no 1.lpp.

Domājot par iesaukumu dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos

Juris Mačis, Aizsardzības ministrijas Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs, — "Latvijas Vēstnesim"

— Kādi ir iemesli, kuru dēļ dienests var tikt atlikts?

— Obligātā militārā dienesta likums paredz veselu virkni apstākļu, kuru dēļ dienests var tikt atlikts, — mācības, ģimenes apstākļi, ja jaunietis ir vienīgais apgādnieks ģimenē, ja ir mazs bērns. Ir likuma pants, kurš paredz, ja jaunietis var nosaukt svarīgu iemeslu, tad dienestu var atlikt uz trim gadiem.

— Līdz cik gadu vecumam cilvēku var iesaukt armijā?

— Pēc likuma iesaukt var līdz 27 gadu vecumam. Tiem, kuri lūdz atlikt dienestu uz noteiktu laiku, jārēķinās, ka tas var būt tikai līdz 26 gadiem, lai paliek laiks nodienēt. Likumā gan ir paredzēts, ka divu bērnu tēvu armijā neņem, kā arī neņem jauniešus, kuri ieguvuši maģistra grādu.

— Lūdzu, pastāstiet, kad notiek rudens iesaukums.

— Paradums teikt "rudens iesaukums" nāk no padomju laikiem. Tagad pēc iesaukumu plāna mums ir konkrēts iesaukums, teiksim, septembra beigās mums ir jādod konkrēts cilvēku skaits armijai. Augustā bija mazliet citi datumi, tā ka iesaukums notiek visu laiku.

— Vai tas nozīmē, ka iesaukums notiek visu gadu?

— Jā, iesaukums notiek visu gadu, katru dienu pie mums nāk jauniesaucamie, iziet medicīnisko komisiju. Tad pēc plāna, kas ir saskaņots armijas štābā, mēs jauniešus konkrētos datumos norīkojam uz konkrētām dienesta vietām. Ir doma nākamajā gadā mazliet mainīt šo sistēmu — būs zināmi konkrēti datumi, kad notiks iesaukums.

— Vai šī gada iesaukums atšķiras no iepriekšējo gadu iesaukuma, un vai Ministru kabineta jaunie noteikumi ir ietekmējuši iesaukšanas kārtību?

— Šogad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir labāks iesaucamo sastāvs — gan veselības, gan izglītības ziņā. Iesaucamo skaits šogad ir aptuveni tāds pats kā pagājušajā gadā. Ministru kabineta noteikumi par iesaucamo reģistrāciju ļauj mums precīzāk īstenot šo sistēmu. No praktiskā viedokļa jaunie noteikumi atšķiras ar to, ka ir pielikums — medicīniskā deklarācija, kas saskaņota arī ar Labklājības ministriju un palīdz mūsu medicīniskās komisijas ārstiem. Armijas ārsti regulāri seko jauniešu veselības stāvoklim, un mums tiek nosūtīti šie rezultāti. Jāsaka, ka šogad mūsu medicīniskās komisijas darbs ir labāks, precīzāks. Šim pielikumam ir tīri praktiska nozīme — deklarāciju jaunietis var aizpildīt mājās vai dienesta vietā. Tas dod jaunietim laiku padomāt par savu veselības stāvokli, iespējamām sūdzībām un līdz ar to pēc iespējas precīzāk aizpildīt medicīnisko deklarāciju. Jautājumi ir sagrupēti pa attiecīgajām medicīnas nozarēm, tādējādi ārstiem rodas labāks priekšstats par jauniesaucamā veselības stāvokli kopumā. Atnākot uz medicīnisko komisiju, jaunieši ir satraukušies, var aizmirst kādu būtisku lietu par savu veselību, tādējādi šeit ļoti palīdz nesteidzīgi aizpildītā deklarācija.

— Aizsardzības ministrs teica, ka no visiem jauniesaucamajiem tikai viena trešdaļa ir derīga armijai. Vai jūsu dati apstiprina to pašu?

— Jā, diemžēl, mūsu dati to apstiprina.

— Vai līdz ar to neveidojas situācija, ka neizdodas nodrošināt pilnu iesaukumu?

— Nē, iesaukumu mēs nodrošināt varam, jo, kā zināms, Latvijas armija nav nekāda milzīgā. Pēdējā laikā šī situācija normalizējas. Nākamajā gadā mēs jau ļoti precīzi zināsim, kuros mēnešos cik cilvēku vajadzēs armijai. Līdz ar to mēs jau ļoti laicīgi varēsim to plānot ar militārā dienesta nodaļām. Lai nosūtītu konkrēto cilvēku skaitu uz attiecīgo dienesta vietu, mums paiet nedēļas, reizēm mēneši.

— Vai jauniešu sliktais veselības stāvoklis nevar ietekmēt mūsu profesionālās armijas izveidi?

— Man liekas, ka tik nelielai valstij kā Latvija profesionālā armija nav tas labākais risinājums. Manuprāt, labāks ir teritoriālais princips un obligātais dienests, nevis profesionālā armija. Profesionālas varētu būt atsevišķas karaspēka daļas.

— Cik cilvēku iesauc katru gadu?

— Mēs iesaucam nedaudz vairāk nekā divus tūkstošus, tas nozīmē ap 400 cilvēku ik pa pāris mēnešiem.

— Vai vēl ir aktuāla izvairīšanās no armijas?

— Tā nav pārāk liela problēma. Protams, ir atsevišķi gadījumi, taču tas nav no smagākajiem jautājumiem. Te liela loma ir arī masu mediju aizvien pozitīvākajai attieksmei pret mūsu bruņotajiem spēkiem.

— Cik cilvēku darbs ir nepieciešams, lai vienu jaunieti nosūtītu uz konkrēto dienesta vietu, un kādas ir izmaksas?

— Pa visu Latviju kopumā jauniešu iesaukšanā nodarbināti aptuveni 300 cilvēki, mūsu medicīniskajā komisijā strādā 12 ārsti un 6 medicīnas māsas. Pēc medicīniskajām normām ārstu komisijai dienā ir jāpārbauda 50 cilvēki, taču ir dienas, kad šis skaitlis sasniedz 80. Izmaksas ir diezgan lielas, jo tiek strādāts arī ar tiem jauniešiem, kuri izrādās nederīgi armijai. Lai iesauktu divus tūkstošus jauniešu, reāli ir jāstrādā ar daudz lielāku cilvēku skaitu.

— Apmēram ar cik jauniešiem ir jāstrādā, lai iesauktu šos divus tūkstošus?

— 1997. gadā pie mums komisiju izgāja 7439 jaunieši, no kuriem militārajam dienestam derīgi izrādījās 3295 . Šogad pirmajā pusgadā medicīnisko komisiju ir izgājuši 5460 , un derīgi dienestam izrādījās 1704. Jaunieši pēc veselības stāvokļa tiek iedalīti septiņās grupās, no kurām derīgas armijai ir tikai pirmās trīs pakāpes. Piemēram, uz Sužu bataljonu tiek sūtīti tikai jaunieši ar pirmo veselības grupu.

— Kā varētu uzlabot radušos situāciju?

— To nevar izdarīt viena pati Aizsardzības ministrija. Šis jautājums būtu jārisina kompleksi sadarbībā ar Labklājības ministriju. Patiesībā tā ir visas sabiedrības problēma kopumā.

— Kādas ir lielākās problēmas saistībā ar jauniesaucamajiem?

— Jauniešiem varētu būt augstāks izglītības līmenis. 1998. gadā no iesauktajiem jauniešiem 40% bija tikai ar pamatskolas izglītību, ar vidusskolas izglītību bija tikai 26%. Ir bijuši jaunieši ar piecu klašu izglītību, viens — pat ar divu klašu izglītību. Jo augstāks būs dienējošo jauniešu izglītības līmenis, jo kvalitatīvāka būs pati armija.

— Bet ko vajadzētu pilnveidot pašā iesaukšanas sistēmā?

— Pašlaik mēs cenšamies risināt, kā jauniešus no tālākiem Latvijas rajoniem un pagastiem atgādāt uz Rīgu — uz Militārā dienesta iesaukšanas centru. Pagaidām tiek īrēts autobuss. Problēma ir — kā no tālākajiem rajoniem, piemēram, Liepājas, atgādāt jauniešus uz Rīgu un kā jauniešiem no saviem pagastiem tikt uz attiecīgo rajonu. Mēs to cenšamies risināt tā — no tālajiem rajoniem var atbraukt vakarā, mums ir bezmaksas viesnīca, kur jauniešus izmitināt. Mēs esam ar Liepājas rajona vadītāju runājuši, ka pēc pavadītās dienas Rīgā jaunieši no tālākajiem pagastiem var vēl vienu nakti pārnakšņot Rīgā un nākamajā rītā doties uz mājām. Kad tika pieņemts obligātā militārā dienesta likums, tas bija kaut kas pilnīgi cits nekā padomju laikos un likās ļoti labs. Taču ar laiku, protams, atklājās arī nelieli trūkumiņi, kuri tuvākajā laikā tiks novērsti. Mūžīga, protams, ir arī naudas problēma, jo daudzi jauniešus ir jānosūta vēl uz papildu veselības pārbaudi. Šo problēmu mēs cenšamies risināt, sadarbojoties ar Militārās medicīnas centru. Agrāk mēs jauniesaucamos sūtījām uz slimnīcām, taču tas izmaksāja pārāk dārgi. Kaut gan smagākos gadījumos mēs vēl tagad nosūtām uz slimnīcām. Pēc pāris gadiem problēma varētu būt arī šodien redzamie klaiņojošie bērni, bez dzīves vietas, bez adreses, kurus nākotnē būs grūti iesaukt armijā. Te varētu palīdzēt tikai visas sabiedrības stabila, pozitīva sociālā un ekonomiskā augšupeja.

— Vai, jūsuprāt, nākotnē stāvoklis varētu uzlaboties?

— Es domāju, jā. Jo šis kritums sākās neatkarīgās Latvijas sākumposmā, jo padomju laikos jau skolas gados notika obligātie gājieni pie ārsta, obligātās veselības pārbaudes. Uzlabojoties mūsu sociāli ekonomiskajam stāvoklim, uzlabosies arī jauniesaucamo kvalitatīvais sastāvs.

— Par cik procentiem šajā pusgadā ir izpildīts jauniesaucamo kvantitatīvais plāns?

—31. augustā mums bija jānorīko uz Sužu bataljonu 159 cilvēki. Šobrīd mēs to veiksmīgi esam izpildījuši.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore