Lielā kopsapulce - pēc pāris mēnešiem

Latvijas Pašvaldību savienības kārtējā domes sēdē tika nolemts Latvijas pašvaldību kongresu sasaukt šī gada 18. decembrī. Šo notikumu aicinājām komentēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārlamentāro sekretāru Māri Pūķi un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētāju Andri Jaunsleini .

A.Jaunsleinis - Šis notikums nebūt nav uzskatāms par kaut ko ārkārtēju, jo mūsu savienības statūti paredz regulāras tikšanās reizes ik pēc pāris gadiem. Tālab LPS kārtējā domes sēdē jau 16. septembrī tika pieņemts lēmums sasaukt Latvijas Pašvaldību savienības 8. kongresu, šoreiz Jūrmalā.

Saprotams, šim kongresam būs īpaša nozīme vispirms jau tālab, ka nule gaidāmās Saeimas vēlēšanas, jaunā valdība saistās ar reālu attieksmi pret pašvaldībām. Latvija nav tikai Rīga un tās apkārtējās lielpilsētas ar savām iespējām un savām problēmām. Mūsu uzmanības lokā ir ikviens, pat vismazākais Latvijas pagasts, kur dzīvo pustūkstotis, varbūt tūkstotis sieviešu un vīriešu, kuriem nav vienalga, kas ar mums notiks rīt, parīt un aizparīt.

Mēs esam rūpīgi iepazinušies ar 7. Saeimas partiju un deputātu kandidātu vēlēšanu sarakstiem, un jau nesenajā tikšanās reizē Līvānos varējām secināt, ka pretendentu kopumā ir vismaz simts, varbūt pat pusotra simta "mūsējo". Ar to nebūt nevajadzētu saprast elementāras patiesības, jo daudzi pašvaldību darbinieki vai tie, kuri uzskata, ka viņiem ir cieša sasaiste ar savu pagastu, rajona pilsētu vai vismaz tuvāko apkaimi, ir strikti nodalīti savā "šķūnīti". Jo daudzi līdzšinējo pašvaldību vēlēšanās izraudzītie pārstāvji tagad darbojas citās sfērās, tomēr nebūt nav pārtraukuši savu līdzdarbību pagastā vai reģionā.

M.Pūķis - Šis ir ne tikai jaunās Saeimas priekšvēlēšanu laiks, bet arī administratīvi teritoriālās reformas projektu iedzīvināšanas laiks. Latvijas novadu interesēs ir būtisks likumprojekts, kas paredz elastīgu pieeju pārmaiņām, kuras būtu labvēlīgas ikvienam pagastam, ikvienai latviskajai kopībai, domājot par mūsu saistību ar nākamo gadu tūkstoti. Daudzu Eiropas valstu pieredze liecina, ka jānonāk pie reāla, ekonomiski pamatota risinājuma, kura galvenā prioritāte ir ikviena iedzīvotāja maksimāli labvēlīga atdeve savas mājas, sava pagasta, sava apriņķa attīstībai. Jo no tā ir atkarīga sasaiste ar pārvaldes struktūrām, galu galā ar visas valsts attīstību ne tikai šajā, bet arī nākamajā gadu tūkstotī.

Administratīvi teritoriālās reformas realizēšanai mums ir savas iestrādes, vairākos novados jau ir kaut kas paveikts, lai ietu uz priekšu, nevis skatītos atpakaļ. Mēs nebūtu reālisti, ja domātu, ja šī reforma ir vienas vai pat divu vai triju dienu uzdevums. Visos Latvijas rajonos un pagastos par šo mērķuzdevumu domā un pat darbojas tie, uz kuriem tas attiecas pirmām kārtām. Patlaban Saeimai iesniegtajā likumprojektā akcents likts uz elastīgu iespēju vairāku gadu gaitā nonākt pie daudziem iedzīvotājiem saskanīga risinājuma. Jo Dānijas, Zviedrijas, Polijas vai pat mūsu kaimiņvalstu Igaunijas un Lietuvas projekti ir tikai paraugi, no kuriem mēs varam daudz ko smelties, tomēr mūsu situācija ir radikāli atšķirīga.

Mums nav jāaizver acis, lai izliktos neredzam, kāda ir starpība, kas patlaban notiek Latgalē ar tās daudzviet akūto bezdarbu, vai Kurzemē, vispirms domājot par Ventspils ekonomiskās joslas īpaši straujo attīstību. Saprotams, Latvija nav pārāk liela, lai mēs nesaprastu, kas notiek Apē vai Aucē, jo saimnieciskie rādītāji ietekmē iedzīvotāju apziņu, attieksmi pret visas valsts situāciju.

A.Jaunsleinis - Latvijas Pašvaldību savienības kārtējā domes sēdē pieņemtais lēmums par LPS 8. kongresa sasaukšanu decembra otrajā pusē atbilst mūsu savienības statūtiem par kārtējā kongresa rīkošanu. Šoreiz būs atšķirīga situācija, jo tikko būs notikušas 7. Saeimas vēlēšanas, savas vietas būs sadalījušas uzvarējušās partijas, kā varam secināt, nāks arī jauna valdība. Mēs esam rūpīgi pārbaudījuši dažādu partiju kandidātu sarakstus nākamajām vēlēšanām un tālab secinājuši, ka vismaz pēc pašvaldību līderu tikšanās Līvānos šī mēneša sākumā 21 partijas pretendentu kopumā jau varam rēķināties ar 120 pārstāvju klātbūtni. Ja ņemam vērā, ka Saeimas deputātu pretendentu kopskaits nedaudz pārsniedz tūkstoti, varam lēst, ka pašvaldību darbinieku vai to atbalstītāju kopskaits aptuveni ir desmitā daļa no kopuma. Šāda attiecība mūs varētu apmierināt, jo vismaz katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam aptuveni reizi mēnesī varētu rasties vajadzība iegriezties sava pagasta, pilsētas vai rajona pašvaldībā, lai risinātu tikai šobrīd un tikai tagad aktuālu problēmu.

M.Pūķis - Nākamais kongress nav saistīts tikai ar laiku, ko paredz LPS statūti, tātad ar šī gada 18. decembri. Un mēs varam atskatīties uz to, kas paveikts, bet vēl vairāk uz to, kas līdz šim nav izdevies. Vitāli svarīgas ir mūsu valsts budžeta sakārtošanas problēmas. Pašvaldību daļa lielā mērā līdz šim ir bijusi svārsta situācijā. Tā reāli nav varējusi apmierināt ne pašvaldības, ne arī pašreizējo rajonu attīstību. Lai būtu kā būdams, finansiālā risinājuma kopums ir svarīgs ne tikai Latvijai vispār, bet arī ikvienai apdzīvotajai vietai, lai tā būtu kaut vismazākais mūsu pagasts, kurā dzīvo nepilns pustūkstotis, vai arī vieta ar piecdesmit vai simttūkstošiem iedzīvotāju.

Nav noslēpums, ka LPS vadībai līdz šim ir bijušas sarunas ar Saeimas Prezidiju, ar frakciju vadītājiem, ar Ministru kabineta vadību, tomēr galvenokārt ar Finansu ministriju, lai tomēr vismaz vairākus miljonus latu katru gadu varētu novirzīt pagastu attīstībai. Jau tagad, nevis pārskatāmā nākotnē.

A.Jaunsleinis - Kongresa gaidās ir jārunā arī par attieksmi pret Pašvaldību hartu. Daudzās Eiropas valstīs tā vairs nebūt nav īpaši risināma problēma. Tomēr Latvijas situācijā ir vairākas fineses, kas satrauc ne tikai LPS, jo mēs nemitīgi aizvien vairāk iekļaujamies dažādās Eiropas pašvaldību stuktūrās. Tur kārtējās tikšanās reizēs mums allaž vaicā: "Nu, bet kāda ir jūsu attieksme pret Eiropas Pašvaldību hartu?" Mēs skaidrojam, ka tā nav tikai LPS kompetence, bet arī mūsu Saeimas attieksme. Patlaban mūsu parlamentā ir panākta vienošanās, ka no četriem tā sauktajiem strīdus punktiem varētu akceptēt trīs, tomēr par hartu kopumā acīmredzot lems nākamā Saeima. Bez šāda lēmuma mums ir problemātiski nostāties Eiropas pašvaldību sanāksmes kopumā kā līdzīgiem ar līdzīgiem.

M.Pūķis - Patlaban aktuāla ir administratīvi teritoriālā reforma. Tas nav vienas dienas uzdevums, jo savulaik proponētā ideja, ka to varētu izdarīt pāris gados, ir absolūti nereāla. Bez šaubām vispirms ir vajadzīga vispusīga izpēte, visu Latvijas novadu iedzīvotāju izpratne par šādas reformas vajadzību, lai tikai tad varētu risināt praktiskos uzdevumus par dažu vai vairāku pagastu vai apdzīvoto vietu sadarbību un turpmāko saplūsmi. Dažkārt un dažviet jāsastopas ar viedokli, ka tā ir tikai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, varbūt pat Ekonomikas un Finansu ministrijas, acumirkļa iegriba, kam nav dziļāka pamatojuma. Tomēr mēs ne tikai runājam, bet arī domājam par iekļaušanos Eiropas valstu struktūrās, kur pašvaldību konsolidēšanās jau ir pārbaudīta metode. Vai būtu prātīgi to ignorēt? Varbūt varētu domāt arī par vadītāju ignoranci, ja jau mēs domājam, kā iekļauties mūsu apkārtējo valstu kopumā. Reizēm pārsteidzošs ir arī informācijas trūkums, saprotams, patlaban svarīgas ir arī svešvalodu zināšanas.

A.Jaunsleinis - Tiklab nākamās Saeimas vēlēšanu priekšvakarā, kā arī mūsu kārtējā kongresa gaidās ir visai būtiski atzīmēt, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem pāris gadiem vērojama reāla aktivitāte Latvijas iedzīvotāju attieksmē pret savu pašvaldību darbību. Šķiet, ir būtiski mazinājusies iepriekšējā vienaldzība pret to, kas notiek vienā vai otrā padomē vai domē, aizvien vairāk jūtam savu viedokli par to, kādi, pieņemsim, ir ceļi, satiksme, vietējā skola vai medicīnas aprūpes iestāde. Tikai tā un nevis citādi mēs varētu iecerēt un plānot arī LPS darbību gan šī kongresa gaidās, gan arī pēc tā.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" infomācijas redaktors