Latvija pavisam drīz — jau 14. oktobrī — varētu tikt uzņēmta Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO), kas apvieno aptuveni 128 valstis, paverot tām plašas iespējas iesaistīties visas pasaules tirgus apritē. Šādu informāciju 23. septembrī notikušajā preses konferencē sniedza Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektors Jānis Naglis. Tas būs liels ieguvums Latvijas uzņēmumiem — gan jau privatizētajiem, gan tiem, kurus vēl tikai privatizēs, — jo nodrošinās tiem tirgus pieejamību visā pasaulē. Līdzdalība tādās organizācijās kā PTO Latvijai ir ļoti svarīga, tā veicina arī investīciju piesaisti un kapitālieguldījumus mūsu valstī.

Pievēršoties norisēm Latvijas lielajos uzņēmumos, J.Naglis norādīja, ka valsts akciju sabiedrībā "Latvenergo" sekmīgi turpinās restrukturizācija. Ir izskatīts jautājums par to, kāda holdinga struktūra varētu tikt izveidota. Pēc J.Nagļa domām veiksmīgākais modelis varētu būt meitasuzņēmumi, kas tiktu dibināti kā valsts akciju sabiedrības. Bet viss, protams, būs atkarīgs no tā, kādu lēmumu pieņems Saeima.

Runājot par "Latvenergo" novērtēšanas procesu, J.Naglis informēja, ka PA gan ir saņēmusi datus no auditorfirmas "Deloitte & Touche", kas strādā tās uzdevumā, taču nav apmierināta ar veiktā darba kvalitāti un uzskata, ka tas jāturpina. Tā kā novērtējums nav pabeigts, PA nenosauc "Latvenergo" cenu. Kā zināms, tas tiek darīts tikai tad, kad ir apstiprināti privatizācijas noteikumi. Šobrīd apstiprinātajās pamatnostādnēs nekur nav minēta uzņēmuma cena. Skaitlis, kas figurē, — Ls 92 milj. — ir uzņēmuma pamatkapitāls, nevis tā tirgus vērtība.

Arī akciju sabiedrība "Latvijas gāze" (LG) sekmīgi strādā, lai īstenotu nosprausto mērķi, — panāktu, ka jau šogad tiek uzsākta tās akciju kotācija Rīgas Fondu biržā. LG vadība ir pieņēmusi lēmumu publiski emitēt vairāk nekā 1 milj. LG akciju; to sākumcena būs L 2,50. Nākamgad LG plāno izveidot meitasuzņēmumu, kas kontrolētu sašķidrinātās gāzes tirdzniecību, eksporta apjomu utt.

J.Naglis izteica varbūtību, ka Somijas naftas un gāzes kompānija "Neste" iesaistīsies LG valsts kapitāla daļu privatizācijas procesā. Tas šķiet visai reāli, rūpīgi iepazīstoties ar Igaunijas gāzes uzņēmuma privatizācijas gaitu un "Nestes" līdzdalību šajā procesā. Ja tas tiešām tā notiktu, varētu tikt izskatīts jautājums par sadarbību gāzes piegādes jomā. Latvijai pavērtos iespēja piedāvāt savas unikālās gāzes krātuves, kuru kopējā kapacitāte ir gandrīz 50 miljardi kubikmetru. Ja tās tiktu modernizētas un aprīkotas ar jaunām iekārtām, ziemā gāzi bez pārtraukumiem varētu piegādāt Eiropas valstīm. Tādējādi Latvija būtu ļoti ieinteresēta šāda projekta īstenošanā. Bet tā kā LG akcionāri ir arī Vācijas konsorcijs "Preussen Electra & Ruhrgas" un Krievijas sabiedrība "Gazprom", tad saskaņā ar pirkuma – pārdevuma līguma nosacījumiem, kā arī privatizācijas noteikumiem šie jautājumi jāsaskaņo ar Krieviju un Vāciju, jo nedalāmas akciju paketes izveidošanas gadījumā, to pārdodot, priekšroka tiek dota LG stratēģiskajiem partneriem. Starp citu, 25. septembrī beigsies LG akciju publiskais piedāvājums par privatizācijas sertifikātiem.

Savukārt no pirmdienas, 28. septembra, PA sāks a/s "Centrālais grāmatu tirdzniecības uzņēmums " (CGTU) akciju publisko piedāvājumu par privatizācijas sertifikātiem. CGTU privatizācijas process notiek divos posmos. Pirmajā posmā uzņēmums tiek reorganizēts, pievienojot to a/s "VALTERS UN RAPA". Reorganizētās sabiedrības pamatkapitāls ir Ls 1 501 250, vienas akcijas nominālvērtība — viens lats un akciju kopējais skaits pamatkapitālā — 1 501 250. Otrajā posmā tiks pārdoti valstij sabiedrībā piederošie 830 000 akciju, kas veido 55,29% no sabiedrības pamatkapitāla.

Informējot par a/s "Latvijas kuģniecība" (LK) privatizācijas gaitu, J.Naglis teica, ka PA bija plānojusi pabeigt darbu pie LK privatizācijas noteikumu projekta izstrādes, lai tos savlaicīgi izsūtītu potenciālajiem pircējiem, taču diemžēl aizkavējās sarunas ar vairākām arodbiedrībām, kas pārstāv LK strādājošo intereses. Arī Rīgas Tirdzniecības osta, kuras teritorijā atrodas LK kuģu remonta bāze, atsūtījusi papildinājumus un iebildumus. Ostas vadība vēlas, lai kuģu remonta bāze tiktu nodalīta no privatizējamās mantas sastāva. Bet PA jau bija apstiprinājusi privatizācijas noteikumu pamatnostādnes, kurās kuģu remonta bāze bija iekļauta privatizējamās mantas sastāvā, par ko bija informēti arī stratēģiskie investori, tāpēc mantas sastāvu vairs nevar mainīt. Pēc tikšanās ar LK vadību PA padomes locekļi saskaņā ar reglamentu izdarīs korekcijas LK privatizācijas noteikumu projektā un pabeigs tā galīgo izstrādāšanu.

PA valde izstrādā noteikumus, kas paredz izmaiņas maksājumu grafikos valsts īpašuma privatizācijā. Šādu informāciju sniedza PA tehniskais direktors Arvis Freibergs, uzsverot, ka šie noteikumi reglamentēs attiecības ar privatizācijas subjektiem (objektu pircējiem). Tie paredzēti gadījumiem, kad privatizācijas subjekta maksātspēju un saimniecisko darbību ietekmē nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi, kā arī neparedzēti ārējie faktori.

Turpmāk dabas katastrofu, ekonomisko krīžu, starptautisko ekonomisko attiecību saasināšanās un citu nepārvaramas varas radītu apstākļu gadījumā privatizācijas subjekti varēs griezties PA ar lūgumu pagarināt maksājumu grafiku vai to uz laiku apturēt, neaprēķinot soda naudu.

Pirms lēmuma pieņemšanas par maksājumu grafiku maiņu vai to apturēšanu PA valde lūgs attiecīgās ministrijas sniegt atzinumu par krīzes apstākļiem. Kā norādīja A.Freibergs, diemžēl uzņēmēji, lai cik labi viņi strādātu, nevar plānot ne laika apstākļus, ne notikumus kaimiņvalstīs. Tādēļ arī tiek gatavoti šie noteikumi, kas ļaus atsevišķām nozarēm un uzņēmumiem izkļūt no krīzes. Paredzams, ka jau pavisam drīz tie tiks apstiprināti.

Gita Kronberga, "LV"