Dr. Eduards Bruno Deksnis

Eiropas apvienošanās: integrācija un suverenitāte

III daļa. Eiropas Savienība un Baltija

8. Eiropas Savienības tālākā attīstība

28.07.98., nr.221., 29.07.98., nr.223/224., 31.07.98., nr.225., 04.08.98., nr.226.,

05.08.98., nr.227., 06.08.98., nr.228/229., 07.08.98., nr.230., 11.08.98.,

nr.231/232.nr., 12.08.98., nr.233/234., 13.08.98., nr.237., 18.08.98.

8.4. Baltijas valstu kandidatūru novērtējumi

Atzinumus caurstrāvo diezgan būtiska iecietība pret smago un sabiedrībai pat grūti paciešamo ekonomikas pārbūves globālo problemātiku. Tautsaimniecības sabrukums Baltijā bija stipri smagāks nekā daudzās AEVEV. Cēlonis bija tas pats, proti, PSRS iekšējā tirgus galīgais bankrots. Protams, var teikt, ka Baltijas iedzīvotāji bija daļa no šīs krīzes situācijas ierosinošiem impulsiem. Tomēr, ieskatoties vēstures gaitā, redzams, ka Baltijas valstu iedzīvotāji — un tieši etniskie baltieši — bija tie, kas šajās valstīs apturēja lejupslīdi un panāca, ka šīs valstis pievienojās AEVEV grupai.93 Atzinumi par trim Baltijas valstīm tapa pēc tādiem pašiem principiem kā pārējie Atzinumi. Slēdziens, ko Eiropas Komisija šinī sakarā pieņēma, ir kompliments visām Baltijas valstīm, pirmām kārtām to suverenitātes izpratējām, titulārajām nācijām.

Eiropas Komisija, tāpat kā Eiropas Savienības politiskās un saimnieciskās aprindas, labi saprot, ka atstāt visus aptuveni 100 miljonus AEVEV eiropiešu neziņā tikai tamdēļ, lai varētu izveidot 10–20 gadu datu bāzi, nav nedz cilvēciski, nedz politiski pieņemams lēmums. Bažas par to, ka Eiropas kopējās iestādes varētu pakļauties vēlmēm un atteikties no konservatīvi piesardzīgas pieejas, izstrādājot šādus Atzinumus, kā redzams, arī bijušas nepamatotas. Praktiski visu kandidātvalstu statistikas pārvaldes nav pilnībā atbrīvojušās no metodikas nepilnībām, tāpēc visām AEVEV izteikts ierosinājums saskaņot savu iekšējo statistikas pārvalžu darbību, lai tiktu ievēroti starptautiski atzītie datu savākšanas principi. Nelāgais stāvoklis, kas šodien valda AEVEV statistikas pārvalžu darbībā, ārzemju novērotājam atsauc atmiņā laiku, kad tās bija propagandas pasākumi (tajos apstākļos patiesu ziņu izpaušana pat par tik nemilitāru lietu kā nozveja Baltijas jūrā tika uzskatīta par valsts nodevību). Ja Eiropas Savienības dalībvalstīs nevaldītu izteikta politiska apņemšanās atrast pozitīvas attīstības iedīgļus Asociēto Eiropas valstu apritēs, statistikas nepilnības pašas par sevi vien varētu liegt pozitīvu Atzinumu.

Triju Baltijas valstu iespējas iekļauties Eiropas Savienības ārējās (diplomātiskajās, ārlietu, ārpolitikas un ārējo ekonomisko sakaru politikas) aktivitātēs novērtētas vienādi augstā līmenī. Visu triju valstu diplomātiskie dienesti novērtēti kā jaunizveidoti mazgabarīta korpusi, kas ar laiku iegūs nepieciešamo praktisko pieredzi. Apmēram atbilstoši valstu iedzīvotāju skaitam, Lietuvas Republika ar skaitliski vislielāko dienestu visvairāk pārstāvēta pasaules valstīs. Lietuvas pārstāvju pie Eiropas Kopienas Beļģijā relatīvi saprātīgā reakcija uz negatīvajām nostādnēm Komisijas Atzinumā par Lietuvu94 liecina, ka šīs valsts diplomāti attaisno pozitīvo visu triju Baltijas diplomātisko dienestu novērtējumu.

Atzinums par Latviju liecina, ka Komisijas darba grupa izstrādājusi Latvijas tautsaimniecības sistēmas idejisko modeli, kurā ņemts vērā, ka notiek straujas pārmaiņas, ar pieaugošu nozīmi daudzām netradicionālām nodarbībām. Lauksaimniecībai veltīta īpaša uzmanība, pateicoties Latvijas objektīvajiem apstākļiem un pateicoties KLP problemātikai kā tādai. Attīstības modelis, kam Eiropas kopējās iestādes tiecas sekot, ir ASV, kur tautsaimniecības uzplaukums šodien notiek gandrīz apgrieztā proporcijā (sekmīgo) firmu lielumam.95 Atzinums tātad par Latvijas ekonomiku konstatē sekojošo:

— vairākums iedzīvotāju ir pilsētnieki (trīs Baltijas valstis ir šinī ziņā līdzīgas — pilsētnieku skaits pārsniedz 70%), kas nodarbināti rūpniecībā (kura ir novecojusi vai arī gausi pārveidojas), tirdzniecībā un pakalpojumu sfērā — abās pēdējās strauji veidojas jauni nodarbinātības paveidi;

— nozīmīgs iedzīvotāju skaits dzīvo laukos; daļa lauksaimniecībā nodarbināto ir de facto bezdarbnieki, kam lauksaimniecība papildina citus ienākumus līdz zemam kopīgam iztikas minimumam; ienesīgas un lielāka apjoma lauksaimniecības pārstrukturēšana kavējas, it īpaši attiecībā uz pārstrādes posmu, kas aizvien orientēts eksportam uz NVS valstīm;

— Latvijas vienīgā nozīmīgā eksportējamā dabas bagātība — kokmateriāli — ir galvenais peļņas avots (kam pievienota vērtība) tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm, ja atskaita tā dēvēto "neredzamo" tirdzniecību96;

— Latvijas tautsaimniecība attīstas visumā veiksmīgi, kļūstot no gada uz gadu konkurētspējīgāka; pārorientēšanās uz tirdzniecību ar attīstītajām Eiropas Savienības valstīm nekādā ziņā neliedz pastiprināt tirdzniecību ar citām valstīm ārpus Eiropas Savienības.

Pirms jau pieminēto triju plašo tēmu izskatīšanas aplūkosim vismazāk strīdīgās Atzinuma tēmas. Papildus šodienas stāvokļa analīzei Komisijas darba grupas Atzinumos iekļāva arī prognozes (bieži tās nosaucot par minējumiem) par saimniecisko un valsts administratīvo struktūru darbības spēju iespējamo attīstību. Diemžēl prognožu precizitātei nenāca par labu statistikas nepilnības. Šo pētījumu mērķis ir atbildēt uz četriem jautājumiem, kas sastopami visos iepriekšējos Atzinumos par sekmīgām (un arī par nesekmīgām) kandidātēm, resp.:

— kāda ir saimnieciskā bilance, raugoties no kandidātes viedokļa;

— kāda ir saimnieciskā bilance, raugoties no ES dalībvalstu viedokļa;

— ja kandidāte iekļautos Eiropas Savienībā, kādas pārmaiņas sagaidāmas (nepieciešamas) tās saimnieciskajās struktūrās;

— ja kandidāte iekļautos Eiropas Savienībā, kādas izmaiņas paredzamas Eiropas Savienības struktūru darbībā (tajā skaitā aplēsta ietekme uz budžeta avotiem un budžeta izdevumiem).

Klaji noraidošs secinājums nav atrodams nevienā Atzinuma par Latviju sadaļā. Nav ne miņas no tāda slēptā veidā izteikta noraidījuma, kāds atrodams Komisijas nesenos izteicienos par Turcijas kandidatūru. Ja Atzinumā izteiktā kritika Latvijas iedzīvotājam šķiet barga, tā tomēr domāta, lai Latvijas valsts struktūras (un tās sabiedrība kopumā) paātrinātu pareizi iesākto. Nav noslēpums, ka daudzās dalībvalstīs ir nācies atteikties no ieražām, kuras visumā nedod tautsaimnieciski pozitīvu efektu, bet pie kurām sīksti turējās atsevišķi sabiedrības slāņi97. Sekojošās ar tautsaimniecības apritēm saistītās nozarēs konstatēts, ka Latvijas pašreizējā attīstība, ja tā turpināsies tagadējā tempā, atbildīs pievienošanās kritērijiem:

— izglītības, pieaugušo apmācības un ar jaunatnes attīstību saistītās jomās; ņemot vērā iekšējo finanšu resursu nepietiekamību, atzīts, ka šinīs jomās Latvijas iestāžu rīcība saskan ar ES praksi; ierosināts iestāties vairākās tematiskajās programmās, it sevišķi Tempus un Jaunatne Eiropai98;

— pētniecības un tehnoloģiju izstrādes jomās; atzīstot Latvijas zinātniskā un pētnieciskā potenciāla atbilstību, konstatēts, ka sākusies sakaru nodibināšana ar radnieciskām Rietumeiropas iestādēm, atzīmēta līdzdalība Copernicus programmā, konstatēts, ka pētniecībai ir pārlieku maz lietišķo saišu ar Latvijas rūpniecību, lai Latvija iekļautos ES pamatprogrammā99; šīs grūtības uzskatāmas par novēršamām ar nacionālo iestāžu finansēšanas līmeņa pacelšanu;

— audiovizuālajā sektorā; ja vien pietiekami ātri tiks izdarīti nepieciešamie grozījumi likumos un tiem sekos nepieciešamā šās industrijas strukturālā pielāgošana, Latvija, domājams, spēs vidēji īsā laikā apmierināt ES prasības audiovizuālajā sektorā;

— zivsaimniecībā; tā kā Latvijas un pārējo Baltijas valstu dziļjūras flotes ir stipri pieticīgas salīdzinājumā ar ES dalībvalstu floti, iekļaušanās neradītu slodzi Kopīgajai zvejas politikai;

— mazo un vidējo uzņēmumu jomā: šeit, ņemot vērā šādu mazo uzņēmumu lielo skaitu, par agru spriest, cik tie būs efektīvi, lai celtu tautsaimniecisko apriti, tādēļ ka trūkst saiknes starp zinātnisko potenciālu un tā īstenošanu.

ES ir pirmkārt tādu valstu savienība, kuras ir ekonomiski stabilas (stabili augošas), kuras savā starpā tirgojas, pateicoties dabiskajiem ģeogrāfiskajiem nosacījumiem. Šinī sakarā garāmejot pieminēsim tās teksta daļas, kuru vērtība nav jāpārspīlē: ievads, valsts vēsturiskās attīstības ieskicējums, arī ES un valsts attiecību apraksts ir konspektīvi un nebūt nav Atzinuma galvenā nozīme un nenoteica uz šo dokumentu balstīto Komisijas lēmumu. Jāņem vērā, ka šo Atzinumu kā izziņu krājuma vērtība attiecas uz valsts ekonomiskā, politiskā stāvokļa un administratīvo struktūru aprakstu. Nav iedomājams, ka vēsturnieki, pat sociologi izmantotu Agenda—2000 kā galveno informācijas avotu, lai noskaidrotu Baltijas valstu vēsturi, kaut gan to pašu diemžēl nevar teikt par žurnālistiem un visai tendencioziem propagandistiem. Tātad, pilnīgi lieki komentēt šo Atzinuma daļu, jo fakts, ka šis teksta posms satur formulējumus, kas attiecīgās valsts vēstures un apstākļu pazinējam pamatoti liek protestēt, nerada šaubas par paša dokumenta vērtību.

Baltijas valstīs ekonomiskās konsekvences, PSRS tautsaimniecībai sabrūkot, bija īpaši nopietnas. Atzinums atreferē ekonomiskās kolonizācijas faktus, proti, norādot uz tādu tirdzniecības un citu ekonomisko saišu pastāvēšanu starp Baltijas valstīm un PSRS, kas, pirmkārt, liedza dabīgo savstarpēji saistīto šo valstu attīstību, dodot priekšroku gigantomānijai (arī "saulrieta" tipa piespiedu industrializācijai). Divas būtiskas Baltijas valstu veiksmes Atzinumos izceltas ar apmēram vienādu pozitīvu novērtējumu. Pirmkārt, tā ir inflācijas savaldīšana (arī ļoti veiksmīgā pāreja uz konvertējamu valūtu, iziešana no rubļa pakļautības zonas). Salīdzinājumā ar bijušo PSRS makroekonomiskie stabilizācijas pasākumi Baltijas valstīs strādā apmierinoši, pat labi.

Konstatēts, ka AEVEV inflācijas savaldīšanā ir saredzami divi posmi. Vispirms straujās inflācijas apturēšana, kas notiek tādēļ, ka, iracionālās politiski noteiktās pseidocenas nomainot ar tirgus noteiktām cenām (gan ikdienas patēriņa precēm, gan industrijā), vienlaikus jāatsakās no tikpat iracionālās algu politikas. Protams, pāreja uz tādu ekonomiku, kurā algai ir noteicoša nozīme, saistās ar daudziem faktoriem. Interesantā kārtā Baltijas valstīs apstākļu un spēju konjunktūra panākusi labus rezultātus. Baltijas valstu progress pozitīvi salīdzināms ar stāvokli abās visvairāk attīstītajās AEVEV — Čehijā un Ungārijā. Baltijas valstīs, ņemot vērā to, ka Igaunijas iedzīvotāju skaits ir krietni mazāks nekā Lietuvā, vērojamas krasas atšķirības attīstības apritēs. Apslēpts šādā vispārējā skatījumā ir jautājums, kāda ir šo ieguldījumu izmantošanas pieredze. Latvijas pieredze (kā tas konstatēts Atzinumā) ir vismazāk lietišķa. Latvijas gadījumā daļa investīciju izšķiesta, izmaksājot "algas" pseidouzņēmumiem, arī nomaksājot fiktīvos parādus, kas tika naski sakrāti100. Vēl kāds slēpts faktors ir šo investīciju avots. Latvijā liela daļa ārējo ieguldījumu nāk no Krievijas vismazāk godīgajiem grupējumiem. Daudzās šķietami no Rietumiem ienākušās investīciju firmās ir tikai simboliska šo valstu pilsoņu klātbūtne101. Par šāda akluma politiskām konsekvencēm, šķiet, vienīgie, kas tēlo nesapratni, ir Latvijas pilsoņi.

Atzinumi konstatējuši, ka daudzveidīgu tirdzniecības saišu attīstība krietni samazinājusi Baltijas valstu ekonomisko atkarību no Krievijas Federācijas. Lietderīgi pieminēt, ka vienīgais ceļš, kā panākt Krievijas politiskajās aprindās kaut minimāla saprāta rašanos, lai tās neizmantotu tirdzniecības "ieroci", ir triju Baltijas valstu, kā arī Krievijas Federācijas iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā. Baltijas valstu gadījumā vienīgi PTO paredzētās naudas sankcijas varētu atbrīvot to tirdzniecības saites ar Krieviju no šīs valsts politiskajiem untumiem. Piedalīšanās PTO fiksēta Atzinumos kā nepieciešamais solis ceļā uz iekļaušanos ES. Ieteikts pastiprināt ekonomikas pārveidi, nodibinot ilgtermiņa saites ar Baltijas jūras reģiona valstīm.

Nosacījums, ka ES dalībvalsts tirgojas pārsvarā ar citām ES dalībvalstīm, nav obligāti jāievēro: Lielbritānijas ārējās tirdzniecības saites šodien dalās apmēram vienādi starp "iekšējo" ES tirdzniecību un pārējo pasauli. AEVEV un Baltijā tirdzniecības pārorientēšana sākās līdzīgos apstākļos: abās tirdzniecība ar PSRS notika maiņas veidā. Attīstība trijās Baltijas valstīs arī šinī jomā bijusi nevienāda, atbilstoši reāliem nosacījumiem. Nepārprotami, starp Igauniju un Somiju pastāv saprašanās, lai palīdzētu Igaunijai attīrīties no neizdevīgām saitēm ar Krievijas Federāciju. Tranzīta pārspīlētā izcelšana Latvijas pieticīgajā ekonomiskajā izaugsmē ir notikusi uz šīs ekonomikas attīstības rēķina. Savukārt Lietuvai šo attīstību noteic politisks aprēķins un vairāki lieli rūpnieciskie objekti. Krievija saglabājas kā noiets dažādām pārtikas precēm (pateicoties industriālām relikvijām, tajā skaitā receptēm) un vairākiem ķīmiskiem un industriāliem pusfabrikātiem (turpinot Padomju laikā iedibinātās tradīcijas), kuriem nav iespējams atrast noietu Rietumu valstīs. Enerģijas piegādes nosacījumi raksturo Krievijas tirdzniecības saites ar Baltijas valstīm102. Šīs valstis vēl neatrodas tādā attīstības līmenī, lai tās varētu lietišķi izmantot tās nedaudzās Krievijas augstās tehnoloģijas preces, kuras atradušas nišas pasaules tirgū.

Eiropas kopējām iestādēm nav tiešu kompetenču tādos jautājumos kā veselības aizsardzība un citi sociālās labklājības nodrošinājuma pasākumi, kas ir dalībvalstu ekskluzīvajā (suverēnajā) kompetencē. Atzinumos iekļauts kandidātes sociālā nodrošinājuma sistēmas vērtējums, jo, novērtējot šo tik būtisko valsts funkciju, iespējams secināt, cik robusta ir valsts pārvalde vispār. Atzinumā konstatēts, ka Latvijas valsts budžetā pensiju izmaksas ieņem ļoti lielu īpatsvaru. Neraugoties uz to, ka nodokļi ir galvenais valsts budžeta ienākumu avots, nodokļu nemaksāšana un to nepiedzīšana ir plaši izplatīta parādība. Papildu komentāri lieki.

Līdzīgi tas ir ar pamatizglītību, arī ar augstāko izglītību. Šinī pēdējā jomā Atzinums pieteic, ka precīzu līdzības zīmju vilkšana starp (padomju) izglītības atestātiem un Rietumu diplomiem būs laikietilpīgs process (līdzīgs stāvoklis konstatēts visu triju Baltijas valstu gadījumā). Tātad, lai gan Atzinums konstatē, ka nepieciešamas lielas investīcijas šinīs (ārpus–Kopienas) atbildības sfērās, nekāds solījums par finanšu līdzekļu ieplūdi pirmspievienošanās laikā netiek dots. Pavīd atziņa, ka arī tādās jomās, kurās iespējama piedalīšanās, Latvijas spējas nodrošināt savu daļu (līdzfinansēšana) ir nelielas (pārlieku mazas, lai piesaistītu ārējo līdzfinansējumu).

Pirmais problēmu loks, kas šeit tiek izskatīts detalizēti, attiecas uz demokrātijas un tiesiskuma izpausmēm Latvijā. Pirmkārt, atzīts, ka demokrātiskais process darbojas labi. Konstatēt, cik liela loma ir tā dēvētām atmiņām par demokrātisko periodu Latvijas valstī līdz 1940. gadam, cik liela loma ir Latvijas iedzīvotāju apzinātai izvēlei par labu demokrātijas patiesai ieviešanai, nav Atzinuma uzdevums. Atzīts, ka valsts varas nomaiņa notiek, vadoties pēc vēlēšanu balsojuma, arī tas, ka demokrātijas principi tiek ievēroti politiskajā procesā kā tādā. Atzīmēts, ka tiesu vara nodalīta no politiskās kontroles. Visumā demokrātijas kritēriju izpildē nevienā Baltijas valstī nav konstatēts stāvoklis, kas viestu šaubas par to, vai šīs valstis uzņēmušas savā ikdienā demokrātijas principus. Liecības par to, cik patiesi sabiedrības dziļākajos apziņas slāņos noticis lūzums starp sociālistisko ikdienu un demokrātiju, protams, atrodams netieši, ieskatoties veidā, kā tiesiskums reāli tiek izprasts.

Vajadzība pēc lūzuma (šī vārda labvēlīgā izpratnē) starp veco un jauno nevienā jomā nav bijusi tik būtiska kā tieslietās. Padomju Savienības tiesu sistēmai visās trijās Baltijas valstīs bija kāds nozīmīgs uzdevums, ko tā pildīja diezgan sekmīgi, proti — veicināt šo valstu kolonizāciju.103 Tas izpaudās kā aktīva nostāšanās ieceļotāju pusē, tas arī izpaudās tādējādi, ka tiesa, tās darbinieki labi saprata patstāvīgās domāšanas robežas, labi saprata, ko nozīmēja tiesai pat domās nostāties pret PSKP interesēm. Dubultu kontroli pār tiesas funkciju panāca gan ar diezgan sarežģītu likumu kopu, gan ar dzelžainām norādēm par šo likumu piemērošanu. Runas par juristu, tiesnešu un tiesas piesēdētāju neatkarību bija tukša vārdu spēle, kam galvenais noiets bija ārzemju publikai domātie raksti. Padomju pilsonis, izprotot savas partijas vadošo un virzošo nozīmi, centās izdabāt šīs šaurās interešu grupas kaprīzēm. No āra raugoties uz šo stāvokli, grūti saprast, kāda varētu būt runa par nepārtrauktu pāreju no vienas tiesību sistēmas uz otru tiesību sistēmu.

Nenoliedzot indivīdu spējas pat padomju apstākļos apgūt Rietumu tiesību sistēmas principus, grūti saskatīt, ka šīs sistēmas būtiskā sastāvdaļa, proti, kritiska attieksme pret tiesas spriedumiem, būtu piekopta un izkopta līdz tādam līmenim, kāds tas raksturīgs Rietumos. Jēdziens par līguma attiecībām Rietumu uztverē Igaunijas sabiedrībā patiesi izprasts, masveidīgi un ar darbiem pierādīts daudz labāk (noteikti tās attiecībās ar Eiropas Savienības struktūrām) nekā abās pārējās baltiešu grupās. Igauņi daudz ātrāk nekā lietuvieši un latvieši atbrīvojās no padomju jēdziena, ka līgums ir līgumā paredzētās atlīdzības saņēmēja iztikas nodrošinājums, nevis vienošanās par noteikta pakalpojuma vai ražojuma piegādāšanu (latviski laikam aizvien trūkst adekvāta tulkojuma terminam contract deliverable). Zīmīgi vai ne, Igaunijā vēlētāju kopums izrādījis daudz lielāku politisku briedumu, nepakļaujoties "vieglākā ceļa" vilinājumiem.

Cilvēktiesību problēmas nav atzītas par būtisku ieganstu neuzsākt sarunas ar Latviju. Toties Igaunijai un Latvijai piekodināts darīt vairāk, lai integrētu nepilsoņus savā sabiedrībā. Šie nav pretrunīgi uzdevumi. Toties Latvijā un Igaunijā valdošie uzskati par to, ko tie nozīmē, ir gandrīz pretēji. Igaunijā uzskata, ka integrācijai jānotiek, vadoties pēc titulārās nācijas interesēm un nostādnēm. Latvijā pastāv dīvaina iecietība, kas liek secināt, ka vairuma redzamo un saklausāmo "pārstāvju" viedoklis ir tāds, ka latviešu nācijai jāpieņem bez jebkādiem priekšnoteikumiem visus un ikvienu nepilsoni. Mēģinājumi fokusēt ārzemju interesi uz notikumiem cilvēktiesību jautājumos Latvijas teritorijā laika posmā no 1944. g. līdz šodienai atspoguļo vienas šauras grupas neizpratni nedz par valsti, kurā viņi savā laikā dzīvoja (resp., tā bija formāli daudznacionālā PSRS, nevis unitāra Krievija), nedz par to, kur viņi šobrīd atrodas. Šī nelegāli izveidojušās situācijas legalizācija aizņem daudz Latvijas sabiedrības uzmanības, bet Atzinumā tā izpelnījusies aizrādījumus uz 2 lapaspusēm no 100 lapaspušu garā teksta. Formulējumi par stāvokli Igaunijā un Latvijā tik tuvu viens ar otru sakrīt, ka gandrīz iespējams tos reproducēt, nomainot tikai valsts nosaukumu. Var secināt, ka lietišķa, korekta šās problēmas atrisināšana likvidēs šīs nebūtiskās grūtības.104

Krimināllietas neietilpst ES kompetenču lokā, atskaitot gadījumus, kad aizskartas cilvēka tiesības. Šinī sakarā sadaļā Cilvēka tiesības stāvoklis Latvijas cietumos fiksēts kā visumā (ņemot vērā to, kāds ir vidējais ekonomiskais līmenis) atbilstošs kritērijiem, bet "Ir reģistrēti vairāki nehumānas un pazemojošas izturēšanās gadījumi cietumos, armijā un patvēruma meklētāju pagaidu uzturēšanās vietās".

Atzinumu autori ir pārsvarā ierēdņi, kuri bauda darba atlīdzību, kas pārsniedz Kopienas caurmēra turības līmeni. Viņi apzināti nodrošināti pret korumpētības kārdinājumiem. Izbrīnas pilnais konstatējums, ka Latvijas (bet ne Igaunijas, nedz Lietuvas) ierēdņiem (daudziem) pastāv otrs ienākumu avots, skan tātad ar lielu nicinājumu. Atzinumā tas formulēts diezgan netīkamā veidā, proti, "Daudzi valsts ierēdņi papildina savus ienākumus, strādājot citur"105. Šo pat varētu uzskatīt par Atzinuma negatīvo toni pastiprinošu faktoru. Cik nopietni uztverama valsts, kas pakļauj savas uzticības personas šādam riskam? Cik rietumnieciska ir izpratne par tiesiskumu, kas, balstoties uz padomju formālismu, konstatē, ka ir atšķirība starp paņemt un zagt, un kas atzīst citu atbildības pakāpi (zemāku) tādam, kas atrodas pie varas, un tādam, kas nav? Rietumos attiecības ir otrādas.

Administratīvo struktūru analīze, kas ir otrais lielais izskatāmo tēmu bloks, ir būtiska vairāku iemeslu dēļ. Pirmais no tiem ir prasība, ka likumi ne vien jāpieņem, tie arī jāievēro (tā atrodama netiešā formulējumā). Administratīvo struktūru efektīvuma novērtēšana jebkurā valstī, saprotams, ir stipri jūtīgs jautājums. Daļu kritisko piezīmju, kas atrodamas šinīs Atzinumos par bijušajām sociālistiskajām valstīm, bez šaubām, varētu attiecināt arī uz atsevišķām Rietumu valstu struktūrām. Un tomēr šo problēmu loks bijušo sociālistisko valstu gadījumā ir citāds. Atzinumā lasāms: "Komunistiskā sistēma noliedza likuma varas prioritāti un pakļāva tieslietas un pārvaldi partijas politikas īstenošanai. Tāpēc sabiedrība gan pārvaldi, gan likuma varu arvien vairāk sāka uztvert kā politiskās kontroles instrumentus."

Jautājums ir par to, cik veselīgas veidojas jaunās administratīvās struktūras. Jo šis ir vispiemērotākais laiks korektūru veikšanai. Baltijas valstīm atgūstot neatkarību, administratīvais aparāts bija dažādi noskaņots (personīgā plāksnē) pret šādu iespēju. Tīri organizatoriskā ziņā šis aparāts pat bija tā uzbūvēts, lai šo varbūtību noraidītu. Var, protams, saskatīt kaut ko pozitīvu šādā stāvoklī. It kā būtu vieglāk izveidot pilnīgi jaunu valsts administratīvo struktūru, nevis pārveidot vecās sistēmas struktūras, ņemot vērā to, ka mazā tautā saskare starp bijušo un nākošo līdzīga darba darītāju ir gandrīz neizbēgama.106 Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ļoti jūtīgi ir reaģējušas uz ne visai korekto, iekšzemes vajadzībām izdevīgo skaidrojumu, kas sastopams daudz kur, ka, lūk, visas administratīvās nepilnības notiek tāpēc, ka "Eiropa mums tās uzspiež". Tiesu sistēmai un tiesību ievērošanai galvenajos ar ekonomiskiem procesiem saistītos jautājumos atrodamas daudzas piebildes un iebildumi. No tiem nopietnākie varētu būt sekojošie:

— tiešais citāts: "Īpašumtiesību ievērošana uzlabojas, bet vēl nav pilnīga", — patiesi grūti iedomāties darbojošos tirgus ekonomiku, kurā īpašuma tiesības tiek tikai pa daļai ievērotas;

— tiesu sistēmas strukturālās problēmas, proti: "Latvijas tiesu sistēmai ir nopietnas problēmas, kas saistītas ar pieredzes trūkumu un resursu ierobežotību. Tomēr valdība sākusi tiesu sistēmu sagatavot dalībai Savienībā." Te latviešu valodas versijā ieviesusies nopietna terminoloģijas neizpratne, it kā pietrūktu tikai infrastrukturālās pilnveides107.

93 Nemaz nenoliedzot nedaudzo Baltijas cittautiešu atjautību, arī viņu redzamu un izturētu nostāšanos etnisko baltiešu pusē, lielākā saimnieciskā slodze Baltijas tautsaimniecībai bija tur dislocētais PSRS (uzbrukuma) karaspēks, kam bija raksturīga garlaikošanās, jo neviens efektīvs karaspēks nespēj dzīvot no nebeidzamiem manevriem vien; šaurā skatījumā, šī karaspēka dāsnums, pārdodot tā vajadzībām paredzētās un civilajā dzīvē lietojamās mantas, šķietami bija ieguvums šo mantu pircējiem; kā ekonomiska slodze karaspēka daļas atstāja negatīvu iespaidu uz infrastruktūru (patvaļīga celtniecība, kas aiz sevis atstājusi avārijas stāvoklī veselas mazas pilsētiņas) un katastrofālu ietekmi uz vidi — ar šo mantojumu tikt galā izmaksās ļoti dārgi.

94 Skatīt publicētās atziņas Latvijas Vēstnesī, 1997. g. 7. augustā.

95 Atzinums būtiski izvirza jautājumu par Latvijas rūpniecības pārveidi (privatizāciju, modernizāciju un attīstības veicināšanas politiku): varētu būt, ka Latvijā notikusi alošanās, jo vecās (nespējīgās) firmas, šķiet, darbojas tālāk — pēc kosmētiskā, nevis pēc kapitālā remonta.

96 Angļu termins invisible earnings šeit neapzīmē nelegālus vai no valsts nodokļiem slēptus ienākumu avotus; termins raksturo finanšu pakalpojumu ļoti sazarotos ienākumu paveidus.

97 Autors izsaka gandarījumu par to, ka Komisija izvēlējusies izmantot ikvienā Rietumeiropas valstī saprotamo jēdzienu Latvian nationals.

98 Pirmā no šīm programmām pavērusi iespēju daudziem Latvijas studentiem (arī dažiem mācību spēkiem) īslaicīgi pastudēt ES dalībvalstu mācību iestādēs; savukārt otrā (Youth for Europe, Jeunesse de l’Europe) ļautu jaunatnei iepazīties ar vienaudžiem ES dalībvalstīs; šī ir ES dalībvalstīs ļoti iecienīta programma, kas iepazīstina ar iespējām izmantot ES pilsoņa kustības brīvības.

99 Šis ir neveikls tulkojums terminam Framework Programme (franciski Programme Cadre ), kas ir četrgadīga lietišķās pētniecības veicinoša programma. 1999. g. sāksies 5. pamatprogramma, kurā Latvijas līdzdalība parādīsies individuālā līmenī; savu nākotnes konkurētspēju ES (arī ASV un Japāna) iecerējusi nodrošināt ar lietišķās zinātnes palīdzību, toties Latvijā diezgan neskaidrie priekšstati par lietišķuma nozīmi zinātnieka ikdienā — šī padomju laiku relikvija — atdzimst Latvijas mācību iestāžu jauno beidzēju vidū.

100 Šeit domāti daudzie PSRS uzņēmumi, kuru štats skaitījās kaut kādā veidā nodarbināts, kaut gan pats uzņēmums fiziski atradās dīkstāvē, pat avārijas stāvoklī: ārzemju investora "piesaistīšana" nozīmēja "īpašuma" pārdošanu, izmaksājot nestrādājošiem un pat darba nespējīgiem kadriem algas parādus; ārkārtīgi mazefektīvi industriālie uzņēmumi uzdzina tiešām ievērības cienīgus energoresursu "parādus" — tipiski tas nozīmējā valsts parādu veidošanos par labu Krievijas enerģijas resursu piegādātājiem, daži no kuriem noslēdza piegādes līgumus ar jaunajām valdībām par cenām, kas pārsniedz pasaules tarifus.

101 Modrība par ārzemju investora iecerēm pamostas vienīgi tad, kad šis investors patiesi ir ārzemnieks (Latvijas darījumu cilvēku aprindās praktiski neviens bijušais PSRS pilsonis parasti netiek uzskatīts par ārzemnieku).

102 Šeit Krievija piekopj diskriminējošus, vienpusīgi izdevīgus paņēmienus: enerģijas cenas noteic fiksētā veidā tikai gadu uz priekšu, tiek pieprasīta iepriekšējā apmaksa, tiek piesaukti pseidoparādi, lai panāktu Krievijas ekonomiskajām struktūrām priekšrocības privatizācijas gaitā Baltijā.

103 Ir pat iespējams, ka Latvijas lasītājs teiks aizmirsis par krievu tautības PSRS pilsoņu pārliecību, ka nacionālā nesaskaņa ir jebkura indivīda nostāšanās pret neierobežotām šo pašu krievu tautības PSRS pilsoņu prasībām pēc savu iegribu apmierināšanas; šī jēdziena loģiskā konsekvence ir tāda, ka pat viena šāda eksaltēta indivīda klātbūtne bija pietiekama, lai "demokrātiskā veidā" apspiestu visu citādi domājošo tiesības uz izteikšanos, ja gadījumā tiem nebija tāda pati izcelsme; jebkura patiesi daudznacionāla valsts atšķiras ar to, ka tajā minoritātēm ir nevis stāvokļa noteicēju, bet gan apstākļos iekļaujošos loma.

104 Lieki piebilst, ka šo problēmu Igaunijā atrisina daudz atšķirīgākā veidā nekā Latvijā: iespējams pat konstatēt, ka Igaunijas risinājumi atbilst Eiropas Savienības prasībām, kamēr Latvijā risinājumu autori iedvesmojas tikai un vienīgi no Krievijas ekstrēmo aprindu uzskatiem.

105 Franciskais šīs konkrētās atziņas formulējums, "Nombre de fonctionnaires arrondissent leur revenus en cumulant deux emplois", ja tas parādītos gadskārtējā ierēdņa darba novērtējumā, būtu pirmais solis uz piespiedkārtas aiziešanu no ierēdņa vietas.

106 Ja dažs Latvijas iedzīvotājs izjūt gandarījumu par to, ka jaunizveidotajā neatkarīgās Latvijas administratīvā darbībā saskatāms Padomju Latvijas valsts aparāta ierindnieku ieražu pārmantojums, tad Atzinumā par Latvijas kandidatūru iekļautais izteiciens, ka sastopamas liekas, atpakaļejošas, nesaprotamas un nevajadzīgas administratīvās procedūras, kas kavē saimnieciskās aprites celšanos, ir diezgan kategoriski, pat asi izteikta norāde, ka modernā administrācijā Rietumu izpratnē lietišķums nav savienojams ar padomju patvaļu.

107 Angļu oriģinālajā tekstā "The Latvian judiciary has significant problems relating to inexperience and resource constraints" termins judiciary , kas patiesi nozīmē visu tiesu sistēmu, idiomātiskā lietojumā attiecas uz tiesnešiem, nevis uz pārējo tiesas "infrastruktūru"; savienojot to ar inexperience , kļūst skaidrs, kāda ir bijusi teksta jēga.

No Rīgas izdevniecībā "Junda" (redaktors Ivars Tirans) topošās Dr. Eduarda Bruno Dekšņa grāmatas "Eiropas apvienošanās: integrācija un suverenitāte"