Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Republikas pilsoņi ir izlēmuši, kas viņus pārstāvēs 7.Saeimā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.10.1998., Nr. 286 https://www.vestnesis.lv/ta/id/32921

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Eiropas drošības un sadarbības organizācijas komisāra paziņojumu

Vēl šajā numurā

06.10.1998., Nr. 286

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas pilsoņi ir izlēmuši, kas viņus pārstāvēs 7.Saeimā

Sestdien, 1998.gada 3.oktobrī, notika 7.Saeimas vēlēšanas

un tautas nobalsošana par "Grozījumiem Pilsonības likumā" atcelšanu

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars preses konferencē par 7.Saeimas vēlēšanu un tautas nobalsošanas gaitu Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Preses konferencē, informējot par septītās Saeimas vēlēšanu un tautas nobalsošanas rezultātiem, CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars sacīja:

— Labdien, dāmas un kungi! Vispirms es gribētu atvainoties par dažām iespējamām neērtībām. Bet šīs Saeimas vēlēšanas un tautas nobalsošana zināmā mērā bijušas raksturīgas ar dažām neērtībām, taču intereses un aktivitāte visos pasākumos ir bijusi ļoti liela.

Tagad atļaujiet man izteikt gandarījumu un apsveikt ar septītās Saeimas ievēlēšanu un tautas nobalsošanas pabeigšanu. Mēs esam apkopojuši rezultātus — iepriekšējos, tie vēl nav oficiāli —, bet mēs par tiem jau diezgan droši varam runāt.

Izmantojot šo preses konferenci, vispirms es gribu izteikt lielu pateicību visiem tiem, kas palīdzēja Centrālajai vēlēšanu komisijai šos iegūtos rezultātus publiskot, kā arī gribu izteikt lielu atzinību tiem vēlētājiem, kas uzskatīja par savu pilsoņa pienākumu piedalīties šajās vēlēšanās un tautas nobalsošanā. Esmu īpaši gandarīts par to, ka mums ir izdevies noturēt vēlētāju aktivitāti iepriekšējā līmenī un pat par vienu procentu to paaugstināt. Tādējādi uzskatu, ka lielā mērā esam izdarījuši to, ko solījām. Pirmkārt, mums ir izdevies apturēt milzīgo aktivitātes kritumu. Tas ir praktisks un acīmredzams ieguvums. Otrkārt, esam veikuši soli uz priekšu, ieviešot jauno datu saņemšanas sistēmu, ko, es ceru, jums visiem bija iespējams novērtēt. Proti, datu saņemšanas ātrumu un dinamiskumu. Mēs vēl neesam saņēmuši ziņas no ārvalstīm, kur notika balsošana pa pastu. Jo tur uzsāks skaitīšanu tikai trešajā dienā pēc vēlēšanu dienas. Tādēļ tagad tikai par tiem rezultātiem, kas šeit, Latvijā, ir aprēķināti. Es ļoti gribētu nolasīt šos rezultātus sarakstu secībā.

Tātad 1. saraksts — Tautas kopa "Brīvība" — ir ieguvis 0,32 procentus vēlētāju balsu; 2. saraksts — "Māras zeme" — 0,23 procentus; 3. saraksts — Konservatīvā partija — 0,26 procentus; 4. saraksts — savienība "Latvijas ceļš" — 18,22 procentus; 5. saraksts — Sociāldemokrātiskā sieviešu organizācija — 0,34 procentus; 6. saraksts — Tautas saskaņas partija — 14,23 procentus; 7. saraksts — Jaunā partija — 7,40 procentus; 8. saraksts — Darba partijas, Kristīgo demokrātu savienības un Zaļās partijas apvienība — 2,30 procentus; 9. saraksts — Latvijas Zemnieku savienība — 2,46 procentus; 10. saraksts — Demokrātiskā partija "Saimnieks" — 1,61 procentu; 11. saraksts — Tautas kustība "Latvijai" (Zīgerista partija) — 1,74 procentus; 12. saraksts — Latvijas Nacionālā reformu partija — 0,05 procentus; 13. saraksts — Nacionālā progresa partija — 0,51 procentu; 14. saraksts — Tautas partija — 20,93 procentus; 15. saraksts — Latvijas sociāldemokrātu apvienība — 12,87 procentus; 16. saraksts — Latvijas Vienības partija — 0,52 procentus; 17. saraksts — apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK — 14,15 procentus; 18. saraksts — Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija — 0,35 procentus; 19. saraksts — Demokrātu partija — 0,08 procentus; 20. saraksts — "Helsinki – 86" — 0,22 procentus; 21. saraksts — Latvijas Atdzimšanas partija — 0,52 procentus. Pēc šīs iepriekšējās, neoficiālās informācijas derīgo balsošanas zīmju kopskaits Latvijā ir bijis 946 560. Bet vēlētāju skaits bija 1 313 739.

Turpinājums — 3.lpp.

7. Saeimas vēlēšanas

Neoficiālie rezultāti

uz 4.oktobri

Saraksts Balsis valstī .

kopā %

1. Tautas kopa "Brīvība" 3048 0,32%

2. Māras zeme 2225 0,23%

3. Konservatīvā partija 2516 0,26%

4. Savienība "Latvijas ceļš" 173 636 18,22%

5. Sociāldemokrātiskā sieviešu organizācija 3229 0,34%

6. Tautas saskaņas partija 135 628 14,23%

7. Jaunā partija 70 487 7,40%

8. Latvijas Zaļās partijas (LZP) apvienība 21 924 2,30%

9. Latvijas Zemnieku savienība 23 469 2,46%

10. Demokrātiskā partija "Saimnieks" 15 380 1,61%

11. Tautas kustība "Latvijai" (Zīgerista partija) 16 552 1,74%

12. Latvijas Nacionālā reformu partija 491 0,05%

13. Nacionālā progresa partija 4815 0,51%

14. Tautas partija 199 491 20,93%

15. Latvijas Sociāldemokrātu apvienība 122 669 12,87%

16. Latvijas Vienības partija 4989 0,52%

17. Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK 134 843 14,15%

18. Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija 3327 0,35%

19. Demokrātu partija 806 0,08%

20. Helsinki–86 2141 0,22%

21. Latvijas Atdzimšanas partija 4924 0,52%

Derīgo zīmju kopskaits 946 590

Derīgo aplokšņu skaits 952 945

Vēlētāju skaits 1 313 739

 

Tautas nobalsošana

par "Grozījumiem Pilsonības likumā"

atcelšanu

Tautas nobalsošanā

balsotāju skaits 885 546

par 398 505 45,00%

pret 469 514 53,02%

Pēc iepriekšējās balsu skaitīšanas. Centrālās vēlēšanas komisijas dati

Valsts prezidents Guntis Ulmanis

vēstījumā Latvijas pilsoņiem

1998. gada 2. oktobrī:

Uzruna Latvijas televīzijā un Latvijas radio 1998.gada 2.oktobrī

Es savas darbības piecos gados uzrunāju jūs vissvarīgākajos brīžos. Tāds brīdis bija pirms līgumu parakstīšanas ar Krieviju un armijas izvešanas, tāds brīdis bija sakarā ar Skrundas lokatora darbības pārtraukšanu. Es nepiedalos vēlēšanās, un man nav jāaizstāv kādas partijas intereses, tāpēc runāju tikai par visas valsts interesēm.

Esmu nobažījies par valsts tālāko attīstību. Sestdien notiks referendums par izmaiņām Pilsonības likumā. Ir jāpieņem ārkārtīgi atbildīgs lēmums. Referenduma likme ir ļoti augsta. Būtībā jautājums ir par to, vai vēlamies saglabāt to divkopienu sabiedrību, kuru mantojām no padomju laika. Uz šo jautājumu atbildēšu, ka to nevēlos, un tāpēc balsošu "pret".

Es aicinu visus Latvijas Republikas pilsoņus piedalīties referendumā. Es aicinu savu lēmumu "par" vai "pret" izdarīt ar vēsu prātu, nevis ar emocijām.

Pirms referenduma ir sacelta īsta iebiedēšanas kampaņa. Labu nodomu vadīta, "Tēvzeme un Brīvība" tomēr ir pārspīlējusi un kurina baiļu gaisotni sabiedrībā. Šī partija izmanto nacionālās jūtas priekšvēlēšanu mērķiem, un tā nav godīga politika.

Bieži dzirdam lozungu "Latvieti, nepadodies". Bet kam lai mēs nepadodamies? Kas ir tas ienaidnieks, kuram nedrīkstam padoties?

Vai patiešām ar to domāta Eiropa? Eiropas politiķi taču iesaka pastiprināt latviešu valodas mācīšanu. Tieši Eiropas valstis ir devušas naudu latviešu valodas apmācībai. Vai varbūt ar to ir domāti impērijas interfrontiskie spēki? Mums labi pazīstamais interfrontists Viktors Alksnis taču atklāti pateica, ka tikai gaida, lai Latvijas pilsoņi referendumā balsotu "par". Šajā jautājumā "Tēvzemes un Brīvības" pozīcija pilnībā sakrīt ar interfrontes pozīciju.

Lozungs "Latvieti, nepadodies!" bieži tiek saprasts kā atbalsts latviešu valodai. Taču referendums nav par latviešu valodu un tās likteni. Referendumā lemsim par to, vai pilsonību piešķiram poļiem, kuri šeit dzīvoja jau pirms okupācijas un kuri cietuši tāpat kā latvieši. Poļi iegūtu pilsonību tādā pašā kārtībā kā igauņi un lietuvieši, un tādam risinājumam piekrīt visas partijas.

Referendumā lemsim, vai atvieglot pilsonības iegūšanu pensionāriem. Viņu skaits ir tik mazs, ka viņi nav noteicošs spēks Latvijas likteņa veidošanā. Referendumā lemsim par to, vai atceļama ir logu sistēma, kas jau zaudējusi savu nozīmi. Arī pret šiem grozījumiem Pilsonības likumā neiebilst neviena partija.

Referendumā lemsim, vai pilsonība piešķirama tiem astoņpadsmit tūkstošiem nepilsoņu bērnu, kuri dzimuši pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Cilvēki jautā, vai viņi būs lojāli un pratīs latviešu valodu. Es atbildu — kā gan savādāk, jo viņi taču ir neatkarības bērni un mūsu valsts bērni. Viņi taču apmeklēs skolu Latvijā, nevis vairs Padomju Savienībā. Viņi iemācīsies latviešu valodu. Nedrīkst būt savādāk. Kam gan vēl lai ticam, ja ne bērniem, kuri dzimuši jau neatkarības laikā?

Par šīm izmaiņām Pilsonības likumā diskutējām visu gadu. Šīs izmaiņas apstiprināja Saeimas vairākums. Šīs izmaiņas atbalsta lielākās partijas Latvijā. Šīs izmaiņas apsveica Eiropa un Amerikas prezidents Bils Klintons personiski.

Es referendumā balsošu "pret". Es stingri iestāšos par to, lai Saeima pieņem jaunu Valodu likumu, kurā paredzēti stingri noteikumi par latviešu valodas lietojumu. Prasīšu, lai Saeima pieņem jaunu izglītības likumu. Nelatviešu bērni skolās aizvien vairāk priekšmetu apgūst latviešu valodā. Augstākā izglītība pāriet pilnībā uz latviešu valodu. Tā taču ir skaidra latviešu valodas atbalsta politika. Okupācijas laikā šeit tika izveidota divkopienu sabiedrība, un tagad mēs to pārveidojam.

Kas notiks, ja referendumā uzvarēs "par" balsojums? Mēs radīsim neuzticības atmosfēru sabiedrībā un atgrūdīsim arī lojālos nepilsoņus. Rēķinot procentos, Latvijā ir augstākais nepilsoņu skaits pasaulē. Divkopienu valsts ir ilgstošs apdraudējums neatkarībai. Balsojums "par" nozīmēs arī to, ka atgrūžam savus Rietumu sabiedrotos. Vai mēs patiešām domājam, ka varam stiprināt neatkarību bez Rietumu atbalsta? Rietumu attieksme pret mums būs vēsa, toties karstāka būs impērijas elpa. Pēdējā laikā to jau jūtam. Tie, kuri balsos referendumā "par", drīz vien pēc tam jutīsies piemuļķoti. Latvijā agrāk vai vēlāk tiks izdarītas šīs izmaiņas Pilsonības likumā, jo bez tām nav iespējama valsts attīstība.

Rītdienas referenduma likme ir ļoti augsta. Piedalīsimies referendumā par valsts nākotni. Lai mūs katru vada prāts, nevis bailes! Es ticu savas tautas un valsts nākotnei. Un tas ir galvenais, kāpēc rīt balsošu "pret".

Ministru prezidents Guntars Krasts

vēstījumā Latvijas pilsoņiem

1998. gada 2. oktobrī:

Uzruna Latvijas televīzijā un Latvijas radio 1998.gada 2.oktobrī

Labvakar, godājamie Latvijas pilsoņi!

Manā dzimtajā pusē, Vidzemē, ļaudis atceras, ka tēvi un vectēvi pirms izšķirīgiem notikumiem gājuši uz riju, kūruši lielo uguni un nakti pavadījuši, visu pamatīgi apdomādami.

Arī mums priekšā izšķiroši svarīgs notikums un daudz kas pārdomājams. Šajā sakarā — mans paziņojums, ko vēlos sniegt rūpēs par Latvijas nākotni.

Bieži liekas, ka valsts ir kā smags ceļa rullis, kas brauc savā gaitā neatkarīgi no mūsu gribas. Tomēr rīt būs atkal tā diena, kad tautas likteņa lēmēji būsim mēs visi. No tā, kādu lēmumu mēs rīt pieņemsim, ko pilnvarosim pārstāvēt mūsu intereses, būs atkarīga valsts attīstība turpmākajos četros gados un dažā ziņā Latvijas liktenis vispār.

Daudz runājam par trūkumiem. Un tā tam jābūt.

Mums jau šķiet pašsaprotami, ka kopprodukts — valsts bagātība — turpina augt, mūsu lats ir stabils, inflācija — zema, gluži kā attīstītās pasaules valstīs, valsts budžets ir bez deficīta — vairs nedzīvojam pāri saviem līdzekļiem. Ir pašsaprotami, ka pensijas tiek izmaksātas regulāri un palielinās, lai arī ne tik strauji, kā mēs vēlētos, bet aug stabili. Līdzīgi ir ar bērnu pabalstiem un atbalstu zemniekiem.

Latvijā joprojām ir daudz grūtību. Taču atšķirībā no mūsu varenā kaimiņa, kura ekonomika ir sabrukusi, pat neraugoties uz milzu teritorijām, neierobežotiem dabas resursiem un vēl daudz ko citu, mēs saprotam, ka esam sasnieguši vairāk, nekā vēl nesen iedrošinājāmies cerēt.

Tāpēc vēlos pateikties jums visiem par darbu, izturību, pacietību!

Ekonomikas pārkārtošanās smagākais posms ir jau aiz muguras. Izveidoti neatkarīgās valsts tautsaimnieciskie pamati, attīstījies privātais sektors.

Tālākā virzība mums, protams, nebūs viegla. Bet šodien mums uzkrājusies pieredze, kas dod iespēju precīzāk prognozēt situācijas un valsts attīstību pat grūtos apstākļos.

Tikai tagad visi var novērtēt, kas būtu noticis, ja mēs būtu sekojuši viltus praviešu aicinājumiem mums ciešāk saistīties ar tagad brūkošās kaimiņvalsts ekonomiku.

Esam atvēruši Latvijas eksportam durvis uz Pasaules tirdzniecības organizāciju, kas aptver 132 valstis visos kontinentos, kuru tirgi jau tuvākajā laikā kompensēs maksātnespējīgos tirgus austrumos.

Latvijas zemniekiem šī vasara nebija veiksmīga. Audzis gan bija labi, tomēr labība lielās platībās sakrita veldrē un, to novācot, bija zudumi. Šādos laika apstākļos sekmīgi saimniekot spēja tikai visprasmīgākie un ar tehniku labi apgādātie zemnieki.

Es esmu par konkurenci, par mūsdienīgu tirgus saimniecību, tomēr ... zemniecībai ir jāpalīdz.

Lauksaimniecība Latvijā ir ne tikai saimniecības nozare. Lauki ir mūsu Lāčplēša ausis. Lielai daļai mūsu tautas lauki ir dzīvesveids un latviskas dzīvesziņas pamats.

Šobrīd man rada bažas arvien skaidrāk redzamā sabiedrības noslāņošanās. Ekonomiskie grupējumi tiecas pēc politiskās varas, lai valsts attīstību pakļautu savām biznesa interesēm. Ja šādi procesi turpināsies netraucēti, apdraudēta tiks ne vien valsts kopējā ekonomiskā attīstība, bet arī augstākā vērtība, ko esam ieguvuši, — demokrātija.

Administratīvi līdzekļi te daudz nevar līdzēt. Jāturpina monopolu sadalīšana un privatizācija, jāatbalsta mazie un vidējie uzņēmēji gan pilsētā, gan laukos. Jāpanāk, lai inteliģencei būtu tās kvalifikācijai atbilstoši dzīves apstākļi. Citiem vārdiem — jārada plašs vidusslānis. Esmu pārliecināts, ka vidusslāņa nostiprināšana ir vienīgais ceļš uz politisku un ekonomisku stabilitāti.

Ir jāturpina nostiprināt valsts aizsardzības spējas. Valdības apstiprinātais nākamā gada valsts aizsardzības budžets, godprātīgi izlietots, jau būs pietiekams, lai mēs kļūtu respektējami iespējamiem ienaidniekiem.

Pašreizējās valdības laikā kļuva iespējams realizēt stingra mugurkaula politiku, noturoties pret ārēju un iekšēju spēku spiedienu, kas vērsts pret Latvijas valsts reālu neatkarību, ar mērķi izraisīt plašu krīzi. Tikai, būdami saliedēti, saglabājot pašcieņu un lepnumu, mēs varēsim uz līdztiesības pamatiem ieņemt savu vietu līdzās citām pasaules tautām.

Nedrīkstam aizmirst 1940. un tam sekojošos 50 okupācijas gadus. Arī šī gada marta notikumos bija vērojami centieni virzīt Latvijas politisko dzīvi pa reiz jau iebrauktajām sliedēm. Jau tika pielaikots Kirhenšteins Otrais.

Ja paturam prātā vēstures mācības, saglabājam skaidru prātu un cilvēka cieņu, tad — runājot Ojāra Vācieša vārdiem — mums jāuzdrošinās nenobīties.

Es negribu jūs mācīt vai dot norādījumus. Rīt ikvienam no mums būs vienādas iespējas lemt. Mūsu rīcībā vēl ir vesela nakts. Ne katram to būs iespējams pavadīt pie uguns rijā, bet ikvienam ir iespējams to pavadīt pārdomās.

Šis ir viens no tiem brīžiem vēsturē, kad laiks it kā apstājas un gaida, kādu virzienu mēs tam piešķirsim rīt.

Es ticu mūsu tautai.

Es ticu Latvijas pilsoņu spējai jebkurā situācijā atrast labāko risinājumu.

Es ticu Latvijai Eiropas valstu kopībā.

Es ticu Latvijai, iekšēji vienotai, latviskai un mūžīgai.

Savu pilsoņa pienākumu pildot: Ministru prezidents Guntars Krasts, 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis un Valsts prezidents Guntis Ulmanis

Foto: Boriss Koļesņikovs, Vitālijs Stīpnieks, A.F.I.; Arnis Blumbergs, "LV"

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!