konkrētām produktu grupām, visā pārtikas ķēdē — no izejvielas līdz galaproduktam, nostiprinot pārtikas pārstrādātāju spēju uzlabot savu produktu sortimentu.

Projekts — Lauku ekonomikas dažādošana (Budžets — 1.2 MECU, projekts sākās 1998. gada janvārī un turpināsies līdz 1999. gada decembrim)

Tā mērķis — sekmēt lauku attīstības politikas formulēšanu Zemkopības ministrijā;

— sekmēt vietējo iniciatīvas grupu spēju pašiem izstrādāt uzņēmējdarbības attīstības vai reģionu attīstības plānus, lai tie būtu pietiekami pievilcīgi kredītdevējam.

Nacionālā līmenī 1998. gada jūnijā tika uzsākts projekts — Likumdošanas saskaņošana ar ES prasībām , ko koordinē Eiropas integrācijas birojs (Budžets — 3 MECU, turpināsies līdz 1999. gada decembrim). Projektā tiks iesaistītas visas ministrijas. Mērķis — palīdzēt ministrijām sagatavoties un izstrādāt likumdošanu sektoru nozarēs.

1998. gadā ir uzsākti un paredzēts uzsākt sekojošus projektus:

1. Projekts — Tehniskā palīdzība Sanitārās robežkontroles veterinārās jomas uzlabošanai.

(Budžets — 0.16 MECU, projekts tika uzsākts 1998. gada martā un ilgs līdz 1999. gada decembrim). Tā mērķis — uzlabot sanitāro robežkontroli veterinārajā jomā.

2. Projekts — Dzīvnieku identifikācija un reģistrācija

(Budžets — 0.12 MECU, projekts tika uzsākts 1998. gada maijā un ilgs līdz 1999. gada martam). Tā mērķis — dzīvnieku reģistrācijas un identifikācijas sistēmas un kontroles izveide.

3. Projekts — Institucionālā attīstība privātās mežsaimniecības attīstībai.

(Budžets — 0,426 MECU, projekts paredzēts uzsākt 1998. gada augustā un turpināsies līdz 1999. gada decembrim). Tā mērķis — stratēģijas un mērķu izstrāde privātās mežsaimniecības jomā.

4. Projekts — Tehniskā palīdzība Zemkopības ministrijai lauksaimniecības sektora pārstrukturēšanai un modernizēšanai.

(Budžets — 1,6 MECU, projekts paredzēts uzsākt 1998. gadā un ilgs līdz 1999. gada decembrim). Tā mērķis — zemes konsolidācijas uzsākšana, veterinārā un fitosanitārā dienesta darbības uzlabošana.

1999. gadā plānots uzsākt sekojošus PHARE projektus:

1. Projekts — Tirgus organizācijas standarti un statistika.

Tā mērķis — Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas instrumentu ieviešana un lauksaimniecības tirgus regulējošo un aizsargmehānismu ieviešanas izstrāde.

2. Projekts — Zemes izmantošana un konsolidācija.

Tā mērķis — Palielināt lauksaimniecības attīstības efektivitāti un izstrādāt alternatīvas.

3. Projekts — Tehniskā palīdzība veterinārajam un fitosanitārajam dienestam.

Tā mērķis — Veterinārā un fitosanitārā dienesta laboratoriju uzlabošana.

2.2. Divpusējās sadarbības projekts ir Baltijas un Ziemeļvalstu (Dānijas, Somijas un Zviedrijas) "Programma 3+3" , kuras ietvaros ir izveidotas 7 darba grupas. Darba grupu galvenie uzdevumi — ES likumdošanas caurskatīšana, pašreizējās situācijas analizēšana 3 Baltijas valstīs, ieskaitot attīstības programmas, kas norit patreiz vai tiek plānotas. Darba mērķis — identificēt sfēras, kurās ir vajadzīga īpaša palīdzība, lai sagatavotu Baltijas valstis iestājai Eiropas Savienībā.

6.3. Darbs pie "Pozīcijas dokumenta" izstrādāšanas.

Gatavojoties iestāties ES, Latvijas Zemkopības ministrijai ir veicams milzīgs darbs. Kopējā Lauksaimniecības Politika (KLP) un ar to saistītie pasākumi, kas veido lauksaimniecības un pārtikas produktu Kopējo Tirgu, sastāda ES darbības centrālo daļu. Kopējā Lauksaimniecības Politika ir visnozīmīgākā, visattīstītākā un vissarežģītākā no Savienības politikām un ar to saistītie pasākumi, katru gadu sastāda gandrīz divas trešdaļas no Savienības likumdošanas aktivitātēm.

Asociētās valstis ir konstatējušas, ka pārtikas un lauksaimniecības likumdošana ir iestāšanās procesa vissarežģītākā daļa. Daļēji tas ir pateicoties — dažu lauksaimniecības jautājumu politiskā ievirzei, kā arī attiecīgo dokumentu sarežģītībai un nepieciešamībai radīt radikāli atšķirīgas organizatoriskas struktūras, lai varētu izpildīt KLP administrācijas prasības.

Lai Latvija būtu sagatavota un varētu uzsākt sarunas ar ES par iestāšanās jautājumiem lauksaimniecībā, ir nepieciešams izstrādāt "Pozīcijas dokumentu" , kurā būtu atspoguļota Latvijas nostāja pret pašreizējo Eiropas Savienības Kopējo lauksaimniecības politiku.

Ir izveidotas 13 darba grupas, kuras veic Kopējās lauksaimniecības politikas likumdošanas analīzi sektoru griezumā: graudaugi, piens, cukurs, veterinārie un fitosanitārie jautājumi, augļi un dārzeņi, pārstrādātā pārtika strukturālie fondi utt. Grupu vada ministrijas attiecīgā sektora atbildīgais ierēdnis. Bet galvenais darba darītājs, kurš veic likumdošanas atlasi, studēšanu un sagatavo dokumentāciju lēmumu pieņemšanai ir tā saucamais — jaunākais eksperts. Lēmuma pieņemšanai tiek pieaicināti kompetenti eksperti no ražotāju pārstāvniecībām, zinātnes institūcijām, zemnieku organizācijām, tādējādi nodrošinot ieinteresēto pušu līdzdarbību un arī atbildību valsts attieksmes veidošanā pret ES prasībām.

Galvenie uzdevumi darba grupām ir sekojoši:

* Detalizēti izpētīt ES likumdošanu, kas attiecas uz grupai uzdoto jautājumu.

* Noteikt visas atšķirības starp ES un Latvijas likumdošanu un sniegt ieteikumus veicamajiem pasākumiem.

* Papildināt rakstiskos ziņojumus ar statistiku un faktiem visos jautājumos, kuri tiks iesniegti sarunām ar ES.

* Sniegt atbalstu sarunās šī (sarunu) posma laikā.

 

7. Brīvās tirdzniecības līgumi

1997. gada 1. janvārī stājās spēkā Baltijas valstu Brīvās tirdzniecības līgums ar lauksaimniecības produktiem, kura ietvaros notiek pilnīgi brīva savstarpējā tirdzniecība.

1997. gadā un 1998. gada pirmajā pusē ir sagatavoti šādi BTL, kas, stājoties spēkā, ietekmēs Latvijas un attiecīgās valsts savstarpējo tirdzniecību:

* Latvijas un Polijas BTL — stājies spēkā 1998. gada 1. aprīlī.

* Latvijas un Turcijas BTL — parakstīts 1998. gada jūnijā, iesniegts ratificēšanai abu valstu parlamentos.

* Latvijas un Ukrainas BTL ar lauksaimniecības precēm — parakstīts 1998. gada februārī, iesniegts ratificēšanai abu valstu parlamentos.

1998. gada otrajā pusē un 1999. gadā tiks strādāts pie šādu BTL lauksaimniecības daļām:

* Latvijas un Ungārijas BTL — pašlaik sagatavošanas stadijā. Paredzēti abpusēji pielikumi ar tarifu kvotām konkrētiem lauksaimniecības un pārstrādātiem produktiem.

* Latvijas un Rumānijas BTL — notikušas pirmās konsultācijas par līguma saturu.

* Latvijas un Bulgārijas BTL — izteikta vēlme sākt sarunas.

* Latvijas un Izraēlas BTL — izteikta vēlme sākt sarunas.

 

8. Ienākumi,

ražošanas izmaksas, nodokļi

8.1. Ienākumi, ražošanas izmaksas

Lauksaimnieku 1999. gada ienākumu prognoze, kas sastādīta ar Lauksaimniecības ekonomiskā kopaprēķina (LEK) metodikas palīdzību, rāda, ka pagaidām ir pāragri runāt par pietiekamiem ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas. Tāpēc ZM uzsver, ka ir nepieciešams palielināt valsts atbalstu lauksaimniecībai, lai tiktu nodrošināta Latvijas tautsaimniecībai svarīgās nozares attīstības.

Ienākumu prognoze izstrādāta, par pamatu ņemot ZM sastādīto lauksaimniecības produkcijas ražošanas apjomu un vidējo cenu prognozi 1999. gadam, kā arī prognozējot iespējamo ražošanas resursu patēriņa un cenu attīstību, nodokļu, nomas, kredītprocentu u.c. maksājumu dinamiku.

Veiktais aprēķins liecina, ka, saglabājoties cenu attīstības tendencēm un valsts budžeta subsīdijām lauksaimniecībai, lauksaimnieku ienākumi 1999. gadā sasniegs Ls 99 milj. jeb, pēc nodokļu samaksas, Ls 568 gadā (Ls 47 mēnesī) uz vienu lauksaimniecībā nodarbināto cilvēku, kas, salīdzinot ar 1997. gadu, ir neto ienākumu palielinājums par 16 % (skat. 6.1. 1.tabulu). Tas galvenokārt tiks panākts ar lauksaimniecības produkcijas ražošanas un realizācijas apjomu palielināšanu svarīgākajiem produkcijas veidiem (pienam, gaļai, labībai) palīdzību, kas kompensēs prognozējamo cenu samazinājumu graudaugiem, cukurbietēm u.c. produkcijai. Tātad, ienākumi faktiski palielināsies uz ražošanas intensifikācijas un efektivitātes paaugstināšanas rēķina.

Vislielāko kāpinājumu — par 6 % jeb Ls 9.9 milj.— galaprodukcijas vērtības palielināšanā dos lopkopības produkcija, kamēr augkopības galaprodukcijas (īpaši cukurbiešu) vērtība palielināsies par 11.3 % jeb Ls 8.9 milj.. Tā rezultātā kopējā galaprodukcijas vērtība 1999. gadā sasniegs Ls 263.1 milj..

Tajā pašā laikā visai ievērojams kāpums tiek prognozēts arī ražošanas resursu un pakalpojumu izmaksām — par 10 %, kas izskaidrojams ar ražošanas apjomu pieaugumu, pakalpojumu sadārdzināšanos un degvielas cenu palielināšanos galvenokārt akcīzes nodokļa palielināšanās rezultātā. Tāpat 1999. gadā palielināsies lauksaimnieku izmaksas kredītprocentu un nomas nomaksai, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas maksājumiem.

Kā pozitīvs fakts ir jāatzīmē subsīdiju apjoma palielināšanās lauksaimniecībai, kas nākotnē pozitīvi ietekmēs lauksaimniecības attīstību un konkurētspēju. Lauksaimniecības likumā noteikts valsts subsīdiju minimālais apjoms — 3 % no valsts pamatbudžeta izdevumiem, tomēr 1998. gadā tas netiek nodrošināts un plānots 1999. gadam, izdarot grozījumus Likumā par valsts budžetu. 1998. gada 19. jūnijā pieņemtajos grozījumos likumā "Par valsts budžetu 1998. gadam" valsts pamatbudžeta izdevumi noteikti Ls 679 milj., no kuriem 3 % sastāda Ls 20,4 milj., bet 1997. gada beigās piešķirtā summa Ls 17,1267 milj. palikusi nemainīga. 1999. gada budžeta projektā ieplānoti Ls 18,8 milj., kas sastāda 2,98 % no plānotajiem pamatbudžeta izdevumiem.

Bez tam vēl ievērojot paredzamo lauksaimniecībā nodarbināto cilvēku skaita samazināšanos par aptuveni 3 %, salīdzinot ar 1997. gadu, ienākumi no lauksaimnieciskās darbības pieaugs, taču joprojām nesasniegs citās tautsaimniecības nozarēs strādājošo ienākumu līmeni un būs nepietiekami pilnvērtīgai tālākai ražošanas attīstīšanai.

Svarīgākās ienākumu veidošanās pozīcijas lauksaimniecībā

1997. un 1999. gadā

Vērtība (milj. Ls)

Rādītājs 1997. g. 1999. g. +/- 1999.g./

1997.g. (%)

Augkopības galaprodukcijas vērtība 78,93 87,81 11,3

Lopkopības galaprodukcijas vērtība 165,37 175,29 6,0

Galaprodukcija 244,29 263,10 7,7

Resursu un pakalpojumu izmaksas 114.,97 126,47 10,0

Bruto pievienotā vērtība tirgus cenās 129,32 136.63 5,7

Subsīdijas 12,84 18,50 44,1

Ar ražošanu saistītie nodokļi (1) 17,20 17,20 0,0

Nolietojums 34,66 36,40 5,0

Neto pievienotā vērtība faktoru izmaksās 90,30 101,53 12,4

Noma 0,26 0,50 90,0

Kredītprocenti 1,55 1,70 9,5

Lauksaimniecības sektora ienākumi (2) 88,48 99,33 12,3

Nodokļi no ienākuma (3) 6,77 7,25 7,0

Ienākumi (4) 489 568 16

(1) nekustamā īpašuma un dabas resursu nodokļi

(2) visu lauksaimniecībā nodarbināto ienākumi pirms nodokļu samaksas;

(3) ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi

(4) viena lauksaimniecībā nodarbinātā gada ienākums pēc nodokļu nomaksas, latos

8.2. Nodokļi

Lai varētu sekmīgi saimniekot, nodokļu sistēmai jābūt nemainīgai ilgāku laika periodu. Lauksaimniecībā nav nepieciešami nodokļu papildu atvieglojumi, taču, ja gribam saglabāt lauksaimniecisko ražošanu mazsaimniecībās un sīksaimniecībās arī turpmāk, nepieciešams saglabāt līdz šim spēkā esošos nodokļu atvieglojumus lauksaimniecībā.

Ja netiks atcelti līdz šim spēkā esošie nodokļu atvieglojumi lauksaimniecībā, 1999. gadā, salīdzinot ar 1998. gadu, lauksaimniecībā nav prognozējams nodokļu maksājumu būtisks palielinājums.

Taču finansiālo stāvokli lauksaimniecībā jūtami var ietekmēt 1999. gadā akcīzes nodokļa atmaksai plānoto līdzekļu apmērs. Neraugoties uz to, ka akcīzes nodokļa likme 1999. gadā, salīdzinot ar 1998. gadu, palielinās par 30 %, budžeta pirmprojektā 1999. gadam akcīzes nodokļa atmaksai plānots tikai Ls milj. 6,0, kaut gan jau 1997. gadā akcīzes nodokļa atmaksai iesniegti pieteikumi kopsummā par Ls 7,0 milj.

1998. gadā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem noteikta akcīzes nodokļa kompensācija Ls 0,10 par litru dīzeļdegvielas, bet 1999. gadā — Ls 0,13, rēķinot 120 litrus dīzeļdegvielas par katru īpašumā vai pastāvīgā lietošanā esošu lauksaimniecībā izmantoto zemes hektāru. Tas nozīmē, ka teorētiski lauksaimniecības produkcijas ražotājiem iespējams saņemt kompensāciju 1998. gadā Ls 12,00, bet 1999. gadā Ls 15,60 par katru lauksaimniecības produkcijas ražošanai izmantotās zemes hektāru.

Jaunajā likumprojekta par vienotu ienākuma nodokli ir jāsaglabā ienākuma nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas veic lauksaimniecisko darbību, 10 latu gadā par katru lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru, bet fiziskām personām saglabājot neapliekamo ienākumu no lauksaimnieciskās darbības Ls 3000 gadā.

Tā kā 1999. gadā ar īpašuma nodokli netiks aplikts īpašums, kuru izmanto vai kuru paredzēts izmantot tikai lauksaimnieciskai darbībai, tad īpašuma nodokļa maksājumi būs lauksaimniecībā arī 1999. gadā paredzami salīdzinoši nenozīmīgi.

 

9. Lauksaimniecības produkcijas

kvalitātes jautājumi,

to ietekmēšanas pasākumi

Produkcijas kvalitātes paaugstināšanas jautājumus Zemkopības ministrija uzskata par īpaši svarīgiem, jo no tās lielā mērā atkarīgas produkcijas realizācijas cenas, ražotāju ienākumi un saimniecību konkurētspēja. Nākošā gadā turpināsies šādi pasākumi:

1. kvalitātes kontroles dienestu struktūru optimizācija un reorganizācija augu izcelsmes produktu valsts uzraudzībai un kontrolei;

2. pārtikas aprites valsts uzraudzības un kontroles sistēmas mērķtiecīgas un sistematizētas darbības veidošana, izstrādājot uzraudzības programmas;

3. pārtikas valsts uzraudzībā un kontrolē iesaistīto laboratoriju funkciju optimizācija, analīžu metožu aprobācija, tehniskā aprīkojuma modernizācija;

4. normatīvās dokumentācijas izstrāde, saskaņojot to ar starptautiskajām un ES prasībām, ievērojot noteiktās prioritātes:

* piens, piena produkti,

* labība, labības produkti,

* cūkgaļa,

* augļi,

* u.c. produkti.

5. normatīvās dokumentācijas paketes izstrāde veterinārās un fitosanitārās kontroles nodrošināšanai robežkontroles punktos saskaņā ar ES prasībām;

6. zonālo piena kontroles laboratoriju izveide piena (izejvielas) kvalitātes noteikšanai;

7. Baltijas valstu graudu kvalitātes kontroles tīkla izveide;

8. starptautisko un bilateriālo projektu realizācija (Phare, Dānija u.c.);

9. pesticīdu monitoringa metodikas aprobācija;

10. inspektoru apmācības koordinācija;

11. rokasgrāmatas (ieteikumi) ražotājiem — izstrādes koordinācija.

 

10. Valsts budžeta asignējumi

un investīcijas

Zemkopības ministrijai valsts budžeta programmu realizācijai likumā "Par valsts budžetu 1998. gadam" paredzētie pamatbudžeta izdevumi sastādīja Ls milj. 45,9 no tā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem Ls milj. 39,8 bet speciālajā budžetā plānoto programmu finansēšanai bija paredzēti — Ls milj. 21,1.

Zemkopības ministrijas pamatbudžetu veido 11 valsts budžeta programmas, kurās ir paredzēts finansējums:

* subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem Ls milj. 17,1;

* valsts investīciju programmā iekļautajiem projektiem Ls milj. 1,1;

* valsts funkciju realizācijai lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un mežsaimniecībā Ls milj. 9,4;

* lauksaimniecības izglītībai Ls milj. 12,2.

Zemkopības ministrijas valsts budžeta programmas

1997.–1998.gados, Ls tūkst.

	Programmas nosaukums	1997.gada	Īpatsv.,	1998.g.	Īpatsv.,
		atskaite	%	plāns	%
1	Valsts atbalsts ES kvalitātes
	prasībām atbilstošas
	produkcijas ražošanai	10039.2	33.9	17126.7	43.1
2	Lauksaimniecība	4483.9	15.1	6217.3	15.6
3	Sanitārā robežu inspekcija	625.8	2.1	945.2	2.4
4	Veterinārmedicīna	781.5	2.6	896.1	2.3
5	Zivsaimniecība un zvejniecība	244.9	0.8	217.9	0.5
6	Nozares vadība	1253.9	4.2	1289.9	3.2
7	Izglītība	11769.9	39.7	12696.1	32.0
8	Kultūra	47.9	0.2	56.2	0.1
9	Valsts nozīmes datu pārraides
tīkla uzturēšanas izdevumi			148.8	0.4
10	Iemaksas starptautiskajās organizācijās	111.3	0.4	167.9	0.4
11	Mežsaimniecības attīstība	299.0	1.0	17.0	0
	KOPĀ	29657.3	100	39779.1	100

No speciālā budžeta tiek finansētas 2 programmas:

* Zivju fonds Ls milj. 0,87

Zivsaimniecības attīstības fondā tiek koncentrēti finansu resursi zivju atražošanas un aizsardzības pasākumu, kā arī tādu zinātnisko pētījumu finansēšanai, kas saistīti ar zivju resursu izpēti, kā arī piesārņojuma un saimnieciskās darbības ietekmes uz zivju resursiem izpēti.

* Mežsaimniecības attīstības fonds Ls milj. 20,2.

Meža attīstības fondā tiek uzkrāti līdzekļi meža ražības un kvalitātes paaugstināšanas pasākumu finansēšanai, meža atjaunošanai, kopšanai un apsardzībai.

Finansu ministrijas sagatavotajā un Ministru kabinetā izskatīšanai iesniegtajā pirmprojektā "Par valsts budžeta projektu 1999. gadam" Zemkopības ministrijai ir paredzēta valsts budžeta "tehniskā bāze" Ls milj. 42,4 (bez VIP). Salīdzinājumā ar šo gadu, no budžeta dotācijām ir izslēgti 1998. gadā finansētie vienreizējie pasākumi, bet iekļauti Ls milj. 6,0 akcīzes nodokļa atmaksai par lauksaimniecības produkcijas ražošanai izlietoto dīzeļdegvielu.

Tā kā budžeta projektā nav paredzēta pat daļēja inflācijas kompensācija budžeta institūciju finansēšanai, lielākā daļa no Zemkopības ministrijas budžeta programmām nākamajā gadā var tikt finansētas tikai līdzšinējā apjomā, neparedzot papildu resursus valstisko funkciju izpildes nodrošināšanai un programmu attīstībai.

FM prognozētais patēriņa cenu indeksa pieaugums 1999. gadā ir 6 %, tas nozīmē, ka materiāltehnisko resursu un pakalpojumu sadārdzinājuma finansēšanai nākamajā gadā ZM budžeta institūcijām papildus būtu nepieciešami vismaz Ls milj. 1,3.

Lai daļēji nodrošinātu Lauksaimniecības likuma prasību izpildi, Zemkopības ministrijai 1999. gada budžetā ir nepieciešams finansējums vismaz Ls milj. 48,4, no tā valsts budžeta investīcijas Ls milj. 3,7.

Zemkopības ministrija ir iesniegusi savus priekšlikumus par 1999. gadā neatliekami realizējamajiem pasākumiem — kopumā par Ls milj. 12,2, tai skaitā:

Subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem papildus nepieciešami Ls milj. 1,4. Lai nodrošinātu Lauksaimniecības likuma 16. panta prasību izpildi, kurā subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem jāparedz ne mazāk kā 3 % no pamatbudžeta izdevumiem, 1999. gada budžeta projektā valsts atbalstam lauksaimniecībai ir jāplāno vairāk par Ls milj. 22,0.

Valsts intervences pasākumu realizēšanai attiecībā uz labību un piena produktiem, atbilstoši Lauksaimniecības likuma 10. panta nosacījumiem, nepieciešami vismaz Ls milj. 1,9.

Strukturālo fondu programmu sagatavošanai un administrēšanai 1999. gadā nepieciešami Ls milj. 0,15. Lauku ekonomiskas strukturālās reformas būs viena no ES strukturālā finansējuma prioritātēm, un sagatavošanās posms šai sektorā ir ilglaicīgāks, Latvijas pusei ir nepieciešams nodrošināt adekvātu programmu sagatavošanu, vadīšanu un uzraudzību. Tā kā administrēšanas mehānisms lauku strukturālajām reformām ir komplicētāks kā citās nozarēs, svarīgi ir izstrādāt atbilstošu reģionāla līmeņa institūciju iesaisti šā finansējuma procesā.

Šī pasākuma galvenais uzdevums — nodrošināt Latvijas vajadzībām un Strukturālo fondu kritērijiem atbilstošu programmu izstrādi.

Piešķirot papildu finansējumu un štata vienības, šo uzdevumu varētu veikt jau pašlaik rajonos esošie lauksaimniecības departamenti.

Skrīninga un likumdošanas harmonizēšanas pasākumu komplekss, kura risināšanai nepieciešami Ls milj. 0.34. Ievērojot to, ka 50 % no ES likumdošanas attiecas uz lauksaimniecību, nepieciešams iesaistīt papildu finansējumu ES tiesību normu tulkošanai un tām atbilstošu Latvijas normatīvo dokumentu izstrādei.

Lauksaimniecības un pārtikas produkcijas nekaitīguma un kvalitātes rādītāju noteikšanas programma Ls milj. 0,84. Valstij ir jānodrošina produkcijas nekaitīguma pārbaudes, taču šim mērķim piešķirtie līdzekļi nav pietiekami valstisko funkciju izpildes nodrošināšanai, t.i. veikt nepieciešamās analīzes pilnā apjomā.

LR likums "Par pārtiku" paredz izlases kontrolparaugu noņemšanu un analīžu veikšanu. Gadījumos, kad analīžu rezultāti atbilst kvalitātes sertifikātā uzrādītajiem, analītiskie izmeklējumi jāapmaksā no valsts budžeta līdzekļiem.

Zivju resursu atražošanas un pavairošanas kārtējie izdevumi Ls milj. 0,2. Grozījumi Zivju fonda nolikumā turpmāk nepieļauj novirzīt līdzekļus zivju audzētavu kārtējo izdevumu finansēšanai, un tāpēc šos izdevumus jāsedz no valsts budžeta dotācijas.

No iepriekšminētajiem prioritārajiem pasākumiem FM ir atbalstījusi tikai Ls milj. 0,1 daļējai kompensācijai par likumīgajiem īpašniekiem atsavināto zemi un Ls milj. 0,5 dzīvnieku izcelsmes pārtikas valsts uzraudzībai un kontroles nodrošināšanai, dzīvnieku lipīgo slimību profilaksei un apkarošanai.

Daļēja kompensācija likumīgajiem īpašniekiem par valsts vajadzībām atsavināto zemi Ls milj. 0,13. Nākamgad ir jāpabeidz zemes izpirkšanas process un tās nostiprināšana Zemesgrāmatā uz Zemkopības ministrijas vārda, kas tika uzsākts 1994. gadā. Līdz 1998. gada beigām praktiski tiks pabeigta lauku zemju atpirkšana, un 1999. gadā ir jāparedz līdzekļi pilsētās esošo mācību iestāžu zemes atpirkšanai.

Zemkopības ministrija nepiekrīt 1999. gada valsts budžeta projektā plānotajai summai akcīzes nodokļa atmaksai par izlietoto dīzeļdegvielu Ls milj. 6,0, jo tā ir nepietiekama spēkā esošā likuma izpildei, kā arī priekšlikumam to iekļaut Zemkopības ministrijas budžetā. Pat pēc ļoti pieticīgām prognozēm, 1999. gadā šiem mērķiem būs nepieciešami vismaz Ls milj. 13.

Saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" nodokļu administrēšanu veic Valsts ieņēmumu dienests. Akcīzes nodokli lauksaimniecības produkcijas ražotājiem jau piekto gadu atmaksā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes .Esošā kārtība ir valstiski efektīvāka un būtu jārealizē arī turpmāk, jo funkciju pārdale starp resoriem neatrisinās šīs problēmas finansiālo pusi.

Valsts investīciju politikas nodrošināšanai katru gadu tiek izveidota un precizēta valsts investīciju programma (VIP), kura tiek sagatavota laika posmam uz nākamajiem trim gadiem, vadoties pēc valdības deklarācijā attiecīgajā laika posmā noteiktām prioritātēm, finansu stratēģijas, tautsaimniecības attīstības virzieniem un pieejamiem finansu līdzekļu apjomiem.

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ekonomikas ministrijā finansējuma pieprasījumu valsts investīciju 1999.–2001. gada programmai kopumā Ls milj. 9,4, no tā 1999. gadā realizējamiem projektiem Ls milj. 3,7.

EM ir akceptējusi finansējumu Ls milj. 2,34 sekojošiem 1999. gada VIP projektiem (3. pielikums).

 

11. Vides aizsardzības

un netradicionālo nozaru

attīstības pasākumi

11.1. Vides aizsardzības pasākumi

Turpinās vairāku svarīgu normatīvo aktu izstrāde un to ieviešana dzīvē ar mērķi, lai veicinātu vides aizsardzības prasību izpildi un vide draudzīgu saimniekošanas metožu izmantošana lauksaimniecībā. Saskaņā ar "Labas lauksaimniecības prakses kodeksa" pamatprincipiem, minētā realizācijai ir nepieciešams ieviest tam atbilstošu subsidēšanas mehānismu.

1. Likumdošanas jomā veicamie darbi:

* Jāpabeidz "Labas lauksaimniecības prakses kodeksa" (pamatojoties uz Eiropas Padomes 1991. gada 12. decembra direktīvu 91/676 EC "Par ūdeņu aizsardzību no lauksaimniecības izcelsmes nitrātu piesārņojuma" izstrāde.

* Jāizstrādā Ministru kabineta noteikumu projekts "Par mēslošanas līdzekļiem", pamatojoties uz Eiropas Padomes 1991. gada 12. decembra direktīvu 91/676 EC.

* Metodikas izstrādāšana "Par videi nodarīto zaudējumu aprēķināšanu un atlīdzināšanu zemes resursu piesārņošanas gadījumos", atbilstoši VAPP un VARP.

* Normatīvā akta projekta iestrādāšana Latvijas likumdošanā pamatojoties uz ES Padomes noteikumu 2078/92 "Lauksaimniecības ražošanas metodes, kas savienojamas ar vides aizsardzību un ainavu saglabāšanu".

* Visu ES normatīvo aktu 2092/91 "Par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu, un norādījumi, kas attiecas uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas vielām" saskaņošanas pabeigšana ar Nacionālo normatīvo aktu, kas attiecas uz bioloģisko lauksaimniecību, šo normatīvu ieviešana.

2. Projektu un koncepciju izstrādes jomā veicamie darbi:

* BEAROP (Baltijas jūras vides aizsardzības programma) projekta (Zviedrija un Latvija) ietvaros tiek veikts lauksaimniecības noteču monitorings. Šī projekta pirmais posms beidzas 1998. gadā. Rodot finansējumu, 1999. gadā var tikt uzsākts projekta otrais posms. Pēc tā rezultātiem noteiks ūdens noteču piesārņojuma apjomus un tendences lauksaimniecības teritorijās ar dažādu saimniekošanas intensitāti.

* Koncepcijas izstrādāšana par videi draudzīgu lauksaimniecību, pamatojoties uz "Vides aizsardzības politikas plānu Latvijā" (VAPP) un "Vides aizsardzības rīcības programmu" (VARP).

* Koncepcijas izstrādāšana par Latvijas augšņu klasifikāciju atbilstoši starptautiskajām prasībām. Latvijas augšņu kartes izveidošana un iekļaušana Eiropas augšņu karšu sistēmā.

* Vadoties pēc "Ilgtspējīgas attīstības programmas Baltijas jūras reģiona valstīm Baltic 21", kura izstrādāta 1996. gadā. Baltijas valstu premjerministru tikšanās laikā, tiks izstrādātas "Latvijas lauksaimniecības ilgtspējīgas attīstības apakšprogrammas".

* Nacionālā programmā par Baltijas jūras vides aizsardzību paredzēta apakšprogrammas izstrādāšana par biogēno elementu — slāpekļa un fosfora noplūdes samazināšanu Baltijas jūrā.

* HELCOM rekomendāciju un prasību iestrāde Latvijas likumdošanā attiecībā uz augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu lietošanu.

* Koncepcijas izstrādāšana par videi draudzīgu un ilgtspējīgu lauksaimniecību.

* Mācību programmas izstrādāšana vides aizsardzībai lauksaimniecībā zemnieku izglītošanai lauksaimniecības konsultāciju dienesta sistēmā.

* Jaunu augsnes standartu izstrādāšana atbilstoši ES standartu prasībām.

* Kultūraugu mēslošanas un integrētas augu aizsardzības prognožu un rekomendāciju sistēmas izstrāde un īstenošana.

* Latvijas augšņu agroķīmiskā un agroekoloģiskā Valsts kadastra izveidošana.

* Es padomes noteikumu 2078/92 "Lauksaimniecības ražošanas metodes, kas savienojamas ar vides aizsardzību un ainavu saglabāšanu" iestrādāšana Latvijas normatīvajos aktos.

* MK noteikumu "Par erozijas apdraudēto un erodēto augšņu racionālu izmantošanu un aizsardzību" izstrādāšana.

11.2. Netradicionālo nozaru attīstības tendences.

Veicinot laukos jaunu darba iespēju rašanos, 1998. gadā sākta "Valsts atbalsta programma netradicionālo lauksaimniecības nozaru un lauku vides atbalstam", kura tiks pilnveidota un turpināta 1999. gadā. Tiks attīstītas tādas nozares kā lauku tūrisms, bioloģiskā lauksaimniecība, dzērveņu, sēņu audzēšana u.c.. Pašlaik valstī ir izveidojušās piecas netradicionālo nozaru asociācijas un apvienības, un to skaits turpinās pieaugt.

Lauku vides attīstības programmas un lauksaimniecības netradicionālo nozaru attīstības mērķis ir veicināt netradicionālās lauksaimniecības nozares un alternatīvo uzņēmējdarbību attīstību ražojošajā, pārstrādes un pakalpojumu sfērā, balstoties uz vietējā darbaspēka un dabas resursu racionālu izmantošanu un aizpildot objektīvi eksistējošās nišas lauku apvidos. Saimniecības, kuras nodarbojas ar netradicionālajām nozarēm, ir pierādījušas, ka šīs nozares var būt rentablas un nodrošina sekmīgu dažādu veidu un lieluma uzņēmumu pastāvēšanu un attīstību. 1999. gadā nepieciešams palielināt subsīdiju apjomu šīm nozarēm līdz Ls milj. 1,2.

Viens no projekta mērķiem ir atbalstīt cilvēkus, kas sāk nelauksaimniecisku uzņēmējdarbību. Zemkopības ministrijā PHARE programmas ietvaros darbu uzsācis "Lauku dažādošanas projekts".

 

12. Ekonomiski atbalstāmās

lauksaimniecības nozares,

atbalsta programmas

un subsīdiju piešķiršanas principi

Lauksaimniecības likumā ir formulēta valsts labvēlīga attieksme pret lauksaimniecību kā vienu no svarīgākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, nominēti galvenie mērķi — veidot racionālu, efektīvu un konkurētspējīgu ražošanu un noteikti valsts atbalsta pasākumi mērķu sasniegšanai.

Saskaņā ar Lauksaimniecības likumu, valsts atbalsts lauksaimniecībai paredzēts 3 % apmērā no valsts pamatbudžeta.

Lauksaimniecības subsīdiju uzdevums ir realizēt Lauksaimniecības likumā noteiktās valsts funkcijas:

* veicināt lauksaimniecības, kā vienas no tautsaimniecības pamatnozarēm, attīstību;

* racionālu daudzveidīgu lauku uzņēmumu attīstība, lai ražotu izmaksu un kvalitātes jomā konkurētspējīgu produkciju iekšējā un ārējā tirgū, paaugstinot lauksaimnieciskās ražošanas efektivitāti;

* ekonomiski stabilas, vidi saudzējošas un sociāli orientētas lauksaimniecības attīstība;

* nodarbinātības veicināšana lauku apvidos, lauku kultūrvides attīstība, vides un teritorijas apsaimniekošana.

12.1. Lauksaimniecības nozaru politika

Lauksaimniecības nozares attiecībā uz valsts atbalstu tiek iedalītas četrās grupās:

1. Prioritārās nozares, kuras raksturojas ar ievērojamu eksporta potenciālu:

* Piensaimniecība;

* Cūkgaļas ražošana;

* Graudkopība, kas cieši saistīta ar cūkgaļas ražošanu;

* Tilpumainās lopbarības ražošana, kura savukārt cieši saistīta ar piensaimniecību.

2. Perspektīvās nozares, kuras raksturojas ar iekšējā tirgus piesātināšanu un nelielu eksporta potenciālu:

* Putnkopība;

* Kartupeļu ražošana;

* Dārzeņkopība;

* Augļkopība;

* Cukura ražošana.

3. Neitrālās nozares, kuru ražošanas apjomi ir nelieli un galvenais uzdevums ir lauksaimniecības nodarbinātības dažādošana:

* Zirgkopība;

* Bioloģiskā lauksaimniecība

* Netradicionālās lauksaimniecības nozares;

* Aitkopība;

* Kazkopība.

4. Nozares, kurām nepieciešama papildus analīze, jo šobrīd bez valsts dotācijām nespēj ražot konkurētspējīgu produkciju:

* Linkopība;

* Liellopu gaļas ražošana.

12.2. Subsīdiju programmas un piešķiršanas principi

Lai sasniegtu augšminētos mērķus un radītu priekšnosacījumus prioritāro un perspektīvo nozaru attīstībai, tiek realizētas sekojošas subsīdiju programmas:

1. Augšņu kultūrtehniskā un agrotehnoloģiskā ielabošana;

2. Lauksaimnieciskās ražošanas attīstība un tehnoloģiskā modernizācija;

3. Ciltsdarba attīstība;

4. Sēklkopības attīstība;

5. Augstas kvalitātes produkcijas ražošana un glabāšana;

6. Netradicionālo nozaru un lauku vides sakārtošana;

7. Kredītu garantijas fonds;

8. Privātu mežu platību mākslīga atjaunošana un lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošana;

9. Lauksaimniecības produkcijas intervences pasākumi.

Lai sasniegtu šos uzdevumus, ir jānodala subsīdijas, kuras paredzētas ražošanas apjomu un kvalitātes pieaugumam, un subsīdijas, kuras paredzētas lauku vides saglabāšanai. Ražošanas attīstības subsīdiju mērķis ir neadministratīvi panākt iekšējā tirgus maksimālu piesātinājumu ar pašražotām konkurētspējīgām precēm, kā arī efektīvi un vidi saudzējoši izmantojot Latvijas dabīgos un tehnoloģiskos resursus, attīstīt prioritāro un perspektīvo nozaru produkcijas eksportu. Šo uzdevumu veikšanai tuvākajos gados nepieciešams ievērojami paaugstināt produktivitāti un saražotās produkcijas kvalitāti, pirmkārt, tajās saimniecībās, kuras saražo preču produkcijas galveno — noteicošo daļu.

Nosacījumi valsts subsīdiju saņēmējiem:

1. Programmās noteikto ražošanas un videi draudzīgas saimniekošanas kritēriju sasniegšana.

2. Īpašumā vai lietošanā esošo zemju melioratīvo sistēmu un laba augšņu kultūrtehniskā stāvokļa uzturēšana.

3. Lauksaimnieciskā izglītība (atbilstošs diploms, apliecība vai sertifikāts par lauksaimniecības pamatzināšanu kursa programmas apguvei).

4. Saimniecības vai uzņēmuma grāmatvedības uzskaite.

5. Valsts statistikas pārvaldes un Zemkopības ministrijas noteiktās informācijas sniegšana.

6. Lauku organizācijas projekts (racionāls saimniekošanas sistēmas plāns) — sākot ar 2002. gadu.

7. Nokārtoti visi Latvijas Republikas likumdošanā noteiktie nodokļu maksājumi.

8. Subsidēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā pārkāpējam tiek liegta valsts subsīdiju saņemšana uz 5 gadiem, bet līdzfinansēšanas programmu ietvaros — paredzēta arī subsīdiju līdzekļu atmaksāšana.

9. Jaunajiem zemniekiem paredzētais atbalsts tiek attiecināts uz tiem, kuru vecums nepārsniedz 35 gadus, kuri dzīvo un strādā attiecīgajā saimniecībā un kuriem ir lauksaimnieciskā izglītība.

Lai veicinātu katra lauksaimnieka iniciatīvu, efektīvas ražošanas attīstību un atbildības pastiprināšanu par valsts budžeta līdzekļu izmantošanas rezultātiem, subsīdiju izmantošanas pamatā ir sekojoši principi:

* subsīdijas tiek piešķirtas konkrētam mērķim, un to apjoms ir pietiekams gaidāmā rezultāta sasniegšanai. Līdzekļu trūkuma gadījumā tie koncentrējami šaurāka problēmu loka atrisināšanai.

* subsīdiju sistēma ir ilglaicīga, lai dotu iespēju ražotājiem pašiem pieņemt pamatotus saimnieciskās darbības lēmumus, ievērojot ekonomiskās attīstības apstākļus un valsts piedāvātos atbalsta noteikumus.

* subsīdijas tiek izmantotas konkrētu programmu realizācijai, un tās ir tikai daļa no programmas realizēšanas instrumentiem. Tās var aptvert visus ar programmas realizēšanu saistītos aspektus.

* subsīdiju izmantošanas noteikumi ir publiski, un to piešķiršana notiek, pamatojoties uz apstiprinātiem nolikumiem, sniedzot publisku atskaiti par līdzekļu izmantošanas apjomiem un rezultātiem.

* valsts savu atbalstu ar subsīdijām ražotājiem sniedz gadījumos, ja tas attiecīgās programmas realizēšanā piedalās ar saviem vai citādi piesaistītiem (kredīta) finansu resursiem. Valsts atbalsts ir tikai daļa no projekta izmaksām.

 

13. Tirgus intervence

1998.gada 11.augustā Ministru kabinets pieņēma noteikumus "Noteikumi par tirgus intervenci labības tirgū", kas nosaka kārtību, kādā 1998./1999.gadā veicama tirgus intervence Latvijā audzētās labības tirgū. Pamatojoties uz šo noteikumu 14.punktu ir sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par tirgus intervences pasākumu labības tirgū īstenošanu", kuros atrunāti nepieciešamie pasākumi un to pielietošanas kārtība, lai realizētu tirgus intervences mehānismu labības tirgū.

Lai realizētu tirgus intervences pasākumus 1999.gadā, nepieciešams sagatavot divus Ministru kabineta noteikumu projektus:

* "Noteikumi par tirgus intervenci labības tirgū", kas tiks izstrādāti pamatojoties uz 1998./1999.gada sezonas pieredzi un ievērojot nākošās — 1999./2000.gada sezonās iekšējā tirgus situāciju.

* "Noteikumi par tirgus intervenci piena produktu tirgū", paredzot pielietot sviestam, sieram, sausajam vājpietna pulverim un piena konserviem intervences uzglabāšanas metodi.

 

14. Pielikumi

Latvijas un citu valstu Brīvās tirdzniecības līgumos paredzētās

muitas tarifu kvotas 1999. gadam un turpmākajiem gadiem,

kā arī ievedmuitas tarifi kvotu ietvaros ar samazinājumu pa gadiem

1. pielikums

Projekts ievedmuitas tarifu samazinājumam pēc Latvijas iestāšanās PTO

(piemēri atsevišķām lauksaimniecības produktu grupām )

		Pamat-	MFN	Pielietojamā
Kods	Apraksts	likme,	likme,	likme,
		%	%	%
010391	Dzīvas cūkas	55	45	30
0203	Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa	55	45	30
0405	Sviests un pārējie piena tauki	55	45	30
0406	Sieri un biezpiens	55	45	30
100200000	Rudzi	75	75	30
100300	Mieži	75	75	30
100400000	Auzas	75	75	30
100890	Pārējie graudaugi	75	75	30
110100	Kviešu milti	75	75	30
110210000	Rudzu milti	75	75	30
110290	Pārējie milti	75	75	30
110311	Kviešu putraimi un milti	75	75	30
110312000	Auzu putraimi un milti	75	75	30
110321000	Kviešu granulas	75	75	30
110329	Pārējo graudaugu granulas	75	75	30
1104	Graudi, kas apstrādāti citādā veidā
	-sasmalcināti graudi vai graudi
	pārslu veidā:
110411	--miežu	75	75	30
110412	--auzu	75	75	30
110419	--pārējo graudaugu	75	75	30
1105	Kartupeļu milti, rupja maluma milti,
	pulveri, pārslas, granulas	75	75	30
120922	--āboliņa(Trifoliuma spp) sēklas	75	75	30
120923	--auzeņu sēklas:	75	75	30
120924000	- -Kentuki pļavas skarenes sēklas:	75	75	30
120925	--aireņu sēklas:	75	75	30
120926000	- -pļavas timotiņa sēklas:	75	75	30
120929	--pārējo:	75	75	30
160100	Desas un līdzīgi produkti no gaļas,
	gaļas subproduktiem vai asinīm	55	45	30
1602	Pārējie gatavie izstrādājumi vai
	konservi no gaļas, gaļas subpro-
	duktiem vai asinīm	55	45	30
1905	Maizes, miltu izstrādājumi, kūkas,
	cepumi un pārējie izstrādājumi	35	35	30
230990	Produkti, kurus izmanto dzīvnieku
	barībai	75	75	30
2. pielikums
Latvijas un ES Brīvās tirdzniecības līgumā (BTL)
		Kvotas	Muitas	Muitas
CN kods	Preces apraksts	daudzums	tarifs	tarifs
			1999.g.	2000.g.
02013000	Svaiga, atdzesēta liellopu gaļa
	bez kauliem	100 t	10,4%	10%
02031211	Svaigs, atdzesēts cūkgaļas šķiņķis,
	tā izcirtņi	100 t	14,8%	14%
02060000	Svaigi, atdzesēti vai saldēti liellopu,
	cūku subprodukti	50 t	5,2%	5%
02090000	Svaigi, atdzesēti, saldēti, sālīti,
	kūpināti cūku tauki	250 t	5,2%	5%
03 02 50	Menca (Gadus morhua, Gadus ogac,
03 03 60	Gadus macrocephalus) un polārā
03 02 69 35	menca (Boreagadus saida),
03 03 79 41	svaiga vai saldēta	1000 t	6%	6%
no 03 02 64 10	Skumbrija, stavrida (Scomber	bez iero-
no 03 02 64 90	scombrus, Scomber japonicus),	bežo
03 03 74 11	svaiga vai saldēta	juma	0%	0%
03 03 74 19
no 03 02 40 10
no 03 02 40 90	Siļķes (Clupea harengus),
no 03 02 50 10	svaigas vai saldētas	2200 t	5%	5%
no 03 02 50 90
03 02 61 91
03 02 61 99	Brētliņas vai šprotes (Sprattus
03 03 71 91	sprattus), svaigas vai saldētas	1300 t	5%	5%
03 02 71 99
03 07 31	Mīdijas (Mytilus spp., Perna spp.)	bez ierobe-
03 07 39		žojuma	0%	0%
03 07 41	Sēpijas un kalmāri	bez ierobe-
03 07 49		žojuma	0%	0%
04031000	Jogurts	20 t	6%	5%
04069014	Emmentāles, Gruyere, Sbrinz,
	Bergkaese un Appenzeil sieri	300 t	14,8%	14%
06011030	Tulpju sīpoli	220 t	1,4%	0,5%
06031013	Neļķes	13 t	12%	10%
06031051	Rozes	4,3 t	1,4%	0,5%
06031053	Neļķes	30 t	1,4%	0,5%
06031055	Orhidejas	1,2 t	0,2%	0%
06031065	Krizantēmas	2.8 t	1,4%	0,5%
07011000	Sēklas kartupeļu	500 t	0%	0%
070200450
070200500
070200150	Tomāti	600 t	1,4%	0,5%
070200200
070200250
07040000	Galviņkāposti, ziedkāposti, kolrābji,
	brokoļi u.c., svaigi vai dzesēti	280 t	12%	10%
07069000	Burkāni, galda bietes, selerijas,
	redīsi u.c.	130 t	1,4%	0,5%
070700350
070700400
070700100	Gurķi	330 t	1,4%	0,5%
070700150
070700200
07096000	Sarkanie pipari (Capsicum) un
	smaržīgie pipari (Pimenta)	320 t	1,4%	0,5%
10011000	Cietie kvieši	15000 t	0,5%	0,5%
13020000	Augu sulas un ekstrakti	120 t	1,4%	0,5%
15020010	Liellopu tauki rūpnieciskām
	vajadzībām, izņemot pārtikas
	produktu ražošanai	650 t	1,4%	0,5%
16010000	Desas un analoģiski produkti no gaļas	150 t	14,8%	14%
16020000	Pārējie izstrādājumi, konservi no gaļas	150 t	14,8%	14%
19050000	Kakao nesaturoši vai saturoši maizes
	un miltu konditorejas izstrādājumi	20 t	0,184 Ls	0,18 Ls
21041000	Gatavas zupas un buljoni un to
	pusfabrikāti	20 t	2,4%	0,5%
22085000	Džins un kadiķogu uzlējums	20 t	2Ls/l	2Ls/l
			100%	100%
			/spirta	/spirta
22090000	Etiķis un tā aizvietotāji, kas iegūti
	no etiķskābes	40 t	1,4%	0,5%
Islandes un Latvijas BTL
		Kvotas	Muitas	Muitas
CN kods	Preces apraksts	daudzums	tarifs	tarifs
			1999.g.	2000.g.
ex03 05 61 00	Sālītas siļķes	200 t	0%	0%
Slovēnijas un Latvijas BTL
		Kvotas	Muitas	Muitas
CN kods	Preces apraksts	daudzums	tarifs	tarifs
			1999.g.	2000.g.
04 06 90	Siers (Emmentāles un brinza)	20 t	22,5%	22,5%
07 01	Kartupeļi no 01.06.—01.07.	100 t	15%	15%
07 04	Galviņkāposti, ziedkāposti	30 t	15%	15%
16 01	Desas	20 t	22,5%	22,5%
16 02	Konservi no gaļas	50 t	22,5%	22,5%
ex	Konfektes no cukura un taukvielām,
17 04 90 75 0	karameles un analoģiskas konfektes	30 t	5%	5%
18 06	Šokolāde un citi pārtikas produkti,
	kas satur kakao	20 t	15%	15%
19 02	Pasta	20 t	7,5%	7,5%
19 05	Maize, kūkas, cepumi un citi
	maizes izstrādājumi	50 t	17,5%	17,5%
20 09 90	Sulu maisījumi	50 t	7,5%	7,5%
21 04	Gatavas zupas un buljoni un
	pusfabrikāti	10 t	7,5%	7,5%
21 05	Saldējums	20 t	7,5%	7,5%
22 01 10	Minerālūdeņi un gāzētie ūdeņi	20 t	0%	0%
22 04	Šampanietis	100 t	0.05Ls/l	0,05Ls/l
22 09	Etiķis	10 t	7,5%	7,5%
Čehijas un Latvijas BTL
		Kvotas	Muitas	Muitas
CN kods	Preces apraksts	daudzums	tarifs	tarifs
			1999.g.	2000.g.
18 06	Šokolāde un pārējie pārtikas
	produkti ar kakao piedevu	50 t	10%	10%
ex 19 02	Makaroni	100 t	5%	5%
21 05	Saldējums	50 t	10%	10%
22 03	Alus	250 t	10%	10%
Slovākijas un Latvijas BTL
		Kvotas	Muitas	Muitas
KN kods	Preces apraksts	daudzums	tarifs	tarifs
			1999.g.	2000.g.
18 06 10	Kakao pulveris	50 t	10%	10%
18 06 20	Šokolādes izstrādājumi vairāk kā
	2 kg svarā	50 t	10%	10%
18 06 31	Šokolādes izstrādājumi ar pildījumu	50 t	10%	10%
18 06 32	Šokolādes izstrādājumi bez pildījuma	50 t	10%	10%
18 06 90	Šokolāde un šokolādes produkti
	Šokolāde ar pildījumu vai bez
	pildījuma	50 t	10%	10%
19 02 11	Makaronu izstrādājumi, kas satur olas	100 t	5%	5%
19 02 19	Pārējie makaronu izstrādājumi	100 t	5%	5%
19 02 20	Makaronu izstrādājumi ar pildījumu	100 t	5%	5%
19 02 30	Pārējie makaronu izstrādājumi	100 t	5%	5%
22 03	Iesala alus	100 t	10%	10%
22 08 60	Degvīns	50 t	30%	30%
22 08 70	Liķieris un kordials	50 t	30%	30%
22 08 90	Pārējie alkoholiskie dzērieni	50 t	30%	30%
Turcijas un Latvijas BTL
		Kvotas	Muitas	Muitas
CN kods	Preces apraksts	daudzums	tarifs	tarifs
			1999.g.	2000.g.
04069029
04069031	Pārējie sieri	100 t	0%	0%
04069033
04069050
06031051
06031053
06031061	Griezti ziedi	15 t	0%	0%
06031065
07020015	Tomāti (no 1.novembra līdz
07020045	31.martam)	150 t	0%	0%
07020050
07096010	Saldie pipari	50 t	0%	0%
1517	Margarīns	100 t	0%	0%
160414	Zivju konservi	bez ierobe-
16042070		žojuma	0%	0%
170410	Košļājamā gumija	20 t	7,5%	7,5%
170490	Konditorejas izstrādājumi no
	cukura, pārējie	200 t	7,5%	7,5%
180631
180632	Šokolāde	100 t	15%	15%
180690
1905	Miltu konditorejas izstrādājumi	50 t	17,5%	17,5%
200570	Olīvas	100 t	0%	0%
2007
(izņ.20079199,
20079931,
20079933,	Džemi, augļu želejas, marmelādes	bez ierobe-
20079935,		bežojuma	0%	0%
20079955,
20079991)
2008
(izņ.200840,	Augļi, rieksti un pārējās augu	bez ierobe-
200860,	ēdamās daļas	žojuma	0%	0%
200880)
210320	Kečups	150 t	0%	0%
2105	Saldējums	100 t	7,5%	7,5%
2203	Alus	1000 hl	0%	0%
2401	Tabaka	bez ierobe-
		žojuma	0%	0%
3. pielikums
Valsts investīciju programma 1997.–1999. gadam
		1997. gads	1998. gads	1999. gads
	Programmas	fakts	plāns	(EM atbal-
		(tūkst. Ls)	(tūkst. Ls)	stītie proj.)
				(tūkst. Ls)
INVESTĪCIJAS— pavisam	1079.2	1115	2340
t.sk.
Lauksaimniecības izglītības centru mat.tehsn.
bāzes attīstība	0	0	393
Melioratīvo būvju un objektu atjaunošanas
programma	320	343	400
Zinātnes iestāžu materiālās bāzes attīstība	197	219	160
Nacionālā zivju atražošanas programma	80	48	107
Vidējo mācību iestāžu bāzes attīstība	219	238	283
Augstākā izglītība — LLU	160	250	290
Dzīvnieku izcelsmes pārtikas valsts
uzraudzības un kontroles sistēmas izveidei			657
Celulozes rūpnīcas projekts*	103.2		0
Meža resursu reģistrs "Meža fonds" datu bāzes
izstrāde	0	17	50
*1998.g. līdzekļi paredzēti no Mežsaimniecības attīstības fonda.
4. pielikums
1999.gada valsts budžeta projektā paredzētais finansējums
iemaksām starptautiskajās organizācijās
		1997.g.	1998.g.	1999.g.
		fakts	plāns	projekts
FAO — Pārtikas un lauksaimniecības organizācija	90000	150000	178000
Starptautiskais epizootiju birojs	9700	6600	8300
Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības
organizācija	8400	8400	6200
Starptautiskā sēklu kontroles asociācija	2200	1900	1780
Starptautiskā graudu zinātnes un tehnoloģijas
organizācija	1000	1000	1700
OECD Sēklu shēmas			2480
Vispasaules arāju organizācija			1230
Starptautiskā Baltijas jūras zvejniecības komisija			15000
Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija			7750
Starptautiskā Jūras pētniecības padome			25500
	KOPĀ	111300	167900	247940

Zemkopības ministrija

Konkursa "Sējējs–98"

Rīcības komitejas sanāksmes protokols

Rīgā 1998.gada 29.oktobrī

Par konkursa rezultātiem

Sanāksmē piedalās: A.Rāviņš, J.Lapše, M.Krams, V.Feodorova, P.Lībietis, M.Baltakmens, H.Ginters, V.Dzenis, L.Straujuma

Sanāksmi vada A.Rāviņš

Protokolē P.Lībietis

Darba kārtībā:

1. Konkursa vērtēšanas rezultāti 1.grupā "Lauksaimnieciskā ražošana"

Atzīt par laureātiem un apbalvot ar "Sējēja" laureāta diplomu, medaļu un piešķirt subsīdiju:

1.1. Zentai Fremai , Liepājas rajona Nīcas pagasta zemnieku saimniecības "Nīca–1" vadītājai, par sasniegumiem cūkgaļas ražošanā. Ls 1000 ;

1.2. Uldim Jurčam , Saldus rajona Gaiķu pagasta zemnieku saimniecības "Bandenieki" vadītājam, par sasniegumiem piena ražošanā. Ls 1000 ;

1.3. Jānim Fridrihsbergam , Ventspils rajona Vārves pagasta zemnieku saimniecības "Dumbrinieki" vadītājam, par sasniegumiem šķirnes zirgu audzēšanā. Ls 1000 ;

1.4. Jēkabpils rajona Salas pagasta sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rītausma" , vadītāja Valda Bekina , par sasniegumiem dārzeņkopībā. Ls 1000 ;

1.5. Rutai Burmistrei , Jelgavas rajona Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecības "Vilciņi" vadītājai, par sasniegumiem augkopībā. Ls 1000 ;

1.6. Gunai un Gunvaldim Sproģiem , Tukuma rajona Irlavas pagasta zemnieku saimniecības "Pētertāles" īpašniecei un Dobeles rajona Bikstu pagasta zemnieku saimniecības "Joži" īpašniekam, par sasniegumiem augkopībā. Ls 1000

Piešķirt veicināšanas balvas (subsīdijas), "Sējēja" medaļu un dalībnieka diplomu:

1.7. Mārai un Aivaram Liepiņiem , Jelgavas rajona Cenu pagasta zemnieku saimniecības "Līcīši" īpašniekiem, par sasniegumiem kazkopībā. Ls 500 ;

1.8. Austrai Zaķei , Limbažu pagasta Limbažu rajona zemnieku saimniecības "Šķērstiņi" īpašniecei, par sasniegumiem piena ražošanā. Ls 500 ;

1.9. Regīnai Čaunānei , Preiļu rajona Galēnu pagasta zemnieku saimniecības "Liepas" īpašniecei, par sasniegumiem cūkgaļas ražošanā. Ls 500 ;

1.10. Andrim Apsītim , Rīgas rajona Mālpils pagasta zemnieku saimniecības "Lazdukalns" īpašniekam par sasniegumiem cūkgaļas un zemeņu ražošanā. Ls 500 .

1.11. Rūdolfam Mackevičam , Bauskas rajona Viesturu pagasta zemnieku saimniecības "Ceriņi" īpašniekam, par sasniegumiem augkopībā. Ls 500 ;

1.12. Inai Veļičko , Ludzas rajona Zaļesjes pagasta zemnieku saimniecības "Akmeņlauki" īpašniecei, par sasniegumiem augkopībā. Ls 500 .

2. Konkursa vērtēšanas rezultāti 2.grupā "Lauksaimnieku kooperācija"

"Sējēja" laureāta titulu šajā grupā nepiešķirt.

Piešķirt veicināšanas balvas (subsīdiju), "Sējēja" medaļu un dalībnieka diplomu:

2.1. Bauskas rajona Gailīšu pagasta Klientu kooperatīvai sabiedrībai "Uzvara–lauks" , valdes priekšsēdētājs Māris Purmalis , par sasniegumiem kooperatīva biedru ekonomiskā un sabiedriskā darbībā. Ls 500 ;

2.2. Talsu rajona Dundagas pagasta Piensaimnieku kooperatīvai sabiedrībai "Dundaga" , vadītājs Guntis Pirvics , par sasniegumiem kooperatīva biedru ekonomiskā un sabiedriskā darbībā. Ls 400 ;

2.3. Rēzeknes rajona Stoļerovas pagasta Lauksaimnieku kooperatīvai sabiedrībai "Kopdarbs" , valdes priekšsēdētājs Pēteris Karacejevs , par sasniegumiem kooperatīva biedru ekonomiskā un sabiedriskā darbībā. Ls 400 .

3. Konkursa vērtēšanas rezultāti 3.grupā "Pagasta attīstība"

Atzīt par laureātiem un apbalvot ar "Sējēja" laureāta diplomu, medaļu un piešķirt subsīdiju:

3.1. Tukuma rajona Pūres pagastam par uzņēmējdarbības atbalstīšanu un vispārēju pagasta uzplaukumu. Ls 1000 ;

3.2. Madonas rajona Kalsnavas pagastam par veiksmīgu pagasta attīstības virzienu izvēli un kultūras popularizēšanu. Ls 1000 ;

3.3. Krāslavas rajona Dagdas pagastam par sekmīgu darbību administratīvi–teritoriālās reformas uzsākšanā. Ls 1000 .

4. Konkursa vērtēšanas rezultāti 4.grupā "Videi draudzīgā saimniekošana"

Atzīt par laureātiem un apbalvot ar "Sējēja" laureāta diplomu, medaļu un piešķirt subsīdiju:

4.2. Jānim Sietiņsonam , Cēsu rajona Drabešu pagasta zemnieku saimniecības "Kalna Smīdes" īpašniekam, par sasniegumiem bioloģiskajā lauksaimniecībā. Ls 1000 ;

4.1. Jānim Pētersonam , Liepājas rajona Sakas pagasta zemnieku saimniecības "Ievlejas" īpašniekam, par sasniegumiem lauku tūrisma attīstībā. Ls 1000 ;

4.3. Gunāram Kalniņam-Kalmalim , Ventspils rajona Vārves pagasta zemnieku saimniecības "Kliediņi" īpašniekam, par sasniegumiem videi draudzīgā saimniekošanā. Ls 1000 .

5. Konkursa vērtēšanas rezultāti 5.grupā "Zinātne lauksaimniecībai"

Atzīt par laureātiem un apbalvot ar "Sējēja" laureāta diplomu, medaļu un piešķirt subsīdiju:

5.1. Inai Belickai , Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesorei, par sasniegumiem graudaugu selekcijā un sēklkopībā, jaunu šķirņu ieviešanā ražošanā un lauksaimniecības speciālistu sagatavošanā. Ls 700 ;

5.2. Irmai Celmai , valsts Stendes selekcijas stacijas vadošajai pētniecei, par sarkanā āboliņa šķirņu veidošanu un audzēšanu augsnes auglības uzlabošanai un augstvērtīgas lopbarības iegūšanai. Ls 700 .

6. Konkursu vērtēšanas rezultāti 6.grupā "Studentu ideju konkurss"

"Sējēja" laureāta titulu šajā grupā nepiešķirt.

Piešķirt veicināšanas balvu (subsīdiju), "Sējēja" medaļu un dalībnieka diplomu:

6.1. Ligitai Bitei , Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes maģistrantei, par projektu "Ģimenes uzņēmuma darbība netradicionālajā lauksaimniecībā". Ls 300 .

Izteikt pateicību par piedalīšanos konkursā "Sējējs–98" un piešķirt "Sējēja" diplomu un piemiņas velti:

7.1. Viktoram Avotam , Alūksnes rajona Jaunannas pagasta zemnieku saimniecības "Gravas" īpašniekam;

7.2. Vilnim Kapteinim , Balvu rajona Rugāju pagasta zemnieku saimniecības "Mežmalas" īpašniekam;

7.3. Balvu rajona Vecumu pagasta sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Ķira" , vadītājs Jaroslavs Kozlovs ;

7.4. Jānim Dzelzkalējam , Bauskas rajona Mežotnes pagasta zemnieku saimniecības "Kaigari" īpašniekam;

7.5. Dzintrai Bajārei , Cēsu rajona Priekuļu pagasta zemnieku saimniecības "Bajāri" īpašniecei;

7.6. Broņislavam Brakovskim , Daugavpils rajona Nīcgales pagasta zemnieku saimniecības "Kalnalējas" īpašniekam;

7.7. Ilmāram Strazdam , Dobeles rajona Jaunbērzes pagasta zemnieku saimniecības "Ansītes" īpašniekam;

7.8. Staņislavam Gžibovskim , Gulbenes rajona Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības "Lācīši" īpašniekam;

7.9. Gundaram Liepam , Jelgavas rajona Sidrabenes pagasta zemnieku saimniecības "Liepziedi" īpašniekam;

7.10. Jānim Liņķim , Kuldīgas rajona Kurmāles pagasta zemnieku saimniecības "Slokas" īpašniekam;

7.11. Aivaram Zalcmanim , Kuldīgas rajona Laidu pagasta zemnieku saimniecības "Burtnieki" īpašniekam;

7.12. Aivaram Kliestam , Liepājas rajona Kazdangas pagasta zemnieku saimniecības "Prāvāji" īpašniekam;

7.13. Modrim Minalto , Limbažu rajona Alojas pagasta zemnieku saimniecības "Līcīši" īpašniekam;

7.14. Aivaram Trous , Ludzas rajona Zvirgzdenes pagasta zemnieku saimniecības "Ezerlīči" īpašniekam;

7.15. Ludzas rajona Zaļesjes pagasta sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Z.Cerība" , vadītājs Boriss Veļičko ;

7.16. Jānim Jansonam , Madonas rajona Ošupes pagasta zemnieku saimniecības "Lazdas" īpašniekam;

7.17. Jānim Kupram , Preiļu rajona Galēnu pagasta zemnieku saimniecības "Vairogs" īpašniekam;

7.18. Rīgas rajona Carnikavas pagasta sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Carnikavas dārznieks" , valdes priekšsēdētājs Ivars Jākobsons ;

7.19. Nikolajam Kurašovam , Rēzeknes rajona Kantinieku pagasta zemnieku saimniecības "Jaunupji" īpašniekam.

7.20. Rēzeknes rajona Viļānu pagasta privatizējamai Viļānu selekcijas un izmēģinājumu stacijai , direktors Leopolds Zunda ;

7.21. Benitai Virtai , Saldus rajona Zaņas pagasta zemnieku saimniecības "Rubuļi" īpašniecei;

7.22. Laurai Stojakinai , Talsu rajona Vandzenes pagasta zemnieku saimniecības "Mazkuģnieki" īpašniecei;

7.23. Inārai Pakalnai , Valkas rajona Vijciema pagasta zemnieku saimniecības "Piekalnes" īpašniecei;

7.24. Andrim Fogelam , Valmieras rajona Dikļu pagasta zemnieku saimniecības "Lielgreiži" īpašniekam;

7.25. Ventspils pilsētas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Ekovit" , vadītājs Arvīds Zēbergs ;

7.26. Arvīdam Goldmanim , Ventspils rajona Vārves pagasta zemnieku saimniecības "Strēļi" īpašniekam;

7.27. Guntim Vizulim , Alūksnes rajona Virešu pagasta zemnieku saimniecības "Jaundrīzuļi" īpašniekam;

7.28. Edgaram Ivbulim , Daugavpils rajona Līksnas pagasta zemnieku saimniecības "Ceļtekas" īpašniekam;

7.29. Cēsu rajona Raunas pagasta sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Pasāža" , valdes priekšsēdētājs Dace Neiberga ;

7.30. Valteram Dambem , Cēsu rajona Stalbes pagasta zemnieku saimniecības "Kalnmuiža" īpašniekam;

7.31. Vitoldam Bērziņam un Aivaram Brokam , Jēkabpils rajona Saukas pagasta zemnieku saimniecību "Lazdas" un "Lejas Palsāni" īpašniekiem;

7.32. Ernai Mārtinsonei , Kuldīgas rajona Vārmes pagasta zemnieku saimniecības "Saktas" īpašniecei;

7.33. Veltai un Mārim Sirmiem , Madonas rajona Liezēres pagasta zemnieku saimniecības "Egļukalns" īpašniekiem;

7.34. Normundam Iesalniekam , Madonas rajona Ļaudonas pagasta zemnieku saimniecības "Austrumi" īpašniekam;

7.35. Valdim Baumeisteram , Ogres rajona Suntažu pagasta zemnieku saimniecības "Madaras–Gretes" īpašniekam;

7.36. Ogres rajona Ogresgala pagasta paju sabiedrībai "Kārļi" , valdes priekšsēdētājs Juris Kusiņš ;

7.37. Raimondam Blumbaham , Talsu rajona Lībagu pagasta zemnieku saimniecības "Lagzdkalni" īpašniekam;

7.38. Jānim Muižniekam , Tukuma rajona Irlavas pagasta zemnieku saimniecības "Muižarāji" īpašniekam;

7.39. Ojāram Biteniekam , Valkas rajona Kārķu pagasta zemnieku saimniecības "Kalnzīles" īpašniekam.

7.40. Dobeles rajona Krimūnu pagasta kooperatīvai sabiedrībai "Agro Jata" , kooperatīva valdes priekšsēdētājs Tālis Sedulis ;

7.41. Jēkabpils rajona Variešu pagasta kooperatīvai sabiedrībai "Piņņi" , kooperatīva vadītājs Valdis Lejnieks ;

7.42. Liepājas rajona Otaņķu pagasta Piensaimnieku kooperatīvai sabiedrībai "Laura" , kooperatīva valdes priekšsēdētājs Uldis Štoss ;

7.43. Tukuma rajona Slampes pagasta Klientu kooperatīvai sabiedrībai "Rauciņi" , kooperatīva vadītājs Jānis Apse ;

7.44. Jānim Pjalkovskim , Krāslavas rajona Skaistas pagasta zemnieku saimniecības "Kļavas" īpašniekam.

7.45. Alfonam Sauleslejam , Ventspils rajona Jūrkalnes pagasta zemnieku saimniecības "Arāji" īpašniekam.

7.46. Mārtiņam Upānam , Gulbenes rajona Stāmerienes pagasta zemnieku saimniecības "Priedkalni" īpašniekam;

7.47. Valmieras rajona Naukšēnu pagastam ;

7.48. Valkas rajona Smiltenes pagastam ;

7.,49. Jēkabpils rajona Gārsenes pagastam ;

7.50. Daugavpils rajona Višķu pagastam ;

7.51. Limbažu rajona Alojas pilsētai ar lauku teritoriju ;

7.52. Gulbenes rajona Litenes pagastam ;

7.53. Jelgavas rajona Glūdas pagastam ;

7.54. Kuldīgas rajona Laidu pagastam ;

7.55. Guntim Kalniņam , Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes maģistrantam;

7.56. Rundāles pils muzejam , direktors Imants Lancmanis .

8.

Izteikt pateicību par laureātes titula iegūšanu Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules sieviešu samita fonda rīkotā konkursa "Radoša sieviete laukos" dalībniecei Rasmai Freimanei un piešķirt naudas balvu Ls 100 .

Sanāksmes vadītājs Rīcības komitejas priekšsēdētājs A.Rāviņš

Protokolists P.Lībietis