starptautiskās sadarbības loku

Par preses konferenci

Ekonomikas ministrijā

Kopš aizvadītās trešdienas Ekonomikas ministrijā noritējušas vairākas nozīmīgas aktualitātes.

26. augustā ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs tikās ar Baltkrievijas valsts īpašuma pārvaldīšanas un privatizācijas ministru Vasiliju Novaku un Baltkrievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi Latvijas Republikā Igoru Stepaņenko. Kā atzina L.Strujevičs, šā gada jūnijā noslēgtā Latvijas un Baltkrievijas nolīguma dokumenti bija ļoti laba juridiskā bāze tālākās sadarbības izvēršanai. Pēc "Vienošanās par pārrobežas sadarbības principiem" spēkā stāšanās šā gada 9. jūlijā ir vērojams ekonomiskās aktivitātes pieaugums.

Šī bija kārtējā tikšanās ar I.Stepaņenko, un tā notika pēc viņa iniciatīvas.

Baltkrievijas pusi galvenokārt interesē divi jautājumi: privatizācijas gaita Latvijā un sadarbība tranzītpakalpojumu sniegšanā. Baltkrievijas pārstāvji izteica priekšlikumu šajā valstī ražotos izstrādājumus, jo īpaši "Belarus Kalij", "MAZ", traktoru rūpnīcas "Belaz" ražojumus transportēt caur Latvijas ostām, lai izietu uz Eiropas un pasaules tirgiem. Baltkrievijas valdības pārstāvji gatavojas septembrī ierasties Latvijā un apmeklēt Rīgu, Liepāju un Ventspili, tikties ar ostu un arī "Latvijas dzelzceļa" vadību, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar Baltkrievijas ražojumu transportēšanu caur Latviju.

— Kādēļ runa ir tieši par Latvijas ostām? Pirmām kārtām tādēļ, ka iedibināts labs juridiskais nodrošinājums šādai sadarbībai un nākamais — Baltkrievijai ir ļoti pieņemama Latvijas ekonomiskā un valūtas stabilitāte, kā arī tranzīta servisa augstā kvalitāte. Par privatizāciju — Baltkrievijas pārstāvji uzskata, ka šis process Latvijā virzījies uz priekšu ātrāk. Arī Baltkrievijā privātā sektora īpatsvars ir pietiekami augsts, — sacīja L.Strujevičs. — Var pat teikt, ka, vadoties pēc datiem, kuri ir manā rīcībā, tas abās mūsu valstīs pat īpaši neatšķiras. Apmēram 90 procentu uzņēmumu ir privatizēti. Starpība tā, ka Baltkrievijā gandrīz visos šajos uzņēmumos joprojām ir valsts kapitāla daļa un ar tās starpniecību tiek īstenota būtiska valsts ietekme šo uzņēmumu attīstības stratēģijas izstrādāšanā un vadīšanā utt. Mūs uzaicināja uz Baltkrieviju, lai salīdzinātu privatizācijas norisi abās valstīs un izmantotu arī mūsu pieredzi. Taču pats galvenais, ka šajās sarunās Baltkrievijas pārstāvji izteica noteiktu vēlmi sadarboties tieši ar Latviju. Liela interese ir arī par kopuzņēmumu veidošanu un jo īpaši Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā. Tā pēdējo pāris nedēļu laikā jau ir otrā saruna par Liepājas ostu, Liepājas SEZ, lai varētu šeit ieguldīt investīcijas. Taču tūdaļ rodas jautājums — kas Latvijā pašlaik sagaidāms attiecībā uz šīm speciālajām zonām, vai likumi par Liepājas un Rēzeknes SEZ varētu tikt būtiski pārskatīti, izmainot nodokļu atlaižu sistēmu, kādā apjomā tas notiks un vai tas būs vienīgais precedents. Sarunu partneri bija zināmā mērā pārsteigti, ka pēc nepilna gada, kad jau ar iepriekšējiem nosacījumiem uzsākta uzņēmējdarbība, noteikti iespējamie biznesa virzieni un investīcijas, pēkšņi tiek mainīti spēles noteikumi. Ekonomikas ministrijas viedoklis ir šāds (un to mēs esam rakstiski iesnieguši gan Saeimas Prezidijā Čepāņa kungam, gan Ministru kabinetā Krasta kungam, gan Finansu ministrijai un SEZ): mēs esam par likuma normu saglabāšanu turpmākajos četros piecos gados, līdz tam laikam, kamēr Latvija iestāsies Eiropas Savienībā. Mēs gribētu, lai šeit ir stabila bāze investīciju piesaistei, kopuzņēmumu izveidei un lai ieguldītais kapitāls šajā laika posmā būtu aizsargāts.

Puses pārsprieda jau iepriekš aplūkoto jautājumu par transporta ass Latvija — Baltkrievija — Ukraina izveidošanu un vienojās to iekļaut nākamajās starpvaldību sarunās.

L.Strujevičs izteica gandarījumu par Norvēģijas karaļpāra valsts vizīti Latvijā, kuras pasākumos piedalās arī Ekonomikas ministrija. Ļoti nozīmīgi ir divi pasākumi — tirdzniecības centra "Mols" atklāšana un Latvijas un Norvēģijas pārstāvju kopīgais seminārs par mazumtirdzniecību un vairumtirdzniecību. Latvijas un Norvēģijas ekonomiskajā sadarbībā noiets zināms posms. Tās pamats bija 1996. gada 1. jūnijā noslēgtais līgums starp Latviju un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijā asociētajām valstīm, tajā skaitā arī Norvēģiju. Kā uzsvēra L.Strujevičs, pēc tam būtiski izmainījusies Norvēģijas attieksme pret Latviju, ļoti aktīvi sākuši veidoties kopuzņēmumi; pašlaik to skaits pārsniedz astoņus desmitus. (Skat. "Privātīpašuma" 3.lpp.).

Vēl ekonomikas ministra rīkotajā preses konferencē tika skarti jautājumi par EM nostāju pret Somijas valdības izstrādāto projektu "Ziemeļu dimensija" (skat. "Privātīpašuma" 8.lpp.), par neprecizitātēm valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" prezidenta konkursa nolikumā, kas pieļauj dažādus skaidrojumus, kā arī par dažiem citiem jautājumiem.

Mudīte Luksa, "LV"