Latvijas Republikas politiskās organizācijas

Politiskās organizācijas (partijas), kas reģistrētas

Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā

Saskaņā ar likuma

"Par sabiedriskajām organizācijām

un to apvienībām" 48.pantu

Politisko organizāciju apvienības

"Latvijas sociāldemokrātu

apvienība"

Valsts reģistra Nr.PO-066 Reģ.26.05.1998.

statūti

Pieņemti un apstiprināti

ar LSDSP un LSDP kopsapulces

1998.gada 3.aprīļa lēmumu

Preambula

Latvijas Sociāldemokrātu apvienība, turpmākajā tekstā LSDA, ir Latvijas sociāldemokrātisko partiju savienība, kurā brīvprātīgi apvienojušās Latvijas sociāldemokrātiskās partijas, lai konsolidētu spēkus Latvijas nacionālās suverenitātes stiprināšanai, cīņai par cilvēktiesībām, darbu katram, brīvību, taisnīgumu un solidaritāti.

LSDA ir dibināta, iekļaujoties apvienībā Latvijas Sociāldemokrātiskai partijai un Latvijas Sociāldemokrātiskai strādnieku partijai, kuras ir LSDA dibinātājas.

 

1. Nosaukums, atrašanās vieta, darbības teritorija

1.1. LSDA pilnais nosaukums ir — Latvijas Sociāldemokrātu apvienība, saīsinātais nosaukums LSDA.

1.2. LSDA vadības atrašanās vieta ir Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31, LV-1001.

1.3. LSDA darbības teritorija ir Latvijas Republika un ārvalstis.

 

2. LSDA mērķi, uzdevumi un darbības metodes

2.1. LSDA darbības mērķis ir Latvijas kā suverēnas, nacionālas, demokrātiskas un tiesiskas valsts attīstība, cilvēktiesību sekmēšana, humānas, demokrātiskas un labklājībā dzīvojošas sabiedrības veidošana, katras personības brīvības un vispusīgas attīstības nodrošināšana.

2.2. LSDA ir saistošas tās dalīborganizāciju programmas. LSDA konkrētos uzdevumus nosaka tās vadības institūciju lēmumi.

2.3. LSDA darbojas ar demokrātiskām metodēm, saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un likumiem.

 

3. LSDA dalīborganizācijas

3.1. Par LSDA dalīborganizāciju var kļūt Latvijā reģistrēta politiska partija, kuras pamatvērtības ir brīvība, taisnīgums, solidaritāte un cilvēktiesības, tajā skaitā tiesības uz darbu un sociālo aizsardzību, un kura uzņemta LSDA ar dalīborganizāciju sapulces lēmumu.

3.2. LSDA dalīborganizācijām ir vienlīdzīgas tiesības.

 

4. LSDA vadības un kontroles institūcijas

4.1. LSDA augstākā lēmējinstitūcija ir LSDA sapulce, kuru sasauc apvienības Dome ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc kaut vienas dalīborganizācijas pieprasījuma.

LSDA sapulcē katru dalīborganizāciju pārstāv viens pārstāvis un katrai dalīborganizācijai ir viena balss.

LSDA sapulce pieņem lēmumus pēc vienbalsības (konsensus) principa.

4.2. LSDA sapulce nosaka LSDA politikas pamatvirzienus un lemj jautājumus par apvienības statūtu grozījumiem.

4.3. LSDA izpildinstitūcija ir LSDA Dome. Domes sēdes vada LSDA līdzpriekšsēdētāji, kuru skaits atbilst LSDA dalīborganizāciju skaitam.

4.4. LSDA Dome ir koleģiāla vadības institūcija, kuras sastāvā ir katras dalīborganizācijas priekšsēdētāji un četri to biedri vai vietnieki no katras organizācijas. Ja kāds no viņiem nevar piedalīties Domes sedē, tas savā vietā deleģē citu pilnvaroto pārstāvi, kuram attiecīgajā Domes sēdē ir visas domnieku tiesības.

4.5. Katras LSDA dalīborganizācijas priekšsēdētājs ir LSDA un LSDA Domes līdzpriekšsēdētājs.

4.6. LSDA Dome lemj par dalīborganizāciju kopējo deputātu kandidātu sarakstu sastādīšanu Saeimas vēlēšanām, kā arī izlemj citus LSDA darbības jautājumus, izņemot tos, kas ir vienīgi LSDA sapulces kompetencē.

4.7. LSDA Domes sēdes vada katrs LSDA līdzpriekšsēdētājs pēc kārtas, bet ja attiecīgās dalīborganizācijas priekšsēdētājs Domes sēdē nepiedalās, to vada kāds no šīs dalīborganizācijas pārstāvjiem Domē.

4.8. LSDA Domes sēdes ir tiesīgas pieņemt lēmumus ar balsu vairākumu, ja tajās piedalās ne mazāk kā puse no domniekiem, un ja pret šo lēmumu nebalso visi klātesošie kādas dalīborganizācijas pārstāvji.

4.9. Domes sēdes tiek protokolētas un protokolu paraksta visi sēdē piedalījušies domnieki, pie tam katram domniekam ir tiesības izteikt savas piezīmes un iebildumus. Piezīmes un iebildumi tiek pievienoti protokolam, un tie tiek apspriesti nākošajā Domes sēdē.

4.10. LSDA Domes lēmumi dalīborganizācijām ir saistoši.

4.11. LSDA Domes lēmumus, kā arī finansu dokumentus paraksta LSDA līdzpriekšsēdētāji.

4.12. LSDA kontroles institūcija ir LSDA kontroles komisija, kuras sastāvā ir katras dalīborganizācijas kontroles vai revīzijas institūciju priekšsēdētāji un pa vienam šo institūciju deleģētam pārstāvim. LSDA Kontroles komisiju vada komisijas līdzpriekšsēdētāji — dalīborganizāciju kontroles vai revīzijas institūciju priekšsēdētāji. Kontroles komisija lēmumus pieņem vienbalsīgi.

4.13. LSDA Domes un Kontroles komisijas pilnvaru termiņu noteic LSDA sapulce.

 

5. LSDA juridiskais statuss

5.1. LSDA ir juridiska persona.

5.2. LSDA neatbild par dalīborganizāciju saistībām, un dalīborganizācijas neatbild par LSDA saistībām.

5.3. Ar LSDA kustamo un nekustamo mantu, kā arī ar LSDA naudas līdzekļiem ir tiesīga rīkoties LSDA Dome.

5.4. Katra dalīborganizācija saglabā savu patstāvību, tiesībspēju un rīcībspēju saskaņā ar saviem statūtiem.

 

6. LSDA finansu līdzekļi

6.1. LSDA finansu līdzekļus veido dalīborganizāciju iemaksas, kuru apmēru un iemaksas kārtību nosaka LSDA Dome, fizisko un juridisko personu ziedojumi, kā arī ienākumi no LSDA saimnieciskās darbības.

 

7. LSDA pašlikvidēšanās kārtība

7.1. Lēmumu par LSDA pašlikvidēšanos ir tiesīga pieņemt LSDA sapulce.

7.2. LSDA pašlikvidācijas gadījumā tās mantas un finansu līdzekļu izmantošanu izlemj LSDA sapulce, ievērojot likuma "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" 19.panta 2.daļas noteikumus.

Juris Bojārs

Jānis Ādamsons

Leonards Barkāns

 

 

Politiskās organizācijas

"Sieviešu partija"

Valsts reģistra Nr. PO-067 Reģ. 18.06.1998.

statūti

Pieņemti un apstiprināti

SP dibināšanas Kongresā

Rīgā 1998.gada 18.aprīlī,

ar labojumiem ārkārtas Kongresā

1998.gada 17.jūnijā

1.Vispārīgie noteikumi

1.1. Sieviešu partija (turpmāk tekstā "Partija" jeb saīsināti: SP) ir brīvprātīga, demokrātiska, politiska organizācija ar juridiskas personas statusu, savu simboliku, zīmogu un tiesībām atvērt kontus bankās. SP tiek dibināta, lai, pamatojoties uz kopīgiem politiskiem mērķiem, veiktu politisku darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņās, izvirzītu deputātu kandidātus un ar ievēlēto deputātu starpniecību īstenotu savu programmu.

SP simboliku apstiprina SP Kongress.

1.2. SP ir neatkarīga savā darbībā, kas pamatojas uz Latvijas Republikas Satversmi, likumu "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" un SP Statūtiem. SP darbība nevar būt pretrunā ar LR likumdošanu.

SP nolikumi, instrukcijas un grozījumi šajos dokumentos tiek pieņemti saskaņā ar SP Statūtiem, ko apstiprina SP Kongress.

1.3. Partijai ir pilnas īpašuma tiesības uz savu īpašumu, tā var iegūt savā vārdā mantiskas un personiskas nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus, būt prasītāja un atbildētāja — trešā vai ieinteresētā persona tiesā, šķīrējtiesā un valsts varas un pārvaldes institūcijās. SP īpašumu drīkst atsavināt tikai likumdošanā noteiktajā kārtībā.

1.4. SP juridiskā adrese ir Rīgā, Saldus ielā 3b—9, LV—1007, Latvijas Republika.

1.5. SP var izveidot savu periodisko un citus izdevumus, tos reģistrējot LR likumdošanā noteiktajā kārtībā.

1.6. Partija veido reģionu (teritoriālās) grupas ar savu vadību. Reģionu grupām ir tiesības darboties Valdes deleģēto pilnvaru ietvaros.

 

2. SP mērķi un uzdevumi

2.1. SP pamatmērķis ir Latvijas ekonomiskā attīstība, tautas labklājības un garīgā uzplaukuma veicināšana.

2.2. SP mērķis ir Latvijas bērnu, ģimeņu tiesību un interešu aizstāvība, veselīga dzīves veida un sabiedriskās aktivitātes nodrošināšana, sievietes pašapziņas celšana, sociālo un politisko tiesību vienlīdzības veicināšana.

2.3. Lai realizētu SP Programmu, SP uzdevums ir piedalīties LR Saeimas vēlēšanās ar savu deputātu kandidātu sarakstu vai izvirzīt savus kandidātus apvienotam vēlēšanu sarakstam ar citu partiju. Par koalīcijas veidošanu ar citām partijām lemj Valde un Kongress.

2.4. SP uzdevums ir organizēt labdarības pasākumus palīdzības sniegšanai nelaimē un trūkumā nonākušajiem bērniem, sociālā riska ģimenēm, gados veciem, vientuļiem cilvēkiem, un tiem, kas lūdz šo palīdzību.

2.5. SP uzdevums ir iestāties pret vardarbības, seksa, erotikas popularizēšanu jaunatnes vidū, pret neveselīga dzīves veida reklamēšanu masu medijos u.c.

2.6. SP uzdevums ir veicināt sabiedrības morālo atveseļošanos, nacionālu ģimeņu tradīciju stiprināšanu, patriotiski domājošas jaunatnes audzināšanu un panākt cilvēku aktīvu piedalīšanos Latvijas politiskajā, saimnieciskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē.

2.7. SP darbības metodes ir saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un Latvijā spēkā esošo likumdošanu.

 

3. SP biedres un atbalstītāji, viņu tiesības un pienākumi

3.1. SP biedres.

3.1.1. Par SP biedrēm, var būt Latvijas Republikas pilsones un personas, kuras ir reģistrējušās Iedzīvotāju reģistrā vai ir saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā, sasniegušas pilngadību, Partijā iestājušās brīvprātīgi, atzīst un piekrīt SP Statūtiem un Programmai, ar savu darbību apņemas veicināt Partijas uzdevumu īstenošanu un nesastāv citā politiskā partijā.

3.1.2. Partijā par biedrēm uzņem SP Valde uz katras pretendentes personīgā iesnieguma pamata.

Personas, kuras ir parakstījušas Partijas dibinātāju sarakstu, kļūst pilntiesīgas SP biedres. Par SP biedrēm nevar būt juridiskas personas.

3.1.3. Partijas biedru uzskaiti veic Partijas Valde. Partijas biedrēm tiek izsniegtas biedru kartes.

3.2. SP biedru tiesības.

3.2.1. Piedalīties Partijas politikas, darbības un visu jautājumu apspriešanā, kā arī demokrātiskā izlemšanā, izklāstīt savus uzskatus.

3.2.2. Vēlēt un tikt ievēlētām jebkurā SP institūcijā un amatā.

3.2.3. Tikt izvirzītām kandidēt SP sarakstā vai apvienotā sarakstā LR pašvaldību un Saeimas vēlēšanās. SP Saeimas deputātes pienākums ir darboties atbilstoši SP priekšvēlēšanu programmai.

3.2.4. Pirms balsošanas par svarīgiem valstiskiem jautājumiem konsultēties ar SP Valdi.

3.2.5. Saņemt SP rīcībā esošo informāciju.

3.2.6. Izstāties no Partijas, iesniedzot rakstisku iesniegumu ar pamatojumu SP Valdei, kas tiek izskatīts kārtējā SP Valdes sēdē.

3.3. SP biedru pienākumi.

3.3.1. Ievērot SP Statūtus, Programmu un Partijas vadošo institūciju lēmumus, neveikt šķeltniecisku darbību un ievērot vispārējās ētikas normas.

3.3.2. Popularizēt Partijas darbības virzienus un Programmu, aicinot arī citus to atbalstīt un stāties Partijas biedru rindās.

3.3.3. Pēc iespējām un vēlmēm veikt kādu konkrētu darbu Partijas uzdevumu realizēšanai, veicināt Partijas Programmas izpildi, periodiski atskaitīties par paveikto.

3.3.4. Regulāri un Partijas Valdes noteiktajos termiņos maksāt biedru naudu Kongresa noteiktajos apmēros (nosakot min.summu Ls 0,50 mēnesī, un iestāšanās naudu Ls 1).

3.3.5. SP biedri var izslēgt no Partijas biedru rindām gadījumā, ja netiek pildīti SP biedru pienākumi vai kā citādi tiek veikta darbība, kas ir pretrunā Partijas Statūtiem, Programmai, tās mērķiem un uzdevumiem.

3.4. SP atbalstītāji.

3.4.1. Par SP atbalstītājiem var būt fiziskas vai juridiskas personas, kas atzīst partijas Programmu, piekrīt tās mērķiem un uzdevumiem un vēlas darboties SP Programmas īstenošanā. SP atbalstītāju pienākums ir popularizēt SP darbību, sekmēt tās Programmas, mērķu un uzdevumu izpildi.

3.4.2. SP Valde var veidot Partijas atbalstītāju sarakstus. Partijas atbalstītāji, saskaņā ar LR likumdošanu, var veidot atbalsta grupas, komitejas un klubus. SP nenes atbildību par atbalstītāju veikto darbību.

3.4.3. SP Valde var apstiprināt Partijas atbalstītāju tiesības piedalīties SP Kongresos, konferencēs un Partijas darbībā. SP atbalstītājiem nav Partijas biedru tiesību un pienākumu.

3.4.4. SP atbalstītāju — fizisku personu — var uzņemt Partijas biedru rindās atbilstoši SP Statūtiem, Valdei pieņemot šādu lēmumu.

 

4. SP struktūra

4.1. SP Kongress.

4.2. SP priekšsēdētāja un divi vietnieki.

4.3. SP Valde.

4.4. SP reģiona grupu vadītājas.

4.5. SP reģiona grupas.

4.6. SP un reģionu konferences.

4.7. SP Revīzijas komisija.

 

5. SP pārvaldes institūcijas un to funkcijas

5.1. SP Kongress — augstākā Partijas lēmējinstitūcija.

5.1.1. SP Kongress nosaka Partijas principiālo politiku un tās darbības pamatvirzienus, sanāk ne retāk kā 1 reizi gadā.

5.1.2. SP Kongress pieņem Partijas Statūtus un Programmu, nepieciešamības gadījumā izdara grozījumus un papildinājumus. Kongresā ievēlēto Partijas vadošo institūciju pilnvaru laiks ir 4 gadi.

5.1.3. SP Kongress ievēlē SP priekšsēdētāju.

5.1.4. SP Kongress ievēlē SP Valdi un Revīzijas komisiju, apstiprina deputātu kandidātes.

5.1.5. SP Kongress pieņem lēmumus par Partijas apvienošanos, sadalīšanos un likvidēšanos.

5.1.6. SP Kongress apstiprina Partijas finansu darbības pārskatu un lemj par Partijas finansiālo darbību.

5.1.7. Kongresa darbu vada Partijas priekšsēdētāja vai viņas nozīmēta persona no Valdes.

5.1.8. Kongresa norisi protokolē pēc Valdes priekšlikuma ievēlēts sekretariāts. Kongresa pieņemtos lēmumus izsūta visām reģionu grupām un veic Kongresā pieņemto lēmumu uzskaiti un kārtošanu.

5.1.9. Kongress uzskatāms par lemttiesīgu, ja tajā piedalās ne mazāk kā 2/3 ievēlēto delegātu, kurus ievēlē Partijas reģionu sapulcēs vai reģionālās konferencēs, saskaņā ar nolikumiem. Delegātu skaitu apstiprina Partijas Valde. Katra reģiona grupa var izvirzīt vismaz 2 (divas) delegātes. Ja kvoruma trūkuma dēļ Kongress nav lemttiesīgs, tad atkārtotu Kongresu sasauc ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc nenotikušā Kongresa. Atkārtoti sasauktais Kongress ir lemttiesīgs neatkarīgi no ieradušos delegātu skaita.

5.1.10. Balsošana Kongresā ir atklāta, un lēmumi tiek pieņemti ar klātesošo delegātu balsu vairākumu. Ja atklātā balsošanā par kādu dienas kārtībā paredzētā jautājuma izskatīšanu nobalso vairāk nekā puse klātesošo delegātu, tad šo jautājumu var izskatīt aizklātā balsošanā.

5.1.11. Kongress nosaka biedru naudas apmēru.

5.2. SP Valde.

5.2.1. SP Valde ir Partijas izpildinstitūcija. Tā lemj jautājumus par Partijas vadības un darbības kārtējiem politiskiem, organizatoriskiem un saimnieciskiem jautājumiem. SP Valdes sastāvā ir SP priekšsēdētāja, 2 (divas) SP priekšsēdētājas vietnieces un reģionu vadītājas no Vidzemes, Zemgales, Kurzemes, Latgales, Rīgas, Rīgas rajona un Liepājas grupām (grupu skaitu un struktūru var mainīt Kongress Partijas darbības gaitā). SP priekšsēdētājas vietnieces un sekretariātu ievēlē Valde, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu.

5.2.2. SP Valdes locekļu darbības pilnvaru termiņš ir 4 (četri) gadi.

5.2.3. SP Valdes locekļu darbības pilnvaru pārtraukšana pirms noteiktā termiņa notiek tad, ja Valdes locekle izstājas vai tiek izslēgta no Partijas biedru rindām, vai arī, ja Kongress ar balsu vairākumu nobalso par Valdes locekles pilnvaru pārtraukšanu pirms termiņa.

Ja SP Valdes locekle nevar vai nevēlas turpināt darbību Partijas Valdē, jautājums par jaunas Valdes locekles ievēlēšanu tiek izskatīts, atklāti balsojot kārtējā Kongresā vai arī ārkārtas Kongresā.

5.2.4. SP Valdes loceklēm ir paraksta tiesības: SP priekšsēdētājai un SP priekšsēdētājas vietniecēm — SP vārdā; reģiona vadītājām — SP reģiona vārdā.

5.2.5. SP Valdes sēdes sasauc SP priekšsēdētāja vai SP priekšsēdētājas vietnieces pēc vajadzības, bet ne retāk kā 1 reizi mēnesī. Valde ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse no Valdes loceklēm.

5.2.6. SP Valde lemj par kārtējo un ārkārtas Kongresu sasaukšanu un to darba kārtībām, organizē lēmumu projektu sagatavošanu, izlemj kārtējos politiskos, organizatoriskos un saimnieciskos jautājumus.

5.2.7. 1 reizi mēnesī Valde veic darba analīzi, izskatot reģionu vadītāju ziņojumus, prasības un ieteikumus.

5.2.8. SP Valde izskata iesniegumus, lemj par jebkuras biedres uzņemšanu, kā arī izslēgšanu no Partijas. SP biedri var izslēgt ar Valdes lēmumu, ja viņa:

a) vienu gadu ir pārtraukusi darbu Partijā,

b) vienu gadu nav nomaksājusi biedru naudu,

c) ar savu darbību vai uzvedību kaitējusi SP mērķiem un darbojusies pret SP institūciju lēmumiem,

d) pieļāvusi nopietnus valsts likumu pārkāpumus.

5.2.9. SP Valde nosaka biedru naudas apmērus un to maksāšanas kārtību, risina finansu jautājumus, veic to sadali reģionu grupām.

5.2.10. SP Valde pieņem lēmumus par veicamajiem pasākumiem, sadarbojas ar LR esošajām sabiedriskajām organizācijām, valsts un pašvaldību institūcijām Latvijā un ārzemēs.

5.2.11. SP Valde izstrādā un sagatavo ieteikumus iesniegšanai Saeimā, likumdošanas komisijās.

5.2.12. Lai realizētu SP Programmu, vajadzības gadījumā SP Valde izveido komisijas un darba grupas, konsultējas ar speciālistiem un ekspertiem.

5.2.13. SP Valde atskaitās Kongresā par savu darbu un veiktajiem uzdevumiem, izstrādā reģionu grupu darbības uzdevumus.

5.2.14. SP Valdes sēdes ir slēgtas, tās tiek protokolētas. Lēmumi tiek pieņemti atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu. SP Valde var nobalsot par atklātas Valdes sēdes noturēšanu. Lēmumu pieņem, ja par to nobalso vairāk nekā puse Valdes locekļu.

5.2.15. Valde nosaka algoto darbinieku štatu sarakstu, to atalgojumu.

5.3. SP priekšsēdētāja un vietnieces.

5.3.1. SP priekšsēdētāja ir Partijas un Valdes vadītāja, kuru ievēlē Kongress uz 4 (četriem) gadiem. Viņa ierosina Kongresu un konferenču sasaukšanu un vada to darbu, pārstāv un reprezentē SP.

5.3.2. Pienākumu un funkciju sadalījumu starp Valdes loceklēm un priekšsēdētājas vietniecēm nosaka Partijas priekšsēdētāja. SP priekšsēdētājas prombūtnes laikā viņas pienākumus, saskaņā ar pilnvarojumu, uz laiku pilda viena no vietniecēm.

5.3.3. Partijas priekšsēdētājai un priekšsēdētājas vietniecēm ir tiesības parakstīt Partijas finansu dokumentus, maksājumu uzdevumus, līgumus un citus dokumentus Partijas vārdā.

5.3.4. SP priekšsēdētāja vai priekšsēdētājas vietnieces SP priekšsēdētājas uzdevumā var vadīt Kongresu.

5.3.5. SP priekšsēdētāja un vietnieces saskaņo Partijas, Saeimas un pašvaldību deputātu darbību, piedalās Partijas Valdes sēdēs ar balss tiesībām, un viņai ir izšķirošā balss, ja balsojumā balsis dalās līdzīgi.

 

6. SP Konference

6.1. Partijas Kongresu starplaikos SP Valde var sasaukt konferences. Konferenču sasaukšanu ierosina SP priekšsēdētāja, priekšsēdētājas vietnieces vai vairāku reģionu grupu vadītājas, ja šajās grupās SP biedru skaits nav mazāks kā 1/3 no kopējā reģiona grupas biedru skaita.

Reģiona konferences sasauc reģiona vadītāja ar Partijas Valdes piekrišanu.

6.2. Konferences sasaukšana var notikt ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc konferences sasaukšanas ierosināšanas.

6.3. Konference ir tiesīga lemt, ja tajā piedalās ne mazāk kā 2/3 no izvirzīto delegātu skaita.

6.4. Dienas kārtību iesaka konferences ierosinātājas. Konferencē kvotu nosaka Partijas Valde.

 

7. SP reģionu grupas un grupu vadītājas

7.1. SP reģionu grupas darbojas atbilstoši Valdes apstiprinātiem nolikumiem. SP reģionu grupas un to darbu vada reģionu vadītāja, reģiona vadītāja pārstāv reģiona grupas SP Valdē un ir SP Valdes locekle.

7.2. SP reģionu grupas var izveidot pēc teritoriālā un interešu principa. Katrā grupā ir jābūt ne mazāk kā 20 (divdesmit) SP biedrēm.

7.3. Lēmumu par reģiona grupas dibināšanu pieņem Kongress vai konference, un reģiona grupas vadītājas ievēlēšanu veic Kongress atklātā balsošanā ar vienkāršu balsu vairākumu.

7.4. Reģiona grupas ir tiesīgas izvirzīt savas delegātes SP Kongresam un konferencei, veidot reģionālas SP atbalsta grupas, nosakot tām pienākumus un tiesības.

7.5. SP Valde ir tiesīga reģiona grupu vadītāju atcelt no amata, ja Valdei tiek iesniegtas pamatotas pretenzijas ar vismaz 1/2 reģiona grupas biedru parakstiem. Reģiona grupas vadītājas vietnieci ievēlē reģiona grupa. Valde ir tiesīga iztrūkstošās Valdes locekles vietā līdz nākošā Kongresa sasaukšanai ievēlēt Valdes locekles kandidāti (Reģiona grupas vadītāju).

7.5. SP reģionālā grupa var atdalīties no Partijas, veidojot jaunu organizāciju.

 

8. Revīzijas komisija

8.1. Kongress ievēlē Revīzijas komisju 3 (trīs) cilvēku sastāvā. Revīzijas komisija tiek ievēlēta uz 4 (četriem) gadiem. Revīzijas komisijas locekļiem jābūt SP biedrēm, taču tās nedrīkst būt ievēlētas Partijas Valdes sastāvā.

8.2. Revīzijas komisija no sava vidus ievēlē Revīzijas komisijas priekšsēdētāju un priekšsēdētājas vietnieci, kas vada Revīzijas komisijas darbību.

8.3. Revīzijas komisijas pienākums ir regulāri kontrolēt Partijas finansiālo stāvokli un reģionu grupu finansiālo darbību.

8.4. Revīzijas komisija ne retāk kā 1 reizi gadā veic pilnu Partijas saimnieciskās un finansiālās darbības revīziju, par ko ziņo SP Valdei un Kongresam.

8.5. Revīzijas komisijas pārstāves piedalās Valdes sēdēs ar padomdevējas tiesībām.

 

9. SP deputātu kandidātu apstiprināšana

9.1. Deputātu kandidātes var izvirzīt reģionu konferences un Valde.

9.2. Reģionu grupu priekšlikumus par deputātu kandidātu izvirzīšanu pašvaldības un Saeimas vēlēšanām izskata SP Valde un sagatavo apstiprināšanai Kongresam. Lēmums ir pieņemts, ja Valdes sēdē ir piedalījušās 2/3 Valdes locekļu un par lēmumu nobalsojušas vairāk nekā 1/2 klātesošo.

9.3. Par SP Saeimas un pašvaldību deputātu kandidātēm var būt jebkura SP biedre atbilstoši LR noteiktajai likumdošanas kārtībai un prasībām.

 

10. SP finansu līdzekļi un īpašums

10.1. SP līdzekļus un īpašumu veido:

a) biedru nauda, kas tiek maksāta katru ceturksni reģiona vadītājai vai bankas kontā,

b) ieņēmumi no izdevējdarbības u.c. Partijai ar likumu atļautās uzņēmējdarbības,

c) ieņēmumi no priekšlasījumiem, kultūras un sporta pasākumiem,

d) dāvinājumi, ziedojumi un novēlējumi,

e) aizņēmumi u.c. likumīgi ieņēmumi.

10.2. SP līdzekļi tiek izlietoti tikai Partijas mērķu sasniegšanai un uzdevumu pildīšanai, atbilstoši apstiprinātajam budžetam.

10.3. SP var piederēt kustami un nekustami īpašumi, kas nepieciešami tās mērķu un uzdevumu izpildīšanai. SP Valde ir tiesīga pieņemt lēmumus par kustamā un nekustamā īpašuma iegūšanu un atsavināšanu.

10.4. Par SP finansēm un to izlietojumu lemj un atskaitās SP Valde.

10.5. Par Partijas rīcībā esošajiem naudas līdzekļiem un citām materiālām vērtībām atbild SP Valdes priekšsēdētāja, izlietojumu kontrolē Revīzijas komisija.

10.6. SP var saņemt ziedojumus gan naudā, gan mantiskās vērtībās, neierobežotā daudzumā gan no privātpersonām, gan juridiskām personām.

10.7. SP var piederēt biroja telpas visos Latvijas rajonos.

10.8. SP pēc iespējas var finansiāli atbalstīt dažādus labdarības pasākumus.

10.9. SP likumdošanā noteiktā kārtībā un termiņos iesniedz Tieslietu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam finansiālās darbības deklarācijas.

 

11. SP pašlikvidācija vai reorganizācija

11.1. Kongress pieņem lēmumu par SP likvidēšanu. Lai pieņemtu šādu lēmumu, nepieciešams, lai Kongresā piedalītos vismaz 2/3 izvirzīto delegātu kā arī nepieciešams 2/3 klātesošo delegātu balsu. Gadījumā, ja atkārtoti sasauktā Kongresā nav kvoruma, Kongress ir lemttiesīgs neatkarīgi no ieradušos delegātu skaita.

11.2. SP pašlikvidācijas gadījumā Kongress ievēlē Likvidācijas komisiju, kas lemj par SP līdzekļu un mantu sadali un citiem ar likvidāciju saistītiem jautājumiem, atbilstoši LR likumdošanai. Partijas likvidāciju var uzdot sākt arī SP Valdei.

11.3. Ja no SP atdalās Partijas biedru grupa, veidojot jaunu organizāciju, Partijas īpašums un finansiālie līdzekļi pilnībā un nedalīti paliek SP.

11.4. SP var pārveidot par sabiedrisko organizāciju, saskaņā ar likumu "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām".

11.5. Lēmums par SP likvidāciju vai reorganizāciju triju dienu laikā jāpaziņo LR Tieslietu ministrijai.

12. SP simbolika

Saule (dzeltena) — simbolizē apgaismību, sirds siltumu, cilvēku attiecību gaišumu.

Sieviete (zaļa) — stāv uz zemes pret sauli paceltām rokām, simbolizē spēku, vitalitāti, labestību.

Uzraksts "Sieviešu partija" (karoga krāsā) — simbolizē to, ka organizācija SP iestājas par LR Satversmi.

Simboliku izmanto SP veidlapās, zīmogā, biedru kartēs, plakātos.

SP priekšsēdētāja: I.Sīkle

SP priekšsēdētājas vietnieces: Dz.Mintika, E.Eversone

 

 

Politisko organizāciju apvienības

"Darba partijas (DP)

Kristīgi demokrātiskās savienības (KDS)

Latvijas Zaļās partijas (LZP)

apvienība"

Valsts reģistra Nr.PO–068 Reģ.19.06.1998.

statūti

 

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. "Darba partijas (DP), Kristīgi demokrātiskās savienības (KDS), Latvijas Zaļās partijas (LZP) apvienība" (saīsināti — "DP, KDS, LZP apvienība") izveidota atbilstoši Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības un Latvijas Zaļās partijas statūtos noteiktai kārtībai un apvienības dibināšanas kongresa lēmumam. Tās darbība norit visā Latvijas valsts teritorijā.

1.2. Par apvienības dalīborganizācijām var kļūt Latvijas Republikā reģistrētas politiskas organizācijas, kuras atzīst apvienības statūtus un programmu. Apvienību veidojošās partijas paliek juridiski patstāvīgas un ar savu biedru sarakstu. Apvienības biedri vienlaicīgi nevar darboties vēl kādā citā politiskā apvienībā.

1.3. Mūs vada pārliecība, ka patiesa Latvijas uzplaukuma pamatā ir pilsoņu darbs, uz kristīgās morāles pincipiem veidota politikā tiesiskā, demokrātiskā un latviskā valstī. Šā mērķa sasniegšanas līdzekļi detalizētāk izstrādāti politisko organizāciju apvienības programmā. Mūsu pamatvērtības raksturo devīze — "Dievs. Daba. Darbs".

1.4. Mūsu kopīgo mērķu sasniegšanai apvienība:

1.4.1. izvirza kandidātus Saeimas un pašvaldību vēlēšanām;

1.4.2. ar savu deputātu starpniecību, iekļaujoties valsts un pašvaldību struktūrās, īsteno apvienības programmu un tās institūciju lēmumus;

1.4.3. sadarbojas ar citām politiskām un sabiedriskām organizācijām Latvijā un ārzemēs;

1.4.4. izdod savus masu informācijas līdzekļus un veic izdevējdarbību;

1.4.5. veic citu sabiedrisku darbību, kas nav pretrunā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

1.5. Apvienībā var veidoties profesionālas vai interešu organizācijas (Komisijas), kuru darbība nav pretrunā ar apvienības mērķiem un uzdevumiem.

1.6. Darbības organizācijai Latvijas novados apvienība var veidot savus reģionālos birojus.

1.7. Politisko organizāciju apvienība savā darbībā pamatojas uz Latvijas Satversmi, ievēro Latvijas likumus, darbojas ar demokrātiskām, nevardarbīgām metodēm, ievērojot atklātuma principu.

 

2. Apvienības dalīborganizāciju tiesības un pienākumi

2.1. Piedalīties apvienības pasākumos, paust savus uzskatus, izteikt priekšlikumus un piedalīties to apspriešanā.

2.2. Izvirzīt savus pārstāvjus ievēlēšanai apvienības institūcijās.

2.3. Saņemt informāciju par apvienības darbību.

2.4. Ievērot apvienības statūtus, programmu un vadošo institūciju pieņemtos lēmumus.

2.5. Publiski nevērsties pret citu šo apvienību veidojošo partiju programmatiskajām nostādnēm.

2.6. Izstāšanās no apvienības iespējama vienīgi ar attiecīgās partijas statūtiem atbilstošas augstākās lēmējinstitūcijas lēmumu.

2.7. Par darbību, kas ir pretrunā ar apvienības statūtiem un programmu, ar motivētu apvienības kongresa lēmumu, partiju var izslēgt no apvienības.

 

3. Politisko organizāciju apvienības institūcijas

3.1. Apvienības institūcijas ir:

3.1.1. kongress;

3.1.2. kolēģija;

3.1.3. kolēģijas līdzpriekšsēdētāji;

3.1.4. Revīzijas komisija.

3.2. Kongresa sasaukšana un sastāvs:

3.2.1. kongresu sasauc pēc kolēģijas lēmuma. To var sasaukt arī pēc ikvienas apvienību veidojošās partijas pieprasījuma;

3.2.2. kongresa delegāti ir apvienības Saeimas frakcijas deputāti, kolēģijas locekļi, Revīzijas komisijas locekļi un apvienību veidojošo partiju delegāti, vienādā skaitā no visām partijām.

3.3. Apvienības augstākais lēmējs kongress:

3.3.1. pieņem, groza un papildina apvienības statūtus un programmu, pieņem lēmumus un rezolūcijas;

3.3.2. noklausās kolēģijas, Saeimas frakcijas un Revīzijas komisijas pārskata ziņojumus par darbu kongresu starplaikā;

3.3.3. pēc apvienību veidojošo partiju priekšlikuma apstiprina apvienības kolēģiju, kuras sastāvā ietilpst pa pieciem pārstāvjiem no katras partijas;

3.3.4. pēc apvienību veidojošo partiju priekšlikuma apstiprina Revīzijas komisiju, kuras sastāvā ietilpst pa vienam pārstāvim no katras partijas.

3.4. Apvienības kolēģija sanāk ne retāk kā reizi mēnesī. Ar balsstiesībām tās darbā piedalās apvienības Saeimas frakcijas deputāti un valdības locekļi. Kolēģijas sēdes vada līdzpriekšsēdētāji pēc vienošanās.

3.5. Kolēģija ir augstākā apvienības lēmējinstitūcija kongresu starplaikā:

3.5.1. organizē apvienības kongresa lēmumu izpildi;

3.5.2. sniedz paziņojumus un pieņem lēmumus par neatliekamiem jautājumiem;

3.5.3. izveido ekspertu komisijas galvenajos valsts politikas virzienos un apstiprina to vadītājus;

3.5.4. pēc apvienību veidojošo partiju priekšlikuma apstiprina kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām;

3.5.5. izstrādā apvienības Saeimas frakcijas stratēģiju, likumu prioritātes un pamatprincipus;

3.5.6. lemj par līdzdalību valdībā, apspriež valdības programmas un izvērtē valdības darbu, apstiprina partiju izvirzītās kandidatūras darbam valsts un pašvaldību institūcijās, Saeimas frakcijā un citās ar apvienības ietekmi saistītās jomās;

3.5.7. ar vienprātīgu lēmumu lemj par jaunu dalīborganizāciju uzņemšanu;

3.5.8. apstiprina apvienības institūciju nolikumus;

3.5.9. piesaista finansu līdzekļus apvienības darbības nodrošināšanai un budžeta ietvaros rīkojas ar apvienības kustamo un nekustamo īpašumu, apstiprina personas, kurām ir tiesības parakstīt apvienības finansu dokumentus;

3.5.10. pēc apvienību veidojošo partiju priekšlikuma apstiprina izmaiņas kolēģijas sastāvā.

3.6. Apvienības kolēģijas līdzpriekšsēdētāji:

3.6.1. izsaka apvienības viedokli atbilstoši kongresa un kolēģijas lēmumiem;

3.6.2. sasauc un vada kolēģijas sēdes.

3.7. Revīzijas komisija kontrolē apvienības finansiālo darbību, kā arī statūtu ievērošanu, kongresa un kolēģijas lēmumu izpildi. Revīzijas komisijas locekļi ir tiesīgi piedalīties visos apvienības institūciju pasākumos. Revīzijas komisijas darbību nosaka nolikums.

4. Darbības kārtība

4.1. Apvienības visu līmeņu vadības institūcijas ir lemttiesīgas, ja sēdē piedalās ne mazāk par pusi balsstiesīgo, piedaloties visu apvienības dalīborganizāciju pārstāvjiem. Lēmumi tiek pieņemti ar klātesošo balsu vairākumu, izņemot punktā 3.5.7. noteikto gadījumu.

4.2. Balsošana lēmumu pieņemšanā apvienības visu līmeņu institūcijās notiek atklāti.

4.3. Apvienības kongresa un kolēģijas lēmumus ar parakstu apstiprina apvienības kolēģijas līdzpriekšsēdētāji.

 

5. Apvienības manta, finanses un darbinieki

5.1. Apvienībai ir sava manta un finansiālie līdzekļi. Šos līdzekļus veido:

5.1.1. apvienību veidojošo partiju iemaksas;

5.1.2. fizisko un juridisko personu ziedojumi ar vai bez norādes par to izlietojumu;

5.1.3. ienākumi no tirdzniecības ar apvienības atribūtiku, no izdevējdarbības, ražotnēm un cita veida saimnieciskās darbības.

5.2. Apvienības līdzekļi saskaņā ar kolēģijas apstiprināto budžetu tiek izlietoti, lai finansiāli nodrošinātu apvienības politisko, organizatorisko, saimniecisko vai cita veida darbību saskaņā ar kolēģijas lēmumiem. Kolēģija atbild tikai par tām saistībām, kuras apvienības vārdā ir uzņēmušās tam pilnvarotas personas.

5.3. Apvienībai var būt savi algoti darbinieki.

 

6. Apvienības tiesiskais stāvoklis un atribūtika

6.1. "DP, KDS, LZP apvienība" ir juridiska persona, tai ir zīmogs un konts bankā. Apvienības preses izdevumi var būt juridiskas personas ar savu nosaukumu, zīmogu un kontu bankā.

6.2. Apvienībai ir sava simbolika, kuru apstiprina kolēģija. Apvienības atribūtiku var izgatavot un izmantot tikai ar kolēģijas piekrišanu.

6.3. "DP, KDS, LZP apvienības" juridiskā adrese: Rīgā, Jāņa ielā 6, LV–1050.

 

7. Apvienības likvidēšana

7.1. Apvienība likvidējas, ja tajā paliek tikai viena no politiskajām organizācijām.

7.2. Apvienību var likvidēt arī ar visu to veidojošo partiju kongresu lēmumiem.

7.3. Pēc saistību nokārtošanas palikušie apvienības līdzekļi un manta tiek sadalīta atbilstoši katras partijas finansiālajam un mantiskajam ieguldījumam.

 

 

Politiskās organizācijas

"Latvijas Atdzimšanas partija"

Valsts reģistra Nr. PO–069 Reģ. 03.07.1998.

statūti

Statūti apstiprināti

Latvijas Atdzimšanas partijas konferencē

1998. gada 30. maijā

 

1. Vispārīgie noteikumi un mērķi

1.1. Latvijas Atdzimšanas partijas mērķis ir tautas uzplaukums, garīgā, fiziskā spēka un morālās izturības veicināšana, cilvēka cienīgas dzīves nodrošināšana visa mūža garumā.

1.2. Latvijas Atdzimšanas partija dibināta, pamatojoties uz tās biedru mērķu kopību, lai veiktu politisko darbību, tai skaitā piedalītos Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, izvirzītu tajās savus deputātu kandidātus, veicinātu ievēlēto deputātu darbību vietējās varas institūcijās un ar viņu starpniecību īstenotu savu programmu, kā arī iesaistītos valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu izveidē.

1.3. Latvijas Atdzimšanas partija nodibināta saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām", darbojas demokrātiski atbilstoši šiem Statūtiem un īsteno savu Programmu, ievērojot Latvijas Republikas Satversmi un likumus, kā arī starptautisko tiesību normas. Tā patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru.

1.4. Latvijas Atdzimšanas partijai ir politiskas partijas statuss. Tā dibināta, lai veicinātu un atjaunotu tautas pašapziņu, ticību saviem spēkiem un pašcieņu, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotāju labklājību un sargātu Latvijas brīvību, neatkarību un nacionālās bagātības.

1.5. Latvijas Atdzimšanas partija dibināta uz neierobežotu laiku, un tai ir juridiskas personas statuss, ko tā iegūst ar šīs partijas reģistrācijas dienu LR Tieslietu ministrijā.

1.6. Latvijas Atdzimšanas partijas mītne atrodas Rīgā, Pērses ielā 14–1, LV–1011.

1.7. Latvijas Atdzimšanas partijai var piederēt kustamais un nekustamais īpašums un finansu līdzekļi. Tai var būt norēķinu konti Latvijas Republikas un ārvalstu kredītiestādēs. Latvijas Atdzimšanas partija patstāvīgi, pēc saviem ieskatiem pārvalda, lieto un rīkojas ar tai piederošo īpašumu un naudas līdzekļiem.

1.8. Šajos Statūtos paredzēto mērķu sasniegšanai Latvijas Atdzimšanas partijai ir tiesības veikt jebkuru darbību, kas nav pretrunā ar valstī esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem. Tā var brīvi izplatīt informatīvos materiālus, izveidot savus preses izdevumus, uzstāties valsts TV, sniegt radio un citiem masu informācijas līdzekļiem intervijas, uzturēt sakarus ar privātpersonām, sabiedriskajām organizācijām un uzņēmējsabiedrībām Latvijā un ārzemēs.

1.9. Latvijas Atdzimšanas partijai ir sava simbolika, apaļais zīmogs, spiedogi un veidlapas. Tai var būt savs karogs un himna. Partijas simboliku veido: taisnstūris, kurā shematiski attēlotas Latvijas ģeogrāfiskās robežas kontūras, kura pamata robežu veido Latvijas karoga krāsas (izpildīts karmīnsarkans un balts — attiecībās 2 :1 :2). Latvijas valsts robežu shēmā ir uzraksts lieliem burtiem LAP un LATVIJAS ATDZIMŠANAS PARTIJA dzeltenīgi zeltītā krāsā. Taisnstūrī ārpus Latvijas robežu shēmas uzraksti LATVIJAS ATDZIMŠANAS PARTIJA dzeltenīgi zeltītā krāsā.

1.10. Latvijas Atdzimšanas partijas garais nosaukums ir LATVIJAS ATDZIMŠANAS PARTIJA, bet īsais LAP.

1.11. Latvijas Atdzimšanas partijas darbībai nav peļņas iegūšanas nolūka un rakstura.

2. Latvijas Atdzimšanas partijas biedri

2.1. Par Latvijas Atdzimšanas partijas biedru var būt 18 gadus sasniedzis rīcībspējīgs Latvijas Republikas pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs neatkarīgi no dzimuma, tautības, rases, sociālās, politiskās un reliģiskās piederības, izcelšanās un dzīves vietas, kurš atzīst tās Programmu un Statūtus, apņemas īstenot tos savā darbībā un iestājas partijā.

2.2. Par Latvijas Atdzimšanas partijas biedru nevar būt:

— personas, kurām saskaņā ar likumu aizliegts nodarboties ar politisko darbību;

— personas, kuras kaitējušas Latvijas Republikas interesēm;

— personas, kuras vērsušās pret Latvijas brīvību un neatkarību, piedalījušās represijās pret tās pilsoņiem un iedzīvotājiem.

2.3. Persona, kura vēlas iestāties Latvijas Atdzimšanas partijā, aizpilda biedra kandidāta anketu un ar vismaz viena Latvijas Atdzimšanas partijas valdes biedra ieteikumu iesniedz to valdei. Lēmumu par biedra uzņemšanu Latvijas Atdzimšanas partijā pieņem tās valde, ja par to balso vairāk nekā puse no visiem valdes locekļiem. Par uzņemtajiem partijas biedriem valde ziņo konferencē vai kongresā.

Uzņemtajiem biedriem valde izsniedz biedra karti.

2.4. Atsevišķos gadījumos, uzņemot Latvijas Atdzimšanas partijā, tās valde var noteikt biedru kandidātiem pārbaudes laiku, bet ne ilgāku par vienu gadu. Latvijas Atdzimšanas partijas biedru kandidātiem ir tiesības un pienākumi:

— darboties partijas mērķu realizēšanā, ievērojot tās Statūtus un Programmu;

— piedalīties Latvijas Atdzimšanas partijas darbā ar padomdevēja tiesībām.

2.5. Latvijas Atdzimšanas partijas biedriem ir tiesības:

— šajos Statūtos noteiktajā kārtībā piedalīties partijas darbības virzienu noteikšanā;

— organizēt pasākumus un piedalīties tajos;

— sapulcēs, konferencēs, kongresos brīvi izteikt savus uzskatus, izvirzīt priekšlikumus un piedalīties to apspriešanā;

— izvirzīt kandidātus, vēlēt un tikt ievēlētam jebkuros Latvijas Atdzimšanas partijas amatos;

— darboties individuāli vai apvienoties grupās pēc teritoriālā, profesionālā, interešu, mērķu principa. Biedram ir tiesības darboties vairākās grupās;

— saņemt dokumentu, kas apliecina viņa pilnvarojumu Latvijas Atdzimšanas partijā;

— piedalīties jautājumu izskatīšanā par savu personīgo darbību, pārsūdzēt viena mēneša laikā no lēmuma saņemšanas brīža augstākstāvošām Latvijas Atdzimšanas partijas institūcijām lēmumus, kas pieņemti attiecībā uz viņu;

— iepazīties ar Latvijas Atdzimšanas partijas institūciju pieņemtajiem lēmumiem, Kontroles un revīzijas komisijas atzinumiem par partijas darbību;

— jebkurā laikā atteikties no amatiem, par to rakstveidā paziņojot valdei vienu mēnesi iepriekš;

— izstāties no Latvijas Atdzimšanas partijas, par to rakstveidā paziņojot savai vietējai organizācijai un nododot tai biedra karti. Vietējā organizācija par to ziņo valdei;

— darboties citās sabiedriskās vai politiskās organizācijās, ja tas nav pretrunā ar Latvijas Atdzimšanas partijas mērķiem, Statūtiem un Programmu;

— atbalstīt Latvijas Atdzimšanas partiju ar ziedojumiem;

— rakstveidā pilnvarot pārstāvēt sevi konferencē, kongresā ar balsstiesībām citu partijas biedru, par to paziņojot savas grupas, konferences, kongresa vadītājam;

— rakstveidā pilnvarot pārstāvēt sevi grupas sapulcē, konferencē, kongresā ar balsstiesībām citu grupas biedru.

2.6. Latvijas Atdzimšanas partijas biedriem ir pienākums:

— ievērot Latvijas Atdzimšanas partijas Statūtus un veicināt tās Programmas īstenošanu;

— piedalīties Latvijas Atdzimšanas partijas pasākumos un darbā;

— cienīt atšķirīgus viedokļus un būt iecietīgiem pret to paudējiem;

— respektēt kopējos lēmumus. Latvijas Atdzimšanas partijas biedrs ir tiesīgs nepiedalīties to lēmumu izpildē, kuriem viņš nepiekrīt, ja ar to netiek pārkāpti partijas darbības mērķi, tās Statūti vai Programma. Taču biedrs nedrīkst aktīvi vērsties pret tiem biedriem, kuri pieņēma viņa neatbalstīto lēmumu, kā arī aicināt citus jebkādā veidā traucēt šā lēmuma izpildi;

— materiāli atbalstīt Latvijas Atdzimšanas partiju — pēc katra iespējām un ieskatiem;

— maksāt biedra naudu Ls 0,50 gadā. Uz biedra rakstveida iesnieguma pamata valde viņu atbrīvo no biedra naudas maksāšanas.

2.7. Izslēgt no Latvijas Atdzimšanas partijas var gadījumos, ja:

— biedra darbība ir pretrunā ar Latvijas Atdzimšanas partijas Statūtiem un Programmu;

— valde atzinusi, ka biedrs veic klaji šķeltniecisku darbību, kā arī, ja tā rīcība diskreditē Latvijas Atdzimšanas partiju. Lēmumu par partijas biedra izslēgšanu pieņem valde, ja par to balso vairāk nekā puse no visiem valdes locekļiem. Par izslēgšanu valde ziņo konferencei vai kongresam.

2.8. Latvijas Atdzimšanas partijas amatpersonas līdz viņu atbrīvošanai no ieņemamajiem amatiem nevar izslēgt no partijas.

2.9. Biedriem vai biedru grupām, kuras izstājas vai tiek izslēgtas no Latvijas Atdzimšanas partijas, nav tiesību pretendēt uz partijas īpašumu, tā daļām un finansu līdzekļiem, kā arī nav tiesību lietot Latvijas Atdzimšanas partijas nosaukumu un simboliku.

 

3. Latvijas Atdzimšanas partijas

vietējās organizācijas

3.1. Latvijas Atdzimšanas partijas biedri, kas strādā vienā darba vietā, dzīvo vienā apvidū vai kam ir kopīgas intereses, var apvienoties grupās. Grupas izveidošanas brīdī tajā ir jābūt ne mazāk par 3 biedriem. Grupu darbību reglamentē valdes apstiprināts nolikums.

3.2. Jaunizveidotajām grupām, lai uzsāktu savu darbību, jāreģistrējas Latvijas Atdzimšanas partijas valdē.

3.3. Grupas augstākā lēmējinstitūcija ir grupas sapulce. Tā:

— lemj par grupas izveidošanu, likvidēšanu, sadalīšanos un apvienošanos ar citām grupām. Šādus lēmumus grupas sapulce var pieņemt, ja tajā piedalās personīgi vai ir pārstāvēti uz pilnvaru pamata kopumā (turpmāk — pārstāvētie) ne mazāk kā 2/3 no grupas biedriem un par to nobalso ne mazāk kā 2/3 no pārstāvētajiem biedriem;

— patstāvīgi nosaka grupas uzbūvi, darbības veidus un virzienus, ievērojot Latvijas Atdzimšanas partijas Statūtus, Programmu un augstākstāvošo partijas institūciju lēmumus. Noteiktu mērķu sasniegšanai grupas var saskaņot vai apvienot savu darbu;

— izstrādā un iesniedz izskatīšanai augstākstāvošām kopas institūcijām priekšlikumus par jebkuriem Latvijas Atdzimšanas partijas darbības jautājumiem;

— ievēlē grupas vadību un revidentu, kā arī atsauc tos no ievēlētajiem amatiem;

— atceļ vai groza grupas vadības pieņemtos lēmumus, ja tie neatbilst Latvijas Atdzimšanas partijas Statūtiem, tās Programmai vai grupas sapulces agrāk pieņemtajiem lēmumiem;

— ievēlē Latvijas Atdzimšanas partijas konferences, kongresa delegātus saskaņā ar Latvijas Atdzimšanas partijas valdes noteiktajām pārstāvniecības normām. Ja grupas biedru skaits nedod iespēju realizēt proporcionālu pārstāvniecību kongresā vai konferencē, tad divas vai vairākas grupas var izvirzīt delegātus kopīgi;

— izvirza Latvijas Atdzimšanas partijas deputātu kandidātus Saeimas un pašvaldību vēlēšanām, kā arī kandidatūras valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku amatiem un iesniedz sarakstus izskatīšanai partijas valdei.

3.4. Grupas sapulce ir lemttiesīga, ja tajā pārstāvēti vairāk nekā puse no grupas biedriem un ja Statūtos nav paredzēta augstāka pārstāvniecības norma.

3.5. Grupas sapulces lēmums tiek pieņemts ar pārstāvēto biedru vienkāršu balsu vairākumu, izņemot gadījumus, kad Statūtos paredzēts, ka lēmuma pieņemšanai nepieciešams lielāks balsu skaits.

3.6. Balsošana grupas sapulcēs ir atklāta, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsošanu pieprasa ne mazāk kā 1/3 no sapulcē pārstāvētajiem grupas biedriem.

3.7. Grupas darbu sapulču starplaikā vada tās ievēlēta institūcija — grupas vadība, kura izlemj visus grupas darbības jautājumus, izņemot tos, kuri ir grupas sapulces vai augstākstāvošo institūciju kompetencē.

3.8. Grupas vadītājs:

— organizē grupas darbu;

— sasauc grupas sapulces ne retāk kā vienu reizi divos mēnešos;

— nodrošina grupas piedalīšanos augstākstāvošo partijas institūciju rīkotajos pasākumos;

— iekasē biedru naudu un ziedojumus, veic to uzskaiti.

3.9. Grupu darbības saskaņošanai tiek sasauktas grupu pārstāvju sanāksmes novados, kā arī Latvijas Atdzimšanas partijas visu grupu vadītāju sanāksmes.

 

4. Latvijas Atdzimšanas partijas pārvalde

4.1. Latvijas Atdzimšanas partijas augstākais lēmējs ir kongress. Tiek sasaukti kārtējie un ārkārtas kongresi.

4.2. Kārtējo kongresu sasauc valde pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā vienu reizi gadā.

4.3. Ārkārtas kongresu sasauc, ja to pieprasa:

— Latvijas Atdzimšanas partijas priekšsēdētājs;

— ne mazāk kā trīs valdes locekļi;

— ne mazāk kā 1/5 daļa no partijas biedriem.

Pieprasījums jānoformē rakstveidā, norādot kongresa sasaukšanas iemeslus un darba kārtību, un jāiesniedz valdei, paziņojot par to priekšsēdētājam.

Latvijas Atdzimšanas partijas kongress sasaucams ne vēlāk kā mēneša laikā no pieprasījuma iesniegšanas valdē.

4.4. Par kongresa sasaukšanas datumu, laiku un vietu valde paziņo biedriem vismaz 7 dienas iepriekš, norādot kongresa darba kārtību.

4.5. Kongresa delegātus izvirza Latvijas Atdzimšanas Partijas grupu sapulcēs, ievērojot valdes noteiktās pārstāvniecības normas. To partijas biedru pārstāvniecības kārtību kongresā, kuri nesastāv nevienā no grupām, nosaka valde.

Ja kāds no kongresa delegātiem pilnvaro pārstāvēt sevi kongresā citu partijas biedru, tad pārstāvniecības pilnvarai jābūt noformētai rakstveidā un tā pievienojama kongresa protokolam.

4.6. Katram kongresa delegātam, kas tajā piedalās personīgi vai ir pārstāvēti uz pilnvaru pamata (turpmāk kopumā saukti — pārstāvētie), kongresā ir viena balss.

4.7. Kongress ir lemttiesīgs, ja tajā ir pārstāvēti vairāk nekā 2/3 ievēlēto delegātu un ja Statūtos nav paredzēta augstāka pārstāvniecības norma.

Kongresa lēmums uzskatāms par pieņemtu, ja par to balsojuši vairāk nekā puse no pārstāvētajiem delegātiem un ja Statūtos nav paredzēts, ka lēmuma pieņemšanai nepieciešams lielāks balsu skaits.

4.8. Ja kongress nav lemttiesīgs kvoruma trūkuma dēļ, tad valde 15 dienu laikā sasauc kongresu atkārtoti ar to pašu darba kārtību, un tas ir lemttiesīgs pie jebkura pārstāvēto delegātu skaita.

Lēmumu pieņemšanai šajā gadījumā nepieciešamas ne mazāk kā divas trešdaļas no kongresā pārstāvēto delegātu balsu.

4.9. Balsošana kongresā notiek atklāti, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsojumu pieprasa ne mazāk kā 1/3 no kongresā pārstāvētajiem delegātiem.

4.10. Latvijas Atdzimšanas partijas kongress vai konference:

— apspriež Latvijas Atdzimšanas partijas darbības svarīgākos jautājumus un pieņem par tiem lēmumus;

— apstiprina Statūtus un Programmu, izdara grozījumus un papildinājumus tajos;

— apstiprina Latvijas Atdzimšanas partijas simboliku;

— ievēlē Latvijas Atdzimšanas partijas priekšsēdētāju uz diviem gadiem;

— ievēlē valdi, ņemot vērā Latvijas Atdzimšanas partijas priekšsēdētāja ieteiktās kandidatūras uz diviem gadiem līdz deviņu cilvēku sastāvā. Kongress papildus var ievēlēt ne vairāk kā trīs valdes locekļu kandidātus, kuriem valdes sēdēs ir padomdevēja tiesības;

— ievēlē Kontroles un revīzijas komisiju uz diviem gadiem līdz piecu cilvēku sastāvā. Kongress papildus var arī ievēlēt ne vairāk kā divus Kontroles un revīzijas komisijas locekļu kandidātus, kuriem komisijas darbā ir padomdevēja tiesības;

— apstiprina Latvijas Atdzimšanas partijas darbības gada pārskatu, pieņem lēmumus par valdes, Kontroles un revīzijas komisijas ziņojumiem;

— pieņem lēmumus par Latvijas Atdzimšanas partijas dibināšanu un tās darbības izbeigšanu, kā arī partijas apvienošanos ar citām sabiedriskajām organizācijām;

— atsauc no amatiem šo statūtu 4.10. punktā ievēlētās partijas amatpersonas.

4.11. Kongresu starplaikā Latvijas Atdzimšanas partiju vada valde. Valdes sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī. Tās vada valdes priekšsēdētājs, bet tā prombūtnes laikā — viņa pilnvarotais vietnieks.

4.12. Valde:

— organizē kongresa lēmumu izpildi;

— pieņem lēmumu par biedru uzņemšanu un izslēgšanu no Latvijas Atdzimšanas partijas;

— izlemj visus jautājumus, kuri risināmi kongresu starplaikā, izņemot tos, kuri ir kongresa kompetencē;

— koordinē Latvijas Atdzimšanas partijas darbu;

— veicina un saskaņo visu grupu darbību;

— nodrošina informācijas un darbības pieredzes apmaiņu starp grupām;

— saskaņo grupu savstarpējās pašpalīdzības funkcijas;

— no valdes locekļu vidus ievēlē valdes priekšsēdi un tā vietniekus, kā arī atceļ tos no ievēlētiem amatiem;

— apstiprina citas Latvijas Atdzimšanas partijas amatpersonas, kā arī atceļ tās no amatiem;

— ņemot vērā grupu priekšlikumus, sastāda un apstiprina deputātu kandidātu sarakstus Saeimas un pašvaldību vēlēšanām, kā arī apstiprina valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku amatiem Latvijas Atdzimšanas partijas ieteiktās kandidatūras;

— apstiprina grupu darbības nolikumus;

— sniedz oficiālus paziņojumus Latvijas Atdzimšanas partijas vārdā;

— sasauc kongresus vai konferences, nosaka biedru pārstāvniecību, sagatavo tur izskatāmo dokumentu projektus;

— uzņemas savu biedru aizstāvību par viņu darbību Latvijas Atdzimšanas partijā, ja tā nav pretrunā ar partijas mērķiem, Statūtiem un Programmu;

— izlemj jautājumus par juridiskās personas statusa piešķiršanu vietējām Latvijas Atdzimšanas partijas grupām;

— nosaka Latvijas Atdzimšanas partijas darbinieku atalgojumu.

4.13. Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no valdes locekļiem.

4.14. Valdes lēmumi tiek pieņemti ar klātesošo valdes locekļu balsu vairākumu, bet, ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir valdes priekšsēdētāja balss.

4.15. Kontroles un revīzijas komisija:

— no komisijas locekļu vidus ievēlē priekšsēdētāju, kā arī atceļ to no ievēlētā amata;

— seko, kā Latvijas Atdzimšanas partija un tās vietējās grupas ievēro Programmas un Statūtu prasības, kā arī sapulču, valdes un kongresu, konferenču lēmumus;

— vienreiz gadā veic Latvijas Atdzimšanas partijas finansiālās darbības revīziju un pēc valdes pieprasījuma — arī ārkārtas revīzijas;

— kontrolē Latvijas Atdzimšanas partijas un tās vietējo grupu grāmatvedības darba atbilstību spēkā esošajai likumdošanai;

— kontrolē Latvijas Atdzimšanas partijas un tās vietējo grupu lietvedību;

— kontrolē vēlēšanu norisi Latvijas Atdzimšanas partijā;

— pēc valdes rīkojuma izskata Latvijas Atdzimšanas partijas iekšējos strīdus un ziņojumus par pārkāpumiem;

— sniedz atskaiti par savu darbību katrā kongresā;

— ar kontroles un revīzijas rezultātiem iepazīstina attiecīgās vietējās grupas un ziņo valdei.

 

5. Latvijas Atdzimšanas partijas amatpersonas

un to kompetence

5.1. Latvijas Atdzimšanas partijas amatpersonas ir:

— Latvijas Atdzimšanas partijas priekšsēdētājs;

— Latvijas Atdzimšanas partijas valdes priekšsēdētājs;

priekšsēdētāja vietnieks, valdes loceklis — sociālos jautājumos;

priekšsēdētāja vietnieks, valdes loceklis — organizatoriskā un ideoloģiskā darbā;

priekšsēdētāja vietnieks, valdes loceklis — darbam ar jaunatni;

— Kontroles un revīzijas komisijas priekšsēdētājs;

komisijas locekļi;

— galvenais grāmatvedis;

— valdes rakstveidā pilnvarotas personas;

— Latvijas Atdzimšanas partijas priekšsēdētāja pilnvarotas personas.

5.2. Latvijas Atdzimšanas partijas priekšsēdētājs:

— pārstāv Latvijas Atdzimšanas partiju sarunās ar valsts, pašvaldības un sabiedriskajām organizācijām, saimnieciskajām iestādēm un citām institūcijām;

— Latvijas Atdzimšanas partijas vārdā paraksta valdes akceptētus līgumus un vienošanās ar fiziskām un juridiskām personām Latvijas Republikā un ārvalstīs, paraksta pilnvaras;

— izvērtē amatpersonu atbilstību ieņemamajam amatam un ierosina neatbilstošo amatpersonu nomaiņu;

— ierosina valdes locekļu pirmstermiņa atsaukšanu, ko apstiprina kongress vai ne mazāk kā 2/3 daļas no visiem valdes locekļiem;

— rīkojas ar Latvijas Atdzimšanas partijas mantu un naudas līdzekļiem atbilstoši kongresa un valdes lēmumiem.

5.3. Latvijas Atdzimšanas partijas valdes priekšsēdētājs:

— vada valdes darbu un nodrošina nepieciešamo dokumentu sagatavošanu;

— sasauc valdes sēdes;

— vada valdes sēdes un paraksta to protokolus.

Valdes priekšsēdētāja prombūtnes laikā tā pienākumus veic viņa pilnvarots vietnieks.

5.4. Katra Latvijas Atdzimšanas partijas amatpersona (izņemot Kontroles un revīzijas komisijas priekšsēdētāju, tās locekļus un galveno grāmatvedi) savas kompetences ietvaros pēc saskaņošanas ar jebkuru no šo statūtu 5.1. punktā minētajām pirmajām četrām amatpersonām ir tiesīga sniegt informāciju saziņas līdzekļos. Kontroles un revīzijas komisijas priekšsēdis, tā locekļi, kā arī galvenais grāmatvedis var sniegt informāciju saziņas līdzekļos tikai ar valdes atļauju.

 

6. Latvijas Atdzimšanas partijas lietvedība

6.1. Latvijas Atdzimšanas partijas kongresi, konferences un valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolus paraksta sēžu vadītājs un protokolists.

6.2. Protokolu glabāšanas ilgumu un partijas lietvedības kārtību nosaka valde saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

 

7. Latvijas Atdzimšanas partijas līdzekļi

7.1. Latvijas Atdzimšanas partijas līdzekļus veido:

— biedru naudas;

— ziedojumi un novēlējumi;

— citādi iegūti līdzekļi un īpašumi, kas nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem.

7.2. Latvijas Atdzimšanas partijas līdzekļu izlietošanas kārtību nosaka valde. Par nekustamā īpašuma iegūšanu un atsavināšanu lemj kongress vai valde.

 

8. Latvijas Atdzimšanas partijas

darbības izbeigšana

8.1. Latvijas Atdzimšanas partijas darbība var tikt izbeigta:

— likumos paredzētos gadījumos;

— sakarā ar partijas reorganizāciju vai pašlikvidāciju.

8.2. Lēmumu par Latvijas Atdzimšanas partijas darbības izbeigšanu pieņem kongress ar divu trešdaļu balsu vairākumu.

8.3. Kongress noklausās revīzijas komisijas ziņojumu.

8.4. Kongress ievēlē likvidācijas komisiju, kura izpilda kongresa lēmumu par darbības izbeigšanu, esošās mantas un finansu līdzekļu sadalījumu.

Apliecinām, ka:

— šie patiesi ir Latvijas Atdzimšanas partijas Statūti;

— Statūti ir apstiprināti Latvijas Atdzimšanas partijas dibināšanas konferencē 1998. gada 30. maijā.

Latvijas Atdzimšanas partijas priekšsēdētājs Andris Rubins

Latvijas Atdzimšanas partijas valdes loceklis Jānis Eglīte

Latvijas Atdzimšanas partijas valdes loceklis Uldis Zariņš

 

 

Politiskās organizācijas

"Sociāldemokrātiskā

sieviešu organizācija"

Valsts reģistra Nr. PO–070 Reģ.24.07.1998.

statūti

Apstiprināti dibināšanas kongresā

1998.gada 27.jūnijā Rīgā

I. Vispārīgie noteikumi

Sociāldemokrātiskā sieviešu organizācija ir Latvijas Republikas politisko organizācija, kuru nodibinājušas fiziskas personas, kas ir LR pilsones. Tā uz brīvprātības principiem apvieno politiski, sociāli un kultūrizglītojoši ieinteresētas un aktīvas sievietes.

Sociāldemokrātiskās sieviešu organizācijas pilnais nosaukums ir politiskā organizācija "Sociāldemokrātiskā sieviešu organizācija", saīsinātais nosaukums — SSO (turpmāk statūtos — SSO).

2. SSO ir sabiedriskās organizācijas "Sociāldemokrātiskā sieviešu organizācija" tiesību un saistību pārņēmēja.

SSO saglabā sabiedriskās organizācijas nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu un simboliku.

3. SSO darbojas saskaņā ar 1992.gada 15.decembra likumu "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām".

SSO iegūst juridiskas personas statusu pēc reģistrācijas Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā. Savā darbībā SSO ievēro Latvijas Republikas Satversmi, LR likumus, Saeimas un Ministru kabineta lēmumus, citus normatīvos aktus, šos statūtus, programmu un organizācijas institūciju pieņemtos lēmumus.

4. SSO veic politisko darbību, piedaloties vēlēšanu kampaņās, izvirzot deputātu kandidātes, vada deputāšu parlamentāro darbību un ar viņu starpniecību īsteno savu programmu, kā arī iesaistās valsts pārvaldes institūciju izveidē.

5. SSO programmas uzdevumi vērsti uz sociāldemokrātijas centienu realizēšanu ar mērķi veidot demokrātisku, labklājībā dzīvojošu sabiedrību, kurā valda patiesa sieviešu un vīriešu līdztiesība, nostiprināt sievietes lomu sabiedrībā, ģimenē un kultūrpolitikā, veicināt sieviešu politiskās aktivitātes palielināšanos un viņu tiesību un likumīgo interešu aizsardzību.

Savus uzdevums SSO veic sadarbībā ar citām sabiedriskām, t.sk. politiskām, organizācijām un citām institūcijām, kas atbalsta SSO darbības mērķus.

6. SSO ir tiesības iestāties un darboties Sieviešu Sociālistiskajā Internacionālē (SIW).

7. SSO ir juridiska persona, kurai ir savs zīmogs, norobežots īpašums un patstāvīga bilance.

SSO ir norēķinu konti bankās. SSO valda un lieto tai piederošo kontu un rīkojas ar to.

SSO var būt mantisku un nemantisku tiesību subjekts, var veikt darījumus saskaņā ar savas darbības mērķiem un būt atbildētājs un prasītājs tiesā.

8. SSO simbolika ir neļķes zieds tumši sarkanā krāsā ar tumši zaļu ziedkausiņu un kātiņu, kuru aptver balta lenta ar uzrakstu "SSO".

9. SSO juridiskā adrese: Latvija, Rīga, Brīvības gatve 197, LV—1039.

 

II.Darbības metodes

10. SSO darbojas atklāti, ar demokrātiskām metodēm un noraida jebkuru diskrimināciju.

11. SSO publiskā darbība notiek Latvijas Republikas teritorijā.

12. SSO sadarbojas ar sociāldemokrātiskām un citām demokrātiskām organizācijām. Veido un attīsta starptautiskos sakarus.

13. SSO likumā noteiktā kārtībā organizē un piedalās politiskos, kultūras, labdarības un citos publiskos pasākumos, atzīmē piemiņas dienas un svētkus.

14. SSO brīvi izplata informāciju par savu darbību. SSO var izveidot savu preses izdevumu un citus masu informācijas līdzekļus saskaņā ar LR likumiem.

15. SSO ir tiesības iegūt kustamo un nekustamo īpašumu.

16. SSO ir tiesības veikt uzņēmējdarbību un citu saimniecisko darbību, dibināt uzņēmējsabiedrības, iegādāties daļas vai akcijas uzņēmējsabiedrībās, nepārkāpjot likuma "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" nosacījumus.

17. SSO atbild par savām saistībām ar visu tai piederošo mantu. Biedri neatbild ar savu mantu par SSO saistībām.

 

III. Biedres

18. Par SSO biedri var būt jebkura sieviete no 18 gadu vecuma neatkarīgi no dzīves vietas, kura organizācijā ir iestājusies individuāli un kura apņemas ievērot šos statūtus un pildīt programmu.

Sieviete, kura vēlas kļūt par SSO biedri, aizpilda tipveida anketu.

SSO dibinātājas vienlaicīgi iegūst biedres statusu.

19. SSO valde uzņem jaunas biedres ar valdes locekļu balsu vairākumu.

20. SSO biedrēm ir apliecības un atšķirības zīmes.

21. SSO biedres var darboties citās sabiedriskās organizācijās, kuru darbība nav pretrunā ar demokrātijas pamatprincipiem.

22. Ja tiek pārkāpti šie statūti, SSO biedri var izslēgt no organizācijas ar valdes locekļu balsu vairākumu. Lēmumu var pārsūdzēt SSO kongresam.

23. SSO biedres tiesības:

23.1. individuāli vai no biedru grupas izvirzīt uz SSO valdi savu vai citu kandidatūru iekļaušanai deputātu kandidātu sarakstā;

23.2. izteikt savus uzskatus sapulcēs, izvirzīt un apspriest priekšlikumus;

23.3. savā vārdā uzstāties masu informācijas līdzekļos vai ar īpašām pilnvarām publiski uzstāties SSO vārdā;

23.4. piedalīties organizācijas vēlēšanās, izvirzīt savu vai citu biedru kandidatūras, tikt ievēlētai SSO vadošajos amatos;

23.5. pieprasīt un saņemt pilnīgu informāciju par SSO darbību;

23.6. piedalīties jautājumu izskatīšanā par savu personīgo darbu SSO;

23.7. griezties pēc palīdzības SSO, realizējot un aizstāvot savas tiesības un likumīgās intereses;

23.8. brīvi izstāties no SSO, par to rakstveidā paziņojot SSO valdei.

24. SSO biedres pienākumi:

24.1. rūpēties par SSO autoritāti, godu un cieņu;

24.2. ievērot šos statūtus, pildīt programmu un sapulču lēmumus;

24.3. izskaidrot SSO mērķus sabiedrībai;

24.4. atbalstīt un piedalīties SSO rīkotajos pasākumos;

24.5. paplašināt politisko redzesloku, pastāvīgi paaugstināt savas vispārējās zināšanas un kultūras līmeni;

24.6. maksāt biedra naudu noteiktā apmērā un kārtībā.

 

IV. Vadības institūcijas

25. SSO vada valde un priekšsēdētāja.

26. SSO darbības koordinēšanai un amatpersonu ievēlēšanai vienu reizi divos gados tiek sasaukts kongress.

SSO saimniecisko un finansiālo darbību kontrolē revīzijas komisija.

27. SSO kongress:

27.1. apstiprina SSO darbības stratēģiju;

27.2. apstiprina SSO statūtus un programmu;

27.3. apstiprina SSO deputātu kandidātes;

27.4. izvērtē SSO un tās vadības darbu;

27.5. lemj par teritoriālo un citu struktūrvienību izveidošanu;

27.6. lemj par piedalīšanos politisko organizāciju apvienības dibināšanā;

27.7. apstiprina SSO simboliku;

27.8. uz diviem gadiem ievēlē SSO valdi astoņu biedru sastāvā un SSO priekšsēdētāju;

27.9. uz diviem gadiem ievēlē revīzijas komisiju trīs biedru sastāvā;

27.10. akceptē revīzijas komisijas slēdzienus;

27.11. pieņem lēmumus par SSO reorganizēšanu vai likvidēšanu un mantas un finansu izlietošanas kārtību;

27.12. akceptē vai noraida citus izvirzītus priekšlikumus vai deleģē atsevišķas funkcijas citām SSO institūcijām.

28. Kongresu sasauc SSO valde, paziņojot biedrēm par tā laiku un vietu divus mēnešus iepriekš.

Kongress ir lemttiesīgs, ja tajā piedalās vismaz 1/2 organizācijas biedru. Kongresa lēmumi ir pieņemti ar klātesošo delegātu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Aizklāta balsošana ir obligāta, ievēlot valdi, priekšsēdētāju un revīzijas komisiju. Lēmumus paraksta kongresa vadītājas. Kongresa gaita tiek protokolēta.

29. Pēc valdes vai revīzijas komisijas lēmuma ne vēlāk kā divu mēnešu laikā jāsasauc ārkārtas kongress.

30. Valde ir pastāvīgi funkcionējoša, uz diviem gadiem ievēlēta SSO vadības institūcija, kas atrodas reģistrētajā SSO adresē. Tā sastāv no SSO priekšsēdētājas un astoņām loceklēm.

31. Valde:

31.1. pieņem lēmumus par SSO biedru uzņemšanu un izslēgšanu, kontrolē biedru uzskaiti;

31.2. nosaka biedru naudas apmēru;

31.3. pieņem lēmumus par SSO darbības virzieniem un valdes locekļu pienākumiem;

31.4. organizē vēlēšanu kampaņas;

31.5. izveido SSO deputātu kandidātu sarakstu un iesniedz to apstiprināšanai atbilstoši SSO institūcijai;

31.6. koordinē sadarbību ar deputātēm no SSO;

31.7. koordinē SSO iesaistīšanos valsts pārvaldes institūciju izveidē;

31.8. izstrādā priekšlikumus un vērtējumus aktuāliem sabiedriskās un politiskās dzīves notikumiem izplatīšanai sabiedrībā;

31.9. organizē sabiedriskus pasākumus un sniedz vispusīgu informāciju par SSO darbību;

31.10. veicina sadarbību ar citām sabiedriskām un politiskām organizācijām un dažādām institūcijām, kā arī piesaista atsevišķus speciālistus;

31.11. izstrādā un apstiprina SSO gada budžetu un pārskatu par tā izpildi;

31.12. apstiprina SSO darbinieču sarakstu un nosaka darbinieču atalgojumu;

31.13. apstiprina personas, kurām ir tiesības parakstīt finansu dokumentus;

31.14. izskata biedru iesniegumus;

31.15. realizē uzņēmējdarbību un citu saimniecisko darbību;

31.16. pieņem lēmumus par kustamā un nekustamā īpašuma iegūšanu un atsavināšanu;

31.17. pieņem lēmumus SSO konferenču un citu sapulču organizēšanai, rūpējas par to tehnisko nodrošinājumu;

31.18. atbild par SSO lietvedību, grāmatvedību un finansu atskaitēm;

31.19. pieņem citus lēmumus un veic citus pasākumus, kas nepieciešami organizācijas darbībai.

32. Valdes sēdes sasauc un vada SSO priekšsēdētāja, kas vienlaicīgi ir valdes locekle. Tās notiek ne retāk kā vienu reizi mēnesī. Valde pieņem lēmumus ar balsu vairākumu, atklāti balsojot. Klātneesoša valdes locekle var balsot rakstiski. Valdes lēmumus paraksta SSO priekšsēdētāja. Sēdes tiek protokolētas.

33. Priekšsēdētāja ir pastāvīgi funkcionējoša un uz diviem gadiem ievēlēta SSO vadītāja.

34. Priekšsēdētāja:

34.1. rīkojas bez īpaša pilnvarojuma;

34.2. koordinē SSO institūciju darbību;

34.3. pārstāv SSO attiecībās ar citām organizācijām un valsts institūcijām, uzstājas masu informācijas līdzekļos;

34.4. vada SSO valdes darbu, kā arī kontrolē darbinieču pienākumu izpildi;

34.5. slēdz visa veida līgumus, izdod pilnvaras;

34.6. rīkojas ar SSO līdzekļiem, par ko atskaitās valdei vai kongresam; paraksta bankas un citus finansu dokumentus;

34.7. veic citus ar SSO darbību saistītus pienākumus;

34.8. no valdes locekļu vidus nozīmē personu, kas pilda priekšsēdētājas pienākumus viņas prombūtnes laikā.

35. SSO darbības atsevišķi nozīmīgu jautājumu risināšanai var tikt sasaukta konference. Tā ir tiesīga izlemt visus jautājumus, kas neskar kongresa kompetenci vai ko tai pilnvarojis izlemt kongress. Konferences lēmumi ir pieņemti ar klātesošo delegātu balsu vairākumu.

 

V. Finansiālās darbības revīzijas institūcijas

36. SSO finansiālo darbību uzrauga un kontrolē kongresā uz diviem gadiem ievēlēta revīzijas komisija. Tā sastāv no priekšsēdētājas un divām loceklēm, kuras nevar būt SSO valdes locekles.

37. Pirms apstiprināšanas gada finansu pārskatu SSO valde var nodot neatkarīgai pārbaudei.

38. Revīzijas komisija:

38.1. ievēlē komisijas priekšsēdētāju, sadala citus pienākumus;

38.2. sastāda slēdzienus par gada finansiālo darbību;

38.3. pārbauda uzņēmējdarbību un citu saimniecisko darbību.

39. Revīzijas komisijas sēdes sasauc tās priekšsēdētāja. Revīzijas komisijas slēdzieni ir pieņemti ar balsu vairākumu, atklāti balsojot. Slēdzienus paraksta revīzijas komisijas priekšsēdētāja. Sēdes tiek protokolētas.

 

VI. Finansu līdzekļi

40. SSO finansu līdzekļus veido:

40.1. biedru nauda;

40.2. fizisko un juridisko personu ziedojumi;

40.3. ienākumi no uzņēmējdarbības un citas saimnieciskās darbības;

40.4. citi ienākumi no finansēšanas avotiem, kas nav aizliegti ar Latvijas Republikas likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem.

41. SSO maksā nodokļus likumos noteiktajā kārtībā un apmēros.

42. Uzņēmējdarbības vai citas saimnieciskās darbības rezultātā gūto peļņu SSO izlieto organizācijas statūtos paredzētajiem mērķiem, un tā nav sadalāma biedrēm.

43. SSO katru gadu likumdošanā noteiktajā kārtībā iesniedz pārskatu atbilstošām valsts institūcijām par iepriekšējā gada ienākumiem un izdevumiem.

 

VII. Darbības atklātums

44. Jebkura SSO biedre, kā arī masu informācijas līdzekļu pārstāvji var iepazīties ar gada pārskatu par SSO ieņēmumiem un izdevumiem.

45. SSO sēdēs var būt klāt jebkura organizācijas biedre. Masu informācijas līdzekļu pārstāvji var būt klāt SSO kongresā vai konferencē.

46. SSO biedres un masu informācijas līdzekļu pārstāvji var iepazīties ar SSO un tās amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem.

 

VIII. Darbības izbeigšana

47. SSO izbeidz darbību, ja kongresā pieņemts lēmums par tās pašlikvidāciju vai reorganizāciju.

48. SSO likvidāciju izdara kongresā izveidota likvidatoru komisija piecu cilvēku sastāvā. Tā pieņem lēmumu par SSO mantas un finansiālo līdzekļu turpmāko piederību.

49. SSO izbeidz savu darbību brīdī, kad tā tiek izslēgta no LR Tieslietu ministrijas reģistra.

Pilnvarotās personas: L.Balga, I.Lāce, I.Jukneviča

 

 

Politiskās organizācijas

"Konservatīvā partija"

Valsts reģistra Nr.PO–071 Reģ.31.07.1998.

statūti

Pieņemti: 1998.gada 9.jūlijā

Konservatīvās partijas

dibināšanas kongresā Rīgā

 

Vispārīgie noteikumi

1. Konservatīvā partija ir konservatīvi orientēta Latvijas Republikas pilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju brīvprātīga apvienība, ko tie izveidojuši, pamatojoties uz politisko mērķu kopību, lai darbotos tautas politiskās gribas veidošanā un izteikšanā un ietekmētu valsts varas un pārvaldes darbības virzību.

2. Konservatīvās partijas darbības pamatmērķi ir Latvijas neatkarības un tās demokrātiskās iekārtas nostiprināšana, tiesiskas valsts veidošana, saskaņas sekmēšana starp dažādām iedzīvotāju grupām un slāņiem, politiskās stabilitātes un ekonomiskās augšupejas veicināšana Latvijas sociālajam un kultūras uzplaukumam. Sīkāk Konservatīvās partijas mērķi izklāstīti tās Programmā.

3. Konservatīvās partijas uzdevumi ir:

3.1. apvienot kopējā politiskā darbībā Latvijas pilsoņus un pastāvīgos iedzīvotājus, kuri piekrīt Konservatīvās partijas Programmai un darbībai;

3.2. piedalīties Saeimas un vietējo pašvaldību vēlēšanās, izvirzot kandidātus un ar ievēlēto deputātu un pārstāvju starpniecību piedalīties valsts un pašvaldību politikas veidošanā;

3.3. nodrošināt Latvijas iedzīvotāju politiskās, saimnieciskās, sociālās un kultūras intereses un vajadzības valsts un sabiedriskajā dzīvē;

3.4. izstrādāt un ierosināt likumu un citu normatīvo aktu projektus, kas aizstāvētu ikviena cilvēka intereses un uzlabotu likumdošanu.

4. Konservatīvās partijas darbība aptver visu Latviju, tās centrālās institūcijas atrodas Rīgā.

5. Konservatīvās partijas juridiskā adrese ir:

6. Konservatīvai partijai ir zīmogs ar partijas nosaukumu un tā saīsinājumu valsts valodā, sava simbolika — stilizētu piekūnu tumši zilā krāsā un partijas nosaukumu melnā krāsā, kuru apstiprina kongress.

7. Konservatīvā partija veido nodaļas ar savu vadību, kas ir tiesīgas darboties Konservatīvās partijas vārdā, īstenojot Konservatīvās partijas dokumentos izteiktos mērķus, uzdevumus un nostādnes.

8. Pie partijas, tās nodaļām var veidoties atbalstītāju grupas, klubi, fondi, jaunatnes organizācijas u.tml.

9. Konservatīvā partija var sadarboties ar citām partijām un to apvienībām, kopīgo mērķu un Konservatīvās partijas programmas īstenošanai.

10. Sadarbības normas un lēmumu par Konservatīvās partijas sadarbību ar citām partijām un to apvienībām pieņem Konservatīvās partijas kongress vai kongresa pilnvarojumā — Dome.

 

Partijas biedri

11. Par Konservatīvās partijas biedriem var būt Latvijas Republikas pilsoņi, kā arī pastāvīgie iedzīvotāji, kas nav citas valsts pilsoņi, neatkarīgi no dzimuma, tautības, reliģiskās pārliecības.

12. Par biedriem var būt personas, kas sasniegušas 18 gadu vecumu un kuras atzīst Konservatīvās partijas Programmu un Statūtus, apņemas ievērot partijas lēmumus un veicināt tās mērķu sasniegšanu.

13. Par partijas biedriem nevar būt citu politisku partiju biedri un tādu politisku organizāciju biedri, kuru mērķi un uzdevumi ir pretrunā ar Konservatīvās partijas mērķiem un uzdevumiem.

14. Par uzņemšanu Konservatīvajā partijā lemj tās valde vai reģionālās nodaļas vadība, pamatojoties uz personas rakstveida iensiegumu.

15. Ja persona atbilst Konservatīvās partijas biedra un biedra kandidātam izvirzītajām prasībām, iesnieguma izskatīšanas rezultātā valde vai reģionālas nodaļas vadība uzņem personu biedru kandidāta statusā.

16. Par pilntiesīgu partijas biedru kandidāts kļūst ar Konservatīvās partijas valdes vai nodaļas vadības lēmumu, ja pēc sešu mēnešu darbības šī persona iesniedz valdei vai nodaļas vadībai aizpildītu partijas biedra anketu ar divu partijas biedru rekomendācijām — galvojumiem. Par galvotāju var būt jebkurš partijas biedrs, kura biedra stāžs nav mazāks par 6 mēnešiem.

17. Personas atrašanās citu Latvijā reģistrētu partiju sastāvā, dalība ekstrēmiskās organizācijās un sodāmība par kriminālnoziegumiem var būt pietiekams iemesls atteikumam uzņemt Konservatīvās partijas sastāvā.

18. Iestājoties partijā, Konservatīvās partijas biedriem jāaizpilda noteikta parauga uzskaites kartītes, bet centrālā valde vai nodaļas valde izsniedz biedra vai biedra kandidāta kartes.

19. Partijas biedra pienākumi ir:

19.1. ievērot Konservatīvās partijas Statūtus un tās vadošo institūciju lēmumus;

19.2. piedalīties partijas darbā, pildīt tās uzdevumus;

19.3. noteiktā apmērā un termiņos — vismaz vienreiz 3 mēnešos — maksāt biedra naudu: studenti, pensionāri, invalīdi — Ls 0,5 mēnesī, pārējiem — vismaz Ls 1 mēnesī (piezīme — nodaļas biedru naudu nodaļas valde var samazināt);

19.4. veicināt partijas programmas īstenošanu un partijas mērķu sasniegšanu;

19.5. paaugstināt savu politiskās kultūras un izglītības līmeni;

19.6. sniegt partijas biedriem politisko atbalstu.

20. Konservatīvās partijas biedra tiesības ir:

20.1. vēlēt Konservatīvās partijas vadības institūcijas un, atbilstoši pārstāvniecības normām, tikt ievēlētam tajās;

20.2. brīvi izteikt un aizstāvēt savu viedokli jebkurā Konservatīvās partijas institūcijā;

20.3. piedalīties visu partijas institūciju sēdēs un sanāksmēs, kas nav iepriekš pasludinātas par slēgtām;

20.4. piedalīties savas nodaļas darbā, uzstāties tās sapulcēs;

20.5. iepazīties ar visiem partijas institūciju lēmumiem un saņemt informāciju par partijas darbību;

20.6. iesniegt partijas institūcijām priekšlikumus un ierosinājumus par Konservatīvās partijas darbību. Partijas institūcijām ir jāizskata šie priekšlikumi un ierosinājumi un jādod atbilde;

20.7. nepiedalīties vairākuma lēmumu izpildē, ja tie ir pret viņa uzskatiem;

20.8. pārsūdzēt jebkuras Konservatīvās partijas institūcijas (izņemot kongresa) lēmumu, kas skar šī biedra intereses;

20.9. izstāties no Konservatīvās partijas, iesniedzot rakstisku iesniegumu.

21. Konservatīvās partijas biedra kandidātam ir visas tās pašas tiesības,kas biedram, izņemot tās, kuras minētas šo statūtu 20.1.pantā.

22. Konservatīvās partijas biedru var izslēgt, ja viņš/viņa:

22.1. vienu gadu vai ilgāk ir pārtraucis kontaktus ar partiju;

22.2. trīs mēnešus nav maksājis biedru naudu;

22.3. ar savu darbību vai uzvedību kaitē Konservatīvās partijas mērķiem, darbojas pret Konservatīvās partijas institūciju lēmumiem, neievēro Statūtus vai ir pieļāvis nopietnus valsts likumu pārkāpumus;

22.4. veic darbības, kas nav savienojamas ar Konservatīvās partijas biedra statusu un ētikas normām;

22.5. biedra iestāšanās anketā par sevi sniedzis nepatiesas ziņas.

23. Konservatīvās partijas biedrus var izslēgt no partijas ar nodaļas vai centrālās valdes lēmumu, pamatojoties uz Ētikas komisijas atzinumu.

24. Konservatīvās partijas biedrs lēmumu par savu izslēgšanu var pārsūdzēt partijas augstākā instancē — Domē vai kongresā.

 

Partijas struktūra

25. Konservatīvās partijas vadošās institūcijas ir kongress, Dome, valde un revīzijas komisija.

Konservatīvās partijas kongress

26. Kongress ir augstākā Konservatīvās partijas lēmējinstitūcija.

27. Tikai kongress ir tiesīgs:

27.1. apstiprināt Konservatīvās partijas Statūtus uz 5 gadiem, apstiprināt Programmu un veikt tajā grozījumus;

27.2. ievēlēt partijas priekšsēdētāju un tā vietniekus 4 cilvēku sastāvā (turpmāk sauktus partijas vadība), kuri nav tiesīgi balotēties;

27.3. ievēlēt valdi 9 cilvēku (to skaitā partijas vadību) sastāvā, kura pēc saviem ieskatiem izveido konsultatīvās padomes, kuras izveidotas atbilstoši valsts izpildvaras struktūrai;

27.4. ievēlēt revīzijas komisiju;

27.5. noklausīties pārskatus par partijas institūciju un tās priekšsēdētāja darbību;

27.6. apstiprināt ziņojumus par partijas budžeta izpildi;

27.7. noteikt biedru naudas apmērus;

27.8. noteikt partijas politikas pamatlīnijas un vispārējos mērķus.

28. Kārtējos kongresus reizi gadā sasauc Dome.

29. Kongresā ievēlēto partijas vadošo institūciju pilnvaru laiks ir pieci gadi.

30. Ārkārtas kongresus sasauc Dome pēc savas iniciatīvas, kā arī pēc revīzijas komisijas vai vienas trešdaļas nodaļu rakstiska pieteikuma, ja tajās kopā ir vismaz trešdaļa visu partijas biedru.

31. Ar balss tiesībām kongresā piedalās Konservatīvās partijas valde, Konservatīvā kabineta locekļi, Saeimas un pašvaldību deputāti, Ministru kabineta locekļi, ja tie ir partijas biedri, un nodaļu pilnsapulcēs ievēlētie delegāti atbilstoši Domes apstiprinātām pārstāvniecības normām.

32. Kongresā bez balss tiesībām var piedalīties ikviens partijas biedrs, kā arī Saeimas frakcijas, Ministru kabineta un Konservatīvā kabineta locekļi, kas nav partijas biedri.

33. Kongress uzskatāms par lemttiesīgu, ja tajā piedalās vismaz puse ievēlēto delegātu.

34. Ja kongress nevar notikt sakarā ar nepietiekošu delegātu skaitu, tad nākamo kongresu var sasaukt ne ātrāk kā pēc divām nedēļām. Atkārtoti sasaukts kongress ir lemttiesīgs neatkarīgi no ieradušos delegātu skaita.

35. Kongresa darbu vada partijas priekšsēdētājs un Domes nozīmēti pārstāvji, kurus apstiprina kongress.

36. Lēmumus kongress pieņem ar klātesošo delegātu balsu vairākumu.

37. Lēmuma pieņemšanai par Konservatīvās partijas likvidēšanu nepieciešamas divas trešdaļas klātesošo delegātu balsu.

38. Balsošana kongresā ir atklāta.

39. Balsošana par jebkuru jautājumu var notikt aizklāti, ja to atbalsta delegātu vairākums.

40. Aizklātās vēlēšanās ievēl vai atsauc partijas priekšsēdētāju, revīzijas komisijas locekļus un izvirza Saeimas deputātu kandidātus.

41. Kongress apstiprina Saeimas deputātu kandidātu, MK un Valsts prezidenta amatu kandidātu sarakstu.

42. Kongresa darbu un pieņemtos lēmumus protokolē kongresā ievēlēts sekretariāts. Kongresā pieņemtie lēmumi jāizsūta visām nodaļām.

Konservatīvās partijas Dome

43. Dome ir galvenā Konservatīvās partijas lēmējinstitūcija kongresu starplaikos.

44. Tā sastāv no valdes un katras nodaļas deleģētiem pārstāvjiem — katras nodaļas 30 biedrus Domē pārstāv 1 delegāts. Nodaļām, kurās ir mazāk par 30 biedriem, ir tiesības tikt pārstāvētam ar 1 delegātu.

45. Saeimas un Ministru kabineta locekļi Domes sēdēs piedalās ar balss tiesībām.

46. Dome stratēģiski vada partijas darbu Programmas, Statūtu un kongresa lēmumu ietvaros.

47. Dome:

4.1. apstiprina partijas budžetu;

47.2. pieņem lēmumus par vēlēšanu apvienību izveidošanu ar citām partijām;

47.3. izvirza kandidātus visu līmeņu vēlēšanām un MK amatiem;

47.4. atceļ valdes, nodaļu lēmumus, ja tie neatbilst partijas Programmai un Statūtiem;

47.5. nosaka politiskās darbības virzienus, pamatojoties uz kongresā noteiktajām un Progammā ietvertajām vadlīnijām;

47.6. lemj par sadarbību ar citām politiskām organizācijām un to apvienībām;

47.7. lemj par partijas darbības stratēģiju valstiski svarīgu jautājumu risināšanā;

47.8. nosaka partijas biedru saistības Konservatīvās partijas ievēlēšanas gadījumā jebkurā valsts pārvaldes un lēmējinstitūcijā;

47.9. apstiprina lēmumus par nodaļu izveidošanu un apstiprina to nolikumus.

48. Dome izveido pastāvīgu ētikas komisiju konfliktsituāciju un atsevišķu partijas biedru rīcības izvērtēšanai.

49. Dome apstiprina komisijas priekšsēdētāju, tās sastāvu un nolikumu.

50. Ētikas komisijas lēmumiem ir rekomendējošs raksturs.

51. Domes sēdes sasauc valde vai partijas priekšsēdētājs ne retāk kā reizi mēnesī.

52. Domes sēdes vada partijas priekšsēdētājs vai kāds no vietniekiem ar priekšsēdētāja pilnvarojumu.

53. Domes sēdes var būt atklātas vai slēgtas; par to vajadzības gadījumā Domes locekļi balso.

54. Domes sēdēs bez balss tiesībām var piedalīties jebkurš Konservatīvās partijas biedrs, ja tās nav pasludinātas par slēgtām.

55. Domes sēdes ir lemttiesīgas, ja tajās piedalās vairāk nekā puse no Domes locekļiem.

56. Domes lēmumus pieņem ar klātesošo Domes locekļu vienkāršu balsu vairākumu.

57. Lēmumus pieņem atklāti, ja Dome nav izlēmusi par atsevišķu jautājumu balsot aizklāti.

58. Domes sēdes lēmumi tiek protokolēti.

59. Nodaļu deleģētos Domes locekļus, kuri nepilda savus pienākumus vai neatbilst šim amatam, atsauc attiecīgā nodaļa vai valde.

Partijas priekšsēdētājs

60. Partijas priekšsēdētājs:

60.1. vada, pārstāv un reprezentē partiju;

60.2. ir valdes sastāvā;

60.3. sasauc Domes un valdes sēdes;

60.4. paraksta kongresu, Domes un valdes lēmumus un rezolūcijas, Konservatīvās partijas finansiālos dokumentus;

60.5. ir pilnvarots rīkoties ar Konservatīvās partijas finansiālajiem līdzeķļiem;

60.6. nosaka priekšsēdētāja vietnieku un pārējo valdes locekļu kompetenci un pienākumus;

60.7. vada Konservatīvās partijas kongresus un valdes darbu;

60.8. pilnvaro partijas biedrus atsevišķu uzdevumu veikšanai.

61. Konservatīvās partijas priekšsēdētāja vietnieki darbojas priekšsēdētāja vadībā.

62. Saskaņā ar pilnvarojumu Konservatīvās partijas priekšsēdētāja funkcijas var veikt viens no priekšsēdētāja vietniekiem.

Konservatīvās partijas valde

63. Valde ir pastāvīga Domes darba izpildinstitūcija, kas izlemj kārtējos politiskos, organizatoriskos un saimnieciskos jautājumus.

64. Valde sagatavo Domes sēdes, koordinē partijas darbu, organizē Domes lēmumu izpildi, kā arī pieņem darbā un atlaiž no darba štata darbiniekus un nosaka partijas budžetu un algoto darbinieku algu likmes.

65. Konservatīvās partijas valde:

65.1. vada partijas darbību atbilstoši tās Programmai, Statūtiem un kongresu lēmumiem;

65.2. reprezentē partiju oficiālā līmenī;

65.3. sagatavo un vada Domes sēdes; izpilda tās lēmumus;

65.4. koordinē Konservatīvās partijas Saeimas frakcijas darbību;

65.5. uztur sakarus ar starptautiskām organizācijām un ārvalstu politiskām partijām;

65.6. vada sadarbību ar Konservatīvās partijas pašvaldību deputātiem;

65.7. vada vēlēšanu kampaņu;

65.8. saskaņo partijas, Saeimas un pašvaldību deputātu darbību;

65.9. koordinē visu Konservatīvās partijas institūciju darbību, nosakot to darbības loku un kompetenci atkarībā no esošajiem apstākļiem un reģionālajām vajadzībām;

65.10. pieņem partijas biedru un biedru kandidātu priekšlikumus, rekomendācijas;

65.11. izveido vai likvidē konsultatīvās padomes;

65.12. sagatavo kongresus, partijas priekšsēdētāja vēlēšanas un citus pasākumus;

65.13. lemj par biedru uzņemšanu partijā vai izslēgšanu no tās;

65.14. apstiprina pašvaldību vēlēšanu sarakstus;

65.15. atbild par budžeta izpildi;

65.16. sagatavo budžeta projektu un iesniedz to Domē;

65.17. sagatavo atskaiti par Konservatīvās partijas budžeta izpildi;

65.18. organizē Konservatīvās partijas saimniecisko darbību un atbild par Konservatīvās partijas īpašuma pārvaldi;

65.19. pārzina un vada algoto darbinieku darbu;

65.20. lemj citus ar Konservatīvās partijas darbību saistītus jautājumus, kas nav citu partijas institūciju kompetencē.

66. Valdi 9 cilvēku sastāvā ievēlē kongress.

67. Valde sastāv no partijas priekšsēdētāja un astoņiem valdes locekļiem, kuri ir priekšsēdētāja vietnieki.

68. Valdes sēdes sasauc partijas priekšsēdētājs vai trīs viņa vietnieki ne retāk kā divas reizes mēnesī.

69. Valde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no valdes locekļiem.

70. Valde pieņem lēmumus, ja par tiem nobalso vairāk nekā puse klātesošo valdes locekļu.

71. Valdes sēdē, ja tā nav slēgta, var piedalīties jebkurš Konservatīvās partijas biedrs bez balss tiesībām.

Revīzijas komisija

72. Revīzijas komisija pārbauda partijas un tās nodaļu finansiālo darbību, kontrolē partijas institūciju pieņemto lēmumu atbilstību Programmai un Statūtiem un šo lēmumu izpildi, kā arī dod slēdzienu par partijas budžeta izpildi.

73. Kongress uz vienu gadu ievēlē Revīzijas komisiju 3 cilvēku sastāvā.

74. Komisija no sava vidus ievēlē Revīzijas komisijas vadītāju.

75. Revīzijas komisijai ir tiesības pieprasīt visus ar partijas finansiālo darbību saistītos dokumentus.

76. Pilnu finansiālās darbības un lietvedības pārbaudi Revīzijas komisija veic ne retāk kā reizi gadā.

77. Konservatīvās partijas Revīzijas komisija regulāri pārbauda Konservatīvās partijas finansu stāvokli, naudas un materiālo līdzekļu izlietojumu, Konservatīvās partijas īpašumu pārvaldi, Konservatīvās partijas nodaļu finanses.

78. Domes un valdes locekļi nevar būt Revīzijas komisijas sastāvā.

Konsultatīvās padomes

79. Partija pēc nozaru principa veido 12 konsultatīvās padomes, kas tiek piesaistītas gan Domei, gan valdei.

80. Konservatīvā partijā ir izveidotas šādas konsultatīvās padomes:

1) Ārlietu konsultatīvā padome;

2) Finansu un banku darbības konsultatīvā padome;

3) Izglītības un zinātnes konsultatīvā padome;

4) Aizsardzības konsultatīvā padome;

5) Ekonomikas konsultatīvā padome;

6) Iekšlietu un iekšējās drošības konsultatīvā padome;

7) Kultūras un masu mediju konsultatīvā padome;

8) Labklājības, veselības un sporta konsultatīvā padome;

9) Satiksmes un telekomunikāciju konsultatīvā padome;

10) Tieslietu un ieslodzījuma vietu pārraudzības konsultatīvā padome;

11) Reģionālās attīstības un vides aizsardzības konsultatīvā padome;

12) Zemkopības, mežsaimniecības un jūras lietu konsultatīvā padome.

81. Nozaru konsultatīvās padomes tiek veidotas problēmjautājumu risināšanai, partijas programmas un programmatisko materiālu izstrādāšanai attiecīgajā nozarē.

82. Konsultatīvo padomju vadītājus ieceļ Konservatīvās partijas valde.

83. 12 konsultatīvo padomju vadītāji veido Konservatīvās partijas kabinetu, kas sastāv no potenciālajiem kandidātiem LR Ministru kabineta posteņiem.

84. Konsultatīvo padomju vadītāji ir atbildīgi par savā pārziņā esošās padomes darbu.

85. Konsultatīvo padomju vadītāji darbojas valdes vadībā.

Konservatīvās partijas konference

86. Konservatīvās partijas konferenci sasauc Konservatīvās partijas Dome, kā arī apstiprina tās vadītāju un darba kārtību.

87. Konservatīvās partijas konference apspriež Konservatīvās partijas darbības teorētiskos un praktiskos jautājumus, pieņemot par tiem lēmumus, rezolūcijas vai deklarācijas.

88. Konservatīvās partijas konferences pamatmērķis ir uzklausīt dažādus Konservatīvās partijas biedru un citu personu uzskatus un ieteikumus par atiecīgajiem problēmjautājumiem, lai virzītu Konservatīvās partijas darbību uz to atrisināšanu visas sabiedrības interesēs.

89. Nodaļas var organizēt vietējās reģionālās konferences, kuru vadību un dienas kārtību pieņem reģionālās nodaļu apvienības.

90. Konferenču delegāti ir Domes un valdes locekļi, Saeimas un pašvaldību deputāti, kā arī delegāti saskaņā ar Domes vai reģionālās nodaļu apvienības noteiktajām pārstāvniecības normām.

Konservatīvās partijas Jaunatnes nodaļa

91. Lēmumu par Konservatīvās partijas Jaunatnes nodaļas izveidošanu pieņem iniciatīvas grupa, kuru pēc iesniegtā Jaunatnes nodaļas dibināšanas lēmuma akceptē kongress.

92. Konservatīvās partijas Jaunatnes nodaļas pilnsapulce apstiprina Jaunatnes nodaļas nolikumu un ievēlē tās valdi.

93.Konservatīvās partijas Jaunatnes organizācijas biedriem ir visas tās pašas tiesības, kas Konservatīvās partijas biedriem.

94. Konservatīvās partijas Jaunatnes nodaļas biedri var piedalīties jebkuras Konservatīvās partijas institūcijas darbā atbilstoši pārstāvniecības normām.

95. Uzņemšanas noteikumi Konservatīvās partijas Jaunatnes nodaļā ir tādi paši kā Konservatīvās partijas, tikai par uzņemšanu Jaunatnes nodaļā lemj Jaunatnes nodaļas valde.

96. Konservatīvās partijas Jaunatnes nodaļa darbojas atbilstoši Jaunatnes nodaļas nolikumam, Konservatīvās partijas Statūtiem, Programmai, kā arī citiem Konservatīvās partijas dokumentiem.

97. Konservatīvās partijas Jaunatnes nodaļas pamatmērķis ir veicināt jaunatnes iesaistīšanos politikā, organizējot izglītojošus pasākumus un piedāvājot karjeras iespējas Konservatīvās partijas un Latvijas politiskajās struktūrās.

 

Konservatīvās partijas deputāti

98. Konservatīvās partijas deputātu kandidātu sarakstu apstiprina kongress vai Dome, ja to pilnvarojis kongress.

99. Par Saeimas deputātu kandidātiem Konservatīvā partija izvirza partijas biedrus vai bezpartijiskos atbalstītājus atbilstoši vēlēšanu likumā noteiktajām prasībām.

100. Visu līmeņu deputātu kandidātus var izvirzīt Konservatīvās partijas nodaļu teritoriālās apvienības vai Konservatīvās partijas Dome. Teritoriālo apvienību ietvaros deputātu kandidātus var izvirzīt nodaļas.

101. Konservatīvās partijas saraksta projektā iekļautie Saeimas deputātu kandidāti pirms saraksta apstiprināšanas paraksta saistību rakstu, kurā apņemas pēc ievēlēšanas Saeimā ievērot tajā minētās prasības.

102. Saistību rakstā iekļautās normas apstiprina Konservatīvās partijas Dome.

103. Konservatīvās partijas Saeimas deputātu pienākumi ir:

103.1. darboties atbilstoši Konservatīvās partijas priekšvēlēšanu programmai;

103.2. saskaņot Konservatīvās partijas valdē frakcijas nolikuma projektu;

103.3. darboties Konservatīvās partijas frakcijas sastāvā un ievērot tās nolikumu;

103.4. pirms balsošanas par valstiski svarīgiem jautājumiem (koalīcijas veidošana, nozīmīgāko valsts amatpersonu un Ministru kabineta sastāvā apstiprināšana, nozīmīgu likumu pieņemšana) konsultēties ar Konservatīvās partijas valdi un darboties atbilstoši tās lēmumiem;

103.5. regulāri tikties ar sava vēlēšanu apgabala vēlētājiem un sadarboties ar apgabalā esošajām Konservatīvās partijas nodaļām;

103.6. piedalīties Konservatīvās partijas Domes sēdēs, kongresos un darboties kādā no nodaļām;

103.7. reizi nedēļā informēt partijas valdi par frakcijas darbību un reizi gadā vai pēc Domes pieprasījuma Konservatīvās partijas Domē iesniegt pārskatu par savu parlamentāro darbību.

104. Konservatīvās partijas pašvaldību deputātu kandidātus izvirza attiecīgās pašvaldības teritorijā esošā Konservatīvās partijas nodaļa.

105. Pašvaldību teritorijās, kurās nav Konservatīvās partijas reģionalās struktūrvienības, Konservatīvās partijas sarakstu var izvirzīt Konservatīvās partija Dome vai valde.

106. Konservatīvās partijas pašvaldību deputātu pienākumi ir:

106.1. darboties pašvaldībās atbilstoši priekšvēlēšanu programmai;

106.2. darboties frakcijā, kurā iekļaujas Konservatīvās partijas deputāti;

106.3. nozīmīgākos lēmumus pieņemt, konsultējoties ar vietējo Konservatīvās partijas nodaļu, un darboties atbilstoši tās lēmumiem;

106.4. piedalīties vietējās Konservatīvās partijas nodaļas sapulcēs un informēt Konservatīvās partijas biedrus par deputātu darbību pašvaldībās;

106.5. piedalīties Konservatīvās partijas rīkotajos pašvaldību problēmām veltītajos pasākumos un Konservatīvās partijas pašvaldību deputātu sanāksmēs.

107. Visu līmeņu Konservatīvās partijas deputātu pienākums ir ar savu darbību un personisko stāju celt Konservatīvās partijas autoritāti sabiedrībā, veicināt tās ietekmes un popularitātes palielināšanos.

 

Vietējās nodaļas

108. Konservatīvās partijas nodaļas izveido republikas pilsētās, rajonos, Rīgas priekšpilsētās un citos administratīvi teritoriālajos dalījumos, kur darbojas vismaz 10 partijas biedri.

109. Lēmumu par nodaļas izveidošanu pieņem iniciatīvas grupa, kuru pēc iesniegtā protokola akceptē Dome.

110. Nodaļu dibināšanas kopsapulces un Konservatīvās partijas valdes lēmumā nosaka administratīvo teritoriju, kurā darbojas konservatīvās partijas nodaļa.

111. Nodaļas darbojas atbilstoši savam nolikumam, kuru apstiprina Konservatīvās partijas Dome.

112. Nodaļai var būt juridiskas personas tiesības, savs zīmogs un norēķinu konts.

113. Nodaļas lēmumu kļūt par juridisku personu apstiprina Dome.

114. Konservatīvā partija atbild par visām reģionālo nodaļu mantiskajām un nemantiskajām saistībām.

115. Nodaļas augstākā lēmējinstitūcija ir kopsapulce.

116. Nodaļas kopsapulce ievēlē nodaļas priekšsēdētāju un valdi, kā arī revidentu vai Revīzijas komisiju, ja nodaļa ir juridiska persona.

117. Nodaļas nosaka savas darbības virzienus atbilstoši Konservatīvās partijas Programmai, kongresa un partijas valdes lēmumiem un vietējiem apstākļiem.

118. Nodaļas informē reģionālo sabiedrību par Konservatīvās partijas mērķiem un darbību, organizējot diskusiju vakarus, reģionālās konferences un citus pasākumus.

119. Nodaļas vai to teritoriālās apvienības ir tiesīgas izvirzīt kandidātus pilsētas, rajona un attiecīgā rajona, pagastu pašvaldību vēlēšanām.

120. Nodaļas kopsapulce var izvirzīt kongresam un Domei izskatīšanai lēmumu projektus. Kongresam un Domei šie lēmumu projekti ir jāizskata kārtējā sēdē un jāpieņem attiecīgs lēmums.

121. Kongresā katrai nodaļai ir tiesības būt pārstāvētai ar vismaz vienu delegātu.

122. Informāciju par Konservatīvās partijas nodaļās apvienotajiem biedriem un to darbību reizi ceturksnī nodaļa iesniedz Konservatīvās partijas valdei apkopošanai.

123. Konservatīvās partijas nodaļu darbības koordinēšanai Konservatīvās partijas valde var izveidot teritoriālo apvienību, kurā iekļauj pārstāvjus no katras vietējās nodaļas.

124. Nodaļu, kurā ir palikuši mazāk par 5 biedriem, var likvidēt pēc tās kopsapulces ierosinājuma un ar Konservatīvās partijas valdes lēnmumu.

125. Visām nodaļām, kas atrodas vienā teritoriālajā apgabalā, jāveido teritoriālā apvienība deputātu kandidātu izvirzīšanai.

126. Atbildīgo nodaļu par apvienības veidošanu atkarībā no nodaļu skaitliskā sastāva nozīmē valde.

 

Konservatīvās partijas finanses

127. Konservatīvai partijai un tās nodaļām var piederēt kustama un nekustama manta, kas nepieciešana tās mērķu sasniegšanai un uzdevumu pildīšanai.

128. Konservatīvās partijas finansiālos līdzekļus un īpašumu veido:

128.1. biedru nauda;

128.2. ieņēmumi no izdevējdarbības un partijai ar likumu atļautās citas uzņēmējdarbības;

128.3. ieņēmumi no loterijām, priekšlasījumiem, kultūras un sporta pasākumiem;

128.4. dāvinājumi, ziedojumi, novēlējumi un mērķziedojumi;

128.5. aizņēmumi;

128.6. citi Latvijas Republikas likumos atļauti ieņēmumi.

129. 90% no biedru maksām un citiem ieņēmumiem paliek nodaļas rīcībā, pārējie 10% tiek ieskaitīti partijas kopējā budžetā.

130. Konservatīvās partijas nodaļas patstāvīgi lemj par ziedojumu un peļņas rezultātā iegūto līdzekļu izlietošanu.

131. Partijas līdzekļi tiek izlietoti tikai Konservatīvās partijas mērķu sasniegšanai un uzdevumu pildīšanai atbilstoši Domes un nodaļu kopsapulcēs apstiprinātiem budžetiem.

132. Pārskata periodā centrālā valde un nodaļu priekšsēdētāji sniedz atskaiti par savu finansiālo darbību, kuru apstiprina partijas kongress un nodaļu kopsapulces.

133. Šie pārskati ir pieejami visiem partijas biedriem, valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī masu informācijas līdzekļiem.

134. Ja tiek likvidēta nodaļa, tad tās līdzekļi izlietojami atbilstoši Domes lēmumam par nodaļass likvidāciju.

 

Statūtu grozīšanas kārtība

135. Tiesības grozīt statūtus ir tikai Konservatīvās partijas kongresam.

136. Statūtu grozījumi jāiesniedz partijas priekšsēdētājam.

137. Tiesības ierosināt statūtu grozījumus ir valdei vai Konservatīvās partijas nodaļai.

138. Grozījumus, kas izmaina Konservatīvās partijas struktūru, pārstāvniecības normas, finansiālo darbību un likvidēšanas kārtību, var pieņemt tikai ar kongresa delegātu kvalificēto balsu vairākumu — 2/3 nodoto balsu.

139. Konservatīvās partijas pirmo piecu pastāvēšanas gadu laikā 137.pantā minētos grozījumus var pieņemt tikai ar partijas dibinātāju balsu vairākumu papildus pārējo delegātu balsu kvalificētajam vairākumam, kas nav Konservatīvās partijas dibinātāji.

 

Konservatīvās partijas likvidēšana

140. Konservatīvās partijas likvidēšanas gadījumā tās līdzekļi saskaņā ar kongresa lēmumu izlietojami atbilstoši Konservatīvās partijas mērķiem.

141. Konservatīvās partijas sadalīšanās rezultātā tās īpašums un finansu līdzekļi tiek sadalīti organizācijām proporcionāli kongresā piedalījušos delegātu skaitam, kuri kļūst par jaunizveidoto organizāciju biedriem.

142. Konservatīvā partija tiek likvidēta, ja par to nobalso 2/3 kongresa balsstiesīgo delegātu.

 

Konservatīvās partijas dibināšanas noteikumi

143. Dibināšanas kongresu sasauc Konservatīvās partijas dibināšanas grupas vadītājs.

144. Konservatīvās partijas pirmo priekšsēdētāju atklāti ievēlē dibināšanas kongresā.

145. Konservatīvās partijas pirmo valdi aicina Konservatīvās partijas priekšsēdētājs, un to apstiprina dibināšanas kongress.

Konservatīvās partijas priekšsēdētāja Maija Romanovska

Konservatīvās partijas priekšsēdētāja vietnieks Harijs Sondors

Konservatīvās partijas priekšsēdētāja vietnieks Aivis Lapiņš

 

 

Politisko organizāciju apvienības

"Par cilvēka tiesībām

vienotā Latvijā"

Valsts reģistra Nr.PO–072 Reģ.03.08.1998.

statūti

Apstiprināti dibināšanas sapulcē

1998.gada 29.jūnijā Rīgā

 

I.Vispārīgie noteikumi

1.1. Politisko organizāciju apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (tālāk tekstā — Apvienība) ir nodibināta, lai, pamatojoties uz politisko mērķu kopību, veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus un ar ievēlēto deputātu starpniecību īstenotu Apvienības politiskos mērķus.

1.2. Apvienības oficiālais nosaukums ir "Politisko organizāciju apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"".

1.3. Apvienības dibinātāji ir Tautas saskaņas partija, Latvijas Sociālistiskā partija un politiskā organizācija kustība "Par sociālo taisnīgumu un līdztiesību Latvijā".

1.4. Apvienības darbības pamatmērķis ir pilsoņa politisko, sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību un brīvību nodrošināšana visiem Latvijas iedzīvotājiem saskaņā ar starptautisko tiesību normām.

1.5. Apvienības adrese: Rīga, Dzirnavu iela 102a, LV—1050.

1.6. Apvienība ir juridiska persona, tai ir savs(i) konts(i) bankā(s) un savs zīmogs. Apvienībai ir atsevišķa manta, tā var savā vārdā iegūt mantiskas un personiskas nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus, būt prasītāja un atbildētāja tiesā, šķīrējtiesā un valsts varas un pārvaldes iestādēs.

1.7. Apvienība atbild par savām saistībām ar visu savu īpašumu.

 

II. Apvienības dibinātāji un dalībnieki

2.1. Apvienības dibinātāji ir juridiskas personas, kas iemaksājušas dibināšanas iemaksas un parakstījušas Apvienības statūtus.

2.2. Apvienības dalībnieki ir juridiskas personas, kas ir iemaksājušas Dibinātāju (dalībnieku) sapulces noteikto iestāšanās iemaksu un uzņemtas Apvienībā. Uzņemšanai Apvienībā nepieciešams politiskās organizācijas (partijas) rakstveida iesniegums ar atzīmi par statūtu un darbības pamatnostādņu atbalstu, kā arī viena dibinātāja vai dalībnieka rakstveida ieteikums.

2.3. Apvienības dibinātājiem un dalībniekiem ir tiesības izvirzīt savus kandidātus Apvienības līdzpriekšsēdētāja amatam, Koordinācijas padomes un Revīzijas komisijas locekļu amatiem.

2.4. Par darbību, kura neatbilst Apvienības statūtiem un pamatnostādnēm vai kompromitē Apvienību, tās dibinātāji un dalībnieki ar Apvienības dibinātāju (dalībnieku) sapulces lēmumu var tikt izslēgti no Apvienības. Šo lēmumu pieņem ar pārējo dibinātāju (dalībnieku) vienbalsīgu lēmumu.

2.5. Apvienības dibinātājs (dalībnieks) var brīvprātīgi izstāties no Apvienības, rakstveidā par to paziņojot Koordinācijas padomei.

 

III. Apvienības pārvaldes institūcijas

3.1. Apvienības dibinātāju (dalībnieku) sapulce.

3.1.1. Apvienības dibinātāju (dalībnieku) sapulce ir augstākā apvienības lēmējinstitūcija. Tiek sasauktas kārtējās un ārkārtas sapulces. Tikai sapulce ir tiesīga:

a) apstiprināt un grozīt Apvienības statūtus;

b) apstiprināt Apvienības līdzpriekšsēdētājus;

c) apstiprināt Koordinācijas padomes locekļus;

d) apstiprināt Revīzijas komisijas locekļus;

e) apstiprināt Apvienības finansu darbības pārskatu un lemt par Apvienības ikgadējo finansiālo darbību;

f) noteikt Apvienības dibinātāju un dalībnieku iemaksu apmēru;

g) uzņemt Apvienībā jaunus dalībniekus vai izslēgt esošos dibinātājus un dalībniekus no Apvienības ;

h) apstiprināt Apvienības politikas pamatlīnijas;

i) pieņemt lēmumu par Apvienības pašlikvidēšanos.

3.1.2. Kārtējā sapulce tiek sasaukta ne retāk kā vienu reizi gadā.

3.1.3. Ārkārtas sapulce tiek sasaukta, ja to pieprasa viens no līdzpriekšsēdētājiem, Koordinācijas padome vai Revīzijas komisija. Lai sasauktu ārkārtas sapulci, ierosinošā institūcija iesniedz Koordinācijas padomē rakstveida lūgumu sasaukt ārkārtas sapulci, norādot sasaukšanas iemeslu un izskatāmo jautājumu sarakstu. Ārkārtas sapulce tiek sasaukta desmit dienu laikā.

3.1.4. Apvienības dibinātāju (dalībnieku) sapulcē piedalās Apvienības dibinātāju un dalībnieku pilnvarotie pārstāvji, kurus ievēlē politiskās organizācijas — Apvienības dibinātāji un dalībnieki — savos statūtos noteiktajā kārtībā. Katru politisko organizāciju pārstāv vismaz trīs pilnvarotie pārstāvji.

3.1.5. Katrai politiskajai organizācijai — Apvienības dibinātājam un dalībniekam — sapulcē ir viena balss.

3.1.6. Sapulci vada viens no Apvienības līdzpriekšsēdētājiem.

3.1.7. Lai pieņemtu lēmumus, nepieciešams, lai sapulcē piedalītos visi Apvienības dibinātāji un dalībnieki.

3.1.8. Lēmumi tiek pieņemti pēc konsensus principa, izņemot statūtu 2.4. punktā paredzēto gadījumu.

3.2. Apvienības līdzpriekšsēdētāji.

3.2.1. Apvienības līdzpriekšsēdētāji ir Apvienības vadītāji.

3.2.2. Katra politiskā organizācija, kas ir Apvienības dibinātājs vai dalībnieks, izvirza vienu kandidātu līdzpriekšsēdētāja amatam, kuru apstiprina Apvienības dibinātāju (dalībnieku) sapulce.

3.2.3. Vienu no līdzpriekšsēdētājiem Apvienības dibinātāju (dalībnieku) sapulce pilnvaro parakstīt Apvienības dokumentus.

3.3. Koordinācijas padome.

3.3.1. Koordinācijas padome ir Apvienības izpildinstitūcija, kas izlemj Apvienības darbības un vadības politiskos, organizatoriskos un saimnieciskos jautājumus.

3.3.2. Katrs dibinātājs un dalībnieks izvirza divus kandidātus Koordinācijas padomei un tos apstiprina Apvienības dibinātāju (dalībnieku) sapulce.

3.3.3. Koordinācijas padomē pēc amata ietilpst arī Apvienības līdzpriekšsēdētāji.

3.3.4. Koordinācijas padomes darbība notiek Koordinācijas padomes sēdēs.

Kārtējās sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī. Koordinācijas padomes sēdes vada viens no Apvienības līdzpriekšsēdētājiem pēc kārtas.

3.3.5. Ārkārtas Koordinācijas padomes sēdes sasauc viens no līdzpriekšsēdētājiem un izziņo ne mazāk kā piecas dienas pirms Koordinācijas padomes sēdes.

3.3.6. Koordinācijas padome ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vismaz pa vienam Koordinācijas padomes loceklim no katra Apvienības dibinātāja un dalībnieka.

3.3.7. Koordinācijas padome:

a) sasauc Apvienības dibinātāju (dalībnieku) sapulces;

b) organizē Apvienības dibinātāju (dalībnieku) sapulču lēmumu projektu sagatavošanu;

c) apstiprina deputātu kandidātus Saeimas un pašvaldību vēlēšanām;

d) apstiprina vēlēšanu koordinācijas centra vadītāju;

e) sagatavo Apvienības finansiālās un saimnieciskās darbības projektu;

f) atbild par Apvienības finansu stāvokli;

g) izlemj citus Apvienības vadības politiskos, organizatoriskos un saimnieciskos jautājumus, kas nav Apvienības dibinātāju (dalībnieku) sapulces kompetencē.

3.3.8. Katrai politiskajai organizācijai —Apvienības dibinātājam un dalībniekam — Koordinācijas padomē ir viena balss un lēmumi tiek pieņemti pēc konsensus principa.

IV. Apvienības finansiālās

un saimnieciskās darbības revīzija

4.1. Apvienības dibinātāju (dalībnieku) sapulce apstiprina par Revīzijas komisijas locekļiem pa vienam pārstāvim no katra Apvienības dibinātāja un dalībnieka. Par Revīzijas komisijas locekļiem nevar būt Apvienības līdzpriekšsēdētāji un Koordinācijas padomes locekļi.

4.2. Revīzijas komisija pārbauda Apvienības finansu stāvokli.

4.3. Revīzijas komisija veic Apvienības finansiālās un saimnieciskās darbības revīziju ne retāk kā reizi gadā un ziņo Apvienības dibinātāju (dalībnieku) sapulcei par revīziju un pārbaužu rezultātiem.

 

V. Apvienības mantas un finansu līdzekļu

iegūšanas un izlietošanas kārtība

5.1. Apvienības naudas līdzekļus saskaņā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu veido:

a) politisko organizāciju —Apvienību dibinātāju un dalībnieku — iemaksas;

b) fizisko un juridisko personu naudas un citu finansu līdzekļu un mantas dāvinājumi (ziedojumi);

c) ienākumi, ko dod Apvienības uzņēmējdarbība un cita saimnieciskā darbība;

d) citi finansējuma avoti, izņemot tos, kuriem ar likumu aizliegts finansēt politisko organizāciju apvienības.

5.2. Apvienības naudas līdzekļu sadales un izlietojuma kārtību nosaka Koordinācijas padome.

5.3. Katru gadu likumā noteiktajā termiņā Apvienība iesniedz Tieslietu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam Apvienības līdzpriekšsēdētāja parakstītu finansiālās darbības deklarāciju saskaņā ar Politisko organizāciju (Partiju) finansēšanas likumu.

 

VI. Apvienības pašlikvidēšanās kārtība

6.1. Apvienības darbība izbeidzas, ja Apvienības dibinātāju (dalībnieku) sapulce pieņem lēmumu par pašlikvidēšanos. Šis lēmums triju dienu laikā jāpaziņo Tieslietu ministrijai.

6.2. Apvienības pašlikvidēšanās gadījumā Apvienības dibinātāju (dalībnieku) sapulce ievēlē likvidācijas komisiju, kas lemj par Apvienības līdzekļu un mantas sadali un citiem ar likvidāciju saistītiem jautājumiem. Apvienības likvidāciju var uzdot veikt Koordinācijas padomei.

6.3. Apvienības darbību var apturēt vai izbeigt saskaņā ar likumu "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām".

 

Statūtus parakstīja: Politisko organizāciju apvienības

"Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"

dibinātāju pilnvarotie pārstāvji —

Koordinācijas padomes locekļi:

Sergejs Dolgopolovs, Aleksandrs Bartaševičs, Jānis Treikals

 

 

Politiskās organizācijas (partijas)

"Esi Cilvēks"

Valsts reģistra Nr.PO-073 Reģ. 05.08.1998.

statūti

Pieņemti un apstiprināti

partijas EC dibināšanas kongresā

1998.gada 13.jūnijā Rīgā —

Latvijā uz kuģa "Liepāja"

 

Partija "Esi Cilvēks" (turpmāk — saīsinājums EC) ir politiska organizācija, kuras darba mērķis ir cilvēcīga, ticīga, demokrātiska, morāli izturēta, kulturāla, pārtikusi, sociāli taisnīga, apgarota, garīgi un fiziski vesela, ģimeniska, gados jauna, pilsoniska, laimīga sabiedrība brīvā, neatkarīgā, attīstītā, tiesiskā (viens likums viena taisnība — visiem), latviskā un bagātā vienkopienas Latvijas valstī. Par galveno partija EC pieņem: cilvēcīgumu, ikkatra cilvēka respektēšanu, cilvēka tiesību ievērošanu, radīt apstākļus visā Latvijā strādātgribošiem ņemt vai dot cilvēcīgu darbu, sociāli nodrošinot arī nestrādājošos, ar lepnumu nomaksājot nodokļus līdzcilvēku cilvēku cienīgai dzīvei Latvijā. Saudzējot vairot cilvēcīgas attiecības starp cilvēkiem, palīdzot apzināt cilvēkam savas spējas, nepieļaut nevēlamus cēloņus sabiedrībā. Partijas EC pamatdarbs ir negatīvo cēloņu sabiedrībā apzināšanā — novēršanā un dārgo seku nepieļaušanā.

Partija EC nepieļauj un nosoda nacionālo, reliģisko, sociālo un savādāk domājošo naidošanos, kā arī vardarbīgas rīcības metodes, rasisma vai totalitārisma idejas, vai to izpausmes.

EC veicina to, kas ir cilvēka spēkos — cilvēcību — humānismu, auglīgu darbu cvilvēku un Latvijas labā, veicinot sapratni par problēmu nepieļaušanu un atrisināšanas iespējām demokrātiskā likumdošanas ceļā.

Vienmēr un visur — Esi Cilvēks — bez Tevis nav nākotnes!

 

I. Partijas cilvēki (biedri)

1. Par partijas EC biedriem, (turpmāk tekstā — cilvēki) var kļūt katrs 18 gadu vecumu sasniedzis Latvijas pilsonis vai persona, kas ir reģistrējusies Iedzīvotāju reģistrā vai ir saņēmusi Latvijā pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja viņi atzīst Partijas EC programmu un statūtus un savā praktiskā darbībā tos īsteno.

2. Ja partija EC uzstājas vēlēšanās ar atsevišķu sarakstu, partijas cilvēki nepiedalās konkurējošu sarakstu vēlēšanu kampaņās.

3. Katra partijas Cilvēka pienākums ir:

• sekmēt Partijas programmas īstenošanu un ievērot statūtus,

• rūpēties par partijas EC autoritāti sabiedrībā,

• aktīvi darboties vietējo pašvaldību un Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanās,

• reģistrēties vienā no Partijas pirmorganizācijām (tālāk tekstā organizācijā),

• piedalīties partijas cilvēku sapulcēs.

4. Visiem partijas EC cilvēkiem ir vienādas tiesības, katrs Partijas Cilvēks ir tiesīgs:

• piedalīties Partijas politikas un darbības noteikšanā, izvirzot priekšlikumus, izklāstot savus uzskatus un piedaloties visu izskatāmo jautājumu brīvā apspriešanā un demokrātiskā izlemšanā,

• izvirzīt kandidatūras, arī savu kandidatūru, vēlēt un tikt ievēlēts jebkurā Partijas amatā,

• partijas cilvēku sapulcēs, kongresos utt. kritizēt jebkuru Partijas Cilvēku neatkarīgi no viņa ieņemamā amata un sabiedriskā stāvokļa,

• saņemt informāciju, kas ir Partijas rīcībā,

• personīgi piedalīties jebkurā apspriešanā, kas skar viņa darbību,

• brīvi izstāties no Partijas, rakstiski paziņojot par to savai Partijas organizācijai un nododot partijas Cilvēka karti,

• pāriet no vienas Partijas organizācijas citā Partijas organizācijā, vai kopā ar citiem partijas cilvēkiem izveidot jaunu Partijas organizāciju,

• piedalīties citu sabiedrisko organizāciju darbā, ja to principi un darbība nav pretrunā ar Partijas programmu,

• atbalstīt partiju ar ziedojumiem (dāvinājumiem).

5. Persona, kas vēlas iestāties partijā EC, var brīvi izvēlēties organizāciju. Par Partijas cilvēku uzņem individuāli uz jaunuzņemamā Cilvēka personiska rakstveida iesnieguma pamata Partijas organizācijas sapulcē ar klātesošo balsu vairākumu. Uzņemtajiem cilvēkiem Partijas organizācija izsniedz Partijas cilvēku kartes un nozīmītes.

6. Piederību pie partijas EC var pārtraukt:

• Partijas Cilvēks pēc paša vēlēšanās, iesniedzot Partijas organizācijai paziņojumu par izstāšanos un nododot partijas Cilvēka karti un nozīmīti,

• izslēdzot no partijas EC.

Izslēgt var Cilvēku, kura rīcība ir pretrunā ar partijas EC programmu vai statūtiem. Jautājumu par Partijas Cilvēka izslēgšanu no Partijas izskata un ar klātesošo Partijas cilvēku balsu vairākumu, izlemj tās organizācijas sapulce, kurā viņš ir reģistrēts. No Partijas izslēgtajam ir tiesības divu mēnešu laikā iesniegt apelāciju Partijas EC kontroles komisijā, kas pieņem galīgo lēmumu.

7. Personas, kuras simpatizē partijas EC mērķiem un atbalsta tās politiku, savu iespēju robežās atbalsta materiāli un līdzdarbojas partijas EC pasākumos, ir uzskatāmas par partijas EC līdzjutējiem. Partijas EC līdzjutēji var piedalīties partijas EC darbā ar padomdevēju tiesībām un nēsāt EC nozīmīti.

 

II. Partijas EC uzbūves un darbības principi

Partija EC darbojas uz šādu demokrātisko principu pamata:

1. Visu līmeņu Partijas iestāžu cilvēki (delegāti) tiek ievēlēti tiešās, vienlīdzīgās, alternatīvās vēlēšanās ar kandidātu brīvu izvirzīšanu un pašizvirzīšanos.

2. Pilnīgs atklātums visu līmeņu partijas EC organizāciju iestāžu darbībā, jebkuru partijas EC dokumentu un arhīvu pieejamība Partijas cilvēkiem, visu Partijas sanāksmju atklātums.

3. Neviens partijas EC Cilvēks vai organizācija netraucē pieņemtā lēmuma izpildi, bet cik Cilvēkam pa spēkam, palīdz to izpildīt.

4. Partijas EC Cilvēku sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tajā piedalās vairākums partijas EC Cilvēku. Ja sapulces laiks un darba kārtība ir izziņoti, tad lēmumu par darba kārtībā paredzētajiem jautājumiem ir tiesīgi pieņemt klātesošie EC organizācijas cilvēki, ja viņu skaits nav mazāks par trīs. Jebkurai balsošanai jābūt atklātai.

Lēmums tiek uzskatīts par pieņemtu, ja par to nobalsojis vairākums klātesošo balsstiesīgo Partijas cilvēku.

 

III. Partijas EC organizācijas

1. Partijas EC organizatoriskais pamats ir partijas EC organizācijas, tās tiek veidotas galvenokārt pēc teritoriālā principa, Partijas cilvēkiem brīvprātīgi apvienojoties. Lēmumu par partijas EC organizācijas izveidošanu var pieņemt sapulce, ja tajā piedalās ne mazāk kā 3 partijas EC cilvēki. Partijas organizācija jāreģistrē centrālā iestādē ar savu nosaukumu.

2. Partijas EC organizācijas savus lēmumus pieņem sapulcēs ar balsu vairākumu.

3. Partijas EC organizāciju pienākums ir:

• organizēt Partijas cilvēku sapulces, piesaistot līdzjutējus un jaunus cilvēkus.

4. Partijas EC organizācijām ir tiesības:

• uzņemt partijā un izslēgt no tās,

• respektējot jaunos cilvēkus, patstāvīgi noteikt savu struktūru un darbības formu, rīkojoties ar kustamo, ar nekustamo partijas EC organizācijas īpašumu un naudas līdzekļiem,

• izstrādāt priekšlikumus jebkurā Partijas politikas jautājumā,

• dot norādījumus un līdzekļus no organizācijas ievēlētajiem Partijas kongresa delegātiem, partijas EC vēlēto iestāžu cilvēkiem un prasīt atskaites par to izpildi un izlietojumu.

5. Partijas EC organizācijām ir savs nosaukums, zīmogs un bankas rēķins.

 

IV. Partijas EC centrālās iestādes

1. Partijas EC centrālās iestādes ir partijas EC Padome, partijas EC Kontroles komisija.

2. Partijas EC augstākais lēmējs ir kongress, kuru sasauc Partijas EC Padome. Kongresa sasaukšanas laiku un apspriežamos jautājumus paziņo Partijas organizācijām ne vēlāk kā mēnesi pirms kongresa sākuma. Dokumentu projektus dara zināmus Partijas organizācijām ne vēlāk kā mēnesi pirms kongresa sākuma, ja pēc tā nav vajadzības, kongresu sasauc 1 reizi 5 gados.

3. Partijas ārkārtas kongresu sasauc mēneša laikā pēc Partijas Padomes vai 1/3 visu Partijas cilvēku vai organizāciju vairākuma iniciatīvas. Ja Padome atsakās sasaukt kongresu, tad organizācijas vai Partijas cilvēki, kas pieprasa to sasaukt, var izveidot organizācijas komiteju kongresa sasaukšanai.

4. Kongresa delegātus ievēlē Partijas organizācijās atbilstoši Padomes noteiktajām pārstāvniecības normām. Vienlaicīgi ar kārtējā kongresa delegātiem tiek izvirzītas Partijas līdzpriekšsēdētāja kandidatūras. Gatavojot kārtējo kongresu, organizāciju kopsapulces ievēlē vienu Padomes jaunā sastāva Cilvēku no savas organizācijas.

5. Partijas kongress:

• ar klātesošo balsu vairākumu apstiprina Partijas nosaukumu, simboliku, himnu, pieņem Partijas programmu un statūtus, izdara tajos grozījumus,

• nosaka Partijas principiālo politiku,

• noklausās, apspriež un apstiprina Partijas vadošo iestāžu pārskatus,

• ievēlē Padomes cilvēkus un reģistrē tos Padomes cilvēkus, kuri ievēlēti organizāciju kopsapulcēs; kongresā ievēlēto Padomes cilvēku skaitam jābūt aptuveni vienādam ar organizācijās ievēlēto Padomes cilvēku skaitu,

• ievēlē piecus (5) partijas EC līdzpriekšsēdētājus,

• ievēlē kontroles komisiju piecu (5) cilvēku sastāvā,

• pieņem lēmumu par Partijas pašlikvidēšanos.

6. Partijas EC Padome ir augstākā Partijas pārstāvniecības iestāde kongresu starplaikā. Partijas Padomi sasauc tās līdzpriekšsēdētāji vajadzības gadījumā, bet ne retāk kā reizi trijos mēnešos vai pēc 3 partijas organizāciju pieprasījuma.

Partijas EC Padome:

• nosaka konkrētus Partijas EC kongresa lēmumu realizācijas ceļus,

• sasauc kongresus, nosaka norises vietu un laiku, sagatavo izskatāmo dokumentu projektus,

• izskata un apstiprina Padomes budžetu.

7. Padomes sēžu starplaikā partijas darbības kārtējo koordināciju un organizāciju veic līdzpriekšsēdētāji.

8. Partijas EC līdzpriekšsēdētāji:

• pārstāv Partiju kā juridisku personu sarunās ar citām organizācijām, valsts un saimnieciskām iestādēm, partijas vārdā slēdz līgumus un vienošanās ar fiziskām un juridiskām personām, pieņem dāvinājumus (ziedojumus),

• vada padomes sēdes,

• organizē kongresus un Padomes sēdes,

• organizē kongresa un Padomes lēmumu izpildi,

• sniedz paziņojumus un pieņem lēmumus kārtējos politiskajos jautājumos,

• rīkojas ar partijas kustamo un nekustamo mantu,

• rīkojas ar partijas naudas līdzekļiem apstiprinātā budžeta ietvaros.

9. Kongresu starplaikā partijas iestāžu un amatpersonu darbību kontrolē Kontroles komisija, to izveido kongress, tā ir pastāvīga kontroles iestāde un savā darbībā pakļaujas tikai kongresam. Kontroles komisijas sastāvam ir tiesības piedalīties jebkurās partijas sanāksmēs vai partijas iestāžu sēdēs, kontrolēt Partijas EC budžeta likumīgu izlietošanu un papildināšanu, kustamās un nekustamās mantas iegūšanas un pielietojuma likumību, kā arī izskata no Partijas EC izslēgto apelācijas un kontrolē statūtu ievērošanu.

 

V. Partijas EC darbība vēlēšanās un padomēs

1. Partijas EC priekšvēlēšanu platformu izstrādā un apstiprina Partijas EC Padome.

2. Partijas EC deputātu kandidātu sarakstus Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanām visos vēlēšanu apgabalos apstiprina un var izdarīt nepieciešamās izmaiņas Partijas EC Padome atbilstoši likumam par vēlēšanām uz partijas organizāciju priekšlikuma pamata.

3. Pēc Partijas EC saraksta ievēlētu deputātu var atsaukt likumā noteiktaja kārtībā ar Partijas Padomes lēmumu.

4. Partijas EC cilvēki, kuri ievēlēti valsts varas iestāžu sastāvā, veido tur frakciju, deputātu grupu vai arī veido koalīcijas frakciju ar politiski tuvu partiju deputātiem.

5. Deputāti — Partijas EC cilvēki — par savu darbību ir atbildīgi savu vēlētāju un partijas priekšā. Viņi ievēro Partijas programmatiskās nostādnes, konsultējas ar partijas vadošajām iestādēm, pēc savas iniciatīvas veido darba grupas no Partijas cilvēkiem un līdzjutējiem dažādu problēmu izpētei, likumjaunradei un apspriežamo likumprojektu un lēmumu ekspertīzei.

6. Partijas EC cilvēki — visu līmeņu valsts varas iestāžu deputāti — nepārtrauc darbību kādā no partijas EC organizācijām.

 

VI. Partijas EC un tās organizāciju tiesiskais statuss

1. Partija EC un tās organizācijas ir juridiskas personas ar savu nosaukumu, zīmogu un bankas rēķinu. Partijas EC juridiskā adrese: Rīga, A.Čaka 28—25, LV-1011.

2. Partijai EC ir sava simbolika, karogs, himna. Piederību Partijai apliecina vienota parauga Partijas cilvēka karte un nozīmīte, ko apstiprina Partijas EC Padome.

3. Partija EC, kā arī jebkura Partijas organizācija var veidot savus periodiskos izdevumus, radio, TV un citus masu medijus, tos reģistrējot Latvijas Republikas likumdošanas noteiktajā kārtībā.

4. Uz Partijas EC statūtu pamata Partijas EC Padome pieņem nolikumus un instrukcijas un izdara tajos grozījumus.

 

VII. Partijas EC naudas līdzekļi

Partijas EC naudas līdzekļi veidojas no EC Padomes noteiktiem atskaitījumiem no partijas uzņēmumu un saimniecisko organizāciju peļņas un citu veidu likumīgas darbības, kā arī fizisku un juridisku personu likumīgiem, brīvprātīgiem ziedojumiem (dāvinājumiem).

 

VIII. Partijas EC pašlikvidācija

Partijas pašlikvidācija notiek, sasaucot kongresu, ja vairākums Partijas cilvēku to pieprasa un ar klātesošo partijas EC balsu vairākumu.

Partijas naudas līdzekļi, kā arī kustamais un nekustamais īpašums tiek sadalīts sabiedriskajām labdarības organizācijām un bāreņu namiem.

Statūti pieņemti un apstiprināti 1998.gada 13.jūnijā Rīgā.

Līdzpriekšsēdētāji: Vilnis Kurpe, Vineta Balode, Jana Šteinerte-Kurpe