INFORMĀCIJA

Latvijas ekonomika: vakar, šodien, rīt

No Ekonomikas ministrijas

1998. gada jūnija ziņojuma

par tautsaimniecību

Turpinājums. Sākumu sk. "LV" 216. nr., 23.07.98.; nr. 217/218. nr., 24.07.98.; 219/220.nr. 28.07.98.; 226. nr., 5.08.98.

Saturā

Saīsinājumi un mērvienības

1. Tautsaimniecības ekonomiskais stāvoklis

1.1. Makroekonomiskā attīstība un valdības politika

1.2. Galvenie ekonomiskās attīstības rādītāji

2. Ārējā ekonomiskā vide

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

3.1. Iekšzemes kopprodukts

3.1.1. IKP dinamika un prognozes

3.1.2. IKP nozaru griezumā

3.1.3. IKP agregētais izlietojums

3.2. Cenas un inflācija

3.2.1. Patēriņa cenas

3.2.2. Ražotāju cenas, būvniecības un eksporta cenas

3.3. Maksājumu bilance un ārējās tirdzniecības apgrozījums

3.3.1. Maksājumu bilance

3.3.2. Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa preču grupām un pakalpojumu eksports un imports

3.3.3. Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa valstīm

3.3.4. Ārējās tirdzniecības politika

3.4. Investīcijas

3.4.1. Kapitāls, investīcijas un uzkrājumi

3.4.2. Valsts investīciju programma

3.4.3. Ārvalstu tiešās investīcijas

3.5. Monetārā sektora attīstības rādītāji un valūtas maiņas kurss

3.5.1. Monetārā politika, banku sistēma un vērtspapīru tirgus

3.5.2. Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji

3.5.3. Valūtas maiņas kurss un Latvijas Bankas ārējās rezerves

3.6. Valsts fiskālais stāvoklis

3.6.1. Fiskālā politika un valsts parāds

3.6.2. Nodokļu ieņēmumu dinamika

3.6.3. Valsts kopbudžeta izdevumi

3.7. Iedzīvotāju dzīves līmenis un nodarbinātība

3.7.1. Iedzīvotāju personīgais patēriņš

3.7.2. Nodarbinātība un bezdarbs

3.7.3. Demogrāfiskā situācija un veselības aizsardzība

3.7.4. Nabadzība

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika

4.1. Apstrādājošā rūpniecība

4.2. Transports un sakari

4.2.1. Autotransports

4.2.2. Ostu saimniecība un jūras transports

4.2.3. Dzelzceļa transports

4.2.4. Aviācija un lidostas "Rīga" darbība

4.2.5. Sakari

4.3. Būvniecība

4.4. Enerģētika

4.4.1. Pašreizējā situācija

4.4.2. Energoapgāde

4.4.3. Energoapgādes regulēšanas padome

4.4.4. Cenas un tarifi

4.5. Lauksaimniecība

4.6. Iekšējā tirdzniecība

4.7. Tūrisms

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas

5.1. Valsts ekonomiskās attīstības stratēģija

5.2. Integrācija Eiropas savienībā

5.3. Privatizācija

5.3.1. Privatizācijas tempi un ietekme uz tautsaimniecību

5.3.2. Akciju publiskais piedāvājums un valsts nodokļu parādu kapitalizācija

5.3.3. Pašvaldības īpašuma objektu privatizācija

5.3.4. Privatizācijas sertifikātu piešķiršana un izmantošana

5.3.5. Dzīvojamo māju privatizācija

5.3.6. Valsts īpašuma privatizācijas fonds

5.3.7. Īpašuma tiesību atjaunošanas gaita

5.4. Uzņēmējdarbības vide

5.5. Nacionālās programmas

5.5.1. Nacionālo programmu raksturojums

5.5.2. Eiropas savienības Strukturālo fondu apgūšana

5.6. Konkurences veicināšana un monopoldarbības regulēšana

5.6.1. Konkurences veicināšanas politika

5.6.2. Dabīgo monopolu tarifu regulēšana

5.7. Kvalitātes nodrošināšana

5.7.1. Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā programma

5.7.2. Nacionālā standartizācija un metroloģija

5.7.3. Nacionālā akreditācijas sistēma

5.7.4. Patērētāju interešu aizsardzība

5.7.5. Tirgus uzraudzība

5.8. Reģionālā ekonomiskā attīstība

5.9. Statistika

5.9.1. Valsts statistiskā sistēma

5.9.2. Statistiskās informācijas pilnveidošana

6. Rekomendācijas uz izaugsmi orientētas ekonomiskās politikas īstenošanai

Saīsinājumi un mērvienības

a/s akciju sabiedrība

Baltā grāmata Eiropas komisijas izstrādātās rekomendācijas likumdošanas

saskaņošanai asociēto Centrāleiropas un Austrumeiropas

valstu sagatavošanai integrācijai Eiropas savienības ieköējā tirgū

CEFTA Centrāleiropas brīvās tirdzniecības asociācija

CEN Eiropas Standartizācijas komiteja

CIF cena preces cena, kuru veido preces vērtība, ieskaitot transporta

un apdrošināšanas izmaksas līdz importētājvalsts robežai

CSP Centrālās statistikas pārvalde

EBRD, ERAB Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka

EBTA Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija

EM Ekonomikas ministrija

ES Eiropas savienība

FOB cena preces cena, kuru veido preces vērtība, ieskaitot transporta

un apdrošināšanas izmaksas līdz eksportētājvalsts robežai

GATT Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību

IKP iekšzemes kopprodukts

LAA Latvijas Attīstības aģentūra

LPA Latvijas Privatizācijas aģentūra

LR Latvijas Republika

LTP Latvijas Tūrisma padome

LZA Latvijas Zinātņu akadēmija

NVS Neatkarīgo valstu sadraudzība

OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

PHARE Eiropas savienības ekonomiskās palīdzības

programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm

PRAQ Reģionālā kvalitātes nodroöināöanas programma

PTO Pasaules tirdzniecības organizācija

PVAS privatizējamā valsts akciju sabiedrība

PVN pievienotās vērtības nodoklis

SDO Starptautiskā darba organizācija

SEZ speciālā ekonomiskā zona

SIA sabiedrība ar ierobežotu atbildību

SVF Starptautiskais valūtas fonds

VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VIP Valsts investīciju programma

v/u valsts uzņēmums

DEM Vācijas marka

ECU Eiropas norēķinu vienība

Ls lats

USD ASV dolārs

kWh kilovatstunda

kVA kilovoltampēri

kcal, Gcal, PJ kilokalorija, gigakalorija, petadžauls

XDR Pasaules valūtu grozs, Starptautiskā valūtas fonda norēķinu vienība

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

3.4. Investīcijas

3.4.1. Kapitāls, investīcijas un uzkrājumi

Investīciju segšanas avots ir kā iekšējie, tā arī ārējie uzkrājumi. Nenoliedzami, ka pārejas periodā ārvalstu investīcijām un ārvalstu finansiālai palīdzībai ir liela loma. Bet, lai sasniegtu stabilu ilgtermiņa izaugsmi, iekšzemes investīcijas ir jānodrošina ar nacionālajiem uzkrājumiem, jo kapitāla ieplūdei ir nepastāvīgs raksturs sakarā ar konjunktūras svārstībām starptautiskā kapitāla augstas mobilitātes apstākļos. Tāpēc stabilas un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošinājums ir iekšējie uzkrājumi. Lai saglabātu ekonomikas iekšējo un ārējo līdzsvaru, iekšējiem uzkrājumiem jāsedz investīcijas vismaz par 80%, jo tas neizraisa maksājumu bilances tekošā konta pārmērīgu deficītu un nerada draudus nacionālās valūtas stabilitātei. Latvijai šie rādītāji ir daudz zemāki (skatīt 3.12. zīmējumu).

3.12. zīmējums

Investīcijas, uzkrājumi un tekošā konta saldo (procentos)

IKP - iekšzemes kopprodukts, S - uzkrājumi, CAB - tekošā konta saldo, I - kopējā kapitāla

veidošanas izmaksas jeb nefinansu investīcijas, Ip - nefinansu investīcijas pamatlīdzekļos.

Investīciju īpatsvars IKP palielinājās no 13,8% 1993. gadā līdz 19,3% 1997. gadā. Savukārt nacionālo uzkrājumu1 īpatsvars samazinājās attiecīgi no 29% līdz 11,7%. Kā redzams, straujo investīciju pieaugumu pēdējos gados nodrošināja kapitāla ieplūde (ārvalstu uzkrājumi).

Lai izvērtētu augsmes faktoru (darba spēka un kapitāla) ietekmi uz IKP pieaugumu, tika veikta šo rādītāju dinamikas analīze, kas balstījās uz statistikas datiem. Fiziskā kapitāla, nodarbinātības un IKP dinamiku 1993.-1997. gadā raksturo 3.13. zīmējums.

3.13. zīmējums

Fiziskā kapitāla, nodarbinātības, darba ražīguma un IKP dinamika (1993.g.=100)

Laikā no 1993. līdz 1997. gadam IKP vidēji ik gadu pieaudzis par 2,4%. Šo IKP pieaugumu nodrošināšana:

- strādājošo skaita izmaiņas par -3,4%;

- darba ražīguma izmaiņas par 5,8 procentiem.

Tādējādi ikgadējo IKP pieaugumu šajā periodā nodrošināja darba ražīguma pieaugums, jo strādājošo skaits vidēji ik gadu samazinājās.

Savukārt darba ražīguma izmaiņas iespaidoja:

- fiziskā kapitāla izmaiņas par 3,4%;

- pārējo faktoru ietekme par 2,4 procentiem.

Pārējos faktorus sauc arī par inovatīvo komponenti vai izmaiņām tehnoloģijās. Nosacīti var teikt, ka kapitāla pieaugums nodrošināja darba ražīguma pieaugumu ne vairāk kā par 59%, bet tehnoloģiskās izmaiņas vismaz par 41% (nav veikta analīze par kapitāla izmantošanas noslogotības līmeņa izmaiņām un citiem kapitāla izmantošanu raksturojošiem rādītājiem). Tātad ir uzrādīta kapitāla ietekmes augšējā robeža un tehnoloģisko izmaiņu zemākā robeža, kā arī to summārā ietekme, proti, darba ražīgums. Kā redzams, tehnoloģiju izmaiņām ir bijusi mazāka loma nekā kapitāla pieaugumam. Attīstīto valstu pieredze rāda, ka caurmērā šo divu darba ražīguma komponentu ietekme ir līdzvērtīga. Pārējo faktoru komponente ietver darba spēka un kapitāla kvalitatīvo aspektu novērtējumu, proti, strādājošo kvalifikāciju, kapitāla modernizācijas pakāpi, jaunu tehnoloģiju ieviešanu, menedžmenta uzlabošanos utt. Visa iepriekšējā uzskaitījuma pamatā ir investīcijas kā fiziskā, tā cilvēku kapitālā.

 

3.4.2. Valsts investīciju programma

1998. gadā Valsts investīciju programmas (skatīt 3.4. ielikumu) kopīgie finansu resursi no valsts budžeta, valdības aizdevumiem un garantētajiem kredītiem u.c. avotiem sastādīs aptuveni 5% no IKP (1996. gadā - 1,7%, 1997. gadā - 2,7%) (skatīt 3.17. tabulu).

Tomēr pašreizējais valsts investīciju līmenis ir nepietiekams. Tas atpaliek ne tikai no kaimiņu - Igaunijas un Lietuvas līmeņa, bet arī no OECD vidējā līmeņa. Tomēr OECD valstīs nav nepieciešama tik radikāla ekonomikas pārbūve, kā tas notiek Latvijā. Tomēr OECD valstīs no budžeta valsts investē gadā vidēji 2,5-3,2% no IKP (pēc dažādiem statistikas avotiem).

Valstij būtu aktīvi jāpiedalās investīciju veicināšanā, tai skaitā palielinot valsts investīciju apjomus. Šobrīd ierobežoto valsts un pašvaldību līdzekļu dēļ netiek realizēti vai tiek atlikti realizēšanai nākotnē projekti, kuri uzlabo infrastruktūru un vistiešākā veidā varētu palielināt privātās investīcijas. Ir zināmi gadījumi, kad ārvalstu investori pēc vietējo apstākļu izpētes ir atteikušies no ieguldīšanas Latvijā nesakārtotās infrastruktūras dēļ.

3.4. ielikums

Valsts investīciju programma ir infrastruktūras investīciju projektu kopums, kuram katru gadu tiek piešķirts vai plānots valsts finansējums. Valsts investīciju programmu katru gadu izstrādā Ekonomikas ministrija nākamajiem trim gadiem, ņemot vērā valdības deklarācijā attiecīgajam laika posmam noteiktās prioritātes, finansu stratēģiju un tautsaimniecības attīstības virzienus.

Valsts investīciju programmā var tikt iekļauti:

* ministriju investīciju projekti;

* pašvaldību investīciju projekti;

* nacionālās programmas ar ilgtermiņa finansējumu (vairāk nekā viens gads);

* tehniskās palīdzības programmas, kas tieši saistītas ar valsts investīciju projektiem.

Valsts investīciju programma tiek finansēta no šādiem avotiem:

* valsts pamatbudžets, speciālie budžeti;

* valdības rīcībā esošie ārvalstu kredīti;

* valdības garantētie kredīti;

* investīciju projekta realizētāja rīcībā esošie līdzekļi;

* iekšzemes un ārvalstu investīcijas bez valdības garantijām;

* palīdzības un dāvinājumu veidā piešķirtie līdzekļi, to skaitā ārvalstu neatmaksājamā palīdzība.

Sekmīgākai Valsts investīciju programmas realizācijai valdības finansējums var tikt apvienots ar projekta realizētāja rīcībā esošajiem līdzekļiem un aizdevumiem bez valsts garantijām.

 

3.17. tabula

Valsts investīciju programma 1995.-1998. gadā

	1995*	1996	1997	1998 (plāns)
(milj. latu)
VIP	28,5	47,4	88,3	182,5
tai skaitā
pamatbudžets	13,8	14,3	23,3	43,1
kredīts	10,3	12,3	36,7	81,3
citi resursi	4,4	20,8	28,3	58,1
(% no IKP)
VIP	1,2	1,7	2,7	5,0
tai skaitā
pamatbudžets	0,6	0,5	0,7	1,2
kredīts	0,4	0,4	1,1	2,2
citi resursi	0,2	0,8	0,9	1,6

* 1995. gadā citi resursi ir tikai valsts speciālie budžeti

Investīciju ieguldīšanu infrastruktūrā kavē esošā normatīvā bāze pašvaldību jautājumos. Liela daļa VIP ir pašvaldību investīciju projekti, kuru realizācijā valsts līdzekļi piesaistīti kā līdzfinansējums. Pašvaldības projektu realizācijai lieto kredītu līdzekļus, tomēr pašvaldību spēju aizņemties un līdz ar to atbilstošas infrastruktūras nodrošināšanu iedzīvotājiem ierobežo to budžeta ieņēmumu daļa. Būtu jāpārvērtē pašvaldību loma un spējas infrastruktūras sakārtošanā to teritorijā.

Lai palielinātu privātā sektora līdzdalību infrastruktūras investīciju projektos un uzlabotu to darbības efektivitāti, ir izstrādāts likuma projekts par koncesijām. Valsts un pašvaldības īpašuma objektu nodošana koncesijā šī likuma izpratnē nozīmē tiesisku darījumu, saskaņā ar kuru viena puse (koncedents) uz laiku nodod otrai pusei (koncesionāram) īpašuma tiesības uz īpašuma objektu vai tiesības būvēt īpašuma objektu, kā arī tiesības veikt šajā objektā celtniecības, pārbūves un objekta uzturēšanas darbus. Koncesija tiks piešķirta izsoles vai konkursa kārtībā.

Koncesionārs būs tiesīgs ņemt samaksu no attiecīgā objekta lietotāja, pakalpojumu saņēmēja vai ražotās produkcijas patērētāja vai arī netiešā veidā ar valsts vai pašvaldības starpniecību. Samaksas apjoms sedz koncesionāra izdevumus un nodrošina zināmu peļņas apjomu. Beidzoties koncesijas termiņam, koncesijas objekts pāriet atpakaļ valsts vai pašvaldības īpašumā bez īpašas papildu atlīdzības izmaksas koncesionāram.

Valsts investīciju programmas izpilde 1997. gadā. Kopējais projektu skaits 1997. gada Valsts investīciju programmā bija 156, no tiem 23 bija pašvaldību investīciju projekti, bet pārējie - ministriju projekti.

Ekonomikas ministrija saskaņā ar Ministru kabineta 1996. gada 8. oktobra noteikumiem Nr.377 "Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un realizācijas kārtība" veica VIP sektoru projektu izpildes apkopojumu par 1997. gadu.

Tas parādīja, ka VIP projekti 1997. gadā tika finansēti Ls 88,3 milj. apjomā, kas ir 67% no plānotā, bet gandrīz divas reizes vairāk nekā 1996. gadā. Vairāk nekā 3/4 no visa VIP finansējuma (valsts pamatbudžets, aizdevumi, dāvinājumi un citi resursi) tika novirzīti valdības noteiktajiem prioritārajiem sektoriem - enerģētikai, satiksmei un vides aizsardzībai.

Galvenie enerģētikas projekti paredz uzlabot energoapgādes sistēmas pašvaldībās un rekonstruēt spēkstacijas.

Transporta projekti domāti Latvijas galveno ceļu segumu, kā arī dzelzceļa un ostu infrastruktūras atjaunošanai (Rīgas, Ventspils, Liepājas un Mērsraga ostas), kā arī tiek īstenoti valsts nozīmes informātikas projekti.

Vides aizsardzības projekti paredz galvenokārt ūdensapgādes un notekūdeņu attīrīšanas sistēmas pilnveidošanu, atkritumu saimniecības sakārtošanu u.c. Vides projektiem ir liels neatmaksājams ārvalstu atbalsts, salīdzinot ar citiem sektoriem.

1997. gadā tika pabeigti vairāki projekti - "Salaspils 330kV slēgiekārtas rekonstrukcija", "Tilta pār Daugavu remonts Jēkabpilī", "Brocēnu viadukta rekonstrukcija", kā arī vairāki neliela apmēra projekti.

1997. gadā Valsts investīciju programmas projekti galvenokārt tika finansēti no kredītu līdzekļiem (42%), no valsts pamatbudžeta (26%), no citiem resursiem, kuru piesaistīšana ir projekta īstenotāju ziņā (32%). Kredītu līdzekļi pārsvarā tiek koncentrēti projektos, kuri spēj sevi atmaksāt - enerģētikas, satiksmes un vides aizsardzības nozarēs. Aizdevumi tiks atmaksāti no ieņēmumiem par sniegtajiem pakalpojumiem par piegādāto enerģiju, ūdeni un pārvadātām kravām. Transporta sektora projektiem tika izmanti 67% no visiem 1997. gada VIP kredītresursiem.

Valsts pamatbudžeta līdzekļi ir apgūti Ls 23,335 milj. jeb 74% apmērā no plānotā, jo tika samazināti sākotnēji apstiprinātie līdzekļi VIP projektiem, izdarot grozījumus likumā par valsts budžetu un līdzekļus novirzot citu valsts vajadzību segšanai. Vislielāko valsts pamatbudžeta finansējumu saņēma iekšlietu (17,2% no kopapjoma) un labklājības (16,5%) sektoru projekti, mazāk vides aizsardzības (14,2%), kultūras (11,9%) un satiksmes (10,4%) sektoru projekti. Finansējumu saņēma Finansu ministrijas (10,5% no kopapjoma) projekti, izglītības un zinātnes (8,4%), zemkopības (4,6%), enerģētikas (1,7%), aizsardzības (1,5%) un pārējo (3,1%) sektoru projekti.

1997. gadā garantēto kredītu līdzekļu izlietojums ir 59% no plānotā. Pārsvarā aizkavēšanās saistīta ar vides aizsardzības sektora projektiem, jo netika parakstīti plānotie aizdevuma līgumi (piemēram, Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuves projekts, kur ieilga domstarpības starp pašvaldībām), un nobīdēm laika grafikos (Daugavpils un Rīgas ūdenssaimniecību modernizācijas projekti). Tomēr kredītlīdzekļu izlietojums, salīdzinot ar 1996. gadu, ir pieaudzis gandrīz trīs reizes.

1 Nacionālos uzkrājumus veido uzkrājumi mājsaimniecībās, nesadalītā korporatīvā peļņa plus amortizācijas atskaitījumi un starpība starp konsolidētā valsts budžeta ienākumiem un tekošiem izdevumiem (bez valsts investīcijām).

Turpinājums - nākamajos numuros