• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 8. septembra sēdē (turpinājums) Pēc Ministru kabineta 8. septembra sēdes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.09.1998., Nr. 257/260 https://www.vestnesis.lv/ta/id/32721

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Darba partijas (DP), Kristīgi demokrātiskās savienības (KDS), Latvijas Zaļās partijas (LZP) apvienība

Vēl šajā numurā

09.09.1998., Nr. 257/260

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valdībā

Ministru kabineta 8. septembra sēdē

Turpinājums

no 1.lpp.

Ministru kabinets pieņēma zināšanai ārlietu ministra Valda Birkava sniegto informāciju par Valdības koordinācijas institūciju attiecībās ar Apvienoto Nāciju Attīstības programmu. Noteikts, ka atbilstoši noteiktajai kārtībai Finansu ministrija ir valdības koordinācijas institūcija attiecībās ar Apvienoto Nāciju Attīstības programmu un ka Finansu ministrija reizi ceturksnī, kā arī saskaņā ar īpašu pieprasījumu sniedz Ārlietu ministrijai informāciju par Apvienoto Nāciju Attīstības programmas projektu izstrādi. Ārlietu ministrijai uzdots sagatavot un iesniegt Finansu ministrijā priekšlikumus par grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam", paredzot iekļaut budžeta apakšprogrammu "Dotācija Apvienoto Nāciju Attīstības programmas pārstāvniecībai Latvijā" Finansu ministrijas budžetā, vienlaikus svītrojot minēto apakšprogrammu no Ārlietu ministrijas budžeta.

Akceptēts likumprojekts "Par privatizējamo valsts akciju sabiedrību "Latvenergo"". Projekts paredz izdarīt Saeimas 1998. gada 11. marta paziņojuma "Par PVAS "Latvenergo" privatizāciju" grozījumus un svītrot 1.punktu. Ministru kabinetam saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 12. pantu noteikt privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" privatizācijas nosacījumus (privatizācijas modeli). Noteikt, ka Daugavas hidroelektrostaciju un augstsprieguma elektropārvades tīklu privatizācija var notikt tikai pēc grozījumu izdarīšanas Enerģētikas likumā.

Valdība akceptēja grozījumu projektu likumā "Par nodokļiem un nodevām". Finansu ministrijai uzdots sagatavot priekšlikumus par grozījumiem likumā par sociālo apdrošināšanu attiecībā uz personām, par kurām nenomaksātie sociālā nodokļa parādi tiek dzēsti, un noteiktā kārtībā iesniegt to izskatīšanai Ministru kabinetā.

Pieņemta zināšanai finansu ministra Roberta Zīles sniegtā informācija par Latvijas dalību Daudzpusējā investīciju garantiju aģentūrā (MIGA). Valsts kancelejai uzdot sagatavot Finansu ministrijas iesniegto vēstules projektu parakstīšanai un nosūtīt vēstuli Pasaules bankai.

Akceptēti grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 30.aprīļa rīkojumā Nr.210 "Par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdi". Turpmāk ekonomikas ministra ārštata padomnieka M.Ķinēna vietā valdē strādās finansu ministra padomnieks G.Deksnis.

Pieņemta zināšanai finansu ministra Roberta Zīles sniegtā informācija par koordinācijas centra "Birojs — 2000" administratīvajiem izdevumiem sakarā ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas sanāksmes organizēšanu Rīgā 2000.gadā. Minētajam mērķim no Finansu ministrijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirts 151 541 lats.

Akceptēts rīkojums "Par Latvijas Republikas pilnvarotā pārstāvja iecelšanu Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās "Par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību" izpildes nodrošināšanai". Ārlietu ministrijas NVS valstu nodaļas vadītāja vietnieks J.Pogrebņaks iecelts par Latvijas Republikas pilnvaroto pārstāvi "Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību" izpildes nodrošināšanai.

Pieņemta zināšanai finansu ministra Roberta Zīles sniegtā informācija par tautas nobalsošanai nepieciešamajiem līdzekļiem. Centrālajai vēlēšanu komisijai no Finansu ministrijai 1998.gadam iedalītajiem līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirti Ls 232 625 tautas nobalsošanas par likumu "Grozījumi Pilsonības likumā" organizēšanai un papildus Ls 17 446 7. Saeimas vēlēšanu rīkošanai.

Pieņemti Ministru kabineta rīkojumi "Par U.Skujiņu" un "Par V.Romanovsku". Rīkojums "Par U.Skujiņu" paredz saskaņā ar likumu "Par valsts civildienestu" un Ministru kabineta noteikumiem "Par ierēdņu disciplinārsodiem", pamatojoties uz Valsts pārvaldes reformu biroja pieņemtajiem slēdzieniem par Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieku U.Skujiņu, atlaist U.Skujiņu no amata. Par pārvaldes priekšnieka vietas izpildītāju iecelta minētās pārvaldes Personālsastāva attīstības nodaļas vadītāja Vita Romanovska. Sakarā ar vairāku likuma "Par valsts civildienestu" normu darbības nenodrošināšanu Valsts pārvaldes reformas birojam līdz 1998.gada 1.novembrim uzdots organizēt Valsts civildienesta pārvaldē vadības auditu, lai izvērtētu Valsts civildienesta pārvaldes iekšējās struktūras un personāla atbilstību likumā "Par valsts civildienestu" noteiktajām funkcijām un iesniegt Ministru kabinetam nepieciešamos priekšlikumus par Valsts civildienesta pārvaldes vadību un vadības audita veikšanu Valsts civildienesta pārvaldē.

Valdība pieņēma zināšanai informāciju par valsts programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" koncepcijas projekta sagatavošanas gaitu. Pieņemts zināšanai prioritāri atbalstāmo projektu saraksts, ciešāk sasaistot sabiedrības integrācijas reģionālos aspektus ar apakšprogrammām "Izglītība. Valoda", "Kultūra", "Informācijas politika". Valsts kancelejai no Finansu ministrijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirts finansējums valsts programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" koncepcijas projekta sagatavošanai.

Pieņemta zināšanai iekšlietu ministra Andreja Krastiņa sniegtā informācija par līdzekļu piešķiršanu robežas iecirkņa Valkā, Savienības ielā, aprīkošanai ar videotehniskajiem līdzekļiem. Finansu ministrijai uzdots no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem iedalīt Iekšlietu ministrijai Robežsardzes vajadzībām 9366 latus robežas iecirkņa Valkā, Savienības ielā, aprīkošanai ar videotehniskajiem līdzekļiem.

Pieņemta zināšanai finansu ministra Roberta Zīles sniegtā informācija par riska faktoriem Latvijas makroekonomikas un finansu sektorā.

Pieņemta zināšanai informācija par privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" darbību.

Pieņemta zināšanai Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas atbildīgā sekretāra I.Krauzes sniegtā informācija par dzīvojamo māju privatizācijas norisi. Ekonomikas ministrijai kopā ar Tieslietu ministriju (Valsts zemes dienestu) divu nedēļu laikā uzdots izstrādāt koncepciju par privatizācijas procesa pabeigšanu līdz privatizācijas sertifikātu izlietojuma termiņa beigām un iesniegt to izskatīšanai Ministru kabinetā.

Pieņemta zināšanai labklājības ministra Vladimira Makarova sniegtā informācija par Ministru kabineta pārstāvi Satversmes tiesā lietā par 1998.gada 19.jūnijā Saeimā pieņemtā likuma "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības pabalstiem"" 8.pantā noteiktās likuma "Par maternitātes un slimības pabalstiem" 4.panta otrās daļas normas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 66.pantam. Noteiks, ka Ministru kabinetu Satversmes tiesā pārstāvēs labklājības ministra pilnvarota persona.

Akceptēts Finansu ministrijas iesniegtais priekšlikums par akcīzes nodokļa paaugstināšanu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Finansu ministram iesniegt Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai otrajam lasījumam akceptētos priekšlikumus likumprojektam "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem".

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta 8. septembra sēdes

Finansu ministra Roberta Zīles un ekonomikas ministra Laimoņa Strujeviča atbildes, skaidrojumi, komentāri

Finansu ministrs Roberts Zīle komentēja valdības sēdē apspriesto jautājumu par finansējuma piešķiršanu Centrālajai vēlēšanu komisijai tautas nobalsošanas organizēšanai, akceptētos grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli":

— Šī gada 2. septembrī no Centrālās vēlēšanu komisijas ar uzrakstu "steidzami" saņemot šo tāmi izdevumiem, kas nepieciešami tautas nobalsošanas organizēšanai, pirmais, ko mēs konstatējām, bija fakts, ka pieprasītais līdzekļu apjoms veido 41 procentu no visa septītās Saeimas vēlēšanām nepieciešamā finansējuma apjoma.

Mums radās šaubas, tādēļ tika veikta detalizēta tāmes analīze, tikās gan speciālisti, gan mēs ar Cimdara kungu. Rezultātā šodienas valdības sēdē izskatīšanai paralēli Centrālās vēlēšanu komisijas priekšlikumiem tika iesniegts arī Finansu ministrijas izstrādātais tautas nobalsošanas finansējuma variants.

Mūsu piedāvātā tāme tika izveidota divās daļās. Pirmajā ir uzskaitīti tieši ar nobalsošanu saistītie izdevumi — 232 tūkstoši latu. Otra mūsu piedāvājuma pozīcija — 17 tūkstoši latu — skar tieši Saeimas vēlēšanu rīkošanu, jo mēs piekrītam Centrālās vēlēšanu komisijas viedoklim, ka šī procesa finansējumā bija vairākas "šaurās vietas".

Šodienas valdības sēdē tautas nobalsošanas finansējuma apspriešanai tika pieaicināts arī Cimdara kungs, un mūsu diskusijas skāra vairākus jautājumus. Piemēram, Centrālās vēlēšanu komisijas aprēķins par saimnieciskajiem izdevumiem, kurā tika vienkārši, bez pamatojuma apgalvots, ka tie veidos 40 procentus no Saeimas vēlēšanām nepieciešamajiem saimnieciskajiem izdevumiem, nepārliecināja ne Finansu ministriju, ne valdības locekļus.

Rezultātā valdība apstiprināja Finansu ministrijas piedāvāto finansējuma variantu, kas paredz tautas nobalsošanas organizēšanai piešķirt jau minēto summu — aptuveni 250 tūkstošus latu.

Šodienas sēdē kārtējo reizi tika lemts arī par akcīzes nodokļa palielinājumu stiprajam alkoholam. Ar nākamā gada 1. janvāri akcīzes nodoklis, rēķinot uz vienu litru absolūtā alkohola jeb etilspirta, ja valdības viedokli atbalstīs arī Saeima, tiks palielināts par 50 santīmiem un kopumā veidos 4,6 latus.

Šī pakāpeniskā akcīzes nodokļa palielinājuma tendence ir ievērota jau trīs gadus, tomēr mēs vēl joprojām atpaliekam gan no Lietuvas un Igaunijas, gan no Eiropas Savienības valstīm. Tā, piemēram, Lietuvā šis akcīzes nodoklis uz vienu litru absolūtā alkohola veido astoņus latus. Šāda starpība mums rada domstarpības sarunās par netiešo likumdošanas harmonizēšanu.

Saeimā, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavots, atrodas arī priekšlikums palielināt akcīzes nodokli par desmit procentiem arī tabakas izstrādājumiem.

Valdības sēdē tika apspriests, bet atlikts arī jautājums par akcīzes nodokļa iekasēšanas kārtību attiecībā uz automobiļiem. Jo vēl joprojām nav skaidrs un sektora politikas kontekstā būtu jānoskaidro, vai mēs vairāk gribam veicināt jaunu automašīnu ieplūšanu Latvijā vai arī, tomēr ņemot vērā reālo pirktspēju, veicināt daudz lētāko lietoto automašīnu ienākšanu Latvijas tirgū.

Finansu ministrija neatbalstīja iepriekš izskanējušos priekšlikumus par jaunu akcizētu preču grupu radīšanu, kā rezultātā ar nodokli tiktu apliktas, piemēram, ekskluzīvas ādas mēbeles un marmora celtniecības materiāli. Mēs informējām kabineta locekļus par savu viedokli, ka nekāds liels līdzekļu ieguvums tā rezultātā nerastos, gluži pretēji — būtu nepieciešami lieli administrācijas izdevumi. Tādēļ arī valdība izlēma nesekot Lietuvas paraugam un jaunu akcizētu preču grupu ieviešanu neuzsākt.

 

Tad runāja ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs:

— Šodien Ministru kabinetā tika skatīts jautājums par privatizējamo valsts akciju sabiedrību "Latvenergo".

Šī gada martā Saeima pieņēma lēmumu — līdz parlamentārās izmeklēšanas komisijas darba pabeigšanai un galaziņojuma sniegšanai netiks pieņemts lēmums par "Latvenergo" privatizāciju. Lēmums tika pieņemts pirms pusgada, un mēs domājām, ka galaziņojums parādīsies jau jūnijā. Taču darbs nav pabeigts vēl šobrīd. Latvija ir parakstījusi vienošanos — memorandu ar Starptautisko valūtas fondu par to, ka Latvijā privatizācija būs pabeigta līdz šī gada 1. jūlijam un būs jau uzsākta lielo uzņēmumu privatizācija. 1. jūlijs jau ir pagājis, taču "Latvenergo" privatizācija vēl nav uzsākta. Tam ir dažādi iemesli, un viens no tiem — Saeimas pieņemtais aizliegums.

Jautājums tika skatīts Privatizācijas aģentūras valdē, un tika iesniegts priekšlikums Ministru kabinetā vērsties pie Saeimas ar lūgumu šo aizliegumu atcelt. Tas būtu jādara tādēļ, ka ir spēkā vienošanās ar Starptautisko valūtas fondu, kā arī tādēļ, ka Saeimā tika izskatīts un pagājušajā piektdienā trešajā lasījumā pieņemts Enerģētikas likums, kas nosaka enerģētikas sektora darbību un funkcionēšanu.

Enerģētikas likumā ir norma, kas paredz, ka Daugavas HES kaskāde un elektropārvades līnijas tiek saglabātas valsts īpašumā. Ņemot vērā visus šos apsvērumus, Ministru kabinets šodien nolēma vērsties pie Saeimas ar lūgumu atcelt 11. martā pieņemtā lēmuma 1. punktu. Mēs runājām par iespēju "Latvenergo" privatizācijas nostādnes izskatīt arī Ministru kabinetā. Ministru kabinetam ir tiesības pieprasīt izskatīt lielo uzņēmumu privatizācijas pamatnostādnes, un šodien mēs pieņēmām lēmumu šīs tiesības attiecībā uz lielajiem privatizācijas objektiem padarīt par obligātu normu. Ministru kabinetā tika skatīts arī jautājums par Daugavas HES un pārvades privatizāciju. Šo objektu privatizācija var notikt tikai ar speciālu Saeimas lēmumu vai izdarot izmaiņas Likumā par enerģētiku.

Ja Saeima šo Ministru kabineta lūgumu izskatīs un pieņems, tad varētu tikt izstrādāta "Latvenergo" privatizācijas pamatnostādņu sagatavošana. Ja Saeimas šī gada martā pieņemtais aizliegums par "Latvenergo" privatizācijas uzsākšanu netiks atcelts, tad šādus dokumentus sagatavot mēs nevarēsim.

Vakar man bija tikšanās ar Starptautiskā valūtas fonda pārstāvjiem, un viņus galvenokārt interesē divi jautājumi — privatizācijas gaita, lielo uzņēmumu privatizācija saistībā ar memorandā noteikto datumu — 1.jūliju. Starptautiskais valūtas fonds gatavo ziņojumu par makroekonomisko stāvokli, par ekonomisko attīstību un dinamiku Latvijā. Latvijā makroekonomiskā dinamika ir visstraujākā, salīdzinot ar pārējo Austrumeiropu. Taču saistības par privatizācijas pabeigšanu, kuras Latvija pati ir uzņēmusies, mēs neesam izpildījuši.

Par "Latvenergo"ziņojumu. Ministru kabinetā pirms diviem mēnešiem tika nolemts uzaicināt "Latvenergo" vadību, lai sniegtu ziņojumu par ekonomisko un finansiālo darbību. Šodien ziņojumu sniedza "Latvenergo" prezidents Ginters.

Pēdējā laikā "Latvenergo" ir ļoti daudz ko darījusi savas darbības uzlabošanā. Pēdējā gada laikā ir izveidota "Latvenergo" restrukturizācija. Uzskaites līmenī ir nodalīta ražošana, pārvade, sadale. Par 10 — 12 procentiem ir samazinājušies enerģijas zudumi no ražošanas pārvades līdz patērētājam. Ja agrāk debitoru parādi ilga pusgada garumā, tad tagad tās ir tikai 27 dienas, kas atbilst vispār pieņemtajiem starptautiskajiem normatīviem. Pagājušajā gadā "Latvenergo" nodokļos ir samaksājusi valstij 40 miljonus latu, šogad par pirmo pusgadu tie jau ir 32 miljoni. "Latvenergo" ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī.

Rekonstrukcijas rezultātā gan TEC–1, gan TEC–2 ir būtiski uzlabojuši savu ražošanas efektivitāti — TEC–2 par 12 procentiem un TEC–1 par 6 procentiem. Pagājušajā gadā peļņa bija 19 miljoni latu, šogad tā ir plānota tādā pašā apjomā, varbūt pat lielāka.

Viens no virzieniem, kā "Latvenergo" vajadzētu strādāt, ir dienvidrietumu Kurzemes reģions — zonā ap Liepāju, Brocēniem, kur elektroenerģija ne tikai jāpiegādā, bet arī jāizpēta iespējas par neatkarīgu elektroenerģijas ražotāju. Ekonomikas ministrija jau ir izstrādājusi konkursa noteikumus, konkurss būs starptautisks. Ražotājam ir nepieciešama kopējā jauda ap 400 megavatiem. "Latvenergo" ir jābūt spējīgam konkurēt arī starptautiskajā tirgū, jo tiek attīstīts un veidots riņķis ap Baltijas jūru, kurā iekļaujas visas Baltijas jūras valstis. "Latvenergo" ar savām pārvades līnijām var piedalīties gan elektroenerģijas eksportā, gan tranzītā caur Latviju.

Vēl es gribētu pievērst uzmanību, ka Ministru kabinets ir sagatavojis un šodien kā rīkojumu pieņēma lēmumu par institūciju pilnvarošanu degvielas atbilstības novērtēšanai. Tika pieņemts lēmums, ka valsts uzņēmums bezpeļņas organizācija "Latvijas sertifikācijas centrs" varēs veikt arī degvielas sertifikāciju.

Vēl divi dokumenti ir saskaņoti ar Eiropas Savienības Komisijas noteikumiem: grozījumi Ministru kabineta noteikumos par ekskluzīvo piegādes līgumu un ekskluzīvo pirkuma līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma un noteikumi par vienošanos ražošanas specializācijā, kas atbrīvota no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma. Mūsu Konkurences likumā aizliegumu normas, uzņēmējsabiedrībām slēdzot savstarpēju vienošanos, ir daudz stingrākas nekā Eiropas Savienībā. Tā ka pašlaik notiek likumu harmonizācijas darbs.

Dina Gailīte, Rūta Jaksona,

"LV" redaktores

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!