Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Būsim optimisti savā ceļā uz NATO. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.08.1998., Nr. 226 (1287) https://www.vestnesis.lv/ta/id/32371

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts bezpeļņas akciju sabiedrības "Kultūrkapitāla fonds" protokols Nr.7

Par finansējumu piešķiršanu kultūras projektiem

Vēl šajā numurā

05.08.1998., Nr. 226 (1287)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

No ministra redzespunkta

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs:

Būsim optimisti savā ceļā uz NATO

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs aizsardzības spēku virsniekiem un žurnālistiem sniedza plašāku sava viedokļa izklāstu par Latvijas virzību uz NATO.

Ārlietu ministrs arī uzsvēra, ka ārkārtīgi nozīmīgi ir mums pašiem būt pārliecinātiem, ka mūsu valsts spēj kļūt par NATO dalībvalsti. "Apziņa, ka mēs to spējam, ir gandrīz tikpat svarīga, cik šī spēja. Tikai skaidra un nepārprotama mūsu politiskā griba, kas pausta visos līmeņos, var garantēt šī mērķa sasniegšanu," uzsvēra V.Birkavs, piebilstot, ka nenoteikta attieksme pret šo Latvijas ārpolitikas stratēģisko mērķi un konsekvences trūkums tā īstenošanā var būtiski attālināt Latviju no iestāšanās NATO — mērķa, ko izdevuma autors nosauca par Latvijai "absolūti nepieciešamu". "Mūsu ģeogrāfiskā atrašanas vieta, mūsu vēsture un nākotne ir savienojami jēdzieni," teica ārlietu ministrs, uzsverot, ka tikai Latvijas konsekventa virzība uz NATO ļauj mums pārvarēt līdz šim skaidri dominējošo Krievijas ģeopolitisko orientāciju un tieksmi dominēt šajā reģionā. Valdis Birkavs atklāti atzina, ka Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas brīdī un pat vēl 1992. gadā nav varējis iedomāties, ka Latvija varētu tik strauji pietuvoties NATO, kā tas noticis šajos septiņos gados. "Toreiz mēs pat vispārdrošākajos sapņos nevarējam iedomāties, ka būsim tik tuvu un reizē arī tik tālu no NATO."

Ārlietu ministrs pieskārās arī iespējamajiem NATO nākotnes modeļiem. Pēc viņa domām, daudzi vēl joprojām iedomājas NATO šīs organizācijas agrākajā veidolā — aukstā kara izpratnē. "Taču, kad Latvija tiks uzņemta NATO, tā būs jau pavisam cita tipa organizācija," uzsvēra V. Birkavs. Viņš arī uzsvēra, ka katru latvieti NATO perspektīvas kontekstā laikam gan visvairāk interesē Vašingtonas līguma 5.pants, kas paredz palīdzību Latvijai militāra apdraudējuma gadījumā.

V.Birkavs izvērtēja mūsu valsts virzību uz NATO arī Eiropas Savienības (ES) kontekstā — atzīstot, ka arī Eiropas Savienība, Latvijai kļūstot par tās dalībvalsti, būtu efektīvs drošības garants. Pēc Valda Birkava domām, gadījumā, ja Latvija kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti vēl pirms iestāšanās NATO, tā varēs justies līdzīgi Zviedrijai un Somijai aukstā kara gados, kad tās, nebūdamas NATO locekles, tomēr skaidri sajuta šīs iespaidīgās aizsardzības organizācijas aizmuguri.

Ārlietu ministrs uzsvēra: kaut arī Latvija nevar noteikt jaunā NATO veidolu, mūsu valsts tomēr jau ir sniegusi ļoti svarīgu ieguldījumu šīs organizācijas attīstībā: attiecību trīsstūrī "Baltijas valstis – NATO – ASV" mēs esam iezīmējuši būtiski jaunu aspektu, ar ASV un Baltijas valstu hartas parakstīšanu nostiprinot transatlantiskās saites. ASV un Baltijas valstu hartu V. Birkavs nosauca par ASV stratēģisko interešu apliecinājumu Baltijā.

Ārlietu ministrs arī izteica viedokli, ka acīmredzot NATO valstu vadītāju sanāksmē nākamgad Vašingtonā Latvija vēl netiks uzaicināta sākt iestāšanās sarunas. Taču ir ļoti svarīgi, lai Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu vārds Vašingtonas dokumentos tiktu ierakstīts vēl labākā kontekstā nekā Madrides samitā, kura rezultāti, pēc ārlietu ministra domām, pārsniedza pat mūsu optimistiskākās prognozes.

V. Birkavs atzina, ka ļoti liela nozīme Latvijas uzaicināšanas vai neuzaicināšanas procesā būs "Krievijas kārtij". Ārlietu ministrs īpaši pakavējas pie Latvijas attiecībām ar Krieviju un Krievijas attiecībām ar NATO. Viņš atgādināja daudzu jau aizmirsto vēsturi, ka NATO drīz pēc Otrā pasaules kara tika dibināta arī ar mērķi novērst Vācijas atkalapbruņošanās iespēju. Taču pagāja tikai seši gadi, un Vācija, tagad jau demokrātiska valsts, pati kļuva par NATO dalībvalsti. Jau septiņi gadi aizritējuši kopš totalitārā režīma sagrāves Krievijā. Taču Krievija, atšķirībā no pēckara Vācijas, joprojām nav pārvarējusi savu veco ģeopolitisko domāšanu. Ārlietu ministrs vairākkārt atkārtoja savu viedokli, ka arī Krievija, nostiprinoties kā iekšpolitiski stabila, demokrātiska valsts, ar laiku varētu kļūt par NATO dalībvalsti un Latvija būtu ieinteresēta šādā attīstībā.

V.Birkavs arī atgādināja vienu no saviem argumentiem sarunās ar Eiropas Savienības valstīm: "Jums ir svarīgi mūs ātrāk uzņemt ES arī tāpēc, lai Latvijas krievi kļūtu par pirmajiem krieviem ES. Viņi tad savukārt pozitīvi ietekmēs Krievijas krievus." Analizējot Latvijas attiecības ar lielo austrumu kaimiņvalsti, ārlietu ministrs teica, ka Latvija, informējot starptautiskās organizācijas par Krievijas ekonomiskajām sankcijām pret mūsu valsti, varētu arī šajā kontekstā prasīt starptautiskās palīdzības pārtraukšanu Krievijai. "Taču mēs esam ieinteresēti, lai Krievija saņemtu starptautisko palīdzību un izkultos no pašreizējām grūtībām. Ieinteresēti, lai Krievijā saglabātos demokrātija. Tāpēc mums uz Krievijas sadarbību ar NATO jāraugās pozitīvi, nevis ar kādām aizdomām. Būtībā Krievija sadarbībā ar NATO jau ir aizgājusi tālāk par Latviju — NATO attiecības ar Krieviju regulē īpašs dokuments," atgādināja ārlietu ministrs.

Latvijas attiecības ar Krieviju un šo attiecību dominante mūsu valsts ceļā uz NATO bija arī īsās diskusijas stūrakmens jautājumiem atvēlētajā prezentācijas daļā. Kapteinis Krauja, atsaucoties uz studiju laikā Vācijā gūtajiem vērojumiem, uzsvēra asās diskusijas par NATO tālāko virzību pašas organizācijas iekšienē. Sarunās ar saviem ārzemju kolēģiem viņš guvis iespaidu, ka NATO, nemitīgi paplašinoties, varētu izvērsties par otru ANO. Rietumu militārpersonas, runājot par Latvijas uzņemšanas iespējām, arī atklāti izteikušas domu, ka NATO durvis gan esot, kā dokumentos deklarēts, atvērtas, taču pie šīm durvīm stāv "sargs ar Kalašņikova automātu, kas regulē iespēju pa šīm durvīm iekļūt".

Iesaistoties diskusijā, ārlietu ministrs atkārtoti pauda domu, ka Krievija ar laiku varētu kļūt NATO dalībvalsts. "Noraidot šādu iespēju, mēs Krieviju automātiski ierakstītu NATO opozīcijā," teica V.Birkavs, uzsverot, ka viens no galvenajiem kritērijiem uzņemšanai NATO ir stabila demokrātiskā iekārta attiecīgajā valstī. Un šādā — demokrātiskā — Krievijā ir ieinteresēta arī Latvija. "Tādu mēs gribam redzēt Krieviju, nevis sabrukušu, nervozu valsti, kas žvadzina ieročus," teica ārlietu ministrs, piebilstot, ka Baltijas valstis Krievijai joprojām ir "īpaša jutīguma zona".

Uz "Latvijas Vēstneša" lūgumu komentēt jaunākās provokācijas pie Latvijas vēstniecības Maskavā ārlietu ministrs atbildēja: "Es domāju, Krievijas propagandas mašīna tagad ir ieskrējusies, un, pat ja gribētu, to nevarētu tik viegli apturēt. Krievijā ir atmodināti zināmi spēki, un tie tagad rīkojas. Mums ar to jārēķinās. Mums šīs izrīcības vajag uzņemt ziemeļnieciskā mierā. Bļaustīšanās pie mūsu vēstniecības nevar aizkavēt Latvijas virzīšanos uz ES un NATO. Gluži otrādi — šī Krievijas propaganda ir novedusi pie tā, ka Latvijā tagad ir jau par 20 procentiem vairāk cilvēku, kas vēlas, lai mūsu valsts iestātos NATO. Savukārt Krievijā Pleskavas apgabala gubernators jau ir atzinis, ka Latvijai ir tiesības veidot savu robežu. 82 procenti cilvēku Krievijā atzīst, ka viņiem pietrūkst Latvijas produktu."

Pēc V.Birkava domām, Krievija vēl ilgi nespēs pārvarēt savu iesīkstējušo ģeopolitisko domāšanu, taču viņš izteica cerību, ka šī domāšanas inerce transformēsies citās, demokrātiskai valstij atbilstošākās formās.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

 

Izdevuma "Latvijas drošība starp Madridi un Vašingtonu. Ārpolitiskie un iekšpolitiskie aspekti" prezentācijā vakar, 4. augustā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!