Svētki un godadienas

Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā

Šodien, 9. septembrī, valsts svētki — Republikas nodibināšanas diena

Korejas Tautas Demokrātiskā Republika jeb Ziemeļkoreja izveidojās līdzās Korejas Republikai Korejas pussalā pēc Otrā pasaules kara, kad saskaņā ar Potsdamas konferences lēmumu Koreja tika sadalīta divās zonās — teritorija uz ziemeļiem no 38. paralēles tika nodota PSRS, bet teritorija uz dienvidiem no šīs paralēles — ASV armijas pārziņā. 1948. gada 9. septembrī Phenjanā tika proklamēta Korejas Tautas Demokrātiskā Republika, par kuras līderi gandrīz uz pusgadsimtu kļuva Korejas Komunistiskās partijas līderis Kims Irsens. (Tagad, pēc viņa nāves, varu valstī pārņēmis viņa dēls Kims Irčers).

Korejas Tautas Demokrātiskā Republika pēc teritorijas (120 538 kvadrātkilometri) ir krietni lielāka par kaimiņos esošo Korejas Republiku, taču Ziemeļkorejā dzīvo tikai 24 347 miljoni iedzīvotāju — gandrīz divreiz mazāk nekā Dienvidkorejā. Līdz ar to arī Ziemeļkorejā ir daudz mazāks iedzīvotāju blīvums — vidēji tikai 198 cilvēki uz katru kvadrātkilometru (Dienvidkorejā — 454). Neraugoties uz to, Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā pēdējos gados pastāv hroniskas pārtikas apgādes grūtības. Pēc grūti pārbaudāmām ziņām no šīs valsts, miljoniem ziemeļkorejiešu cieš badu, ir arī badanāves gadījumi. Relatīvi labāk ar pārtiku tiek apgādāti komunistiskās partijas un valsts struktūru ierēdņi, kā arī militārpersonas, taču parastajiem ziemeļkorejiešiem valsts televīzijas programmās tiek mācīts, kā gatavot pārtiku no zāles. Ziemeļkorejas oficiālās komunistiskās partijas kontrolei pakļautās informācijas aģentūras pārtikas apgādes grūtības izskaidro ar plūdiem un citām dabas katastrofām. Pretrunīga informācija no Ziemeļkorejas pienāk arī par šā gada ražas perspektīvām.

Korejas Tautas Demokrātiskā Republika ir industriāli agrāra valsts, kuras ekonomika cieši saistīta ar valsts dzīves militarizāciju. Ziemeļkorejā ir bagātīgas akmeņogļu, dzelzs rūdas, mangāna, volframa, hroma, niķeļa, kobalta, kā arī zelta un sudraba atradnes. Rūpniecība dod apmēram 60 % no Ziemeļkorejas nacionālā kopprodukta. Attīstītākās rūpniecības nozares ir derīgo izrakteņu pārstrāde, metālrūpniecība , mašīnbūve un ieroču ražošana.

Apvienoto Nāciju Organizācijas rīcībā esošie, jau novecojušie dati par šīs valsts ekonomisko un sociālo attīstību neļauj spriest par Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas pašreizējo situāciju. Desmit gados — no astoņdesmito līdz deviņdesmito gadu vidum — Ziemeļkorejā bija vērojams nacionālā kopprodukta pieaugums — no 16 700 miljoniem ASV dolāru 1985. gadā uz aptuveni 27 126 miljoniem dolāru 1993. gadā — jaunāku statistikas datu nav ANO rīcībā. Nacionālais kopprodukts vidēji uz katru Ziemeļkorejas iedzīvotāju šajā laikā bija pieaudzis no 840 līdz 1 155 dolāriem . Ekonomikā bija aktīvi iesaistījušies 80,5% vīriešu un 61,6% sieviešu. 1995. gadā 32,4 % ziemeļkorejiešu bija nodarbināti rūpniecībā, bet 37, 1% — lauksaimniecībā .

Ziemeļkorejas stingri kontrolētājā statistikā neparādās dati par bezdarbu, ANO rīcībā nav arī datu par valsts maksājumu bilanci. Zināms vienīgi, ka nacionālais kopprodukts 1985. gadā pieauga par 9,6%, bet deviņdesmito gadu sākums iezīmējās jau ar nacionālā kopprodukta ikgada samazināšanos — pēdējais negatīvais rādītājs ir mīnus 1,7% 1994. gadā.

Lauksaimniecības ražošanas indekss (par 100 pieņemot 1979./1981. gada līmeni) Ziemeļkorejā samazinājies no 121 vienības 1985. gadā līdz 111 vienībām 1994. gadā. Savukārt pārtikas produkcijas indekss šajā laikā Ziemeļkorejā samazinājās no 120 līdz 109 vienībām.

Iedzīvotāju pieauguma temps Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā līdz deviņdesmito gadu vidum bija 1,9% gadā, un 29,1% iedzīvotāju bija jaunāki par 14 gadiem. Vidējais mūža ilgums šajā laikā bija sievietēm 74, vīriešiem 68 gadi, bet bērnu mirstība sasniedza 24 uz katriem 1000 jaunpiedzimušajiem.

Pilsētās deviņdesmito gadu vidū dzīvoja 61% ziemeļkorejiešu.

ANO rīcībā nav datu par izglītībai atvēlēto Ziemeļkorejas nacionālā kopprodukta daļu, kā arī par studentu skaitu šajā valstī. Pēc ļoti provizoriskām aplēsēm uz katriem 1000 iedzīvotājiem ir 221 laikraksta eksemplārs un 19 televizori.

Korejas Tautas Demokrātiskā Republika tika uzņemta ANO 1991. gada 17. septembrī — vienā dienā ar Korejas Republiku.

Diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Korejas Tautas Demokrātisko Republiku tika noslēgtas 1991. gada 26. septembrī .

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors