Kā piemērs tam kalpo fakts, ka aukstā kara laikā Tūra Heijerdāla ekspedīcijas sastāvā tika iekļauts bijušās Padomju Savienības pārstāvis Jurijs Senkēvičs (mums pazīstamā Ostankinas televīzijas raidījuma "Ceļotāju klubs" vadītājs). Iekļaut kādu Krievijas pārstāvi ceļojumu komandā ierosināja PSRS Zinātņu akadēmija, pret ko Tūrs Heijerdāls neiebilda:

— Man bija tikai trīs nosacījumi, kādiem vajadzēja atbilst ceļotgribētājam,— jāprot angļu valoda, jābūt praktiskām iemaņām medicīnā un jābūt labai humora izjūtai. Tā kā Jurijs atbilda visām trim prasībām, mana komanda ieguva lielisku ceļabiedru.

1947.gadā Tūrs Heijerdāls organizēja un vadīja Kon–Tiki ekspedīciju no Kalao ostas Peru pāri Klusajam okeānam līdz Raroia salai Tuamotu arhipelāgā, uz balsas plosta. 101 diennakts laikā plosts veica apmēram 8000 kilometru garu jūras ceļu, kura veiksmīgais iznākums sacēla protesta vētru akadēmisko zinātnieku aprindās. Ar dažādiem argumentiem tika apstrīdēta eksperimenta zinātniskā vērtība un pierādījums, ka senie Dienvidamerikas jūras braucēji apmeklējuši arī Polinēziju. Heijerdāla teorijas tulkoja dažādi, līdz 1952.gadā tika izdota viņa grāmata "Amerikas indiāņi Klusajā okeānā — teorija Kon–Tiki ekspedīcijas sakarā".

1952.gadā Tūrs Heijerdāls organizēja pirmo arheoloģisko ekspedīciju uz Galapagu salām. Ekspedīcija pārliecināja par senos laikos notikušiem ceļojumiem no Dienvidamerikas uz Galapagu salām, taču apmešanās uz dzīvi šajās salās nebija iespējama dzeramā ūdens trūkuma dēļ.

1955.—1956.gadā Tūrs Heijerdāls nofraktēja ekspedīcijas kuģi, lai dotos gadu garā ekspedīcijā uz Lieldienu salu un Austrumu Polinēziju. Ekspedīcijas sastāvā bija arheologi no Norvēģijas, ASV un Čīles.

Tūrs Heijerdāls izdarīja pirmos urbumus Lieldienu salā. Tie vēstīja, ka mežu, kas agrāk klājis salu, nodedzinājuši pirmie kolonisti. Izmantojot radioaktīvā oglekļa metodi, arheologi atklāja, ka cilvēki salā ieradušies vismaz 1000 gadu agrāk, nekā tika uzskatīts.

Heijerdāls pārliecinājās, ka senie inku jūras braucēji izmantojuši ne tikai balsas plostus, bet arī meldru laivas, lai dotos atklātā okeānā. Tas iedvesmoja ar papirusa laivām doties pāri Atlantijas okeānam 1969.un 1970.gadā. Piecpadsmit metrus garā laiva tika nosaukta ēģiptiešu saules dieva Ra vārdā. Šādu pašu nosaukumu ieguva ceļojums, kas lika antropologiem atteikties no dogmas, ka papirusa laivas nav varējušas saistīt kultūras Ziemeļāfrikā un Centrālamerikā pirmskolumba laikā. Ceļojuma gaitā tika veikti arī jūras pētījumi, un pasaules uzmanība tika pievērsta tam, ka jāaptur okeāna piesārņošana.

Ar meldru laivu "Tigris" Tūrs Heijerdāls devās pāri Indijas okeānam. Šoreiz viņa komanda bija internacionāla. Tajā bija iekļaut Normens Beikers (ASV), Jurijs Senkēvičs (PSRS), Hans Peters Bons (Norvēģija), Asbjorns Damhus (Dānija) un citi. Meldru laivu ceremoniāli sadedzināja 1978.gada aprīlī, un ekspedīcijas dalībnieki vienbalsīgi parakstīja
prasību ANO aizliegt ieroču tirdzniecību attīstības valstīm, kuras bija izveidojušas pamatu mūsu civilizācijai.

Tūrs Heijerdāls ir veicis arheoloģiskus pētījumus Maldivu salās, Tukumē Ziemeļperu un atkārtoti organizējis izrakumus Lieldienu salās.

Pēdējos gados Tūrs Heijerdāls ir apmeties Tenerifē, kur kopā ar dzīvesbiedri nodarbojas ar kādas piramīdveida celtnes restaurāciju nelielā pilsētiņā Guimārā.

Laura Dūša,

"LV" informācijas redaktore

"Latvijas Vēstnesim": Tūra Heijerdāla ekspedīciju dalībnieku autogrāfi

Tūra Heijerdāla ceļojumu dalībnieki Bjorns Roars Bijs, Jurijs Senkēvičs, Normens Beikers; Knuts Hanglands, Hanss Peters Bons, Asbjorns Damhuss

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"