• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par sociālās drošības konferenci. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.09.1998., Nr. 267/268 https://www.vestnesis.lv/ta/id/32759

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par sociālās drošības konferenci

Vēl šajā numurā

15.09.1998., Nr. 267/268

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par sociālās drošības konferenci

Papildus 1.lpp.

informācijai

Labklājības ministrs Vladimirs Makarovs:

— Esam šeit pulcējušies, lai sakarā ar paredzamo Eiropas Savienības (ES) paplašināšanos ar jaunām dalībvalstīm jau laikus pievērstos sociālās drošības tiesību starptautiskajiem aspektiem.

Personu brīvas pārvietošanās tiesības daudz plašākā teritorijā Eiropas Savienībā būs vistiešākā veidā saistītas ar sociālo garantiju saglabāšanu un jauno dalībvalstu spēju piemērot sociālās drošības shēmu koordinācijas mehānismu. Tiesības un sociālās garantijas migrējošam darbaspēkam, ko nodrošina sociālās drošības koordinācijas noteikumi ES, garantē iespēju realizēt vienu no personu pamatbrīvībām Eiropas Savienībā — brīvību pārvietoties dalībvalstu teritorijās, lai tur dzīvotu un strādātu. Ja strādājošais, kurš vēlas pārbraukt uz citu zemi, nevar visā pilnībā izmantot uzkrātās sociālās drošības tiesības un tiesības uz neatliekamo medicīnisko palīdzību, nav pamata cerēt uz darbaspēka mobilitāti Eiropas Savienībā kā vienu no iespējamajiem bezdarba problēmas risinājuma veidiem. Jautājums par nacionālo sociālās drošības tiesību starptautisku pielietojumu (eksportu) vistiešākā veidā var iespaidot ekonomiskās aktivitātes — vai nu veicināt, vai ierobežot strādājošo vēlmi uzsākt darbu ārpus savas izcelsmes valsts gan pašnodarbinātas personas statusā, gan kā darba ņēmējam. Svarīga ir nostādne, ka, lai kuras ES dalībvalsts teritorijā strādājošais būtu nodarbināts, viņam tiks nodrošināta vienlīdzīga attieksme sociālās drošības tiesību pielietošanā — tāda pati, kāda dalībvalsts, no kuras nāk šis strādājošais, nodrošina saviem pilsoņiem.

Vēlos izteikt pateicību komisijai par iniciatīvu šīs konferences organizēšanā, sniegto profesionālo un finansiālo atbalstu, kā arī prieku par to, ka par konferences norises vietu ir izvēlēta Rīga.

Šajā konferencē būs iespējams apspriest pagātnes pieredzi, kas Eiropas valstīs gūta, iesaistoties ES sociālās drošības likuma shēmu koordinācijas mehānismā, pašreizējās problēmas šai procesā un to iespējamos risinājumus arī konkrētos nacionālajos kontekstos, kā arī nākotnes perspektīvas.

Jo sevišķi noderīga ES dalībvalstu pieredze var izrādīties Latvijai, kas pēdējos gados ir sākusi veikt reālus pasākumus ES koordinācijas noteikumu pārņemšanā. Latvijas pieredze pagaidām ir visai pieticīga un aprobežojas ar nedaudzu divpusēju starpvalstu līgumu piemērošanu sociālās drošības jomā (divpusējie līgumi ar Baltijas valstīm, vienošanās par pensiju eksportu uz ASV, līgums ar Zviedrijas Karalisti par personas veselības aprūpi pagaidu uzturēšanās laikā). Progresu šajā jomā ir veicinājuši arī ES PHARE un it sevišķi "Consensus" programmas ietvaros realizētie projekti.

Efektīvu sociālās drošības koordināciju ES dalībvalstis nodrošina daudzu valstu daudzas kompetentas institūcijas, no kuru sadarbības precizitātes ir atkarīga šīs sarežģītās sistēmas precīza darbība. Starp šīm institūcijām notiek detalizēta informācijas apmaiņa par strādājošo vai pašnodarbināto, kā arī viņu ģimenes locekļu uzkrāto kopējo apdrošināšanas vai rezidences (uzturēšanās) stāžu nolūkā noteikt konkrētas personas tiesības uz sociālās drošības sistēmas pabalstiem un pensijām, veikt nepieciešamos aprēķinus to apmēru noteikšanai, kā arī izmaksāt šādus pabalstus. Var tikai apbrīnot ES sociālās drošības sistēmas fleksibilitāti, kas dod iespēju ļoti atšķirīgās sociālās drošības shēmās dažādās valstīs uzkrātos sociālās apdrošināšanas periodus savstarpēji saistīt, nodrošinot personai labvēlīgu risinājumu.

Novēlu panākumus konferences darbā!

Ievadruna starptautiskajā konferencē "Sociālo drošības shēmu koordinācija Eiropas Savienības dalībvalstīs" Rīgā 14.septembrī

Preses konferencē

Labklājības ministrs

Vladimirs Makarovs:

— XX gadsimts pasaules vēsturē ieies ar nepieredzēti plašu indivīdu migrāciju. Cilvēks strādā un dzīvo, neievērojot valstu robežas, un politiķiem, valstsvīriem ir jāatrod risinājums, kā sociāli aizsargāt indivīdu brīvību, nodrošināt viņiem nepieciešamās sociālās drošības garantijas. Eiropas Savienība savā pusgadsimtu ilgajā vēsturē ir piedzīvojusi četrus jaunu valstu uzņemšanas procesus, kad ir bijusi nepieciešama likumdošanas harmonizācija un sociālās drošības shēmas koordinācija.

Šodien, pateicoties Eiropas Savienības Komisijai, notiek šī plašā konference, kurā ir iesaistītas visas Eiropas Savienības dalībvalstis, Viduseiropas un Austrumeiropas valstis, lai dalītos pieredzē, kā koordinēt sociālās drošības shēmas, lai nodrošinātu visiem strādājošiem iespēju saņemt pensiju, sociālās drošības pabalstus tad, kad pienāk vecums vai notiek nelaimes gadījums darbā, kā piemērot vienas dalībvalsts teritorijā tieši tādas pašas sociālās tiesības, kādas ir otrā dalībvalstī, citu dalībvalstu pilsoņiem. Jāapmainās pieredzē, kā vislabāk sagatavot valsts politiskos līdzekļus, lai valsts būtu gatava integrēties Eiropas Savienībā.

Eiropas Savienības Komisija ir daudz darījusi, lai Viduseiropas un Austrumeiropas valstis, tai skaitā Latvija, būtu gatavas integrēties, mācētu noteikt savas nacionālās intereses un prioritātes. Ceru, ka tad, kad Latvija tiks uzaicināta uzsākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, sociālās drošības joma būs gatava šim procesam un mēs nesaņemsim pārmetumus, ka kavējam valsts ekonomisko attīstību.

ES Komisijas pārstāve,

Vasiliki Kolotouru:

— Šīs konferences mērķis, pirmkārt, ir darīt saprotamu Eiropas Savienības (ES) likumdošanu sociālās drošības jomā, otrkārt, dalīties pieredzē. Konferences laikā vairāku ES dalībvalstu pārstāvji runās par to, ar kādām grūtībām šīm valstīm nācies sastapties, iestājoties Eiropas Savienībā, daudzi referāti tiks veltīti tam, lai izskaidrotu ES dalībvalstīs pastāvošo sociālo likumdošanu. ES dalībvalstu likumdošana sociālās drošības sfērā ir visai sarežģīta, jo tā nav vienādota, harmonizēta starp dažādām valstīm, bet gan tā tiek koordinēta. Nepieciešams, lai Eiropas Savienības pilsoņa tiesības tiktu atzītas jebkurā dalībvalstī.

Labklājības ministrijas

valsts sekretāres vietniece

Ruta Puriņa:

— Runājot par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), mēs runājam par četrām brīvībām. Viena no šīm brīvībām ir brīva personu kustība, kas nozīmē arī brīvu darba izvēli Eiropas Savienības ietvaros. Svarīgi, lai strādājošiem tiktu saglabātas viņu nopelnītās sociālās garantijas, pārvietojoties starp dažādām valstīm ES robežās. Tagad Eiropas Savienības ietvaros tiek koordinētas 15 sociālās drošības shēmas, bet nākotnē līdz ar jaunu valstu iestāšanos šo shēmu skaits pieaugs, jo katrā valstī ir sava likumdošana.

Labklājības ministrijas informācija

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!