• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par slimokasēm un pašvaldībām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.08.1998., Nr. 231/232 https://www.vestnesis.lv/ta/id/32438

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par slimokasēm un pašvaldībām (turpinājums)

Vēl šajā numurā

12.08.1998., Nr. 231/232

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Problēmas

Par slimokasēm un pašvaldībām

Uz kopīgu mērķi, katrs pa savu ceļu

Līdz ar citām strukturālām reformām Latvijā izmaiņas ienāca arī veselības aprūpē. Jau 1993. gadā parādījās pirmie mēģinājumi veselības aprūpes finansēšanu balstīt uz jauniem — veselības apdrošināšanas — principiem.

Uz Veselības stratēģijas centra bāzes izveidojās Centrālā norēķinu kase, kas izstrādāja veselības aprūpes finansēšanas reformas normatīvo bāzi un vēlāk tika nosaukta par Valsts slimokasi, bet, sākot ar 1998. gada 15 maiju, — par Valsts obligātās veselības apdrošināšanas centrālo fondu. Līdz ar šo norēķinu centru valstī sāka veidoties arī teritoriālās norēķinu kases.

Sākot ar 1995. gadu, Centrālās norēķinu kases kompetencē bija veselības aprūpes finansēšanas un finansu sadales un norēķinu funkcijas. No 1997. gada 1. janvāra Valsts slimokase administrē lielāko veselības aprūpes valsts budžeta daļu.

Pārveidojumi skāra arī teritoriālās norēķinu kases. Ar 1997. gada 1. janvāri tika noteikta vienota kārtība, kādā Valsts slimokase ar 36 slimokasu starpniecību finansē veselības aprūpi.

Savukārt 1997. gada 21. oktobrī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi paredzēja slimokasu reģionalizāciju — tika noteikts, ka slimokase ir vienas vai vairāku pašvaldību dibināts uzņēmums, kas aptver teritoriju ar iedzīvotāju skaitu, kas nav mazāks par 200 tūkstošiem.

Līgumus par valsts obligātās veselības apdrošināšanas pakalpojumu minimuma apmaksas organizēšanu un uzraudzību konkrētajā teritorijā ar šādām pašvaldību dibinātām reģionālajām slimokasēm Centrālais fonds ir tiesīgs slēgt tikai pēc tam, kad atzinīgi novērtēts pašvaldību — kases dibinātāju — piedāvātais šī uzņēmuma biznesa un stratēģiskās attīstības plāns.

Pirmā reģionālā slimokase izveidojās, vienojoties trim — Daugavpils pilsētas, Daugavpils rajona un Krāslavas rajona — pašvaldībām. Tai sekoja citu reģionālo slimokasu darbības uzsākšana: Limbažu, Valkas, Cēsu, Madonas, Gulbenes, Balvu un Alūksnes rajona pašvaldības nodibināja Ziemeļaustrumu slimokasi, Rēzeknes pilsētas un rajona un Ludzas rajona pašvaldības — Rēzeknes slimokasi, Ogres, Aizkraukles, Jēkabpils un Preiļu rajona pašvaldības — Daugavas slimokasi, Tukuma un Rīgas rajona pašvaldības — Pierīgas slimokasi, Dobeles, Jelgavas, Bauskas rajona un Jelgavas un Jūrmalas pašvaldības — Viduslatvijas slimokasi un Rīga — Rīgas novada slimokasi. Kurzemes pašvaldībām nespējot savstarpēji vienoties, šajā reģionā slimokases dibināšana vēl kavējas. Līdzīga situācija ir arī Rēzeknes apvidū, kur bija vēlme izveidot reģionālo slimokasi, bet pašvaldībām neizdevās apvienoties tā, lai aptvertu teritoriju ar 200 000 iedzīvotājiem, kas ir viens no svarīgākajiem reģionālo slimokasu dibināšanas priekšnoteikumiem. Lai nodrošinātu veselības aprūpes finansēšanu, šeit ar Centrālā fonda lēmumu norēķinu norise arī centralizēta un tiek veikta uz bijušās Kuldīgas slimokases bāzes.

Atbilstoši veselības aprūpes reformas pamatmērķiem un savu finansu racionālākas izlietošanas labad reģionālās slimokases savā darbībā īpašu uzmanību pievērš infrastruktūras sakārtošanai, primārās prakses ārstu institūcijas izveidei, neatliekamās medicīniskās palīdzības attīstībai un citām veselības aprūpes attīstības prioritātēm.

Šī gada pirmajā pusē atbilstoši Centrālā fonda un reģionālo slimokasu noslēgtajiem līgumiem jau ir apmaksāti medicīniskie pakalpojumi 39 miljonu latu vērtībā. No 0,0035 līdz 0,0043 latiem pieaugusi minimālā punkta vērtība, kas vēl joprojām ir viens no medicīnas darbinieku padarītā darba novērtējuma kritērijiem. Vidējā gultasdienas cena pieaugusi no 6,66 latiem 1997. gadā līdz 7,28 latiem 1998. gada vasarā.

Tomēr nebūt ne viss ir līdz galam atrisināts slimokasu reģionalizācijas procesā. Tādēļ "Latvijas Vēstnesis" piedāvā šo veselības aprūpes finansēšanas mehānisma reformas svarīgā posma komentāru speciālistu skatījumā.

Viktors Jaksons, veselības valsts ministrs, — "Latvijas Vēstnesim"

— Jau vairākus gadus veselības aprūpes finansēšanu Latvijā administrē nevis pašvaldības, bet slimokases, kopš 1997. gada 1. janvāra faktiski visu finansu plūsmu kontrolē Valsts slimokase, tagad — Centrālais fonds. Tomēr likumā "Par pašvaldībām" joprojām veselības aprūpes nodrošināšana nosaukta par vienu no pašvaldību funkcijām. Kā jūs vērtējat pašvaldību un slimokasu sadarbību? Ir dzirdama dažu pašvaldību neapmierinātība ar naudas plūsmas novirzīšanu ne vairs caur pašvaldību budžetiem, bet caur slimokasēm. Tiek pausts uzskats, ka pašvaldībām vairs nav reālas ietekmes uz veselības aprūpi, it īpaši tagad, kad slimokases pēc reģionalizācijas kļūst aizvien spēcīgākas un sakārtotākas.

— Šī jautājuma sakarā sabiedrībā diemžēl ir izraisījusies pat ažiotāža. Tiek apgalvots, ka, lūk, slimokases grasās slēgt slimnīcas un atstāt iedzīvotājus bez veselības aprūpes.

Tas ir principā nepareizs apgalvojums. Jā, slimokase var pētīt, kur un kādas veselības aprūpes iestādes būtu racionāli izvietot, un varbūt arī apspriest jautājumu — kuru ārstniecības iestāžu tālākā pastāvēšana vairs nav ekonomiski izdevīga. Slimokase var dot padomu, ka iestāžu un personāla uzturēšana ir pārāk dārga tādēļ, ka to ir pārāk daudz.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!