Īsi pirms teritoriālās reformas likuma

Turpinājums no 1.lpp.

JĀNIS BUNKŠS, pašvaldību lietu valsts ministrs, — "Latvijas Vēstnesim"

Jaunpils sanāksmē īpaši tika runāts par paralēliem centieniem — veidot pašvaldību apvienības, ko uzsākuši dundadznieki. Manuprāt, atsaucoties uz likumu "Par pašvaldībām", ir nepieciešama vismaz apvienību definīcija, ja ne plašāks formulējums, jaunā likuma trešajā lasījumā. Te jāatgādina, ka pēc valsts pasūtījuma ar 1.oktobri uzsākta izmēģinājumprojekta izstrāde Dundagas pagastu apvienības izvēršanai. To apņēmušies veikt Rolanda Blezūra konsultāciju biroja speciālisti. Reizē jāatgādina, ka arī Ikšķilē, Kandavā un Salacgrīvā, kur jau formāli un praktiski notikusi teritoriju apvienošanās, joprojām pastāv attīstības prognozēšanas problēmas, kuras nav atrisināmas vienā dienā.

— Vai jau varam runāt arī par citiem variantiem?

— Jautājums ir īsti vietā, jo jau šajās dienās, paredzama Nautrēnu un Miglinieku pagastu iedzīvotāju kopsapulce Ludzas rajonā, lai izraudzītos deputātus apvienojamā pagasta padomei; nākamajā nedēļā gaidāma Demenes un Līdumnieku pagastu saplūsme Daugavpils rajonā. Reāla liekas Engures un Mērsraga apvienība Talsu un Tukuma rajonā, tāpat apvienība "Bārtava" Liepājas rajonā. Tās nav vienīgās iestrādes.

— Nav īstas skaidrības par likumprojektā fiksēto Reformas padomi. Par to izraisījās debates arī otrajā lasījumā. Kā to varētu skaidrot ?

— Tā iecerēta kā Ministru kabineta apstiprināta institūcija ar Latvijas Pašvaldību savienības un citu piekritīgo resoru pārstāvniecību. Manā izpratnē tai nevajadzētu būt pārāk lielai, pietiktu ar kādiem desmit locekļiem, lai tā varētu darboties ciešā kontaktā tiklab ar VARM Pašvaldību lietu pārvaldi, kā arī ar attiecīgajām reformas komisijām rajonos. Padome vajadzīga kaut vai tāpēc, ka reformas sākumā ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Savukārt mēs izmantosim katru iespēju, lai skaidrotu pašreizējo situāciju. Arī šajā piektdienā mums būs īpašs seminārs ar PHARE pārstāvjiem.

— Kā jūs prognozējat reformas likuma turpmāko virzību?

— Komisijas sēdē vajadzēja aplūkot nule iesniegtos priekšlikumus un Saeimas Juridiskā biroja precizējumus. Man šķiet, ka to nebūs pārāk daudz, lai varētu cerēt uz trešo lasījumu jau tuvāko pāris nedēļu laikā.

— Jūsu līdzšinējā pieredze liek domāt, ka esat detalizēti iepazinies ar pašvaldību reformas ceļiem un krustceļiem arī citās valstīs, jo sevišķi mums tuvākajās zemēs.

— Tik tiešām. Būdams Valsts reformu ministrijas (VRM) Pašvaldību reformu departamenta direktors, VRM parlamentārais sekretārs un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, esmu izmantojis ikvienu iespēju redzēt un dzirdēt, uzkrāt nepieciešamos materiālus. Tālab zinu, kas notiek un kas noticis Dānijā, Zviedrijā un Somijā, abās mūsu kaimiņvalstīs — Igaunijā un Lietuvā.

Uzreiz jāsaka: cik valstu, tik risinājumu. Zviedrijā, piemēram, mūsu izpratnē ir milzīgas pašvaldības, pat ar 40 000 iedzīvotāju. Cik zinu, tikai Anglijā vēl ir lielākas. Tādas struktūras izraisījušas atziņu, ka tās ir pārāk lielas, rodas grūtības, lai tās reāli tuvinātu iedzīvotājiem. Dānijā vispirms rūpīgi izpētīja procesus, kas raksturīgi tikai šai valstij. Liekas, ka mēs patlaban ejam šādā virzienā. Reformas likums un izpētes meklējumi ir radniecīgi tam, ko patlaban darām un esam iecerējuši mēs. Somija gājusi pašvaldību apvienību izveides ceļu, tomēr arī tur tās reizumis ir nesamērīgas. Katrs pagasts var darboties 3–4 apvienībās, tādējādi dažkārt vairs nevar saprast, kas kuram deleģēts.

Mums, protams, ir jātiek skaidrībā par Latvijas modeli, jo arī lietuvieši un igauņi ir izmēģinājuši savus variantus. Lietuvā pirms trijiem gadiem likvidēja pagastus un par municipalitātes pamatvienību pasludināja bijušos rajonus, apmēram kā Zviedrijā. Tagad jūtams, ka tiek meklēti citi risinājumi. Arī Igaunijā ir viena līmeņa pašvaldības ar rajonu gubernatoriem priekšgalā. Patlaban igauņi izstrādā citu reformas koncepciju, kas būtu pieņemamāka, jo agrāko 15 rajonu vietā gan ir " maa" (arī it kā novads , teiksim, Valgamaa, Viljandimaa, Pärnumaa vai Võrumaa), tomēr reizē ir arī daudz problēmu.

Tāpat kā mums. Mūsu likums attiecas tikai uz pagastiem un pilsētām. Nākamais solis: ko darīsim ar pašreizējiem rajoniem — vai to ir daudz vai maz? Ar lielu interesi gaidām Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtam uzticēto pētījumu. Tas būtu jāpabeidz līdz gada beigām, lai jau laikus zinātu un apsvērtu, kā rīkoties tālāk. Jo procesam pagaidām vēl apjausts tikai sākums.

— Kā jums liekas — vai līdzšinējā darbība pašreizējās valdības pašvaldību lietu ministra amatā, tomēr tikai kopš maija sākuma, ir devusi jaunas atziņas vai vismaz iespējas nonākt pie jauniem secinājumiem?

— Nešaubīgi. Kaut vai to, ka šo dažu mēnešu laikā kopš maija sākuma apzināti neesmuu centies izmantot iespēju pabūt kaut kur ārpusē (es domāju — citās valstīs ārpus Latvijas). Jo patlaban man šķiet būtiski iedziļināties ikviena apriņķa, jebkura pagasta situācijā. Tālab, ka uz to vedina gan mana līdzšinējā oficiālā darbība, gan tīri cilvēciskas intereses. Manuprāt, ir tikai daži pagasti Latvijā, kuros es līdz šim neesmu iegriezies, visur sastopot darbīgus, sava novada attīstībā ieinteresētus domubiedrus. Tas ir mūsu kapitāls, domājot par to, kāda Latvija ar tās novadiem varētu būt uz nākamā gadu tūkstoša sliekšņa. Administratīvi teritorālā reforma arī likuma līmenī šajā ziņā, manuprāt, ir tikai pakārtots jēdziens.